26-TA-375: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku norises laiku" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku norises laiku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Ievērojot svētku norises cikliskumu, kārtējie – XXVIII Vispārējie latviešu dziesmu un XVIII deju svētki (turpmāk – Svētki) notiks 2028.gadā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā.
Izstrādājot Projektu, Kultūras ministrija ņēma vērā, ka Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu, bet, apzinot Svētku sagatavošanas komplicēto raksturu un objektīvos apstākļus, 2026.gadā ir iespējams noteikt tikai Svētku norises laiku. Savukārt precīzas Svētku norises vietas tiks noteiktas pēc Svētku māksliniecisko koncepciju koprepertuāra nozarēm metu konkursu izstrādes un īstenošanas rezultātu paziņošanas – 2026.gada III ceturksnī un pārējo Svētku pasākumu piemērotāko vietu izvērtēšanas līdz 2027.gada III ceturksnim.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs apkopoja dažādu Svētku sagatavošanā un sarīkošanā iesaistīto pušu argumentāciju un viedokļus (māksliniecisko kolektīvu vadītāji, pašvaldības, biedrības “Dziesmu svētku biedrība”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru konsultatīvās padomes u.c.), lai izvērtētu iespējami labāko Svētku sarīkošanas laiku. Jautājums par to tika aktualizēts – Latvijas Nacionālā kultūras centra 2024.gada 29.novembrī rīkotajā seminārā “Ceļā uz XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem” Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku kopienas telpā, kurā tika izskatīta Latvijas Nacionālā kultūras centra vīzija par 2028.gada Svētkiem (Svētku tēma, norise, provizoriskais nedēļas norises plāns, Svētku koncepciju konkursi, radošās grupas u.c. jautājumi) un Dziesmu un deju svētku padomes 2026.gada 22.janvāra sēdē. Dziesmu un deju svētku padome 2026.gada 22.janvāra sēdē nolēma konceptuāli atbalstīt Projekta sagatavošanu un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Izstrādājot Projektu, Kultūras ministrija ņēma vērā, ka Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu, bet, apzinot Svētku sagatavošanas komplicēto raksturu un objektīvos apstākļus, 2026.gadā ir iespējams noteikt tikai Svētku norises laiku. Savukārt precīzas Svētku norises vietas tiks noteiktas pēc Svētku māksliniecisko koncepciju koprepertuāra nozarēm metu konkursu izstrādes un īstenošanas rezultātu paziņošanas – 2026.gada III ceturksnī un pārējo Svētku pasākumu piemērotāko vietu izvērtēšanas līdz 2027.gada III ceturksnim.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs apkopoja dažādu Svētku sagatavošanā un sarīkošanā iesaistīto pušu argumentāciju un viedokļus (māksliniecisko kolektīvu vadītāji, pašvaldības, biedrības “Dziesmu svētku biedrība”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru konsultatīvās padomes u.c.), lai izvērtētu iespējami labāko Svētku sarīkošanas laiku. Jautājums par to tika aktualizēts – Latvijas Nacionālā kultūras centra 2024.gada 29.novembrī rīkotajā seminārā “Ceļā uz XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem” Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku kopienas telpā, kurā tika izskatīta Latvijas Nacionālā kultūras centra vīzija par 2028.gada Svētkiem (Svētku tēma, norise, provizoriskais nedēļas norises plāns, Svētku koncepciju konkursi, radošās grupas u.c. jautājumi) un Dziesmu un deju svētku padomes 2026.gada 22.janvāra sēdē. Dziesmu un deju svētku padome 2026.gada 22.janvāra sēdē nolēma konceptuāli atbalstīt Projekta sagatavošanu un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izstrādājot Projektu, Kultūras ministrija ņēma vērā, ka Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu, bet, apzinot Svētku sagatavošanas komplicēto raksturu un objektīvos apstākļus, 2026.gadā ir iespējams noteikt tikai Svētku norises laiku. Savukārt precīzas Svētku norises vietas tiks noteiktas pēc Svētku māksliniecisko koncepciju koprepertuāra nozarēm metu konkursu izstrādes un īstenošanas rezultātu paziņošanas – 2026.gada II ceturksnī un pārējo Svētku pasākumu piemērotāko vietu izvērtēšanas līdz 2027.gada III ceturksnim.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu noteikt, ka Svētki tiek rīkoti no 2028.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā. Svētku laiku nepieciešams apstiprināt, lai būtu iespējams savlaicīgi sagatavot Svētkus, tai skaitā izveidot Svētku rīcības komiteju, izveidot Svētku nedēļas pasākumu plānu, nosakot Svētku norises vietas Rīgā un apstiprināt tās ar Ministru kabineta rīkojumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- 40 tūkstoši Dziesmu un deju svētku dalībnieki
Ietekmes apraksts
Dalība Svētkos, repertuāra apgūšana.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Apzinot Svētku sagatavošanas komplicēto raksturu un objektīvos apstākļus, 2026.gadā ir iespējams noteikt tikai Svētku norises laiku. Savukārt precīzas Svētku norises vietas tiks noteiktas pēc Svētku pasākumu plānu un māksliniecisko programmu sagatavošanas un Svētku pasākumiem piemērotāko norises vietu izvērtēšanas līdz 2027.gadā III ceturksnim. Tā rezultātā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku norises vietām”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Latvijas Nacionālā kultūras centra 2024.gada 29.novembrī rīkoja semināru “Ceļā uz XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem” Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku kopienas telpā, kurā tika izskatīta Latvijas Nacionālā kultūras centra vīzija par 2028.gada Svētkiem (Svētku tēma, norise, provizoriskais nedēļas norises plāns, Svētku koncepciju konkursi, radošās grupas u.c. jautājumi). Seminārā piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra Koru nozares konsultatīvās padomes, Pūtēju orķestru nozares konsultatīvās padomes, Kokļu mūzikas nozares konsultatīvā padome, Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes, Tautas lietišķās māksla nozares konsultatīvās padomes, Folkloras nozares konsultatīvās padomes un Tautas mūzikas nozares konsultatīvās padomes, Amatierteātru nozares konsultatīvās padomes, Vokālo ansambļu nozares konsultatīvās padomes pārstāvji, novadu un valstspilsētu koru un pūtēju orķestru virsdiriģenti, koklētāju ansambļu un latviešu skatuviskās dejās virsvadītāji, koru, pūtēju orķestru diriģenti un deju kolektīvu vadītāji, kultūras centru pārstāvji.
Jautājums par Svētku norises laiku tika izskatīts Dziesmu un deju svētku padomes 2026.gada 22.janvāra sēdē. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešo daļu Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis), pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.
Jautājums par Svētku norises laiku tika izskatīts Dziesmu un deju svētku padomes 2026.gada 22.janvāra sēdē. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešo daļu Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis), pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Latvijas Nacionālā kultūras centra 2024.gada 29.novembrī rīkotajā seminārā “Ceļā uz XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem” dominējošais viedoklis (tostarp novadu un valsts pilsētu virsdiriģentu un novadu un valstspilsētu deju grupu virsvadītāju) par Svētku rīkošanai atbilstošāko laiku – Svētki jārīko 2028.gada jūlija pirmajā nedēļā, pamatojot to ar māksliniecisko kolektīvu darbības sezonālo raksturu un māksliniecisko kolektīvu dalībnieku privātā laika plānošanu. Semināra dalībnieki atbalstīja Svētku norisi no 2028.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā.Dziesmu un deju svētku padome 2026.gada 22.janvāra sēdē, tostarp piedaloties Rīgas Domes priekšsēdētājam, nolēma konceptuāli atbalstīt Projekta sagatavošanu un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā, nosakot, ka Svētki tiek rīkoti no 2028.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- Kultūras ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Veselības ministrija
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi