Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras (turpmāk – ēku) energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – CO₂) emisiju samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai. 

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izstrādāto Renovācijas viļņa stratēģiju [1] Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40% no enerģijas patēriņa, bet energoefektīva ēku renovācija ES tiek veikta tikai 1% ēku gadā, tāpēc klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nākamajos desmit gados visā ES, arī Latvijā, ir nepieciešams vismaz divkāršot ēku renovācijas apjomu, nodrošinot ēku energoefektivitātes un resursu efektivitātes paaugstināšanu. Minētais, īpaši veicot ēku renovāciju reizē ar atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu, veicina arī enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.

Viena no ēku grupām Latvijā, kurā nepieciešami energoefektivitātes uzlabojumi, ir pašvaldību, t.sk. pašvaldību kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību ēkas. Daļa no tām ir uzbūvēta pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām šobrīd ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt šo ēku enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu ēku iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības var sniegt ieguldījumu arī plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi risinājumi sekmē ne tikai pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu, bet veicina arī enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem un samazina radītās CO₂ emisijas.

Pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tiek veikti arī ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās”  (turpmāk – SAM 4.2.2.) ietvaros. Rīkotajās pirmajās četrās projektu atlasēs atbalstīti 147 projekti, pabeigti 113 projekti, kuri nodrošinājuši ikgadējo primārās enerģijas ietaupījumu 29,86 GWh apmērā. Tāpat šis atbalsts tiek turpināts 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.1. pasākumā “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” (turpmāk – SAMP 13.1.3.1.), kurā rīkotās projektu atlases ietvaros tika iesniegti vēl 93 projektu iesniegumi, kas liecina par šāda veida atbalsta pieprasījumu pašvaldībās. Ēku atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģija [2] paredz nepieciešamību arī pēc 2021. gada ES fondu un citu publiskā finansējuma avotu ietvaros turpināt īstenot aktivitātes pašvaldību ēku pārbūvei un atjaunošanai, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, AER izmantojošu siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī energoefektīvas dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai.

Šis Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.2.1.3.i. investīciju, 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un izmaksas, prasības projektu iesniedzējam, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, 1.2.1.3.i. investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus investīcijas īstenošanas nosacījumus, piemēram, par demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.

Šajā Noteikumu projektā lietotais saīsinājums “ēka un infrastruktūra” turpmāk – “ēka” ir ēka un ēkā esošā tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra, t.sk. AER izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas.  Savukārt ēkas funkcionālā teritorija ir ēkai piegulošā ārtelpa ar ēkas funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt apstādījumi, ūdenstilpnes, lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, ēkai piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina pašvaldības ēkas funkcionālu ekspluatāciju. Šo Noteikumu projekta ietvaros termins “siltumapgādes infrastruktūra”  ietver terminus “lokālā un individuālā siltumapgāde”, jo apritē esošajos Enerģētikas likuma grozījumos terminu “lokālā siltumapgāde" ir piedāvāts svītrot.

Ievērojot minēto, AF plānā tika paredzēts atbalsts 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija) īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēku energoefektivitātes uzlabošanai. 1.2.1.3.i. investīcija neietver stratēģisko darbību veikšanu un projektu īstenošanu. Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem pašvaldības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu pāreju uz AER izmantošanu enerģijas ražošanā, veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas ES noturībā un autonomijā, nodrošinot AF plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 4. nodaļā minēto.

AF ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam plānotajiem attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, kā arī uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām dalībvalstīm, lai, izmantojot AF sniegtās iespējas, papildinātu kohēzijas politikas plānotos pasākumus un investīcijas, tādējādi palīdzot dažādām jomām novirzīt lielāku investīciju apjomu mērķu sasniegšanai un COVID-19 krīzes radītās negatīvās ietekmes seku mazināšanai. 1.2.1.3.i. investīcija ir saskanīga ar Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam (turpmāk – NEKP) ēku atjaunošanas mērķiem un sniegs pozitīvu ieguldījumu energoefektivitātes mērķu un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Investīciju rezultātā tiks samazināts primārās enerģijas patēriņš un attiecīgi arī samazinātas CO₂ emisijas enerģētikas sektorā.

Atbilstoši AF plāna 2. pielikumam, 1.2.1.3.i. investīcijai paredzēts intervences lauks zaļai dimensijai. NEKP ilgtermiņa mērķos ir iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes uzlabošana. AF klimata komponentē plānotie ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā un klimata noturības veicināšanā sniegs tiešu pienesumu ES zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Sagaidāms, ka plānā iekļauto investīciju projektu īstenošana tiešā veidā nodrošinās CO₂ emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Plānotās investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, publiskās infrastruktūras renovācijā un būvniecībā u.c. pasākumi veicina primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa samazināšanu, fosilās enerģijas izmantošanas samazinājumu, aizvietošanu ar AER, enerģētiskās drošības un atkarības samazināšanas mērķu izpildi, CO₂ emisiju un piesārņojošo vielu samazināšanu.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji:
Kopējais 1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais AF finansējums ir 29 304 000 euro, kas tiks piešķirts, veicot atklātu projektu iesniegumu atlasi. Noteikumu projekts nosaka arī 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu un mērķus (ievērojot AF plānā [3], tā pielikumos [4] un AF plāna darbības kārtībā [5], par kuru vienojas EK un Latvija, noteikto laika grafiku to sasniegšanai un izpildes nosacījumus, t.sk. izpildes pārbaudes mehānismu) un atbildīgās puses (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Saskaņā ar AF plānu un tā pielikumiem ir noteikts šāds atskaites punkts un mērķi:

1) atskaites punkts: līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmai pašvaldību ēku un infrastruktūras  energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30% (izpildes nodrošināšanu uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija);

2) mērķis: līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 euro apmērā (izpildes nodrošināšanu uzrauga aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju);

3) Mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts par 4 544 563 kWh/gadā (izpildes nodrošināšanu uzrauga aģentūra), kas tiks sasniegts ar pieejamo finansējumu, ja projektos minimālais primārās enerģijas ietaupījums būs 30%. Mērķa vērtību uzskaita kumulatīvi, atbilstoši katrā pabeigtajā projektā sasniegtajam primārās enerģijas patēriņa ietaupījumam. Vērtību uzskata par sasniegtu projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienā un to aprēķina, pamatojoties uz sākotnējo ēkas energosertifikātu un ēkas pagaidu energosertifikātu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

Ņemot vērā AF plānā noteiktos mērķus un atskaites punktu, bet vienlaikus ievērojot jau šobrīd citu sniegto atbalstu  infrastruktūrai SAMP 13.1.3.1. ietvaros, kā arī to, ka Eiropas Savienības Kohēzijas politikas  programmas  2021. – 2027. gadam specifiskais atbalsta mērķis 2.1.1. “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” paredz atbalsta sniegšanu pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, šis Noteikumu projekts paredz fokusētu atbalstu primārās enerģijas patēriņa samazinājumam pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēkās.

Noteikumu projekts paredz investīciju demarkāciju ar Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumiem Nr. 152 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 152), kur atbalsts paredzēts pašvaldību ēku renovācijai energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu rekonstrukcijai, tai skaitā veicot pielāgošanu AER izmantošanai, kā arī ar plānotajām Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” pasākuma Nr. 2.1.1.6. “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” investīcijām, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, tai skaitā atbalstot AER tehnoloģijas. Savstarpējā investīciju demarkācija nodrošināta ar investīciju ieviešanas laika grafiku.


Projekta iesniedzēji:

Par projektu iesniedzēju var būt pašvaldības vai to izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai kurām ir noslēgts pakalpojumu līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, vai kurām ir noslēgts pakalpojumu līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Viens projekta iesniedzējs var iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu.

Noteikumu projekta ietvaros biedrības un nodibinājumi nav noteikti kā projektu iesniedzēji, mērķgrupa vai sadarbības partneri, ņemot vērā AF plānā noteikto atbalsta grupu un investīcijas mērķi – uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, kas ir saistīta ar mērķa sasniegšanai paredzētajiem ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā, vienlaikus 1.2.1.3.i. investīciju plānošanā tiek ņemts vērā kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas koordinē vairākus desmitus nevalstisko organizāciju, aicinājums veidojot AF atbalsta programmas saistībā ar jebkuru ēku renovāciju, ņemt vērā vides pieejamības jautājumus, kas ir iekļauti noteikumu projekta atbalstāmajās darbībās un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros finansējums tiks piešķirts pašvaldību (t.sk. to iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī publiski privātu kapitālsabiedrību) ēkām, tostarp ēkās, kas paredzētas sociālajiem mājokļiem, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem, kurās vismaz 80% no to kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai un līdz 20% no kopējās gada jaudas papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai vai parasto papildpakalpojumu sniegšanai un no kurām izslēgta jebkura cita saimnieciskā darbība. Papildinoša saimnieciskā darbība (turpmāk – PSD) ir tāda saimnieciskā darbība, kurai ir pamatota saikne ar ēkas galveno nesaimniecisko izmantojumu, papildinošā saimnieciskā darbība ir saimnieciskā darbība, kas tiek veikta nesaimnieciskai darbībai paredzētajā infrastruktūrā un kas tieši ir saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar infrastruktūras galveno nesaimniecisko izmantojumu, PSD izmanto tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai. PSD nav daļa no ēkas pamata darbības, bet ir ar to saturiski saistīta un vērsta uz tai tuvu mērķu sasniegšanu. Piemēram, skolas telpas no rīta un dienā izmanto skolēnu izglītošanai, bet vakarā šīs pašas telpas izmanto firma, kas interesentiem rīko dažādu valodu kursus. Pirmsskolas izglītības iestādes peldbaseinu no rīta un dienā izmanto iestādes audzēkņi, bet vakarā interesentiem baseinā notiek firmas rīkotas ūdens aerobikas nodarbības. Parastie papildpakalpojumi (turpmāk – PP) ir tāda saimnieciska darbība, kas tiek īstenota nesaimnieciskai darbībai paredzētajā ēkā un kura parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Šādi pakalpojumi pamatā ir jāizmanto ierobežotam saņēmēju lokam – tiem, kas ir tieši saistīti ar konkrētās ēkas darbību: tās darbiniekiem, skolēniem vai audzēkņiem. Piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbība skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs vai administrācijas ēkās. Šajā Noteikumu projektā par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pamatā ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu noteiktajam, ēkā var tikt īstenota PSD un sniegti PP, ja ēka tiek izmantota nesaimnieciskam mērķim. Attiecīgi visas saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā uz ēkas kopīgo gada jaudu ne vairāk kā 20% apmērā. Ēkas vai tās daļas jaudas aprēķinu ir iespējams veikt platības, laika vai finanšu izteiksmē. Projekta iesniedzējs pie projekta iesnieguma izvēlas atbilstošo jaudas aprēķina metodi, kuru projekta dzīves cikla laikā nedrīkst mainīt. PSD, PP un citas saimnieciskās darbības īpatsvara aprēķinam un PSD vai PP kontrolei ir jāizmanto viena un tā pati metode.
Tiks atbalstīta arī saimnieciski neizmantojama kultūras mērķu infrastruktūra, ja ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par 50% no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta konkrētajā infrastruktūrā.

Ja kapitālsabiedrībai tiek deleģēta pārvaldes uzdevumu izpilde, tad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam (46.pants) deleģēšanas līgumā tiek paredzēti finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumi. Finansējums kapitālsabiedrībām atbilstoši noteikumu projektam tiek piešķirts tikai un vienīgi pārvaldes uzdevumu izpildei un, ja deleģēšanas līgums tiek izbeigts vai tā darbības termiņš netiek pagarināts, tad atlikusī ieguldījuma amortizācijas daļa ir atmaksājama pašvaldībai, kura bija pārvaldes uzdevuma deleģētāja. Rīcībā ar pašvaldības mantu ir jāievēro arī likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" prasības. Vienlaikus kapitālsabiedrību gadījumā, kad projekta ietvaros tiks piešķirts finansējums kapitālsabiedrībai, kurai ar deleģējuma līgumu uzticēts veikt pārvaldes uzdevumus, deleģēšanas līguma izbeigšanas vai nepagarināšanas gadījumā, atlikusī ieguldījuma amortizācijas daļa, ja to neatmaksās pašvaldībai, būs kvalificējama kā nelikumīgs valsts atbalsts.

Projekta ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods ir laika posms, kurā ir iespējams gūt  finansiālu vai ekonomisku labumu no projektā ieguldītajiem līdzekļiem vai radītajiem aktīviem.

Infrastruktūra Noteikumu projekta izpratnē ir ēkas infrastruktūra un infrastruktūra ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, kas ir ēkai piegulošā ārtelpa (projekta iesniedzēja vai pašvaldības īpašumā esošs zemesgabals vai zemesgabali, uz kuriem atrodas ēka vai kuri vismaz vienā punktā skar ēkas ārējās kontūras). Ar infrastruktūru saprotami ēkas inženiertehnisko sistēmu inženiertīkli, t.sk. siltumapgādes sistēmas, ventilācijas, dzesēšanas, apgaismojuma, kā arī ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā esošā tehniskā infrastruktūra.

Ministrija izstrādās metodiskos norādījumus par parasto papildpakalpojumu un papildinošas saimnieciskās darbības kontroli un uzraudzību. Aģentūra sadarbībā ar ministriju un atbilstoši ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem par papildinošas saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzību un kontroli nodrošina papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības veidņu izstrādi. Projekta iesniedzējs/finansējuma saņēmējs izmanto projekta sagatavošanā un īstenošanā ministrijas izstrādātos papildinošas saimnieciskas darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības un kontroles metodiskos norādījumus. Ministrijas izstrādātie metodiskie norādījumi projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem ir līdzeklis, lai zinātu, kā projektu vērtēšanas un uzraudzības procesā aģentūra vērtēs papildinošo saimniecisko darbību un parastos papildpakalpojumus.

Aģentūra civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiks finansējuma saņēmējam pienākumu attiecībā uz projektā izveidoto infrastruktūru (tai skaitā pamatlīdzekļiem) veikt papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu gada jaudas aprēķinus projekta dzīves cikla laikā, veidojot ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu gada jaudu (apjomu), tai skaitā nodrošināt aprēķinus pamatojošu dokumentu pievienošanu.  Savukārt infrastruktūras (t.sk. pamatlīdzekļu) amortizācijas periodā finansējuma saņēmējiem būs pienākums veidot ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu apjomu, t.sk. nodrošināt aprēķinus pamatojošu dokumentu pievienošanu, bet aģentūrai būs noteiktas tiesības pēc pieprasījuma saņemt no finansējuma saņēmēja uzkrātos aprēķinu datus un tos pamatojošos dokumentus. Projekta infrastruktūras investīciju uzraudzības nosacījumi, tai skaitā termiņš, kurā ir jāiesniedz aģentūrā atskaite par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu apjomu, tiks paredzēti nozares ministrijas papildinošas saimnieciskas darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzības un kontroles metodiskajos norādījumos,  kas tiks izstrādāti pirms projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, lai nodrošinātu, ka projektu iesniedzējiem pirms projektu iesniegumu iesniegšanas būtu pieejama skaidra informācija par to, kāda darbība var tikt klasificēta kā papildinošā saimnieciskā darbība un parastais papildpakalpojums, un kā tiks veikta to uzskaite.
Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta pārskata periods (projekta dzīves cikls, tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014) I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Šajos noteikumos paredzētais ēkas un infrastruktūras amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās.

Ja projekta iesniedzējs ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (siltumapgādes vai ūdenssaimniecības) un valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju noslēdz pakalpojumu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš ūdenssaimniecības nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar Likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" [6]. Lai sniegtu ūdenssaimniecības pakalpojumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds komersants, kurš siltumapgādes nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Siltumapgādes pakalpojumi ir jāregulē, ja kopējais siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 5000 MWh/gadā. Regulēšanas kritēriji detalizēti ir noteikti Ministru kabineta izdotajos noteikumos Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” [7].
Gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem jābūt noslēgtiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem ar pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās attiecīgie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti.

Valsts vai pašvaldības apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārstniecības iestādes, kurām ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu vai pašvaldību par valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir sabiedrisko pakalpojumu līgums. Lai sniegtu veselības aprūpi, ārstniecības iestādēm, personām un ārstniecības atbalsta personām ir jābūt reģistrētām valstī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā [7]. Turklāt ārstniecības iestādēm jāatbilst noteiktajām obligātajām prasībām [8].

Projekta iesniedzējam kā finansējuma saņēmējam nav nepieciešams piesaistīt neatkarīgu revidentu/iekšējo auditoru, jo mērķu un projekta izmaksu pamatotību pārbaudi veic aģentūra, savukārt atskaites punkta izpildi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un izmaksas, kas nepieciešamas gan primārās enerģijas ietaupījumam ēkās, gan arī saistītās investīcijas attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Veicot atbalstāmās darbības, jāņem vērā, ka jānodrošina, ka projekta ietvaros tiek sasniegts primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30% apmērā, investīcijas ietvaros projektus īsteno ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte projektā ir 100 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, projekta ietvaros minimālais AF finansējums ir 30 000 euro un maksimālais ir 2 000 000 euro, jāizpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK)  ievērošanai, jābūt ievērotiem Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) kritērijiem, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.

1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas sekmē mērķu un atskaites punkta sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto. Vienlaikus noteikts, ka AF finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā nav lielāks par 6,00 euro. Ņemot vērā, ka projekta efektivitātes kritērijs ir svarīgāks kritērijs, 6,00 euro ir iekļautas visas attiecināmās izmaksas.

1) Darbības, kas paredzētas AF projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas energosertifikātā, kas izstrādāts atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju:
*esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, arī būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu;

*ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;

*apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana;

*gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek veikta vienlaikus ar  cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu;

*AER izmantojošu enerģiju ražojošu, t.sk. bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ar nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti ēkas pašpatēriņam. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir jāizmanto visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Piemēram, ja ēkā sniegto valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu jaudas īpatsvars finanšu izteiksmē ir 70% (jaudas īpatsvaru nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo trīs finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem, tajā skaitā maksas veselības aprūpes pakalpojumiem), tad projekta attiecināmās izmaksās varēs iekļaut vienīgi 70% no atbilstoši aprēķinātajām izmaksām un arī attiecīgi 70% no saražotās enerģijas vērtības izteiksmē ir jāizmanto valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai. Izmaksas 30% apmērā tiks segtas no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāda veida komercdarbības atbalsts un attiecīgi 30% no saražotās enerģijas vērtības izteiksmē varēs izmantot citai saimnieciskai darbībai. 

Siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas gadījumā nosacījuma izpilde tiek vērtēta, vērtējot projekta iesniegumu atbilstoši noteikumu projekta 34.10. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, jo minētajiem dokumentiem jāsniedz pietiekami skaidrs raksturojums par iekārtu tehniskajām iespējām patērēt enerģiju tikai pašpatēriņa vajadzībām.
Elektroenerģijas ražošanas iekārtu gadījumā noteikumu projekts paredz detalizētāku pašpatēriņa prasības uzraudzību elektroenerģijas pārvades tehnisko iespēju dēļ.
Gadījumā, ja finansējuma saņēmējs izmanto Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ pantā paredzēto elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmu, prasības uzraudzību iespējams veikt par pilnu kalendāra gadu pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas.
Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nenosedz projekta ēkas elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā.
Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot NETO norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.


*pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide.

2) Darbības projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā (ēkai piegulošā ārtelpa), kas noteiktas Noteikumu projektā, t.sk. paredz dabā balstītu vai “zaļās infrastruktūras”, vai AER izmantojošu, vai enerģiju taupošu risinājumu izveidi. Šo Noteikumu projekta izpratnē ārtelpas izgaismošana ir ēkai piegulošās teritorijas apgaismojums (laternas, dārza izgaismojums u.tml.). Jebkurš teritorijas labiekārtojums nav energoefektivitātes pasākums un tas nebūs minēts energosertifikātā, tomēr šīs izmaksas var attiecināt, ņemot vērā, ka finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā nedrīkst būt lielāks par 6,00 euro, kā arī projekta ietvaros ir jāsasniedz primārās enerģijas samazinājumu par vismaz 30%. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā pasākumu primārās enerģijas un CO₂ emisiju ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas ietvaros un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas. Saskaņā ar noteikumu projekta 33. punktu atbalstāmās darbībās var iekļaut vairāku ēku (ēku grupu) atjaunošanu un lokālās centralizētās siltumapgādes pārbūvi un atjaunošanu ar galveno siltummezglu, kas neatrodas šajās ēkās, bet nodrošina šo ēku siltumapgādi, ja tās atrodas vienā adresē un ir kopīga enerģijas uzskaite un vienots ēkas energosertifikāts atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”.

3) Darbības vides un informācijas pieejamības īpašai veicināšanai. Šajās darbībās var ietilpt dažādi infrastruktūras risinājumi personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem, Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam pieejami Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē [9].

4) Publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Tiek noteikta finansējuma saņēmēja atbildība  par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam, tai skaitā informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanu, tai skaitā, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Izmaksas un to ierobežojumi ir noteikti gan ievērojot MK Nr. 152 par SAM 4.2.2. un SAMP 13.1.3.1., gan ieviešanas praksē aprobēto pieeju, kā arī paredzot izmaksas NBK principa ieviešanai. Minētais ietver tiešās izmaksas, kas attiecināmas uz darbību veikšanu ēkas infrastruktūrā un infrastruktūru ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, kas ne tikai nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai (t.i. ēkas energoefektivitātes uzlabošanas darbu dokumentācijas sagatavošanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kā arī ar būvdarbu veikšanu saistītās izmaksas, iekštelpu remontdarbi tādā apjomā, lai nodrošinātu telpu pilnu pabeigtību pēc ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanas, skaitītāju uzstādīšana), bet arī nodrošina enerģijas patēriņa samazinājumu, piemēram, ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegādi, ēkas siltumapgādes infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas.

Noteikumu projekts paredz finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti. Ja finansējuma saņēmējam nepieciešams ēkā savstarpēji atsevišķās telpu grupās sadalīt rēķinu par patērēto siltumenerģiju, ir pieļaujams sadalīt ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot  siltuma maksas sadalītājus atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" prasībām, tai skaitā minēto noteikumu 8.2. apakšpunkta prasībām.

Tāpat investīcijas paredz iespēju attiecināt tādas ar pāreju uz klimatneitralitāti un NBK principa ieviešanas izmaksas projekta teritorijā kā teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi), pretplūdu risinājumi projekta teritorijā (t.sk. lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi). Investīcijas paredz, ka var tikt atbalstīti enerģiju taupoši, energoefektīvi vai AER izmantojoši risinājumi ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, t.sk. risinājumi ārtelpas apgaismošanai, vai arī citi dabā balstīti risinājumi, kā, piemēram,  “zaļie jumti” gaisa kvalitātes uzlabošanai, “zaļās sienas”, biofiltri lietus ūdeņu noteces regulēšanai, buferjoslas, zālāju joslas erozijas mazināšanai un barības vielu piesaistei.
Tāpat, lai pielāgotos strauji mainīgajām izmaksām (piemēram, energoresursu cenu kāpuma vai ģeopolitisku apstākļu dēļ), Noteikumu projekts paredz arī iespēju projektā iekļaut neparedzētos izdevumus.

Attiecībā uz tiem aspektiem, kam saistībā ar veikto NBK principu izvērtējumu nepieciešams padziļināts izvērtējums, 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanas nosacījumi, vērtēšanas kritēriji, kā arī atbalstāmās darbības un izmaksas ir izstrādātas tā, lai:

1) izmaksas, kas noteiktas Noteikumu projektā, atbilst Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020. – 2030. gadam, kur paredzēts veicināt energoefektivitātes pasākumus pašvaldību ēkās, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu pašvaldību ēkās, kas rada zemas emisijas, kā arī projektu ietvaros paredzēts attiecināt tādu AER izmantošanu lokāli ēkās, kam tiek paaugstināta energoefektivitāte, kas nerada emisijas (piemēram, saules kolektori uz ēkām). Izvērtējot iesniegtā projekta atbilstību izmaksām, varēs gūt pārliecību par nosacījuma izpildi;

2) cietās biomasas apkures iekārtu uzstādīšanas gadījumā tiks atbalstītas tikai tādas darbības, kuru rezultātā paredzēts uzstādīt biomasas sadedzināšanas iekārtas, kas atbilst normatīvo aktu prasībām gaisa kvalitātes jomā, t.sk. atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” noteiktajām prasībām;

3) attīrīšanas iekārtas uzstāda, ja tas tiek veikts vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu;

4) cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 ar ko izveido energomarķējuma ietvaru, kuras 7. pantā ir noteikts, ka “ja dalībvalstis attiecībā uz kādu ražojumu, kas norādīts deleģētajā aktā, ir paredzējušas stimulējošus pasākumus, minētie stimulējošie pasākumi ir vērsti uz divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm vai uz augstākām klasēm, kas noteiktas minētajā deleģētajā aktā”, tādējādi, ņemot vērā, ka Latvijas tirgū atbilstoši Eiropas Savienības vienotās datu bāzes EPREL (kurā tiek reģistrēti produkti, uz kuriem attiecas energomarķējuma prasības) datiem visplašāk ir pārstāvēti A+ cietā kurināmā katli, Noteikumu projektā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlus un cietā kurināmā katla, papildu sildītājus, temperatūras regulatorus un saules enerģijas iekārtas, kas atbilst vismaz energoefektivitātes klasei A+.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās norāda projektā. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar "Pievienotās vērtības nodokļa" likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas, kas tiek segtas no viņa līdzekļiem.

Noteikumu projekts nosaka maksimālo AF finansējuma atbalsta intensitāti projektā plānotajām darbībām un izmaksām, atbalsts, kurām nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, līdz 100% no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Šāda atbalsta likme piemērojama arī sabiedrisko pakalpojumu un valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Noteikumu projekts paredz, ka izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra, kā arī, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā. Minētie nosacījumi attiecas vienādi uz visiem projektu iesniegumu iesniedzējiem, tajā skaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem vienlaikus  ir jābūt spēkā esošam pilnvarojuma aktam – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumam, kurā ievēroti visi 2011. gada 20. decembra Eiropas Komisijas Lēmumu par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES) nosacījumi. Ar pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā, noteikumu projekta ietvaros saprot pabeigtu projektu vai pakalpojumu līgumu, kas uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, neietverot garantijas saistību nodrošināšanu, ir pilnīgi pabeigts, piemēram, pilnībā funkcionāls saules paneļu parks elektroenerģijas ražošanai vai atjaunota ēka, kas nodota ekspluatācijā. Par pabeigtu darbību un objektu neuzskata projekta pamatojošo dokumentāciju, ja tās iecerētais rezultāts nav uzskatāms kā pabeigts.   

Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi
Komercdarbības atbalsts sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) un valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiks sniegts saskaņā ar Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Lai pretendētu uz atlīdzības maksājumu/kompensāciju gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem jābūt noslēgtiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem ar pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās attiecīgie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti un šiem pakalpojumu līgumiem ir jāietver Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES izvirzītie nosacījumi. Savukārt ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts vai pašvaldības apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus jābūt noslēgtiem pakalpojumu līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu vai pašvaldību par valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un pakalpojumu līgumam ir jāietver Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES izvirzītie nosacījumi.

Atlīdzības maksājuma/kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu. Šo noteikumu ietvaros atlīdzības maksājumi/kompensācijas tiks piešķirtas ieguldījumiem pamatlīdzekļos. Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros. Taču drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES​​​, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.

Piešķirot atbalstu ēkai, kurā darbojas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, atbalsts var tikt piešķirts tikai tai ēkas daļai, kurā tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi. Ja ēkā darbojas tikai un vienīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad šādai ēkai atbalstu var piešķirt pilnā apmērā (100%). Ja ēkā darbojas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tad jānodala valsts un pašvaldības apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, kas ir sabiedriskie pakalpojumi, un veselības aprūpes maksas pakalpojumi, kas ir saimnieciskā darbība, arī cita saimnieciskā darbība ir nodalāma. Šajā gadījumā tiek izmantota pakalpojumu jaudas īpatsvara noteikšana vērtības izteiksmē. Piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja gada apgrozījums ir 1 milj. euro, no kuriem 400 000 euro ir bijuši veselības aprūpes  maksas pakalpojumi, cita saimnieciskā darbība nav bijusi, kas nozīmē, ka konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sabiedrisko pakalpojumu īpatsvars ir 60%. Tātad veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu 60% apjomā no projekta attiecināmajām izmaksām. Gadījumā, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs savas ēkas telpas ir iznomājis vēl citiem komersantiem, piemēram, aptiekai, preses tirdzniecībai u.c., tad šādu telpu gada nomas maksa tiek iekļauta maksas pakalpojumu ieņēmumu daļā.

Ja tiks pārkāpti Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi, tad atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar "Komercdarbības atbalsta kontroles likuma" IV vai V nodaļu.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīgā nozares ministrija par 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanu saskaņā ar Eiropas Savienības AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību [10].

Aģentūras atbildība 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanas ietvaros ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tajā skaitā, veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu iesniegumu vērtēšanas procesā, aģentūra izstrādā projektu vērtēšanas komisijas nolikumu, kas tiek saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Attiecībā uz šo nosacījumu Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja pēc projekta īstenošanas no ēkas energosertifikācijas dokumentācijas (ēkas energosertifikāts un ēkas pagaidu energosertifikāts) tiek secināts, ka veiktie pasākumi nenodrošina projekta iesniegumā plānoto primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, aģentūra, izskatot projekta grozījumus novērtē, vai faktiskais primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta grozījumiem būtu:

1) vismaz 30% apjomā;

2) tādā apjomā, lai projekts joprojām atbilstoši Noteikumu projekta pielikumā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem kvalificētos atbalsta saņemšanai.

Ja faktiskais primārās enerģijas ietaupījuma apjoms ir zem 30% vai projekts kāda iemesla dēļ nekvalificējas atbalsta saņemšanai, t.sk., piemēram, pēc finansējuma saņēmēja iesniegtajiem projekta grozījumiem, aģentūra aptur turpmākos maksājumus un atgūst visu izmaksāto AF finansējumu. Gadījumā, ja faktiskais primārās enerģijas ietaupījuma apjoms pēc projekta grozījumiem vai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā ir vismaz 30%, aģentūra samazina projekta AF finansējuma apjomu proporcionāli primārās enerģijas ietaupījuma izmaiņām un proporcionāli neizmaksā vai atgūst izmaksāto AF finansējumu.

Tāpat Noteikumu projekts paredz finansējuma saņēmējam uzkrāt un iesniegt aģentūrā korektus ar 1.2.1.3.i. investīcijas projektu ieviešanu saistītus uzkrājamus kopējā rādītāja un nacionālo rādītāju datus:

1) par kopējo rādītāju Nr. 1 “Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums”, kurš uzskaitāms, ziņojams un novērtējams atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu, pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/2106) pielikumā “Kopējie rādītāji” 1. punktā noteiktajām prasībām, kā arī par ar šo rādītāju saistītajām enerģijas patēriņa vienībām – primārās enerģijas patēriņu gadā pirms un pēc projekta īstenošanas;

2) par projektu ietvaros sasniegto CO₂ emisiju samazinājumu, ko nosaka atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” un 1. pielikumam “Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā”;

3) par papildu darbības jaudu, kas uzstādīta AER enerģijas izmantošanas vajadzībām. Attiecīgais rādītājs definēts Regulas Nr. 2021/2106 pielikuma 2. punktā;

4) par ZPI piemērošanu, kas ļaus papildus novērtēt 1.2.1.3.i. investīcijas projektu ietekmi uz vidi, kā arī nodrošinās ticamus datus par preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti jāpiemēro ZPI procedūra;

5) par projekta kopējām izmaksām, kas ļaus novērtēt 1.2.1.3.i. investīcijas sniegumu un nodrošinās ticamus datus turpmāku investīciju plānošanai un ieviešanai, jo Noteikumu projekts neparedz neattiecināmo izmaksu norādīšanu projekta iesnieguma veidlapā.

6)  par ēku skaitu, kurās īpaši veicinot vides pieejamību, ir veicināta sociālās atstumtības pakļauto grupu piekļuve sociālajiem un valsts pakalpojumiem, kas nodrošinās datus, kā arī ļaus iegūt pieredzi turpmāku investīciju plānošanai un ieviešanai, jo Vadlīnijās horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021 – 2027)” ir noteikta obligāta prasība finansējuma saņēmējam sniegt informāciju, iesniedzot pēdējo maksājuma pieprasījumu par visu projekta periodu, par objektu skaitu, kuros ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība.

Noteikumu projektā augstāk minētajiem nacionālajiem rādītājiem nav noteiktas sasniedzamās vērtības, vienlaikus minētā informācija ir ļoti nozīmīga apkopošanai nacionālā līmenī, ņemot vērā nepieciešamību par to atskaitīties dažādos formātos arī Eiropas Savienības līmenī un starptautiski. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo investīciju pasākumu ietvarā tiek īstenotas darbības, kuras raksturo dažādi dati, kas nepieciešami citu plānošanas dokumentu izstrādei vai ieguldījumu pamatošanai, līdz ar to ir kritiski svarīgi šos datus uzkrāt, vienlaikus tie noderēs skaidrojumu sniegšanai par investīciju atbilstību NBK un AF plānam.

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
Lai nodrošinātu plašu pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanas iespēju, atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek sasniegts primārās enerģijas ietaupījums, vienlaikus, lai veicinātu reģionu attīstību vienāda vērtējuma gadījumā priekšroku dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pēdējiem pieejamajiem datiem attiecīgajā gadā, kad tiek vērtēts projekta iesniegums. Projektu vērtēšanā vienāda vērtējuma gadījumā paredzēts vērtības noapaļot līdz vienai zīmei aiz komata, kas prioritāri atbalstīs lielāku projektu skaitu plānošanas reģionos ar mazāku reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Informācijai par reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju tiks izmantoti pēdējie uz projektu iesniegšanas termiņa beigām aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes dati par pēdējo aktuālo kalendāra gadu [11].

Ievērojot to, ka 1.2.1.3.i. investīcija tiek īstenota, lai nodrošinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241) VI pielikumam, investīcijas tiek plānotas atbilstoši intervences kodam 026a “Energoefektivitātes atjaunošanas vai energoefektivitātes pasākumi attiecībā uz publisko infrastruktūru, demonstrējumu projektiem un energoefektivitātes kritērijiem atbilstošiem atbalsta pasākumiem” (koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 100%, koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 40%). Balstoties uz šo intervences kodu un, ņemot vērā AF plānā noteikto, Noteikumu projekts paredz nosacījumus attiecībā uz projekta ietvaros minimālo sasniedzamo primārās enerģijas ietaupījuma apjomu, kas projektā jānodrošina, ne mazāku kā 30%. Intervences kods 026a paredz izvēles iespējas, kur piedāvāti šādi varianti: pasākuma mērķis ir a) vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju (renovācijas pamatīguma pakāpes: neliela (mazāk nekā 30%); vidēja (no 30% līdz 60%) un pilnīga (vairāk nekā 60%)), vai b) sasniegt vidēji vismaz 30% tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Noteikumu projektā piemērota intervences koda 026a a) apakšpunkta piedāvātā iespēja. Minētais nosacījums par primārās enerģijas ietaupījuma apjomu vismaz 30% apmērā tiek iekļauts gan projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, gan projektu īstenošanas nosacījumos.

Saskaņā ar Regulu Nr. 2021/241, AF plānā iekļautie pasākumi NBK sešiem vides mērķiem  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 turpmāk – Regula Nr. 2019/852) 17. panta nozīmē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka 1.2.1.3.i. investīcija atbilst principam NBK. Noteikumu projektā norādītās prasības noteiktas saskaņā ar AF plāna 1. pielikuma NBK principa novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu” noteikto. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud noteiktos vides principus un atbilst noteiktajiem kritērijiem.  Noteikumu projekta 1. pielikumā iekļauti vērtēšanas projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kas pamato projekta atbilstību AF plāna 1. pielikumā noteiktajam NBK principam, kā arī citiem Noteikumā projektā iekļautajiem nosacījumiem par 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas prasībām, un par kritērija izpildi projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā.

Būvniecības laikā noteiktas prasības veikt pasākumus trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai, kā arī nodrošināt (ja attiecināms) atbilstoši normatīvajiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, t.sk.  Regulas Nr. 2020/852 papildinājumā [12] un Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 ”Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”, noteiktās prasības darbībām ar azbestu saturošiem materiāliem, azbestu saturošiem izstrādājumiem. Darbības ar azbestu veic personas, kas saņēmušas atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, tātad šī persona būs tā, kas izdos apliecinājumu, ka azbesta atkritumi ir atbilstoši apsaimniekoti.

Projektā iekļautām ēkām vai ēku daļām, kurās tiek veiktas projektā plānotās aktivitātes, pēc projekta īstenošanas ir jāsasniedz minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.

Noteikumu projekts paredz, ka jānodrošina, ka vismaz 70% (pēc masas) no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem jānodod šī atkritumu veida pārstrādātājiem, kas veicinās atkritumu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, to pārstrādi, to pārstrādes produktu izmantošanu un samazinās atkritumu apglabāšanas apjomus, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/851 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/850 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 45 apstiprinātais “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028. gadam” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punkts. Būvnieks sniegs apliecinājumu, ja šie atkritumi ir reģenerēti uz vietas objektā, vai tiks iesniegts apliecinājums no atkritumu apsaimniekotāja, kam būvnieks nodevis būvniecības atkritumus, par to, ka veikta pārstrāde.

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīga apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotajiem, kas izveidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu  to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības. Tiks iesniegts atkritumu apsaimniekotāja apliecinājums, kam būvnieks nodevis šos atkritumus pārstrādei.

Noteikumu projekts paredz, ka jānodrošina panāktā enerģijas ietaupījuma uzturēšana ilgtermiņā, kur projekta iesniedzējs kopā ar projekta pieteikumu iesniedz plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu, vai projekta iesniegumā sniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku un galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā, ja plāns uz pieteikuma sagatavošanas brīdi nav izstrādāts. Šādā gadījumā plānu iesniedz pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Plānā jāietver uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumi un ēkas īpašnieka periodiski veicamās darbības, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. Projekta īstenošanas laikā netiek mainītas ierīkotās infrastrukūras ēkā un tās pieguļošajā teritorijā īpašumtiesības. Plānu sagatavo, ievērojot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. Šāds kritērijs izvirzīts, lai nodrošinātu projekta ietvaros veikto pasākumu ilgtspēju, kā arī lai izpildītu ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” investīciju izvērtējuma stratēģiskā ieteikuma Nr. 5 izpildi, kur minētie stratēģiskie ieteikumi apstiprināti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Pārejas uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs prioritārā virziena apakškomitejas 30.06.2022. sēdē.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējiem jāievēro ZPI principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kur obligāts nosacījums ir, piemēram, ZPI piemērošana apgaismojumam.

Papildus būtiskam investīciju fokusam uz vides un klimata aspektiem, finansējuma saņēmējs ir aicināts ievērot sociāli atbildīga iepirkuma piemērošanu, kura galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī mēģināt paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Noteikumu projekts tāpēc paredz, ka finansējuma saņēmēji drīkst veikt un attiecināt izmaksas saistībā ar sociāli atbildīgu iepirkumu veikšanu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu [13], kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”. Izvērtējot investīcijas mērķi un investīciju aktivitāšu tvērumu, primāri projekta iesniedzēji tiks aicināti ievērot vides un informācijas pieejamības īpašus veicināšanas nosacījumus, kas tiek ņemti vērā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

1.2.1.3.i investīcijas ietvaros tiks ievērotas horizontālā principa “Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas” prasības, t.sk. ikvienam ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām attiecībā uz nodarbinātību, sociālo aizsardzību, izglītību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips).

Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un tādējādi CO₂ emisiju samazināšanā, papildus būvnormatīvos noteiktajam, projektā var tikt īstenotas darbības, kas īpaši veicina vides un informācijas pieejamību personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, par to iegūstot papildu vērtēšanas punktus. Šī Noteikumu projekta izpratnē pieejamība ir iespēja fiziski piekļūt un izmantot vidi/objektu/pakalpojumu, izmantojot vairākus sensorus (redze, dzirde, tauste). Vides un informācijas pieejamības īpašai veicināšanai tiek atbalstīta labierīcību pielāgošana/izbūve, liftu izbūve, kāpņu pārbūve visā ēkā, ēkā visu iekšdurvju nomaiņa, lai atbilstu vides pieejamībai, t.sk., durvju platuma/sliekšņu augstuma izmaiņas. Vides pieejamību var pielāgot visā ēkas funkcionāli piegulošā teritorijā, piemēram –ietvju pielāgošana, teritorijas asfaltēšanas darbi, lai ar ratiņkrēsliem nav jāpārvietojas pa grants segumu. Šādu investīciju veikšanas gadījumā tiks apkopoti dati par ēku skaitu, kuros 1.2.1.3.i. investīcijas rezultātā īpaši tiek veicināta vides un informācijas pieejamība. Vienlaikus projekta iesniedzējam jāņem vērā, ka ieguldījumi vides un informācijas īpašai veicināšanai nesamazina primāro enerģijas patēriņu, bet projektā AF finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu gadā nedrīkst būt lielāks par 6,00 euro, kā arī projekta ietvaros ir jāsasniedz primārās enerģijas samazinājumu par vismaz 30%.

Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu aģentūrā elektroniski vadības informācijas sistēmā, bet ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, projekta iesniegumu sniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot aģentūras oficiālo elektronisko pastu un projekta iesniedzēja oficiālo elektronisko pastu, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.
Aģentūra, izmantojot tiesības, kas noteiktas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta 1. daļā, kā arī 73. panta 1. daļas 2. un 3. punktā, lai nodrošinātu vienveidīgas rīcības vienādos gadījumos piemērošanu (ieteikumus), resursu ietaupījumu un augstākas informācijas detalizācijas pakāpi projektu iesniegumu vērtēšanas procesā, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbības vienotas pieejas nodrošināšanai,  pievieno projektu iesniegumu atlases nolikumam primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma veidni, metodiskos norādījumus par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzību un atskaites veidni un citas projektu iesniegumu vērtēšanai nepieciešamās veidnes, kā arī aģentūras rīkojumam par vērtēšanas komisijas apstiprināšanu, nepieciešamības gadījumā, pievieno projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbam nepieciešamo papildus informāciju. Aģentūra, piemērojot minētos dokumentus, ņems vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 78. panta 3. daļā minēto, kā arī normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju.
Noteikumu projekta 17. punktā, 18.1.1., 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. apakšpunktos minēto veidlapu, veidņu un metodiskā materiāla detalizēta izstrāde informatīvos nolūkos palīdzēs personām iesniedzamo dokumentu sagatavošanā, tādējādi padarot vienkāršāku un sekmējot iesniegumu sagatavošanas procesu.

Ja projektu plānots īstenot daļēji apkurināmā vai daļēji izmantotā ēkā, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepriekšējo pasākumu un kārtu ietvaros pašvaldību ēku energoefektivitātes atbalstam (4.2.2. un 13.1.3.1. pasākumi), noteikumu projekts paredz līdzvērtīgu pieeju, kur:
*ja ēkas ekspluatācijas periods sācies agrāk kā pēdējo septiņu kalendāra gadu periodā, projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz piecus kalendāra gadus pēdējo septiņu kalendāra gadu periodā, un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos izmanto tos piecus kalendāra gadus, kuros nodrošināta ēkas apkure. Ja šajā atlasītajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, noteiktu periodu (kas, kopā summējot, nevar būt garāks kā apkures sezona) ēka nav bijusi apkurināta vai tā ir bijusi būtiski samazināta, tad, piemērojot ekstrapolācijas metodi, šo periodu salīdzina ar citiem gadiem un novērtē attiecīgo mēnesi bez apkures un ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos attiecībā uz konkrēto mēnesi izmanto tajā prognozējamo patēriņu. Ekstrapolācijas metode pieļaujama arī ēkas karstā ūdens enerģijas patēriņiem, ja projekta ēkai paredzēti pasākumi ēkas karstā ūdens inženiertehniskās sistēmas uzlabošanai. Šādā gadījumā karstā ūdens sagatavošanas pārtraukumu summārais periods atlasītajā periodā, kurā nodrošināta ēkas apkure, nevar būt garāks nekā gads. Ir pieļaujams, ka septiņu kalendāra gadu periodu skaita sākot no 2021. gada 31. decembra, ja uz projekta sagatavošanas brīdi nav pieejami dati par 2022. gadu. Būtiski samazināta apkure šo noteikumu izpratnē var rasties, ja normāla apkures režīma neuzturēšanu objektīvi ietekmēja COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanas un risku mazināšanas pasākumi, kas var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem saskaņā ar MK rīkojumiem (2020. gada 12. marta MK rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (ārkārtējā situācija no 12.03.2020. līdz 09.06.2020.); 2020. gada 6. novembra MK rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (ārkārtējā situācija no 09.11.2020. līdz  06.04.2021.); 2021. gada 9. oktobra MK rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (ārkārtējā situācija no 11.10.2021. līdz 28.02.2022.);
*ja ēkas ekspluatācijas periods sācies pēdējo septiņu kalendāra gadu periodā, tad projekta ēkai jābūt apkurinātai vismaz pēdējos divus gadus, kurus izmanto ēkas enerģijas patēriņa aprēķinos.

Projekta iesniegumam pievieno visus Noteikumu projektā noteiktos iesniedzamos dokumentus, t.sk:

1) ēkas energosertifikātu un tā pielikumus (“Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā” un “Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām”), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju, t.sk. atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”;

2) identificējamu informāciju par ēkas un ēkas funkcionāli saistītās teritorijas (ja attiecināms) kadastra numuriem īpašuma vai tiesiskā valdījuma, vai turējuma tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā vai apliecinošus dokumentus (ja nepieciešams nodrošina vienošanos par nekustamā īpašuma apbūves tiesībām);

3) visus Noteikumu projektā un tā pielikumā minēto NBK principa prasību ievērošanas pierādošus dokumentus (piemēram, apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem un un/vai pakalpojumu sniedzējiem tiks uzlikts pienākums, ka  vismaz 70% (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai), atbilstoši noteikumu prasībām par atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerāciju);

4) primārās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 18.1.2. apakšpunktā minētajai veidnei, kas tiks pievienota projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas nolikuma pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz to pašu informāciju, kas norādīta minētajā veidnē.

Projekta mērķa sasniegšanu pamato ar ēkas energosertifikātu pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un nododot ēku ekspluatācijā sagatavoto pagaidu energosertifikātu. Ēkas energosertifikāts tiks pievienots projekta iesniegumam vai tajā tiks norādīts energosertifikāta numurs Ēku energosertifikātu reģistrā (https://bis.gov.lv/bisp/lv/epc_documents), savukārt pagaidu sertifikāts tiks iesniegts aģentūrā pie projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma vai tajā tiks norādīts pagaidu energosertifikāta numurs Ēku energosertifikātu reģistrā (https://bis.gov.lv/bisp/lv/epc_documents). Energosertifikāti ietver sevī informāciju par pabeigtajiem atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Ēkas energosertifikāta pielikumā ir norādīti priekšlikumi, kas veicami, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti. Savukārt, ēkas pagaidu energosertifikātā norāda enerģijas patēriņu, kāds būs ēkā pēc būvdarbu pabeigšanas, kad nodod ēku ekspluatācijā. Tādējādi projekta vērtēšanā primārās enerģijas samazinājumu nosaka pēc energosertifikātā norādītajiem datiem kā starpību pirms atjaunošanas vai pārbūves darbiem un paredzamo enerģijas ietaupījumu. Savukārt pie noslēguma maksājuma aģentūra salīdzina datus ēkas energosertifikātā un ēkas pagaidu energosertifikātā, lai uzzinātu faktisko primārās enerģijas ietaupījumu un nodrošina, ka aģentūras salīdzinātie dati un to pamatojums ir apkopoti un nepieciešamības gadījumā tiks uzrādīti Latvijas iestādēm, kas nodrošina AF plāna īstenošanu un uzraudzību, Eiropas Komisijai vai tās nominētajiem ekspertiem.

Projektu iesniegumu atlases vērtēšana notiek saskaņā ar Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem izslēgšanas, vispārīgās atbilstības, specifiskās atbilstības, un kvalitātes kritērijiem un projektu iesniegumu vērtēšanas vadlīnijām, kuras izstrādās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar aģentūru.
Specifiskie atbilstības kritēriji paredz vērtēt pamatojumu pašvaldības  attīstības programmā, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoto pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, t.sk. sniedzot izvērtējumu par ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās un projekts ir atspoguļots investīciju plānā, iekļaujot informāciju par projekta īstenošanas rezultātā plānoto izmaksu samazinājumu uz vienu pakalpojuma saņēmēju, norādot rezultatīvā rādītāja sasniegšanas termiņu. Specifiskie atbilstības kritēriji nosaka projekta atbilstību investīciju plānam (ievērojot to, ka finansējuma saņēmēji ir pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī publiski – privātas kapitālsabiedrības), primārās enerģijas patēriņa minimālajam samazinājuma apmēram, izmaksu efektivitātes, demarkācijas un valsts atbalsta, kā arī NBK principam.
Projekta iesniedzējs izvērtējot ēkā papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu sniegšanu, izmanto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto un ar aģentūru saskaņoto metodiku par papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu kontroli, kas sagatavota, aktualizējot Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” SAM 4.2.2. un SAMP 13.1.3.1. ietvaros izstrādāto metodiku [14].

Tāpat tiek noteikta arī minimālā projektu gatavības pakāpe, ievērojot projekta aktivitāšu īstenošanas termiņu – līdz 2025. gada 31. decembrim. Projektu kvalitāti vērtē pēc integrēta kritērija, kas sastāv no trīs koeficientiem – projektu efektivitātes koeficienta, projekta gatavības koeficienta un projekta ietekmes uz vienlīdzīgām iespējam. Projekta efektivitātes koeficients vērtē AF finansējuma apjoma pret plānoto ikgadējo primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, ņemot vērā AER rādītāju, ja projektā plānota pāreja uz AER ar papildu jaudu vismaz 10 kW. AER risinājumu izmantošana iekļauta formulā, lai veicinātu pāreju uz AER izmantošanu un veicinātu enerģētisko neatkarību, kā arī tiek ietverta ietekme uz CO₂ emisiju samazinājumu. Projekta gatavības koeficients vērtē būvniecības iepirkumu procedūru rezultātus par visiem projekta īstenošanai nepieciešamajiem būvniecības darbiem, vai tehnoloģisko iekārtu iegādi vai ar tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu saistītiem pakalpojumiem, lai 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros varētu nodrošināt augstas gatavības projektu īstenošanu un mazinātu risku, ka projektu īstenošana neiekļaujas projektu īstenošanas termiņā.  Savukārt projekta ietekmes uz vienlīdzīgām iespējam koeficients ļauj stimulēt papildu prasību iekļaušanu attiecībā uz vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu papildu būvnormatīvos noteiktajām obligātajām prasībām.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju ietvaros ietverta ietekme arī CO₂ emisiju samazinājumam, kur kvalitātes kritērija aprēķinu formulā iekļauts vērtējums izmaksām uz vienu ietaupīto CO₂ t. Noteikumu projekts paredz, ka CO₂ emisiju samazinājumam nav noteikts atsevišķs atbilstības kritērijs, vienlaikus aprēķina formulā iekļauta konstante 16 835 [15], kas raksturo SAMP 13.1.3.1. apstiprinātās projektu vidējās izmaksas uz vienu ietaupīto CO₂ t, rezultātā, vidēja projekta gadījumā CO₂ emisiju samazinājums papildinās vērtēšanas kritērija summu par vienu punktu. Šāda papildus aprēķina komponente veicinās īstenot visefektīvākos ēku energoefektivitātes projektus, projektus, kuros tiks veikta fosilo energoresursu nomaiņa uz AER, projektus, kuros tiks uzstādīta AER papildu darbības jauda, kā arī tiks veicināti projekti ar vislielāko ietekmi uz Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. 

Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING), kas ietver analīzi par SAM 4.2.2. 1. – 4. atlases kārtas projektu datiem un ņem vērā izmaksu pieauguma prognozes, 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros uz vienu ietaupītās primārās enerģijas kWh AF izmaksas ir plānojamas līdz 6 euro [16] (bez PVN par vienu kWh). Norādītās maksimālās izmaksas uz vienu ietaupītās primārās enerģijas kWh tiks vērtētas projektu iesniegumu atlases laikā un ir iekļautas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos. Noteiktais minimālās kvalitātes kritērija rādītājs (6,00 euro/kWh) ir sasniedzams, ko pamato MK noteikumu Nr. 152 ietvaros veiktās 5. atlases kārtas rezultāti, kur uz 2022. gada jūliju ir noslēgti 23 līgumi par projektu īstenošanu (kopā ERAF finansējums – 11 620 359 euro; 5 136 534 kWh primārās enerģijas ietaupījums, vidēji sastādot 2,26 euro/kWh projektu efektivitātes rādītāju). Minētais izmaksu efektivitātes slieksnis noteikts arī ievērojot piesardzības principu AF plāna noteikto mērķu sasniegšanā. Ja projektā ir nepieciešamas izmaksas, kas pārsniedz šo apjomu, projekta iesniedzējs šādas izmaksas neiekļauj projekta iesniegumā.

Lai nodrošinātu atbalstu visefektīvākajiem projektiem, kvalitātes kritērijos norādīts kvalitātes kritēriju minimālais slieksnis (minimāli sasniedzamais projekta kopējais punktu skaits, K_k), kas izslēgs mazefektīvus projektus un tādējādi tiks ietaupīti administratīvie vērtēšanas un finanšu resursi.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas institucionālo sastāvu, projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un to apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

Ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, aģentūra tam izdod pārvaldes lēmumu, savukārt, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldību kapitālsabiedrība vai publiski – privāta kapitālsabiedrība, aģentūra tam izdod administratīvo aktu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu un, ja attiecināms, aģentūras atzinumu par projekta iesniegumam izvirzīto nosacījumu izpildi/neizpildi. Projekta iesniedzējs viena mēneša laikā var apstrīdēt aģentūras pieņemto pārvaldes lēmumu vai administratīvo aktu Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto aģentūras lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Finanšu ministrijas pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto aģentūras lēmumu nav pārsūdzams.

Attiecībā par projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņu, Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa paredz, ka iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ņemot vērā projektu tvērumu, investīcijas ietvaros noteiktos nosacījumus, kā arī projektu komplicēto raksturu, šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nebūs iespējams ievērot objektīvu iemeslu dēļ, un projektu iesniegumu izvērtēšanai būs nepieciešams ilgāks laiks  -  indikatīvi trīs  mēneši no to iesniegšanas brīža. Ievērojot teikto, plānots, ka tiks izmantota Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā noteiktā iespēja, kas paredz, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ņem vērā rekomendācijas no sagatavotajām vadlīnijām.

Noteikumu projekta pielikumā atsevišķiem kritērijiem piemērošanas skaidrojumi ir norādīti zemsvītras atsaucē.

Īstenošana un uzraudzība
Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai aģentūras administrētajā vadības informācijas sistēmā, t.sk. informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un AF maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, un sasniedzamo atskaites punkta un mērķu uzskaiti projektu ietvaros.

Tiek noteiktas būtiskas prasības projekta iesniedzējam, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā dokumentācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.

Projekta iesniedzējam pēc projekta īstenošanas ir jānodrošina pilna apjoma un precīza enerģijas (patērētās un saražotās) datu uzskaite.

Ja pēc projekta noslēguma tiek mainītas projekta ēkas infrastruktūras īpašumtiesības, tad tas ir pieļaujams tikai ievērojot Noteikumu projekta prasības, t.sk. Noteikumu projekta nosacījumus, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētu pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī ievērojot nosacījumus par ēkas nesaimniecisko raksturu. Projekta dzīves ciklā ar var mainīties ēkas īpašumtiesības, saglabājot iepriekš minētos nosacījumus, taču ne tajā vai piegulošajā teritorijā esošās infrastrukūras piederība.

Finansējuma saņēmējam maksājuma saņemšanai ir nepieciešams atvērt kontu Valsts kasē, darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, vienlaikus iesniedzot bankas vai citas finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, avansa maksājuma garantiju par avansa summu, ievērojot to, ka garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas un mērķu sasniegšanas termiņu. Ja tiek izpildīti Noteikumu projektā minētie nosacījumi, tad finansējuma saņēmējam var tikt piešķirti avansi līdz 60% no projekta AF finansējuma apjoma. Vienā reizē finansējuma saņēmējam var tikt piešķirts avanss līdz 30 procentiem no projekta AF finansējuma apjoma.

Finansējuma saņēmējs, ievērojot Noteikumu projekta noteikto kārtību, sagatavo un iesniedz aģentūrā atskaiti par projekta īstenošanas progresu un maksājuma pieprasījumiem.
Papildus tiek noteiktas aģentūras tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un citos konkrētos Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.

Maksājumi no aģentūras finansējuma saņēmējam drīkst tikt veikti arī pēc projektā plānoto pasākumu īstenošanas termiņa (2025. gada 31. decembra) atbilstoši līgumam starp aģentūru un finansējuma saņēmēju, taču ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

Maksājumu pieprasījumu un izdevumus pamatojošo dokumentāciju, kā arī sasniegto mērķu pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā vismaz divas reizes gadā.

Lai novērstu dubultfinansējuma risku, vienas un tās pašas ēkas vai ēku daļas, atbalstāmās darbības un izmaksas nedrīkst tikt iekļautas un finansētas vairākos projektos, savukārt sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) un valsts vai pašvaldības apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumu projektu ietvaros komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

Noteikumu projekts paredz nosacījuma par 20% pieļaujamās papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu robežas ievērošanas ēkās vai ēku daļās, kurās netiek veikta saimnieciskā darbība, t.i. tiek veiktas pārvaldes funkcijas un pildīti pārvaldes uzdevumi, uzraudzību un kontroli visā projekta dzīves ciklā (tajā skaitā amortizācijas periodā).

Noteikumu projekts paredz arī uzraudzīt un kontrolēt visā projekta dzīves ciklā (tajā skaitā amortizācijas periodā), lai projekta ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, netiktu veikta cita saimnieciskā darbība, kas nav papildinoša saimnieciskā darbība vai parastie papildpakalpojumi, kā rezultātā projekts, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība kļūtu par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Noteikumu projekts paredz arī uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

Noteikumi nosaka, ka ar finansējuma saņēmēju aģentūra slēdz civiltiesisko līgumu vai vienošanos, kur nosaka  kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes projekta īstenošanas vietā, iepirkumu veikšanas kārtību, maksājuma pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību,  investīciju izdevumu apmēra samazināšanas, asignējuma apturēšanas, NBK prasību izpildes pienākumus, grozījumu, izbeigšanas kārtību un spēkā neesamības un noslēguma jautājumus.

[1] https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/eu_renovation_wave_strategy.pdf
[2] https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487380
[3] https://www.esfondi.lv/upload/anm/01_anm_plans_04062021.pdf
[4] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1
[5] https://www.esfondi.lv/upload/anm/darbibas_kartiba_lv.pdf
[6] https://likumi.lv/ta/id/12483-par-sabiedrisko-pakalpojumu-regulatoriem
[7] https://likumi.lv/ta/id/199830-noteikumi-par-regulejamiem-sabiedrisko-pakalpojumu-veidiem
[8] https://likumi.lv/ta/id/187621-noteikumi-par-obligatajam-prasibam-arstniecibas-iestadem-un-to-strukturvienibam
[9] https://www.lm.gov.lv/lv/media/18980/download
[10] https://likumi.lv/ta/id/325986-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-istenosanas-un-uzraudzibas-kartiba%20
[11] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKR/IKR010
[12] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=PI_COM%3AC%282021%292800
[13] https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums
[14]https://www.cfla.gov.lv/lv/422-13131-atbilstosi-pasvaldibas-integretajam-attistibas-programmam-sekmet-energoefektivitates-paaugstinasanu-un-atjaunojamo-energoresursu-izmantosanu-pasvaldibu-ekas-3karta
[15] Vidējais CO₂ rādītājs 13.1.3.1. projektos (47 projekti, kam ir vērtējums): 24 111 587,36 EUR / 1432,265 CO₂ ekv. t/gadā = 16 835 EUR uz t CO₂/gadā
[16] 29304000 euro / 4544563 kWH = 6,44 euro/kWh

Nē

Nē

Finansējuma saņēmējiem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais AF finansējums un projektā sasniedzamās minimālās mērķa rādītāju vērtības. Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošajās ēkās tiks sniegts enerģijas ietaupījums, ietaupīs pašvaldību budžeta līdzekļus turpmākai uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-