Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai pašvaldības ielu būvniecības gadījumā, nodrošinot ārējiem inženiertīkliem rezerves kanalizāciju (vietu, kur ierīkot elektronisko sakaru tīklu), izpildot Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23 66. § 7.punktu. Veicināt koksnes izmantošanu publisko ēku būvniecībā, lai samazinātu CO₂ emisijas un stiprinātu ilgtspējīgu, vietējo resursu izmantošanu.

01.11.2026.

Būvniecības likuma 9.¹ panta otrā daļa nosaka, ka būvnormatīvus piemēro jaunas būvniecības vai pārbūves projektēšanai. Ja netiktu noteikts projekta spēkā stāšanās datums, tad šajā projektā noteiktās jaunās minimālās tehniskās prasības būtu attiecināmas arī uz tādiem būvprojektiem, kas pilnībā jau izstrādāti, bet būvvaldē vēl nav iesniegti. Lai novērstu nepieciešamību labot jau izstrādātu būvprojektu, ir nepieciešams pārejas laika periods, kurā jaunās minimālās tehniskās prasības nav obligāti piemērojamas. Nosakot konkrētu spēkā stāšanās termiņu tiek pieļauts būvvaldē iesniegt arī tādu būvprojektu, kas atbilst tām minimālajām tehniskajām prasībām, kas bija noteiktas līdz šī projekta spēkā stāšanās brīdim.

 

1. Administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, konsultējoties ar elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, nepieciešams izvērtēt šādus pasākumus un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus atbilstošajos tiesību aktos:
1) kompleksu pasākumu (risinājumu) iespējas, lai uzlabotu elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu;
2) izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot esošās ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr.23 66. § 7.punktā minētos uzdevumus, Ekonomikas ministrija rīkoja vairākas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm (Satiksmes ministriju, elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, inženiertīklu turētājiem, atsevišķām pašvaldībām), lai apspriestu iespējamos risinājumus.
Saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, vērtējot sistēmas funkcionalitātes iespējas:
- BIS jau šobrīd ir iespējams nodrošināt tehnisko noteikumu izdevēju nosacījumu būvdarbu veikšanai atrādīšanu būvdarbu veicējam, izmantojot esošo saskaņošanas ar tehnisko noteikumu izdevējiem (turpmāk - TNI) funkcionalitāti - iespēju “saskaņots ar nosacījumiem”. Tas nozīmē, ka TNI, izvērtējot būvprojekta daļu, var apstiprināt projektu ar papildu nosacījumiem, un šie nosacījumi BIS būvdarbu veicējam  redzami sadaļā Būvdarbu gaitas būvprojekts. Tādējādi būvnieks būvdarbu laikā tiešsaistē redz visus viņam saistošos nosacījumus, tostarp tos, kas faktiski darbojas kā TNI rakšanas atļauja. Daļa TNI šo risinājumu jau izmanto praksē. Līdz ar to nav nepieciešams BIS iestrādāt jaunas atļaujas, bet drīzāk būtu jānodrošina izglītojošus pasākumus (pamācības, seminārus, praktiskus piemērus), lai visi būvniecības procesa dalībnieki vienādi izprastu, ka, saskaņojot būvprojektu ar nosacījumiem, tas aizstāj nepieciešamību radīt papildu rakšanas atļaujas BIS un palielināt slogu būvniecības procesa dalībniekiem. Papildus LVS Standartizācijas tehniskajā komitejā 1 "Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija" ir uzsākts darbs pie standarta "Būvdarbu veikšana inženiertīklu aizsargjoslā" izstrādes, kas noteikts vienotas prasības būvdarbu veikšanai dažādu inženiertīklu aizsargjoslās.
- tāpat iespējams nodrošināt ar BIS funkcionalitāti "Trešo pušu saskaņojumi" būvniecības lietas ietvaros, saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotajām biedrībām. Šī funkcionalitāte ļauj identificēt zemes un dzīvokļu īpašumus, kuriem nepieciešama piekrišana, piesaistīt piekrišanu sniedzējus (īpašniekus vai biedrības), pievienot un pārvaldīt saņemtās piekrišanas, redzēt visu informāciju vienuviet pie konkrētās būvniecības lietas. Līdz ar to BIS jau šobrīd nodrošina tehnisko pamatu tam, lai visi nepieciešamie saskaņojumi ar trešajām pusēm notiktu elektroniski, bez paralēlas papīra dokumentu aprites. Tomēr, lai process darbotos pilnvērtīgi, nepieciešams risināt kontaktinformācijas trūkuma problēmu un vienlaikus veikt izglītojošus pasākumus, lai visas puses konsekventi izmantotu šos rīkus. Tas būtiski samazinātu administratīvo slogu, padarītu procesu caurspīdīgāku un ļautu BIS pilnībā kalpot kā vienotajai platformai saskaņojumiem ar trešajām pusēm.
Tādējādi, izvērtējot iespējas, ko nodrošina BIS funkcionalitāte, nav nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS (tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu), bet jāveicina BIS efektīva lietošana un izpratni par pieejamo funkcionalitāti būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp elektronisko sakaru komersantiem, TNI. 
Savukārt, lai nodrošinātu, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot esošās ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju, nepieciešams veikt grozījumus LBN 200-21 un noteikt šādu pienākumu pašvaldību ielu īpašniekiem.

2.Latvija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā, un koksne attiecīgi ir nozīmīgākais vietējais atjaunojamais resurss ar lielu pievienotās vērtības radīšanas potenciālu. Tomēr šobrīd publiskajā būvniecībā koka izmantošana ir salīdzinoši zema, un galvenokārt tiek izmantoti tradicionālie materiāli – betons un tērauds, kuru ražošana ir energoietilpīga un rada būtiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Esošajā regulējumā nav noteikts pienākums publiski finansētās ēkās izmantot ilgtspējīgus materiālus vai prioritāri izvēlēties koka būvkonstrukcijas, līdz ar to publisko ēku būvniecībā atjaunojamie materiāli tiek izmantoti nelielā apjomā.

Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas ražo dažādas modernās koka konstrukcijas – līmētās koka sijas un paneļus, krusteniski līmētus koka (CLT) paneļus, moduļveida koka konstrukcijas, tomēr esošais vietējais pieprasījums ir nepietiekams, līdz ar to ir ierobežotas iespējas attīstīt augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Palielinot vietējo pieprasījumu ar normatīvu grozījumu palīdzību, būs iespējams veicināt ražošanas kapacitāti un tālāku nozares attīstību, inovācijas un eksportspēju.

Koka kā būvkonstrukciju materiāla izmantošanu mūsdienu publisko ēku būvniecībā galvenokārt ierobežo divi faktori – ugunsdrošība un pastiprināta mitruma vai ūdens iedarbība. Abos gadījumos koka konstrukcijas var tikt efektīvi aizsargātas ar mūsdienīgiem tehniskajiem risinājumiem, tomēr šī aizsardzība ir iespējama tikai līdz noteiktai robežai, kas nosaka, kādos gadījumos koks ir piemērots kā nesošo būvkonstrukciju materiāls.

Attiecībā uz ugunsdrošību būtiskās prasības nosaka būvnormatīvs “Būvju ugunsdrošība” (LBN 201-15), kurā noteiktas būvju ugunsnoturības klases un konstrukciju ugunsizturības robežas. Koka konstrukcijas spēj sasniegt noteiktās ugunsizturības prasības, piemēram, ar pietiekamu šķērsgriezumu, aizsargkārtām vai intumescentajām pārklājmastikām, tomēr augstceltnēm, ēkām ar paaugstinātu ugunsdrošības klasi vai noteiktām funkcijām šīs prasības var kļūt tehniski vai ekonomiski neizpildāmas, un tādos gadījumos normatīvi faktiski izslēdz koka nesošo elementu izmantošanu.

Savukārt pastiprināta mitruma un ūdens iedarbība (piemēram, baseinu vannas, ražošanas telpas ar noturīgu mitrumu vai tiešu ūdens slodzi) netiek tieši regulēta normatīvajos aktos kā aizliegums koka konstrukcijām. Šādos gadījumos lēmums par piemērotību jāpieņem būvprojekta izstrādātājam, izvērtējot vides apstākļus, koka aizsardzības un uzturēšanas iespējas, kā arī ēkas ekspluatācijas režīmu. Kaut arī koku iespējams impregnēt, aizsargāt ar pārklājumiem vai atdalīt no mitruma ar hidroizolācijas slāņiem, ilgstošai ūdens ietekmei pakļautās konstrukcijās tā kalpošanas laiks un drošums var būt nepietiekams.

Pastiprināta mitruma ietekme ir arī iemesls, kādēļ šī prasība piemērojama tikai virszemes konstrukcijām – pazemes konstrukcijas (piemēram, pamati, pagrabi un pazemes stāvvietas) ir pastāvīgi pakļautas grunts mitruma un gruntsūdeņu iedarbībai, kas ievērojami apgrūtina un sadārdzina koka izmantošanu šajās zonās, turklāt nereti tehniski neļauj nodrošināt pietiekamu koka konstrukciju ilgmūžību.

Tādējādi 5.¹ punkta atruna paredz, ka publisko līdzekļu finansētās ēkās virszemes nesošās konstrukcijas primāri jāprojektē no koka, izņemot gadījumus, kad to izmantošanu neļauj ugunsdrošības prasības vai pastiprināts mitrums un ūdens iedarbība uz konstrukcijām. Šāda pieeja veicina koksnes kā ilgtspējīga materiāla izmantošanu, vienlaikus nodrošinot drošību un ekspluatācijas uzticamību.

Nē

Nē

Rezerves kabeļu kanalizācijas būvniecība pašvaldību ielu īpašniekiem radīs papildus izmaksas nākotnes būvniecības iecerēs. Pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas. Salīdzinot tirgū pieejamo kabeļu kanalizācijas Ø 50 mm (Gofrētā elektroinstalācijas caurule D50 mm / 450 N (sarkanā)) ar Ø 110 mm (Gofrētā elektroinstalācijas caurule D110 mm / 450 N (sarkanā)) izmaksas, kas sastāda 0.84 euro/m un 2.32 euro/m, kopumā palielinās kabeļu kanalizācijas ierīkošanas izmaksas pozīcijā - materiālu izmaksas. Tomēr ņemot vērā, ka pašas ielas būvniecības izmaksas, piemēram, vidēji viens kilometrs asfalta segums (bez inženiertīkliem un citām būvēm) izmaksātu ap 1 miljonu, tas palielinājums ir neliels - apmēram no 1000 - 2500 euro. Pie tam jāmin, ka pašvaldībām, attīstot teritoriju, ir jānodrošina tā ar nepieciešamo infrastruktūru, proti, ne tikai ar ielas būvniecību, bet arī ar ārējiem inženiertīkliem, ja tā konkrētajā teritorijā ir noteikusi obligātu pieslēgšanos pašvaldības ārējiem inženiertīkliem, piemēram, ūdens un kanalizācijas, siltumapgādei.
Elektronisko sakaru tīklu komersantiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas, bet atvieglos elektronisko sakaru tīkla attīstības perspektīvas, ierīkojot inženiertīklu jau izbūvētā kabeļu kanalizācijā.

Noteikumu projekts palielinās pieprasījumu pēc vietēji ražotiem koka būvmateriāliem, tādējādi sekmējot kokapstrādes nozares un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību. Administratīvais slogs būtiski nepalielināsies, jo prasība tiks integrēta projektēšanas un iepirkumu procesā.

Nē

Nē

Nē

Nē

-