Anotācija (ex-ante)

Ir nepieciešams veikt precizējumus MK noteikumos Nr.651, ņemot vērā to, ka šobrīd nav nacionālā regulējuma, kas noteiktu kārtību, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmēji izmanto elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmu.

Ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr.651 tiek papildināti ar XXI. nodaļu, kas nosaka kārtību, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmēji izmanto elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmu. Šāds deleģējums Ministru kabinetam tiek dots likuma 13. panta 14. punktā, tāpēc MK noteikumu Nr.651 izdošanas pamatojuma norādi ir nepieciešams papildināt ar atsauci uz likuma 13. panta 14. punktu un MK noteikumu Nr.651 1.punktu papildināt ar 1.14. apakšpunktu.

Ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.651 3.1. apakšpunktu, nenosakot MK noteikumos Nr.651 nacionālās programmas īstenošanas plāna sastāvdaļas. Ņemot vērā, ka 2021.-2027.gada plānošanas perioda fondu ieviešana un projektu īstenošana jau kādu ir uzsākta, Iekšlietu ministrijai kā fondu vadošajai iestādei ir bijis laiks izvērtēt un pārdomāt, kā uzlabot ar fondu īstenošanu saistītos procesus, kā arī, ja iespējams, mazināt administratīvo slogu. Nacionālās programmas īstenošanas plāna sastāvdaļu nedefinēšana MK noteikumos Nr.651 ļaus vadošajai iestādei būt elastīgākai fondu īstenošanas procesā, kā arī ļaus, nepieciešamības gadījumā, īstenošanas plānu pielāgot aktuālajai situācijai.

Svītrot 3.1. apakšpunkta otro teikumu.

Ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.651 55. punktu. Šobrīd ir paredzēts, ka finansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir ne mazāks kā 200 001 euro, taču ir nepieciešams šo skaitli samazināt. Pirms projektu īstenošanas uzsākšanas, MK noteikumu Nr.651 sagatavošanas posmā, vadošā iestāde slieksni 200 001 euro apmērā skaidroja kā administratīvo slogu samazinošu, ņemot vērā, ka uz MK noteikumu Nr.651 sagatavošanas brīdi, Iekšlietu ministrijas pārziņā esošo ierobežotu projektu iesniegumu atlašu ietvaros nebija plānoti projekti, kuru attiecināmās izmaksas būtu zemākas par 200 000 euro. Šobrīd, uz noteikumu projekta sagatavošanas brīdi situācija ir mainījusies un, lai fondu ietvaros, ar nacionālās programmas grozījumiem, būtu iespējams īstenot projektus, kuru attiecināmās izmaksas ir mazākas par 200 001 euro (Tematiskie mehānismi / Specifiskās aktivitātes), ir nepieciešams noteikt jaunu, zemāku slieksni projekta attiecināmo izmaksu segšanai. Izvērtējot no fondu nacionālajā programmā iekļautajām iestādēm saņemto informāciju, vadošā iestāde ir ierosinājusi slieksni precizēt uz 50 000 euro.

Aizstāt 55.punktā skaitli "200 001" ar skaitli "50 000".

Ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.651 56.2. apakšpunktu, nosakot, ka ierobežotā projektu atlasē apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas var būt attiecināmas ne agrāk kā no 2021. gada 1. janvāra, ja tas ir apstiprināts ar fonda uzraudzības komitejas lēmumu. Šāds precizējums ir nepieciešams, jo šobrīd šajā apakšpunktā ir paredzēts, ka ierobežotā projektu atlasē apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas var būt attiecināmas no 2021. gada 1. janvāra, kas ir fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda izdevumu attiecināmības perioda sākums. Kā rāda prakse, ir gadījumi, kad ar uzraudzības komitejas lēmumu ir nepieciešams ierobežotā projektu atlasē apstiprināt projekta ietvaros veiktās izmaksas kā attiecināmas projektiem, kuru īstenošana tiek uzsākta 2023.gadā, un uzraudzības komitejas lēmumā norādīt, ka projekta ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas no 2021.gada 1.janvāra, kad nekādi darbi projekta īstenošanai nav veikti, nebūtu loģiski. Tāpēc, lai ļautu ar uzraudzības komitejas lēmumu apstiprināt tādu projektu ietvaros veiktās izmaksas, kur izmaksas ir radušās pēc  2021. gada 1. janvāra, ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.651 56.2. apakšpunktu, nosakot, ka ierobežotā projektu atlasē apstiprinātajiem projektiem projekta ietvaros veiktās izmaksas var būt attiecināmas ne agrāk kā no 2021. gada 1. janvāra, ja tas ir apstiprināts ar fonda uzraudzības komitejas lēmumu.

Papildināt 56.2. apakšpunktu ar vārdiem "ne agrāk kā" pirms vārda "no".

Ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.651 58. punktu, svītrojot atsauci uz Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1.punktu, jo vadošā iestāde personāla izmaksām nepiemēro vienkāršotās izmaksas, tomēr ar MK noteikumiem Nr.651 noteiktais projekta vadības un administrēšanas izmaksu proporcijas ierobežojums paliek nemainīgs.

Svītrot 58.punktā vārdus un skaitļus "Atbilstoši regulas Nr.2021/1060 55.panta 1.punktam".

Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 69.panta 8.punktu, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp finansējuma saņēmējiem un programmas atbildīgajām iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar Regulas Nr.2021/106 XIV pielikumu. Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros šo nosacījumu piemēro no 2023.gada 1.janvāra.

Lai nodrošinātu Regulas Nr.2021/1060 69.panta 8.punkta ievērošanu, 2021.gada 13.maijā Iekšlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija parakstīja sadarbības līgumu par elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izstrādi (turpmāk – sistēma) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 „Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros. Norādītais projekts tiek īstenots ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros, kur viens no Iekšlietu ministrijas kā sadarbības partnera pienākumiem ir tiesiskā pamata nodrošināšana sadarbības partnera pārvaldīto projektu, projektu programmu procesa organizēšanai, izmantojot sistēmu.
2022.gada aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noslēdza līgumu ar konkursa uzvarētāju par sistēmas izstrādi. Līdz šim brīdim notiek darbs pie sistēmas izstrādes. Sistēmas izstrādes procesā notiek iknedēļas darba grupas sanāksmes, kurās tiek strādāts pie Mērķa pārvaldības platformas sistēmas attīstības. Sistēmas izstrādes posmā Iekšlietu ministrija piedalās, kā sadarbības partneris. Tiek plānots, ka sistēmu darbā varēs sākt izmantot 2023.gada beigās. Iekšlietu ministrija ir sniegusi skaidrojumu Eiropas Komisijas pārstāvjiem par sistēmas izstrādes aizkavēšanās iemesliem un saņēmusi konceptuālu atbalstu, līdz sistēmas lietošanas uzsākšanai, piemērot līdzšinējo kārtību ar fondu īstenošanu saistītās informācijas apmaiņai un uzkrāšanai.

Pamatojoties uz likuma 13. panta 14. punktā doto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmēji izmanto elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmu, MK noteikumi Nr.651 ir papildināti ar XXI. nodaļu “Kārtība, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmēji izmanto elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmu”.

Papildus jāņem vērā, ka šobrīd izstrādē atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais tiesību akta projekts 23-TA-1157 "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi" (turpmāk – TA projekts Nr.23-TA-1157). TA projekts Nr.23-TA-1157 ir izstrādāts, lai noteiktu tiesisko regulējumu Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformai (turpmāk – MAP platforma) nosakot tās pārzini, viņa pienākumus un atbildību, funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP platformas izmantošana, kā arī MAP platformas darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.

Ar noteikumu projektu, MK noteikumu Nr.651 XXI. nodaļā ir noteikts, ka elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma un tā nodrošina fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību. Plašāk elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas uzdevumi ir paskaidroti 130. punktā un tie ir:
1) uzkrāt un uzglabāt informāciju par fondu plānošanas dokumentiem, projektu konkursiem, projektu līgumiem administratīvo pārbaužu un pārbaužu projektu īstenošanas vietā rezultātiem;
2) uzkrāt datus par projektu iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un projektu partneriem, iznākuma un rezultāta rādītājiem, horizontālo principu ieviešanu un to rādītājiem, kā arī datus un rādītājus, kas nepieciešami izvērtēšanai un vienkāršoto izmaksu piemērošanai;
3) nodrošināt iespējas sagatavot Eiropas Komisijā iesniedzamos maksājuma pieteikumus un kontu slēgumu;
4) nodrošināt datu apmaiņu starp finansējuma saņēmējiem un fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, ievērojot regulas Nr. 1060/2021 69. panta 8. punktā  noteikto;
5) nodrošināt iespējas analizēt un statistikas vajadzībām apkopot elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļautos datus un nodot tos apstrādei citām valsts informācijas sistēmām normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai;
6) uzkrāt un uzglabāt informāciju par revīzijas iestādes veiktajiem auditiem un revīzijām.

Elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāji ir projektu iesniedzēji, finansējuma saņēmēji un to pilnvarotās personas, fondu vadībā iesaistīto institūciju darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi, kuriem piekļuve elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļautajai informācijai un datiem nepieciešama tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai, normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai vai to paredz starpresoru vienošanās, ārvalstu un nacionālie eksperti, kuriem piekļuve elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama, lai izvērtētu projekta iesniegumu un sniegtu atzinumu vadošajai vai deleģētajai iestādei, ja attiecināms kā arī fiziskās vai juridiskās personas un Eiropas Savienības, valsts vai pašvaldību institūcijas, kurām ir tiesības saņemt ka elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā iekļauto informāciju citos gadījumos vadošās iestādes noteiktajā apjomā.
Attiecīgā lietotāja tiesības elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā tiek ierobežotas atbilstoši sistēmas pārvaldības iestādes noteiktiem lietotāju tiesību apjomiem. Piemērām, projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji var piekļūt sava projekta iesnieguma vai projekta datiem. Piekļuve citu finansējumu saņēmēju iesniegtiem projektiem ir liegta. Papildus, ievērojot minēto, noteikumu projekta 131.3. un 131.4. apakšpunktā minētie elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāji, pieprasot elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotāja tiesības, nodrošina, ka tiem ir tiesības apstrādāt personas datus saskaņā ar amata aprakstā noteikto, vai lietotāja darba vietā ir lietotāja parakstīts apliecinājums par fizisko personu datu apstrādi un  aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veicot darba pienākumus. Tiem elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmas lietotājiem, kuriem nav noteiktas tiesības apstrādāt personas datus, tiks noteiktas ierobežotas piekļuves personas datiem tiesības.

Ņemot vērā, ka dati tiek apkopoti un apstrādāti Eiropas Komisijas uzdevumā, tad, lai datu subjektam būtu viennozīmīgi saprotams, kam dati tiek apstrādāti un sniegti, t.i., apstrādes nolūks un pamatojums noteikumu projektā ir noteikts, ka elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā uzkrātie dati tiek iesniegti Eiropas Komisijai.

Noteikumu projekta 132. punktā noteikts, ka elektronisko datu apmaiņas informācijas sistēmā lietotāji var autentificēties izmantojot vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos autentifikācijas pakalpojumus:
- autentifikācijai izmantojot  personas apliecību - eID karti;
- autentifikācija izmantojot elektronisko parakstu;
- autentifikācija  izmantojot mobilā lietotni  eParaksts mobile;
- autentifikācija izmantojot eIDAS (pārrobežu autentifikācija).
Saskaņā ar normatīviem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka fizisko personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Savukārt fizisko personas datu operators (saskaņā ar Regulas Nr. 2016/679[1] 4. panta 8. punktu - apstrādātājs) ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.
Saskaņā ar fondu regulējošiem normatīvajiem aktiem Iekšlietu ministrija nav noteikts kā personas datu pārzinis, kā arī tai nav noteikts pienākums uzdot finansējuma saņēmējam Iekšlietu ministrijas vārdā un interesēs apstrādāt personas datus.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)