Anotācija

Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 696) 1.11. apakšpunkts paredz izņēmumu attiecībā uz ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu maksas par publiskas personas zemes nomu aprēķināšanas kārtība ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei nav regulēta speciālā tiesību normā, līdz ar to nomas maksu varēja aprēķināt atšķirīgi un piemērot nepamatoti augstu vai zemu nomas maksu.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1191 “Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju” noteikts, ka Vides pārraudzības valsts biroja nosaukums ir Enerģētikas un vides aģentūra, savukārt ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" noteikts, ka ar 2025. gada 1. oktobri Valsts vides dienests ir Enerģētikas un vides aģentūras funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, mantas, personāla, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmējs.
2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.715 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība", kuros noteiktais ir jāņem vērā arī MK noteikumos Nr. 696.

Noteikumu projektā Vides pārraudzības valsts birojs ir aizstāts ar Valsts vides dienestu, kā arī precizētas atsauces uz tiesību aktu (Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.715 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība") nosaukums. 

Noteikumu projektā iekļauti tehniski grozījumi attiecībā uz de minimis atbalsta iesniegtās informācijas pārbaudīšanas pienākumu, noteikts, ka to dara atbalsta piešķiršanas dienā, kā arī termins "brīdis", kas nav fiksējama laika vienība aizstāts ar "diena".

Ar noteikumu projektu paredzētais regulējums radīs vienotu pieeju attiecībā uz publiskai personai piederošas zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību, ja to iznomā zemes dzīļu izmantošanai. Publiskas personas zemes nomas maksas noteikšana ir objektīvi pamatota, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei, tas nodrošinās papildu ieņēmumus publiskas personas budžetā.

Ņemot vērā, ka ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes vai ieguves licence tiek izsniegta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 805), noteikumu projektā iekļauta norma, kas noteic, ka kārtība, kādā tiek iegūts zemesgabals ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei vai ieguvei, ir atšķirīga un regulēta ar citu normatīvo aktu, un tādējādi novērš neskaidrības. Publiskai personai piederošas zemes noma, ja zemesgabalu iznomā ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei, būs skaidri regulēta un saderīga ar citu derīgo izrakteņu (neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumu) izpētei un ieguvei nepieciešamo publiskas personas zemes nomas regulējumu, kā arī ar normatīvo regulējumu licences saņemšanai ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei.

Noteikumos un noteikumu projektā minētā kadastrālā vērtība pārejas periodā, kad ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir ieviestas divas kadastrālās vērtības, uzskatāma par universālo kadastrālo vērtību, kas piemērojama privāttiesiskās attiecībās, jo tā ir aktualizētā kadastrālā vērtība un sniedz taisnīgāku un patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. Neskatoties uz to, ka viena no darījuma pusēm ir publiska persona, nomas tiesību attiecības nav uzskatāmas par valsts varas realizēšanu, līdz ar to atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumu mērķim ir izmantojama universālā kadastrālā vērtība.

Noteikumu projektā  ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei ir noteiktas atšķirīgas nomas maksas aprēķina metodes. Meklēšanas un izpētes periodā būtu nesamērīgi likt komersantam maksāt zemesgabala tirgus nomas maksu, jo faktiski veicamie darbi un ieguldījumi jau tā rada ekonomisku slogu bez paredzamas ienākumu gūšanas, līdz ar to samaksa noteikta atbilstoši universālajai kadastrālajai vērtībai, savukārt ogļūdeņražu ieguves periodā tiek iegūts produkts ar augstu finansiālo vērtību, līdz ar to ir pamatoti noteikta taisnīga lielāka nomas maksa. 

Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 91. pants uzliek pienākumu likumdevējam vienādos un salīdzināmos apstākļos esošām personām piemērot vienādu attieksmi, un jebkādas atšķirības attieksmē ir pamatotas tikai tad, ja tām ir objektīvs un saprātīgs pamats.
Satversmes tiesas praksē ir nostiprinājušies šādi salīdzināmības kritēriji:
Situācijas līdzība būtiskajos aspektos – vai personu grupas darbojas vienā regulatīvajā, saimnieciskajā vai sociālajā jomā;
Līdzīgi tiesiskie un faktiskie apstākļi – vai personām piemēro vienu un to pašu regulējumu vai ietekmē līdzīgi nosacījumi;
Salīdzināmais elements – kādā konkrētā aspektā tiek salīdzināta situācija (piemēram, nodokļu režīms, subsīdijas, pieeja resursiem, atļauju izsniegšana).
Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves veicēju salīdzināmība ar citu derīgo izrakteņu ieguvējiem izpaužas daudzos būtiskos apstākļos:
Līdzība būtiskajos aspektos:
- abas grupas (ogļūdeņražu ieguvēji un, piemēram, dolomīta, smilts, māla vai kūdras ieguvēji) darbojas derīgo izrakteņu ieguves nozarē, t.i., izmanto Latvijas zemes dzīļu resursus saimnieciskai darbībai;
- tās ir atkarīgas no valsts noteiktās atļauju (licenču) sistēmas un bieži vien izmanto valsts vai pašvaldības teritorijā esošus resursus;
- abām grupām ir jāievēro vides aizsardzības normatīvi, jo ieguves procesi var būtiski ietekmēt vidi un sabiedrību,  un jāsaņem ekspluatācijas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.
Neatkarīgi no derīgo izrakteņu veida zemes īpašniekam tiek ierobežotas īpašuma tiesības, tomēr pastāv arī atšķirīgi faktiskie apstākļi, jo ir nozīmīgas atšķirības resursa ieguves vērtībā (ogļūdeņražu ieguve parasti ir daudz ienesīgāka, ogļūdeņražiem ir augsta, stratēģiski svarīga vērtība, pastiprināta valsts uzraudzība un atļauju sistēma), kā arī ogļūdeņražu ieguves projekti bieži ir ilgtermiņa – saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm”  licence ogļūdeņražu meklēšanai tiek piešķirta uz laiku līdz pieciem gadiem un ogļūdeņražu izpētei un ieguvei - uz kopējo laiku līdz 50 gadiem.  
 
Salīdzinājuma pārskats: vai šāda atšķirība būtu pamatota?
 

Kritērijs	Parastā kadastrālā vērtība (citi izrakteņi)	Tirgus/komerciālā kadastrālā vērtība (ogļūdeņraži)
Resursa specifika	Bieži vietējās nozīmes, zemāka peļņa	Stratēģisks, eksportspējīgs resurss, augstāka vērtība
Investīciju un peļņas līmenis	Salīdzinoši mazs	Liels, bieži starptautisks
Riski un ietekme uz vidi	Lokāli ierobežota	Iespējama plaša ietekme (noplūdes, seismiskie riski)
Administratīvās prasības	Relatīvi vienkāršas	Ļoti stingras (atļaujas, uzraudzība, ES direktīvas)
Sabiedrības interese	Zema/vidēja	Augsta – enerģētika, vide, politika

Secinājums: pamatoti izmantot atšķirīgu pieeju nomas maksas bāzes noteikšanā, ņemot vērā ogļūdeņražu īpašo statusu un ietekmi.

No tabulā apkopotā tiesisko un faktisko apstākļu izvērtējuma secināms, ka atšķirības starp ogļūdeņražiem un citiem derīgajiem izrakteņiem pastāv, kas pamato atšķirīgo pieeju nomas maksas bāzes noteikšanā.
Pēc Satversmes tiesas kritērijiem ogļūdeņražu un citu derīgo izrakteņu ieguvēji ir daļēji salīdzināmi attiecībā uz piederību vienai nozares kategorijai (“derīgo izrakteņu ieguve”), jo veic līdzīgas saimnieciskas darbības ar valsts resursiem, bet atšķirīgi, ņemot vērā atsevišķo resursu būtiski atšķirīgo dabu, ietekmi uz vidi, stratēģisko nozīmi un specifisko regulējumu. Pastāv objektīvi pamatots uzskats, ka dažādas derīgo izrakteņu nozares var būt atsevišķi regulējamas un attieksme pret tām var atšķirties bez diskriminācijas.
Atšķirīga attieksme nav diskriminējoša, ja tā ir objektīvi pamatota, proporcionāla un kalpo leģitīma mērķa sasniegšanai. Attiecīgi ogļūdeņražu nozarē konstatējuma resursa stratēģiskā vērtība, ietekme uz vidi, līdz ar to šī nozare ir īpaši regulējama, bet leģitīmais mērķis tiek sasniegts, ievērojot zemes īpašnieku tiesības uz taisnīgas samaksas saņemšanu.
Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves veicēji daļēji atrodas salīdzināmos apstākļos ar citiem derīgo izrakteņu ieguvējiem, tomēr pastāv būtiskas atšķirības, kas var pamatot atšķirīgu regulējumu vai attieksmi. Šāda diferenciācija nav pretrunā Satversmes 91. pantam, ja tā ir balstīta uz objektīviem un saprātīgiem kritērijiem, kā to ir atkārtoti atzinusi Satversmes tiesa. Attiecīgi tiesiskais regulējums ogļūdeņražu nozarei ir pielīdzināms citām derīgo izrakteņu nozarēm, bet, ievērojot resursa vērtību, objektīvi un saprātīgi nosakāma taisnīga un resursa vērtībai atbilstoša maksa par zemes nomu, tas nodrošina līdzsvaru starp taisnīgumu un investīciju piesaistes pievilcību, jo nomas maksa nav tik  augsta, lai atturētu investorus.

Noteikumu projektā noteiktas iznomātāja tiesības vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā, ja ir mainījusies zemesgabala kadastrālā vērtība. Zemesgabala kadastrālā vērtība var mainīties katru gadu, līdz ar to gadījumos, kad mainās zemesgabala kadastrālā vērtība un iznomātājam ir jāveic izmaiņas kopējā nomas maksas aprēķinā, efektīvāk un ātrāk šādas izmaiņas ir veikt, nosūtot nomniekam paziņojumu, ar kuru nomnieks tiek informēts par izmaiņām kopējā nomas maksā. Šāda kārtība atvieglo publiskas personas administratīvo slogu.

Noteikumu projekts nav attiecināms uz ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti vai ieguvi jūrā, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 805, nosakot licences laukumu jūrā, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredz valsts līdzdalības daļu 10 procentu apmērā katrā licences laukumā vai no 0 līdz 50 procentiem, ja tam ir īpašs pamatojums (17. punkts), tādējādi netiks dibinātas nomas attiecības.

Noteikumu projekts ievieš regulējumu, kas attiecas uz visām esošajām un turpmāk nodibinātām nomas attiecībām, kas izriet no licences turētāja nepieciešamības rīkoties publiskai personai piederošā zemē. 
Zemes nomas maksas noteikšanai un piemērošanai, īpaši gadījumos, kad tiek iznomāta publiskas personas zeme, var būt būtiska ietekme uz konkurences neitralitāti un tirgus līdzsvaru. Ja zemes noma tiek piešķirta atsevišķiem tirgus dalībniekiem par būtiski zemāku cenu nekā tirgus apstākļos salīdzināmām vienībām visiem potenciālajiem nomniekiem, šāda rīcība varētu tikt uzskatīta par valsts atbalstu, kas kropļo konkurenci.
Noteikumu projekta mērķis ir stiprināt konkurences neitralitāti publisko resursu izlietošanā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un novēršot prettiesiska valsts atbalsta risku.
Tā kā minētais pienākums maksāt zemes nomas maksu atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajai zemesgabala tirgus nomas maksai attieksies uz visiem ogļūdeņražu ieguvējiem uz publiskas personas zemes, uzsākot ogļūdeņražu ieguvi, plānotais regulējums neierobežo konkurenci, jo nodrošina publiskas personas mantas godprātīgu iznomāšanu par tirgum atbilstošu nomas maksu.

Ņemot vērā, ka starp publisku personu un komersantu, kas veic ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, jau ir spēkā esošs nomas līgums, noteikumu projektā noteikts, ka publiska persona un komersants, kas veic ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, līdz 2025. gada 31. decembrim vienojas par nomas līguma, kas noslēgts pirms 2025. gada 1. maija, izbeigšanu un jauna nomas līguma slēgšanu. Lai gan atbilstoši tiesiskās paļāvības aizsardzības principam valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu, tomēr tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neizslēdz iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Tiesiskās paļāvības princips nerada īpašus izņēmuma apstākļus darījuma dalībniekiem pret tiesiskā regulējuma grozījumiem nākotnē, ja esošo nomas attiecību dibināšanas pamats (uz līguma noslēgšanas dienu spēkā esošs tiesiskais regulējums) ir zudis.
Ar Noteikumu projektu tiek nodrošināta publiskas personas tiesību saņemt taisnīgu samaksu līdzsvarošana ar zemes dzīļu izmantošanas nolūkiem.

Publiska persona, kas ir zemes īpašniece, ir jaunā nomas līguma iniciatore un nosūta nomas līguma projektu otrai pusei viena mēneša laikā pēc Noteikumu stāšanās spēkā.