Anotācija (ex-ante)

[1] Vispārējie aizsargjoslu izveidošanas un grozīšanas principi ir noteikti Aizsargjoslu likuma 33.pantā, tā saskaņā ar šā panta otro daļu ierosinot tādu objektu būvniecību, kuriem likumā ir paredzēta aizsargjosla, kā arī ierosinot objekta paplašināšanu, kā rezultātā palielinās aizsargjoslas platība, būvniecību saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura īpašumu attiecas aizsargjosla. Atsevišķos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saskaņošanu var aizstāt ar īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu.

Enerģētikas likuma 19.panta 1.¹ daļā ir noteikti gadījumi, kad energoapgādes komersantam ir tiesības savu objektu būvdarbus veikt bez saskaņošanas ar skartās zemes vienības īpašnieku, bet to informējot vismaz divas nedēļas iepriekš (sk. arī Enerģētikas likuma 19.panta trešo daļu). Praksē regulējuma piemērošanā ir konstatēti vairāki trūkumi, tas ir objektīvi nepilnīgs un nenodrošina optimālus apstākļus energoapgādes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, faktiski apdraudot iespēju nepārtraukti apgādāt sabiedrību ar elektroenerģiju.  

Tam ir vairāki iemesli. Ciktāl tas attiecas uz Enerģētikas likuma 19.panta 1^.1 daļas:
- 1.punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā - saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 8.punktu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Vietēja pašvaldība teritorijas plānojumu izstrādā termiņam, kas pārsniedz 10 gadus, attiecīgi tajā nav iespējams paredzēt visas iespējamus un vismaz 10 gadu termiņā veicāmus inženiersistēmu un energoobjektu attīstīšanas darbus. Jāņem vērā, ka teritorijas plānojuma, tai skaitā tā grozījumu, izstrādes process ir laikietilpīgs un resursietilpīgs,  plānojuma izstrādes kārtība un termiņi ir strikti reglamentēti. Līdz ar to, tā pielāgošana energoapgādes komersantu identificētām vajadzībām praktiski nav iespējama (grozījumu izstrādes un apstiprināšanas termiņš neļauj efektīvi reaģēt uz energokomersantu vajadzībām).
Savukārt, detālplānojums kā teritorijas plānošanas dokuments ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus. Detālplānojums nav piemērots lineāro objektu attīstīšanas procesam, jo lineārās būves būvniecība skar vienlaicīgi virkni zemes vienību, kuras, turklāt nepieder energoapgādes komersantam. 
- 2.punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās - pamatā šajā punktā paredzētais gadījums ir izmantojams gala patērētāju pieslēgumu realizācijai un zemsprieguma ārējā inženiertīkla ierīkošanai. Tas neattiecas uz augstsprieguma ārējo inženiertīklu attīstību, kas pārsvarā gadījumos jau atrodas ārpus sarkanajām līnijām un citiem iepriekš minētajiem objektiem;
- 3. punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas – nav konstatēts, ka pašvaldības būtu piekritušas kādā gadījumā šo regulējumu piemērot;
- 3.¹ punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots esošajā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi – pārsvarā gadījumos piemēro, lai zemsprieguma ārējo inženiertīklu ierīkotu jau blakus esošajam šāda paša veida inženiertīklam, nevis, lai nojauktu esošo inženiertīklu un ierīkotu jaunu atbilstošo inženiertīklu. Tas saistīts ar to, ka zemsprieguma ārējā inženiertīkla gadījumā būvdarbus ir iespējams droši veikt daudz tuvāk esošajam kabeļiem nekā augstsprieguma ārējā inženiertīkla gadījumā;
- 3.² punktā noteikto saskaņošanas atvieglojumu - ja ierīkojamam energoapgādes komersanta objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums – pielieto lieliem nacionālās nozīmes būvniecības projektiem, tas nav piemērojams  energoapgādes komersantu "ikdienas" attīstības projektu realizācijai;
- 4.punktā noteiktas saskaņojuma atvieglojums - ja tas noteikts citos likumos – šobrīd nav piemērojams, jo energoapgādes jautājumus regulē Enerģētikas likums. 

Tāpat Enerģētikas likuma 19.panta 1². daļa paredz tiesības energoapgādes komersantam veikt sava objekta pārbūvi vai atjaunošanu bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, saskaņošanu aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 9.punktu būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu, savukārt, saskaņā ar likuma 1.panta 4.punktu būves atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Energoapgādes lineāro inženiersistēmu, ir īpaši augstsprieguma inženiertīklu būvniecībai ir zināma specifika. Ņemot vērā spriegumu, inženiertīkla atjaunošana vai pārbūve ir iespējama, to atslēdzot no strāvas. Vairuma gadījumu inženiertīkla atslēgšana no strāvas nav iespējama, ņemot vērā valsts drošības un sabiedrības drošības aspektus, augstsprieguma tīkli nodrošina elektroenerģijas piegādi visām vitālām valsts un sabiedrības vajadzībām. Augstsprieguma ārējā inženiertīkla gadījumā, ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu ekspluatējamību, lai neveidotos situācija, kurā tiek patraukta kāda sabiedrībai svarīga objekta (piemēram, ārstniecības iestādes) energoapgāde. Ne visos gadījumos uz šo ārējo inženiertīklu atjaunošanas vai pārbūves laiku ir iespējams nodrošināt, ka elektroenerģija tiek pārvadīta patērētājiem pa citiem šī inženiertīkla atzariem. Praksē, ja rodas nepieciešamība atjaunot vai pārbūvēt energoapgādes objektu, komersants blakus esošajam objektam ierīko jaunu objektu un pēc tā ekspluatācijas uzsākšanas, tiek demontēts vecs un nokalpojis objekts. Proti, energotīklu gadījumā nav iespējams "normāls" pārbūves vai atjaunošanas process, tā vietā tiek veikta jaunā tīkla izbūve un vecā tīkla demontāža, līdz ar to, 19.panta 1².daļas regulējums darbojas tikai retos gadījumos. 

[1] Ievērojot iepriekš minēto, ar likumprojekta 1.pantu ir paredzēs papildināt Enerģētikas likuma 19. panta 1.¹ daļu ar jaunu gadījumu, kad energoapgādes komersants būs tiesīgs jaunā objekta būvniecību (ierīkošanu) veikt bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, saskaņošanu aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu. Tas attieksies uz šādiem gadījumiem:

- energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šī energoapgādes komersanta objektam un līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem augstsprieguma elektrisko tīklu gaisvadu līniju vai augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, gadījumā;

- energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šī energoapgādes komersanta objektam un blakus līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslai, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 2 metriem pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju gadījumā.

Regulējumā piedāvātais izņēmums attiecas tikai uz tāda jauna energoapgādes objekta būvniecību, kas top ar mērķi aizvietot citu novecojušo objektu, kas jau apgrūtina un aprobežo konkrētu zemes īpašumu (tam dabā pastāv aizsargjosla). Attiecīgi pēc jaunā objekta ierīkošanas un vecā objekta demontāžas aizsargjosla mainīsies nebūtiski, attiecīgi nebūtiski mainīsies arī īpašuma aprobežojums. 

Jaunā atbilstošā inženiertīkla ierīkošana ietver apjomīgus būvdarbus, tai skaitā pamatu betonēšanu, infrastruktūras un iekārtu montāžu, gaisvadu līniju uzstādīšanu un citas darbības, kuru veikšanai nepieciešams ne tikai cilvēka darba spēks, bet arī motorizētas tehnikas izmantošana. Gaisvadu līniju un elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, gadījumā minēto būvdarbu veikšanai nepieciešama pietiekami plaša teritorija. Papildus ir jāņem vērā, ka būvdarbu laikā ir nepieciešams novērst esošā un jaunā inženiertīkla saskaršanās risku, kā arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu darba drošību. Ņemot vērā līdzšinējo AS “Augstsprieguma tīkls” pieredzi šādu būvniecības ieceru realizācijā, lai nodrošinātu minimāli nepieciešamo būvdarbu vietu, tai skaitā vadoties no darba drošības aspektiem, būtu nepieciešams noteikt, ka aizsargjoslas novietojums, realizējot jaunas gaisvadu līniju vai elektrisko tīklu kabeļu līnijas, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, ierīkošanu blakus nojaucamajai tāda paša veida līnijai, var mainīties līdz 20% attiecībā pret esošā inženiertīkla aizsargjoslu.

Arī citu elektroapgādes ārējo inženiertīklu (pazemes elektrisko tīklu kabeļu līniju) gadījumā, esošās inženierbūves atjaunošana vai pārbūve var nebūt iespēja, saistībā ar nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu energoapgādi. Šo inženierbūvju gadījumā būtu papildus jāņem vērā, ka tām ir noteikta ievērojami mazāka aizsargjosla kā, piemēram, gaisvadu līnijām. Pazemes elektrisko tīklu kabeļu līnijām maksimālā aizsargjosla ir 1,5 m no kabeļu līnijas ass katrā pusē. Pie tik mazas aizsargjoslas 20% aizsargjoslas novietojuma izmaiņas jeb izmaiņas par 0,3 m nebūs pietiekamas, lai visos gadījumus būtu iespējams sekmīgi un droši realizēt būvdarbus. Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr.574) 2.tabulas 8.piezīmi, veicot ārējo inženiertīkla ierīkošanu ar beztranšejas (caurdures) metodi, elektrolīnijas aizsargjoslās kabeļiem ar spriegumu 110 kV un augstāk minimālais attālums ir 2 metri. Šāds minimālais attālums ir noteikts, lai nodrošinātu blakus esošo ārējo inženiertīklu drošu ekspluatējamību, kā arī tika ņemts vērā apstāklis, ka pieejamā vēsturiskā informācija par pazemi var neatbilst faktiskajai situācijai dabā. Līdz ar to, ņemot vērā līdzšinējo AS “Augstsprieguma tīkls” pieredzi šādu būvniecības ieceru realizācijā, lai nodrošinātu minimāli nepieciešamo būvdarbu vietu, tai skaitā vadoties no darba drošības aspektiem, būtu nepieciešams noteikt, ka aizsargjoslas novietojums, realizējot pazemes elektrisko tīklu kabeļu līnijas ierīkošanu blakus nojaucamajai tāda paša veida līnijai, var mainītas līdz 2 m attiecībā pret esošā ārējā inženiertīkla aizsargjoslu.

Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojektā 1.pantā, ņemot vērā, ka regulējums ir saistīts Aizsargjoslu likuma, inženierbūvju vārdiskie apzīmējumi ir pieņemti atbilstoši Aizsargjoslu likumā lietotai terminoloģijai (elektrisko tīklu gaisvadu līnija; elektrisko tīklu kabeļu līnija; elektrisko tīklu kabeļu līnija, kura zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus).

Vienlaicīgi norādāms, ka aizsargjoslas izvietojuma izmaiņas 20% apmērā vai 2 metru nobīdei no esošās energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslas var ietekmēt zemes īpašnieku tiesības izmantot tiem piederošo zemi atbilstoši  teritorijas plānojumam un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām teritorijas izmantošanas un apbūves prasībām. Piemēram, ņemot vērā, ka ēkas izvieto ar fasādi uz būvlaides, var rasties situācija, kurā attālums no būvlaides līdz jaunās aizsargjoslas malai tiek samazināts un šī samazinājuma rezultātā zemes gabala īpašniekam nebūs iespēja būvēt tik lielu ēku, kādu tas teorētiski varēja būvēt pirms aizsargjoslas izmaiņām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem Nr. 603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" zemes īpašniekiem pienākas atlīdzība par energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu tiem piederošajās teritorijās. Saskaņa ar Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" 6.punktu atlīdzību par zemes (izņemot fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošos mežus un pārējo mežsaimniecībā izmantojamo zemi) platības vienības lietošanas tiesību ierobežojumu nosaka šādi:
- par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, - divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 euro par m²;
- par zemes platību, kuru turpmāk ir iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, bet ar lietošanas tiesību ierobežoju­miem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, - saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;
- par izcērtamajiem kokiem, ogulājiem, košumkrūmiem un likvidēja­miem kultūraugu stādījumiem saskaņā ar energoapgādes komersanta un zemes īpašnieka vienošanos.

Iepriekš minētās atlīdzības aprēķinā tiek ņemta vēra zemes platība, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, piemēram, dzīvojamai apbūvei. Tādējādi šobrīd jau pastāv regulējums, kura ietvaros personai tiek atlīdzināts tas, ka viņa nevarēs, iespējams, atbilstoša saviem ieskatiem turpmāk veikt tālāku zemes apbūvi saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu. 

Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošajos mežos un pārējā mežsaimniecībā izmantojamā zemē atlīdzību par zemes platības atsavi­nāšanu vai lietošanas tiesību ierobežojumu tādā mērā, ka, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus, to turpmāk nevar izmantot agrākajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim, nosaka divkāršā šīs zemes platības vienības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 euro par m².

Pušu strīdi par iepriekš minētās atlīdzības apmēra atbilstību Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumiem Nr. 603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā (sk., piemēram, Zemgales rajona tiesas 14.10.2020. spriedumu lietā Nr.C29456219).

Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem neparedz vispārīgu aprobežojumu būvēt jebkādas būves (sk. Aizsargjoslu likuma 45.pantu), bet paredz pienākumu šos būvdarbus un citas darbības, lai nodrošinātu elektriskajiem tīklu turpmāku ekspluatējamību, saskaņot ar šo tīklu īpašnieku vai valdītāju. Tā, piemēram, jebkuras būves attiecīgajā aizsargjoslā var atjaunot un pārbūvēt, saskaņojot ar attiecīgo tīklu īpašnieku vai valdītāju (sk. Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 5.punktu). 

Tā kā zemes īpašnieki minētajos gadījumos saņem kompensāciju, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma regulējums šajos gadījumos nav piemērojams. 

Skaidrība labad arī atsevišķi jānorāda, ka Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" nosaka kārtību, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekiem par zaudējumiem, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu (sk. šo noteikumu 1.punktu). Būvniecības regulējuma izpratnē nojaucamajam (demontējamajam) objektam blakus ierīkojamais objekts būs uzskatāms par jaunu objektu un būs notikusi jauna objekta būvniecība (ierīkošana). Līdz ar to, iepriekš minētie noteikumi arī likumprojektā minētajā gadījumā regulēs atlīdzības jautājumus zemes vienības īpašniekam.

Likumprojekta “Grozījumu Enerģētikas likumā” satversmības vērtējums:

Energoapgādes komersants saskaņā ar Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 9.punktu ir licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi, kas Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 7.punktu ir definēta kā enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes (tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un biometāna) iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.

Likumprojekts paredz tiesības energoapgādes komersantam bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, to informējot par plānoto darbību, veikt jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu (būvniecību), pilnībā vai daļēji demontējot esošo energoapgādes komersanta objektu. Vecā energoapgādes objekta demontāža un jauna objekta ierīkošana ar lielu varbūtību grozīs zemes īpašniekam iepriekš noteikto īpašuma tiesību aprobežojumu. Izmaiņas var izpausties kā aizsargjoslas izvietojuma maiņa, kā arī aizsargjoslas aizņemtās platības palielinājums.

Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums ierobežo zemes īpašnieka īpašuma tiesības un būtu vērtējama tā atbilstība Satversmes 105.pantam. Atbilstība šajā gadījumā būtu vērtējama, balstoties uz Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinātajiem principiem.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs ir tiesīgas ieviest tādus ierobežojumus, kādus tas uzskata par demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem (Satversmes tiesas spriedums lietā 2002-18-01). Taču vienlaikus likumdevējam ir jāizvēlas vispiemērotākais un efektīvākais ierobežojums (Satversmes tiesas spriedums lietā 2006-03-0106), proti, tas nedrīkst būt patvaļīgs (Satversmes tiesas spriedums lietā 2012-16-01) (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos ietvertie kritēriji veselības, vides un ekonomisko interešu līdzsvarošanai, Latvijas Republikas Saeima (ziņojuma autore Ilze Ziemane, redaktore Inese Grumolte-Lerhe), https://www.saeima.lv/petijumi/Satversmes_tiesas_spriedumos_ietvertie_kriteriji.pdf (aplūkots 23.04.2023.).  Lai pārliecinātos, ka regulējumā ietvertais ierobežojums atbilst Satversmei, ir jāpārliecinās, ka ierobežojums atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – noteikts ar likumu, attaisnojams ar leģitīmu mērķi, nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā (samērīgs).

Likumprojektā ietvertais ierobežojums viennozīmīgi atbilst pirmajam konstitucionalitātes testa kritērijam, tas tiek noteikts ar likumu.

Ierobežojums atbilst arī otrajam konstitucionalitātes testa kritērijam – tas ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – sabiedrības locekļu individuālām un kolektīvām interesēm. Energoapgādes komersanti nodrošina elektroapgādi, siltumā apgādi, kā arī apgādi ar gāzi. Energoresursi ir vajadzīgi gan katrai fiziskai personai, lai nodrošinātu tās pamatvajadzības (elektrība, gāze, siltums), gan uzņēmumiem saimnieciskās darbības veikšanai. Tāpat bez elektroenerģijas un siltumenerģijas valsts nespēs nodrošināt primārā pakalpojuma sniegšanu tās iedzīvotājiem – izglītību, veselības aprūpi, un tml.

Savukārt, lai nodrošinātu katram indivīdam nepieciešamos resursus, energoapgādes komersantiem ir jānodrošina pastāvīga energoapgādes sistēmas darbība un attīstība. Energoapgādes sistēmas būtisku daļu veido inženiersistēmas, piemēram, elektropārvades virszemes un elektropārvades pazemes līnijas, kas bez pārrāvumiem stiepjas viscaur Latvijas teritorijai. Ņemot vērā, ka elektroenerģija ir jānodrošina katram īpašumam, nav iespējams izvairīties no privātpersonām piederošo zemju šķērsošanas, apgrūtinot tās.

Energoapgādes komersantam ikdienā rodas nepieciešamība izbūvēt jaunas inženiersistēmas, kā arī uzturēt un uzlabot esošās inženiersistēmas (atjaunot un pārbūvēt). Likumprojekta regulējums attiecas uz gadījumu, kad energoapgādes komersantam rodas nepieciešamība pārbūvēt vai atjaunot esošās energoapgādes inženiersistēmas.

Enerģētikas likuma 19.panta 1².daļa jau šobrīd paredz tiesības energoapgādes komersantam bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku veikt sava objekta pārbūvi un atjaunošanu. Tomēr jāņem vērā, ka elektropārvades līniju pārbūve vai atjaunošana ne vienmēr ir iespējama, jo objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārtraukt elektroapgādi. Šajā gadījumā komersants ir spiests blakus esošai elektropārvades līnijai no sākuma izbūvēt jaunu līniju un pēc tam veikt esošās līnijas pilnu vai daļēju demontāžu.

Lai nodrošinātu citus sabiedrības locekļus ar elektroenerģiju, tai skaitā, lai valsts varētu nodrošināt elektrības pieslēgumu sabiedrības vajadzību apmierināšanai, var rasties nepieciešamība turpmāk attīstīt esošās energosistēmas, tai skaitā aizvietot vecās elektropārvades līnijas ar jaunām. Attiecīgi īpašnieka tiesību ierobežojums ir nepieciešams, lai sasniegtu sabiedrības locekļu individuālās un kolektīvās intereses.

Attiecībā uz trešo konstitucionalitātes testa kritēriju – nepieciešamība demokrātiskajā sabiedrībā. Pienākums saskaņot jaunās elektropārvades līnijas ierīkošanu katrā gadījumā, arī, ja faktiski tā tiek ierīkota, lai aizvietotu vecu neefektīvu elektropārvades līniju, nav samērīga.

Pirmkārt, ja būtu iespējams veikt uzlabojumus esošajā elektropārvades līnijā, uz laiku pārtraucot enerģijas padevi, energoapgādes komersants varētu izmantot jau šobrīd Enerģētikas likuma 19.panta 1².daļā garantētās tiesības veikt būvniecības darbus bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku.

Otrkārt, valsts nevar pieļaut situāciju, ka esošā elektroenerģijas pieslēguma efektīvā darbība tiktu kavēta dēļ nepieciešamības atkārtoti panākt vienošanos ar zemes īpašnieku, it īpaši ņemot vērā, ka sākotnēji vienošanās par energoapgādes objekta būvniecību un tā rādīto aprobežojumu iepriekš jau bija panākta. Tāpat jāņem vērā, ka energoapgādes objekta būvniecības izmaksas atstāj tiešu ietekmi uz pakalpojuma tarifu, proti, jo dārgāka ir inženiersistēmu ierīkošana, jo dārgāks būs sabiedrībai nodrošināts pakalpojums.
 

[2] Enerģētikas likuma 19. panta 1.² daļā paredzēts, ka zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja pārbūves rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Taču minētā norma nav piemērojama gadījumā, kad tiek veikta energoapgādes komersanta objekta pilnīga vai daļēja nojaukšana un, to aizvietojot, tiek būvēts cits, līdzvērtīgs energoapgādes komersanta objekts.

[2] Enerģētikas likuma 19. panta 1.² daļa tiek precizēta, nosakot, ka zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu arī gadījumā, kad tiek veikta energoapgādes komersanta objekta pilnīga vai daļēja nojaukšana un, to aizvietojot, tiek būvēts cits, līdzvērtīgs energoapgādes komersanta objekts. Tuvāk šo jautājumi papildus regulēs arī Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu” noteiktajā kārtībā. Atsevišķi jānorāda, ka ar izmaiņām regulējumā netiek izmanīts tas, ka visos gadījumos zemes īpašniekam sedzami zaudējumi, kas tam radušies saistībā ar energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu.