Anotācija (ex-ante)

Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma (turpmāk – likums) mērķis ir radīt iespēju bērnam un jaunietim gūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot Valsts aizsardzības mācību vai darbojoties Jaunsardzē. Likuma 3. pantā ir noteikts, ka Valsts aizsardzības mācība ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās. Valsts aizsardzības mācības saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Likuma 4. pantā ir noteikts, ka Valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta. Valsts aizsardzības mācību vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs apgūst divu secīgu mācību gadu laikā. Likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka šā likuma 4. panta pirmā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Līdz 2024. gada 31. augustam Valsts aizsardzības mācību vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka Valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024. gada 1. septembri un ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.

Noteikumu Nr. 604 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija) cita starpā minēts: “Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (turpmāk - STEM) aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g., 2024./2025.m.g. tiks īstenots kā monitoringa darbs un no 2025./2026.m.g. kā centralizētais eksāmens” Taču Noteikumu Nr. 416 normās nav noteikta kārtība attiecībā uz valsts pārbaudes darba dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī īstenošanu 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā, kas ir pārejas posms, lai sagatavotos obligātā valsts pārbaudes darba centralizēta eksāmena formā ieviešanai dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā apguves līmenī no 2025./2026. mācību gada. Bez tam nepieciešams precizēt arī normas attiecībā uz monitoringa darbu vērtējumu.

Šobrīd Noteikumi Nr. 416 neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās vidējās izglītības programmu. Līdz ar to, ir nepieciešams precizēt, ka starptautiskā bakalaurāta programmu ir iespējams īstenot vienlaikus, t.i., integrēti, ar vispārējās vidējas izglītības programmu. Minētais ļaus arī Valsts izglītības informācijas sistēmā precīzi fiksēt pašreiz pastāvošo valsts ģimnāziju darbības praksi, norādot: vispārējās vidējās izglītības programma integrēti ar starptautiskā bakalaurāta programmu, atbilstīgi norādot šīs programmas nosaukumu vai pakāpi, piemēram, starptautiskā bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē (Middle Years Programme) un vidējās izglītības pakāpē (Diploma Programme).

Lai izpildītu likumā noteikto, sagatavoti grozījumi Noteikumu Nr. 416 9. pielikumā,  11. pielikuma 1. tabulā,  kas paredz, ka Valsts aizsardzības mācība (turpmāk –VAM) ir viens no Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem, 11. pielikuma 1. tabulā paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas un nosakot, ka VAM apguve tiek īstenota divus secīgus mācību gadus 8 mācību stundu apjomā vienu mācību dienu mēnesī. Nosakot VAM kopējo stundu skaitu 112, noteikumu Nr. 416 9.pielikumā ir precizēti sasniedzamie rezultāti, atbilstoši kuriem Jaunsardzes centram jāaktualizē izstrādātā mācību kursa programma. Savukārt Noteikumu Nr. 416 11. pielikuma 5.7. apakšpunkts nosaka, ka Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā apgūstami divi pamatkursi:  līdzšinējais – Sports un veselība un VAM. 11. pielikuma ietvaros VAM  iekļaušanai mācību stundu plānā izglītības iestāžu izvēlei tiek piedāvāti divi iespējamie risinājumi. Pirmais nosaka, ka VAM tiek īstenots ārpus izglītojamo slodzes, 11. pielikumu 1. tabulas zemsvītras informāciju papildinot ar 4. piezīmi, bet otrais – nosaka mācību stundu samazinājuma iespējas citos kursos par 15% un iekļauj VAM Vispārējā izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajā izglītojamo mācību slodzē. Izglītības iestādes, attiecīgi nemainot izglītības programmu, izvēloties pirmo risinājumu, varēs saglabāt izglītojamo izvēļu grozos arī līdzšinējo specializēto kursu piedāvājumu. Izglītības iestādes, izvēloties otro risinājumu, varēs saglabāt un attīstīt savu līdz šim uzkrāto pieredzi VAM īstenošanā, ja tāda ir, nemainot izglītības programmu un izmantojot izglītības iestādei piešķirtās tiesības mainīt stundu skaitu par 15%, patstāvīgi uzņemoties atbildību par noteiktajiem izvēļu groziem optimālāko mācību stundu samazinājumam citos kursos, vienlaicīgi nodrošinot izglītības standartā noteikto izglītojamajam plānoto sasniedzamo rezultātu īstenošanu. Izglītojamo sniegums VAM tiks vērtēts atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam – izglītības standartā noteiktajam un izglītības iestādes izstrādātai vērtēšanas kārtībai.
Ar Noteikumiem Nr. 604 Noteikumu Nr. 416 19. punkts tiks izteikts redakcijā, kas šobrīd ir spēkā, taču netika ņemts vērā, ka minētais punkts jaunā redakcijā pirms tam tika izteikts ar Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 477 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"”, paredzot šī punkta spēkā stāšanos  2024. gada 1. septembrī. Līdz ar to, lai saglabātu Noteikumu Nr. 416 19. punkta spēkā esošo redakciju arī pēc 2024. gada 1. septembra, ir nepieciešams to izteikt jaunā redakcijā un noteikt tā spēkā stāšanos ar 2024. gada 1. septembri.
Projektā paredzēts, ka Noteikumu Nr. 416 21.4. apakšpunktā noteiktais valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī 2023./2024. mācību gadā tas netiek īstenots 12. klasē. Ņemot vērā, ka monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu, jo monitoringa darba mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, tad projektā paredzēts, ka monitoringa darbu vērtējumam nepiemēro Noteikumu Nr. 416 normas par valsts pārbaudes darba minimālo kopvērtējumu.
Ar šo projektu tiek veikti tehniski grozījumi 11. pielikuma 18. punktā un 12. pielikuma 19. punktā, svītrojot no tiem vārdus "semestra un", jo, pieņemot Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumus Nr. 477 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" ir pieļauta minēto punktu redakcionāla neatbilstība grozījumu būtībai. 
Projekts paredz, ka izglītības iestāde, kurai piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss, var integrēti īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un starptautiskā bakalaurāta programmu.