Anotācija

1) Pēc UIN likuma izmaiņām, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, aktualizējās jautājums par to, ka valsts kapitālsabiedrību gadījumā, izmaksājot likumā paredzēto peļņas daļu dividendēs, kas 2018. gadā bija paredzēts 80 %, bet 2019. gadā – 85 %, un samaksājot attiecīgo UIN, kopējā summa var veidot 100 % no peļņas vai pat pārsniegt to. Lai izvairītos no šādas situācijas, kāda bija radusies tikai valsts kapitālsabiedrībām, tika veiktas izmaiņas speciālā likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” 48. pantā, vēlāk arī Dividenžu noteikumu 3. punktā, kas noteica, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ietver maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu un UIN.
Tomēr, kad 2020. gadā sākās finanšu pārskatu par 2019. gadu auditēšana, parādījās dažādas pieejas attiecībā uz UIN un dividenžu grāmatošanu. Ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā speciālais regulējums attiecībā uz valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām paredz dividendēs izmaksājamā peļņas daļā ietvert arī UIN, tad uzskatāms, ka gan attiecīgi sadalītā peļņa dividendēs, gan aprēķinātais nodoklis ir atspoguļojams Pašu kapitālā kā pārskata gada peļņas sadale.
Tomēr minētā pieeja atšķiras no privātā sektora kapitālsabiedrību izmantotās pieejas, kad no izmaksājamām dividendēm aprēķināto UIN iekļauj kārtējā gada Peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo nodoklis pēc būtības ir uzņēmuma izmaksu postenis. Šādi veicot grāmatojumus, dividendes pilnā apmērā tiktu norakstītas no nesadalītās peļņas un atspoguļotas pašu kapitālā, savukārt UIN tiktu aprēķināts papildus un norādīts kārtējā gada Peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā rezultātā samazinātos kārtējā pārskata gada peļņa.

 2) Likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” netika iekļauta norma, kas noteic minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļas  procentuālo apmēru valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām un   kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai netieši pieder valstij. Iepriekš ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu (piemēram, likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” 24. pants) tika noteikts minimālais dividendēs izmaksājamais peļņas daļas  procentuālais apmērs valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām.
Līdz ar to vienīgais normatīvais akts, kurā būtu noteikta minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa un kārtība, kādā lemj par atšķirīgu dividenžu izmaksas procentuālo apmēru, nekā tas noteikts kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ir Dividenžu noteikumi. Taču Dividenžu noteikumi ir saistoši tikai valsts kapitālsabiedrībām (kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij) un publiski privātām kapitālsabiedrībām (kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām). Līdz ar to normatīvajos aktos vairs netiek noteikts minimālais dividendēs izmaksājamais peļņas apmērs šādām kapitālsabiedrībām: 1) valsts tiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (izšķirošā ietekme, ja valstij pieder 50% + 1 kapitāla daļas), t.i., publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības (kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķiroša ietekme) 2) valsts kapitālsabiedrības vai valsts kontrolētas kapitālsabiedrības vai publiski privātas kapitālsabiedrības, kurā valsts ir daļu (akciju) īpašnieks, meitas sabiedrības (kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība ir ieguvusi tiešu izšķirošo ietekmi uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē; 3) kapitālsabiedrībās, kurās valstij netieši pieder 100% kapitāla daļas – valsts kapitālsabiedrību atkarīgās kapitālsabiedrības. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta 2019. gada 11.oktobra sēdē tika dots uzdevums (prot. Nr.47, 6.§ 5.1.punkts) sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, lai paredzētu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dividenžu izmaksas kārtību arī publisku personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās, publisko personu kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās. Tā kā Ministru kabineta uzdevums tika dots, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2020. gadam", šāda regulējuma mērķis ir saistīts ar valsts budžeta ieņēmumu apmēru.
 

1) Šobrīd spēkā esošais sadrumstalotais, no vispārējās kārtības atšķirīgais regulējums attiecībā uz valsts un publiski privāto kapitālsabiedrību dividenžu un UIN režīmu (Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kārtējā gada budžeta likums, vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kā arī UIN regulējošie normatīvie akti) rada neviennozīmīgu šo tiesību normu izpratni un piemērošanu, kā rezultātā veidojas atšķirīga prakse, kapitālsabiedrībām aprēķinot, maksājot un finanšu pārskatos atspoguļojot UIN. Lai neveidotos atšķirīga pieeja valsts kapitālsabiedrību praksē attiecībā uz UIN aprēķināšanu un atspoguļošanu finanšu pārskatos, kurai ir ietekme uz valsts budžetā iemaksājamās summas apmēru, ir nepieciešams noteikt vienotu valsts un publiski privāto kapitālsabiedrību regulējumu ar privātā sektora kapitālsabiedrībām (lai uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērs netiek ņemts vērā aprēķinot dividendes).
 Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (arī OECD) vadlīnijās uzsvērts, ka publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldībai jābūt pēc iespējas tādai pašai kā jebkuras privātā sektora kapitālsabiedrības pārvaldībai. Tas attiecas arī uz tiesiskā regulējuma piemērošanu, nav vēlams, ka publiskas personas kapitālsabiedrības darbojas pēc atšķirīgiem tiesiskiem nosacījumiem (Skatīt OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises, p.34. Avots: https://www.oecd.org/corporate/guidelines-corporate-governance-soes.htm.).
 Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 2. pantu un 3. panta pirmās daļas 3. punktu šī likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu efektīvu pārvaldību, nosakot kārtību, kādā tiek pārvaldītas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, nepieciešams Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvert vispārēju regulējumu, nosakot, ka Kapitālsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, maksā un grāmatvedībā atspoguļo uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. 

 Lai nodrošinātu vienotu UIN aprēķināšanas regulējumu visām valsts kapitālsabiedrībām, līdzīgs regulējums tiek iekļauts likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuru valsts budžetā maksājamais minimālais dividenžu apmērs tiek īpaši norādīts.

 Ņemot vērā konstatēto atšķirīgo praksi, finanšu pārskatos atspoguļojot valsts kapitālsabiedrību sadalīto  peļņu (piemēram, Nākamo periodu ieņēmumos vai Pašu kapitālā), kam var būt ietekme uz valsts budžetā ieskaitāmo līdzekļu apmēru, nepieciešams papildināt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu ar uzdevumu noteikt kārtību, kādā kapitālsabiedrība finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu, kā arī kārtību kādā tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole. Tāpat nepieciešams redakcionāli precizēt Ministru kabinetam doto deleģējumu noteikt kārtību, kādā nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs.

 2) Likumprojekts, kas ietver nepieciešamo regulējumu, lai Dividenžu noteikumus attiecinātu valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai netieši pieder valstij, tika atbalstīts Ministru kabineta 2020. gada 7.  janvāra sēdē (Prot. Nr. 1 1. §.) un iesniegts Saeimā (549/Lp13). Ņemot vērā, ka likumprojekts Saeimā ir pieņemts tikai 1. lasījumā (06.02.2020.), kā rezultātā kopš 2020. gada nav normatīvā regulējuma minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļas  procentuālā apmēra noteikšanai valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām un  kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai netieši pieder valstij, un to, ka plānots grozīt to pašu Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. panta sesto daļu, kas tiek grozīta Saeimā iesniegtajā likumprojektā (549/Lp13), šajā likumprojektā ietverts regulējums Dividenžu noteikumu attiecināšanai uz  valsts tiešā un netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai netieši pieder valstij.
 Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā, Pārresoru koordinācijas centrs sagatavos jaunus Ministru kabineta  noteikumu projektu, lai tajos noteiktu skaidru kārtību, kādā dividendes izmaksā visas augstāk uzskaitītās kapitālsabiedrības. Likumprojekta un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ar jēdzienu dalībnieks saprot valsts kapitāla daļu turētāju un valdi valsts kapitālsabiedrībā, publiski privātā kapitālsabiedrībā, valsts kontrolētā kapitālsabiedrībā, kurai ir meitas sabiedrība vai atkarīgā kapitālsabiedrība