25-TA-382: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC8), prasības.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt grozījumus regulējumā, lai tiktu ievērotas tiesības uz profesionālo noslēpumu saskaņā ar Eiropas Tiesas sprieduma lietā C-694/20 noteikto.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir pienākums līdz 2025. gada 31. decembrim pieņemt un publicēt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu DAC8 prasības.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai palīdzētu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm cīņā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ar Padomes 2011.gada 15.februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (turpmāk - DAC) ir izveidota ES dalībvalstu nodokļu administrāciju sadarbības sistēma, kuras ietvaros dalībvalstis apmainās ar noteikta veida informāciju. Šīs sadarbības sistēmas mērķis ir nodokļu administrāciju pieeja informācijai, kas nepieciešama nodokļu administrēšanas ietvaros, par tās nodokļu rezidentiem, un kas citādi var tikt slēpta.
Viens no DAC grozījumiem ir Padomes 2018.gada 25.maija Direktīvā (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, (turpmāk - DAC6). Ar šo direktīvu tika ieviests pienākums ziņot kompetentajām iestādēm par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām. Ņemot vērā, ka agresīvas nodokļu plānošanas shēmas ir attīstījušās gadiem un kļuvušas arvien sarežģītākas, un tās pastāvīgi tiek pārveidotas un pielāgotas, ar DAC6 tika ieviests ziņošanas pienākums, ja darījums vai darījuma ķēde atbilst noteiktām pazīmēm. Ziņošanas pienākums rodas vai nu starpniekam (piemēram, personai, kas tirgo vai organizē pārrobežu shēmu, kas ir ziņojama pārrobežu shēma) vai noteiktos gadījumos attiecīgajam nodokļu maksātājam (piemēram, personai, kurai ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai).
Lai Latvijā ieviestu automātisko informācijas apmaiņu par pārrobežu ziņojamām shēmām, tika veikti grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā un izdoti Ministru kabineta 2020.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.210).
Viens no DAC grozījumiem ir Padomes 2018.gada 25.maija Direktīvā (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, (turpmāk - DAC6). Ar šo direktīvu tika ieviests pienākums ziņot kompetentajām iestādēm par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām. Ņemot vērā, ka agresīvas nodokļu plānošanas shēmas ir attīstījušās gadiem un kļuvušas arvien sarežģītākas, un tās pastāvīgi tiek pārveidotas un pielāgotas, ar DAC6 tika ieviests ziņošanas pienākums, ja darījums vai darījuma ķēde atbilst noteiktām pazīmēm. Ziņošanas pienākums rodas vai nu starpniekam (piemēram, personai, kas tirgo vai organizē pārrobežu shēmu, kas ir ziņojama pārrobežu shēma) vai noteiktos gadījumos attiecīgajam nodokļu maksātājam (piemēram, personai, kurai ziņojamā pārrobežu shēma ir darīta pieejama īstenošanai).
Lai Latvijā ieviestu automātisko informācijas apmaiņu par pārrobežu ziņojamām shēmām, tika veikti grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā un izdoti Ministru kabineta 2020.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.210).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar DAC6 paredzēto, ja, piemēram, nodokļu maksātājs no citas personas iegādājas informāciju par to, kādu darījumu virkni nepieciešams veikt, lai samazinātu nodokļu maksātāja kopējo maksājamo nodokļu summu, un šis nodokļu maksātājs pēc tam dotos pie advokāta, lai saņemtu konsultāciju saistībā ar šo darījumu virkni, šis advokāts būtu uzskatāms par starpnieku atbilstoši MK noteikumiem Nr.210. Atbilstoši šajos noteikumos un DAC6 noteiktajam, ja advokāts ir starpnieks un informācijas sniegšana par ziņojamo pārrobežu shēmu pārkāptu profesionālo noslēpumu, tas ir tiesīgs nesniegt attiecīgo ziņojumu, ja nekavējoties informē citu starpnieku (šajā piemērā tā būs persona, kura pārdeva informāciju par veicamo darījumu virkni) vai, ja cita starpnieka nav, attiecīgo nodokļu maksātāju par tā ziņošanas pienākumu.
ES Tiesa lietā C-694/20, Orde van Vlaamse Balies u.c. pret Vlaamse Regering, 2022. gada 8. decembrī ir lēmusi, ka ar DAC6 paredzēto paziņošanas pienākumu ir pārkāptas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā garantētās tiesības uz saziņas starp advokātu un viņa klientu neaizskaramību, ciktāl tajā būtībā ir paredzēts, ka advokātam – starpniekam, uz kuru attiecas profesionālais noslēpums, ir jāpaziņo ikvienam citam starpniekam, kas nav viņa klients, par tam saistošajiem ziņošanas pienākumiem, un līdz ar šo spriedumu DAC6 8.ab panta 5. punkts nav spēkā.
Ievērojot ES Tiesas spriedumu un lai nodrošinātu harmonizētu risinājumu ES dalībvalstīs, DAC8 ietver grozījumus regulējumā, kas attiecas uz DAC6 un advokāta – starpnieka ziņošanas pienākumu.
ES Tiesa lietā C-694/20, Orde van Vlaamse Balies u.c. pret Vlaamse Regering, 2022. gada 8. decembrī ir lēmusi, ka ar DAC6 paredzēto paziņošanas pienākumu ir pārkāptas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā garantētās tiesības uz saziņas starp advokātu un viņa klientu neaizskaramību, ciktāl tajā būtībā ir paredzēts, ka advokātam – starpniekam, uz kuru attiecas profesionālais noslēpums, ir jāpaziņo ikvienam citam starpniekam, kas nav viņa klients, par tam saistošajiem ziņošanas pienākumiem, un līdz ar šo spriedumu DAC6 8.ab panta 5. punkts nav spēkā.
Ievērojot ES Tiesas spriedumu un lai nodrošinātu harmonizētu risinājumu ES dalībvalstīs, DAC8 ietver grozījumus regulējumā, kas attiecas uz DAC6 un advokāta – starpnieka ziņošanas pienākumu.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr.210 3.punkts atbilstoši DAC8 prasībām tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu, ieviešot jaunu terminu “klients”, kas ir starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs, kas saņem pakalpojumus (tostarp palīdzību, padomu, konsultāciju vai norādījumus) no starpnieka, uz kuru attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saistībā ar ziņojamu pārrobežu shēmu.
Savukārt MK noteikumu Nr.210 11.punkts tiek precizēts, nosakot, ka gadījumā, ja starpnieks ir advokāts, tas nekavējoties paziņo starpniekam, kas ir tā klients, vai, ja starpnieka nav, klientam, kas ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par ziņošanas pienākumu atbilstoši šo noteikumu 10.punktam. Šīs izmaiņas nodrošina, ka advokātam nav jāinformē un jāsniedz informācija ar viņu nesaistītai personai, tādējādi ievērojot profesionālo noslēpumu.
Ievērojot arī augstāk minētās izmaiņas, tiek grozīts MK noteikumu Nr.210 25.1. apakšpunkts - tiek noteikts, ka ar informāciju par tādu starpnieku, kuram ir tiesības nesniegt ziņojumu, ievērojot profesionālo noslēpumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav pienākuma apmainīties.
MK noteikumu Nr.210 25.3. apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka, sniedzot informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu, jāsniedz arī informācija, kas kompetentajai iestādei (piemēram, nodokļu administrācijai) varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku. Eiropas Komisija ir informējusi, ka tiks sagatavotas vadlīnijas, kurās skaidrotu, kas būtu saprotams ar “informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt nodokļu risku”.
Savukārt ar grozījumiem noteikumu 25.8.apakšpunktā iesniedzamā informācija tiek papildināta ar nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams. Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir būtiska informācija, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt tās valsts nodokļu maksātāju un efektivizēt par viņu saņemtās informācijas izmantošanas iespējas. Līdz ar to administratīvās sadarbības ietvaros tiek paplašināti gadījumi, kad ir sniedzams nodokļu maksātāja identifikācijas numurs. Pienākums šo informāciju sniegt būs tikai tajos gadījumos, ja tāda informācija būs pieejama. Minētais regulējums stāsies spēkā no 2028.gada 1.janvāra, kā tas izriet no DAC8.
Savukārt MK noteikumu Nr.210 11.punkts tiek precizēts, nosakot, ka gadījumā, ja starpnieks ir advokāts, tas nekavējoties paziņo starpniekam, kas ir tā klients, vai, ja starpnieka nav, klientam, kas ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par ziņošanas pienākumu atbilstoši šo noteikumu 10.punktam. Šīs izmaiņas nodrošina, ka advokātam nav jāinformē un jāsniedz informācija ar viņu nesaistītai personai, tādējādi ievērojot profesionālo noslēpumu.
Ievērojot arī augstāk minētās izmaiņas, tiek grozīts MK noteikumu Nr.210 25.1. apakšpunkts - tiek noteikts, ka ar informāciju par tādu starpnieku, kuram ir tiesības nesniegt ziņojumu, ievērojot profesionālo noslēpumu, Valsts ieņēmumu dienestam nav pienākuma apmainīties.
MK noteikumu Nr.210 25.3. apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka, sniedzot informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu, jāsniedz arī informācija, kas kompetentajai iestādei (piemēram, nodokļu administrācijai) varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku. Eiropas Komisija ir informējusi, ka tiks sagatavotas vadlīnijas, kurās skaidrotu, kas būtu saprotams ar “informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt nodokļu risku”.
Savukārt ar grozījumiem noteikumu 25.8.apakšpunktā iesniedzamā informācija tiek papildināta ar nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams. Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir būtiska informācija, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt tās valsts nodokļu maksātāju un efektivizēt par viņu saņemtās informācijas izmantošanas iespējas. Līdz ar to administratīvās sadarbības ietvaros tiek paplašināti gadījumi, kad ir sniedzams nodokļu maksātāja identifikācijas numurs. Pienākums šo informāciju sniegt būs tikai tajos gadījumos, ja tāda informācija būs pieejama. Minētais regulējums stāsies spēkā no 2028.gada 1.janvāra, kā tas izriet no DAC8.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziska persona - starpnieks
- Advokāti
Ietekmes apraksts
Mainīsies informēšanas prasība par ziņojuma sagatavošanas pienākumu, ievērojot profesionālo noslēpumu.
Fiziskai personai, kas ir starpnieks saskaņā ar MK noteikumu Nr.210 3.5.apakšpunktu, no 2028.gada 1.janvāra būs ziņojumā jāiekļauj informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams.
Fiziskai personai, kas ir starpnieks saskaņā ar MK noteikumu Nr.210 3.5.apakšpunktu, no 2028.gada 1.janvāra būs ziņojumā jāiekļauj informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Juridiska persona - starpnieks
Ietekmes apraksts
Nodokļu maksātājiem - juridiskām personām, kas sniedz DAC6 ziņojumus, no 2028.gada 1.janvāra būs ziņojumā jāiekļauj informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams.
Nozare
Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Konkrētie grozījumi ietekmēs tikai juridiskās personas, kas sniedz ziņojumus VID.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2226
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīva (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā
Apraksts
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu daļēji tiek pārņemtas Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīva (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
DAC8 1.panta 1.punkta c) apakšpunkts (Direktīvas 2011/16/ES 3.pants papildināts ar 31.punktu)
Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
DAC8 1.panta 4.punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 2011/16/ES 8.ab panta 5.punkta pirmā daļa)
Noteikumu projekta 1.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
DAC8 1.panta 4.punkta b) apakšpunkta i) punkts (Direktīvas 2011/16/ES 8.ab panta 14.punkta a) apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
DAC8 1.panta 4.punkta b) apakšpunkta ii) punkts (Direktīvas 2011/16/ES 8.ab panta 14.punkta c) apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
DAC8 1.panta 16.punkts (Direktīvas 2011/16/ES 27.c panta 3. un 4. punkts)
Noteikumu projekta 1.5. un 1.6. apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Tā DAC8 1.panta 16.punkta daļa, kas attiecas uz regulējumu automātiskajai informācijas apmaiņai par ziņojamām pārrobežu shēmām, tiek pārņemta pilnībā. Pārējās 1.panta 16.punktā noteiktās prasības tiks pārņemtas ar grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi" (atbildīgā iestāde – FM, pārņemšanas termiņš – 31.12.2025.) un grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti" (atbildīgā iestāde – FM, pārņemšanas termiņš – 31.12.2027.).
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
DAC8 2.panta 1.punkta otrā daļa
Noteikumu projekta 1.7. un 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
1. DAC8 1.panta 4.punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 2011/16/ES 8.ab panta 5.punkta pirmā daļa) nosaka: "Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, ja ziņošanas pienākums pārkāptu tiesības uz tiesību aktos noteiktās saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem."
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos tiek pārņemta minētā direktīvas norma, lai ievērotu Eiropas Tiesas sprieduma lietā C-694/20 noteikto attiecībā uz advokāta profesionālo noslēpumu pārrobežu shēmu ziņošanas ietvaros.
2. DAC8 1. panta 16. punktā (attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES 27.c panta 3. punktu) ir noteikts, ka:
"3. Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai prasītu, ka vienību un personu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, pēc iespējas tiktu paziņots saistībā ar informāciju, kas minēta 8.a panta 6. punkta a) un k) apakšpunktā, kā arī to vienību un personu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, par kurām tiek ziņots, – saistībā ar informāciju, kas minēta 8.aa panta 3. punkta b) apakšpunktā un 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktā."
Lai nodrošinātu, ka pēc iespējas tiek iegūta informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (saistībā ar DAC 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktu), ar šo noteikumu projektu tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.210 25.8. apakšpunktā, nosakot, ka nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir jāsniedz, ja tāds ir pieejams. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests, veicot uzraudzību un konstatējot, ka netika sniegta informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, kaut bija pieejama, varēs piemērot atbildību saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.5 panta trešo daļu.
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos tiek pārņemta minētā direktīvas norma, lai ievērotu Eiropas Tiesas sprieduma lietā C-694/20 noteikto attiecībā uz advokāta profesionālo noslēpumu pārrobežu shēmu ziņošanas ietvaros.
2. DAC8 1. panta 16. punktā (attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES 27.c panta 3. punktu) ir noteikts, ka:
"3. Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai prasītu, ka vienību un personu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ko izdevusi rezidences dalībvalsts, pēc iespējas tiktu paziņots saistībā ar informāciju, kas minēta 8.a panta 6. punkta a) un k) apakšpunktā, kā arī to vienību un personu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, par kurām tiek ziņots, – saistībā ar informāciju, kas minēta 8.aa panta 3. punkta b) apakšpunktā un 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktā."
Lai nodrošinātu, ka pēc iespējas tiek iegūta informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (saistībā ar DAC 8.ab panta 14. punkta h) apakšpunktu), ar šo noteikumu projektu tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.210 25.8. apakšpunktā, nosakot, ka nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir jāsniedz, ja tāds ir pieejams. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests, veicot uzraudzību un konstatējot, ka netika sniegta informācija par nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, kaut bija pieejama, varēs piemērot atbildību saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.5 panta trešo daļu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Lai pārņemtu visas DAC8 prasības tiks veikti grozījumi šādos normatīvajos aktos:
- Likumā "Par nodokļiem un nodevām";
- Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem";
- Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas";
- Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi";
- Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”.
- Likumā "Par nodokļiem un nodevām";
- Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem";
- Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas";
- Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi";
- Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2025.gada 13.marta līdz 27.martam norisinājās publiskā apspriešana, kuras ietvaros viedokļi netika saņemti.
Savukārt par noteikumu projekta pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
Savukārt par noteikumu projekta pieņemšanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
