Anotācija

Ar Ministru kabineta 2019. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 640 “Par valsts akciju sabiedrības “Ventas osta” dibināšanu” tika dibināta akciju sabiedrība “Ventas osta”, kuras uzdevums bija pārņemt Ventspils brīvostas pārvaldīšanas funkcijas, pamatojoties uz Ostu likuma 7. panta 1.¹ daļā un pārejas noteikumu 17. punktu. Līdz ar Saeimas pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā” šīs tiesību normas tiek svītrotas, tādējādi likvidējot tiesisko pamatu akciju sabiedrības “Ventas osta” darbībai.
Esošajā tiesiskajā regulējumā joprojām ir spēkā Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”, kuros akciju sabiedrība “Ventas osta” ir minēta Satiksmes ministrijas pārraudzības kapitālsabiedrību uzskaitījumā.
Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra 2025. gada 3. decembra lēmumu Nr. 6-12/104299 akciju sabiedrība “Ventas osta” ir izslēgta no komercreģistra un līdz ar to ir zaudējusi juridiskas personas statusu. Līdz ar to Satiksmes ministrijas nolikumā esošā atsauce uz šo kapitālsabiedrību vairs neatbilst faktiskajai un tiesiskajai situācijai un ir nepieciešami grozījumi, svītrojot AS “Ventas osta” no Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”.
 

Lai sakārtotu Satiksmes ministrijas padotības institucionālo uzskaitījumu un nodrošinātu tā atbilstību aktuālajai tiesiskajai un faktiskajai situācijai, noteikumu projektā tiek paredzēts svītrot akciju sabiedrību “Ventas osta” no Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”.
Minētie grozījumi ir nepieciešami, lai Satiksmes ministrijas nolikums precīzi un nepārprotami atspoguļotu tās pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību faktisko sastāvu. Līdz ar grozījumu pieņemšanu tiek novērstas situācijas, kurās normatīvajos aktos saglabājas atsauce uz neeksistējošu kapitālsabiedrību, tādējādi uzlabojot normatīvās vides skaidrību un tiesisko noteiktību.
Grozījumu pieņemšana nodrošinās, ka Satiksmes ministrijas nolikums korekti atspoguļo Satiksmes ministrijas institucionālo struktūru pēc akciju sabiedrības “Ventas osta” darbības izbeigšanas.

Projekts izstrādāts arī, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulas (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju prasību izpildi no 2027. gada 9. jūlija, paredzot iestādēm pienākumu pieņemt elektroniskus kravu pārvadājumu datus, kā arī nacionālās infrastruktūras vārtejas (eFTI Gate) izveidi un darbības nodrošināšanu, vienlaikus veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Ņemot vērā, ka regulas ieviešana skar vairākas institūcijas un kravu pārvadājumu politika ir Satiksmes ministrijas kompetencē, nepieciešams nodrošināt centrālu koordināciju un precizēt ministrijas funkcijas, lai mazinātu risku neievērot noteikto termiņu un nodrošinātu kravu pārvadājumu digitalizācijas attīstību.

Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulas (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju prasību izpildi no 2027. gada 9. jūlija, nepieciešams savlaicīgi pielāgot normatīvo regulējumu un institucionālo ietvaru, tostarp izveidot nacionālo elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (turpmāk – eFTI) infrastruktūru, kā arī nodrošināt iesaistīto institūciju savstarpēju koordināciju un datu apmaiņas efektīvu darbību.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka kravu pārvadājumu nozare ir Satiksmes ministrijas kompetencē, nepieciešams precizēt ministrijas funkcijas, nostiprinot tās lomu eFTI regulas ieviešanā.
Minētais paplašinājums Satiksmes ministrijas nolikumā ir nepieciešams, lai paplašinātu Satiksmes ministrijas nolikuma 5.40. apakšpunktu, kas paredz, ka organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu kravas pārvadājumu un loģistikas dokumentu digitalizācijai nozarē, tai skaitā elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR pavadzīmes) un elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) apriti, kā arī deleģē VSIA “Autotransporta direkcija” valsts kontaktpunkta funkcijas un uzdevumu izpildi elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) aprites nodrošināšanai.
VSIA “Autotransporta direkcija” (turpmāk – Autotransporta direkcija) kā valsts kontaktpunkta funkcijas izpildītāja elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) aprites nodrošināšanai izvēlēta, ņemot vērā tās kompetenci un pieredzi autopārvadājumu nozares regulējuma īstenošanā, kā arī tās lomu kravu un pasažieru autopārvadājumu jomas pārvaldībā.
Autotransporta direkcija jau šobrīd īsteno virkni valsts pārvaldes uzdevumu autopārvadājumu jomā, tostarp nodrošina autopārvadātāju licencēšanu, atļauju un citu pārvadājumu dokumentu administrēšanu, kā arī veic sadarbību ar valsts un starptautiskajām institūcijām autopārvadājumu regulējuma piemērošanā. Vienlaikus Autotransporta direkcijai ir praktiska pieredze darbā ar pārvadājumu nozares informācijas sistēmām un datu apmaiņas procesiem.
Ņemot vērā, ka eFTI regulējums ir tieši saistīts ar kravu pārvadājumu dokumentu un informācijas digitalizāciju, valsts kontaktpunkta funkcijas izpilde ir cieši saistāma ar Autotransporta direkcijas pamatdarbības jomu un kompetenci. Autotransporta direkcija ir piemērota institūcija sadarbības nodrošināšanai ar pārvadātājiem, kompetentajām iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī pārrobežu informācijas apmaiņas koordinēšanai.
Satiksmes ministrijas ieskatā funkcijas deleģēšana Autotransporta direkcijai nodrošinās efektīvu eFTI regulējuma ieviešanu, izmantojot institūcijas esošo nozares kompetenci, uzkrāto pieredzi un sadarbības mehānismus autopārvadājumu jomā, vienlaikus nodrošinot vienotu pieeju kravu pārvadājumu digitalizācijas jautājumu pārvaldībai.

Pamatojoties uz Uzņēmuma reģistra 2026.gada 30.marta lēmumu Nr.6-12/24342 valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” nosaukums ir mainīts uz “LAU Infra Grupa AS”. Līdz ar to Satiksmes ministrijas nolikumā ir nepieciešams veikt grozījumus par nosaukuma maiņu.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” nosaukums ir mainīts no valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” uz “LAU Infra Grupa AS”, lai nodrošinātu atbilstību plānotajam uzņēmuma attīstības virzienam un komercdarbības modelim. Jaunais nosaukums precīzāk atspoguļo sabiedrības darbības paplašināšanos infrastruktūras jomā, sekmē vienotu sabiedrības identitātes veidošanu un uzlabo atpazīstamību starptautiskajā tirgū. Vienlaikus nosaukuma maiņa ir saistīta ar sabiedrības kapitāla tirgus attīstības iecerēm, tostarp gatavojoties potenciālai akciju publiskajai piedāvāšanai, kur būtiska ir skaidra, moderna un investoriem saprotama zīmola identitāte. Sabiedrības juridiskais statuss un reģistrācijas numurs nemainās, kā arī visi noslēgtie līgumi un saistības ir spēkā bez izmaiņām.