Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi stiprināt jaunatnes organizāciju funkcionālo un organizatorisko kapacitāti, jaunatnes organizācijām iegūstot tiesības pretendēt uz publiskas personas mantas saņemšanu bezatlīdzības lietošanā, ar mērķi veikt tiešo darbu ar jauniešiem, tādējādi turpinot attīstīt ilgtspējīgu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmu vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī.

Vispārējā kārtība

Jaunatnes organizācija saskaņā ar Jaunatnes likuma 6. panta pirmo daļu ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta un jaunatnes organizāciju sarakstā ierakstīta biedrība (turpmāk – jaunatnes organizācija). Lai biedrība tiktu ierakstīta jaunatnes organizāciju sarakstā, tai ir jāatbilst Jaunatnes likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir jāsagatavo un jāiesniedz ministrijā iesniegums atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumiem Nr. 188 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām”.  Jaunatnes organizāciju saraksta turētāja ir ministrija un likumprojekta izstrādes laikā sarakstā ir reģistrēta 31 jaunatnes organizācija.

Jaunatnes organizācijas ir nozīmīgs jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elements, kas ikdienā īsteno gan tiešo darbu ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem saskaņā ar Jaunatnes likuma 1. pantu (turpmāk – jaunieši), gan ministrijai sniedz pieredzē balstītu ekspertīzi dažādu jaunatnes politikas rīcībpolitiku un normatīvo aktu izstrādes procesā darba grupu un konsultāciju sadarbības formātos.
Saskaņā ar Jaunatnes politikas valsts programmā, kas ikgadu tiek apstiprināta no ministrijas puses, noteiktajiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem jaunatnes organizāciju atbalstam tiek organizēti divi atklātie projektu konkursi: pamatojoties uz Jaunatnes likuma 12. panta otro daļu, viens projektu konkurss ir vērsts uz vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām ar mērķi projektu ietvaros īstenot tiešo darbu ar jauniešiem vietējā un reģionālā līmenī, tajā skaitā iesaistot jauniešus dažāda veida līdzdalības aktivitātēs, piemēram, nodrošinot, ka jaunieši pēc projekta paliek darboties organizācijā ilgtermiņā un īstenojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācības, semināri, āra dzīves aktivitātes, diskusijas ar lēmumu pieņēmējiem un citos; pamatojoties uz Jaunatnes likuma 12. panta otro daļu, ceturto daļu un ceturto prim daļu, otrs projektu konkurss sniedz atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām, kas īsteno darba ar jaunatni aktivitātes vismaz trijos Latvijas plānošanas reģionos un kuru biedru skaits nav mazāks par 300 biedriem, ar mērķi projekta ietvaros stiprināt organizāciju kapacitāti un veikt tiešo darbu ar jauniešiem un ar darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, pielietojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācību vizītes, mācības, konferences, āra dzīves aktivitātes, ekspertu piesaiste, jaunatnes dialogs un citos, lai turpinātu attīstīt ilgtspējīgu darba ar jaunatni sistēmu valsts līmenī.
Ministrija likumprojekta izstrādes ietvaros ir veikusi jaunatnes organizāciju aptauju, lai noskaidrotu jaunatnes organizāciju pamatdarbībai un aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu nodrošinājumu un izmaksas.

Ministrijas aptaujā par jaunatnes organizāciju telpu nodrošinājumu piedalījās 15 jaunatnes organizācijas no 31 jaunatnes organizāciju sarakstā reģistrētajām biedrībām.
Saskaņā ar organizāciju norādīto, tad savas pamatdarbības nodrošināšanai un aktivitāšu īstenošanai 7 jaunatnes organizācijas izmanto privātīpašniekam piederošas telpas, 4 – gan pašvaldības, gan privātīpašnieka telpas, 3 – pašvaldības telpas, 1 – gan privātīpašnieka, gan organizācijas īpašumā esošas telpas.
Lielākā daļā gadījumu (8) telpas tiek īrētas par maksu un pārējos gadījumos (7) organizācijas norāda, ka telpas tiek izmantotas bez maksas.
Saskaņā ar organizāciju norādīto, tad vidējās izmaksas mēnesī vienai jaunatnes organizācijai ir aptuveni 1000,00 EUR un gadā – aptuveni 12000,00 EUR.
Jaunatnes organizācijas aptaujā norādīja, ka esošais telpu risinājums daļēji apmierina, bet ir izaicinājumi (6), nepieciešams papildu atbalsts (6) un tikai 3 organizācijas norādīja, ka pilnībā apmierina esošā situācija.
Jaunatnes organizācijas norāda, ka telpu īres maksa ir pārāk augsta (4) un atsevišķas organizācijas nevar atrast atbilstošas telpas savu vajadzību īstenošanai (2). Pārējās organizācijas norāda, ka tām ir pieejamas telpas.
Kopumā visas 15 jaunatnes organizācijas norādīja, ka ir ieinteresētas savu mērķu sasniegšanai izmantot pašvaldības vai valsts īpašumā esošas telpas, ja būtu tāda iespēja.

Nē

Jaunieši iegūs plašākas iespējas piedalīties jēgpilnās līdzdalības aktivitātēs, ko organizēs jaunatnes organizācijas. Jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki un citas darbā ar jaunatni iesaistītās personas varēs sadarboties ar plašāku jaunatnes organizāciju loku, tādējādi stiprinot darba ar jaunatni institucionālo sistēmu.

Likumprojektā ietvertās tiesību normas sekmēs jaunatnes organizāciju darbību, jo tās sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību institūcijām, varēs izmantot pašvaldību rīcībā esošās telpas, kuras, piemēram, netiek izmantotas, un kuras varēs tikt nodotas jaunatnes organizācijām bezatlīdzības lietošanā ar nosacījumiem. Jaunatnes organizācijām tas būs nozīmīgs atspaids savas darbības veikšanai, lai ikdienā veiktu tiešo darbu ar jauniešiem.
Pašvaldības un to institūcijas iegūs jaunas sadarbības iespējas ar jaunatnes organizācijām, sniedzot iespēju attīstīt jaunatnes darbu vietējā līmenī, tādējādi stiprinot kopējo pilsonisko sabiedrību vietējā līmenī.
 

Nē

Nē

Nē

Nē

-