Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Programmas mērķi, darbību raksturu un atbalsta gala saņēmējus (skat. šīs sadaļas 1.1.punkta otro pamatojumu), Regulā Nr. 2021/1060 un Regulā Nr. 2021/1057 paredzēti izņēmumi, tostarp vienkāršāka pārvaldība salīdzinājumā ar vispārējiem ES fondu pārvaldības nosacījumiem. Līdz ar to Programmai ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu likumprojektu.

1. Likumprojekts izstrādāts uz 2014.-2020. gada plānošanas perioda EAFVP vadības likuma pamata, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz EAFVP vadībā iesaistīto institūciju pieredzi un kopumā vērsti uz Programmas ieviešanas vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu Regulā Nr. 2021/1060 un Regulā Nr. 2021/1057 noteiktā ietvaros.

2. Likumprojekta panti sadalīti piecās nodaļās. Likumprojekta I nodaļā (vispārīgie noteikumi) iekļauti panti, kas nosaka likuma mērķi (1. pants), likuma darbības jomu (2. pants) un definē Programmas vadību (3. pants).

3. Lai Programmas vadībai Latvijā izveidotu Regulai Nr. 2021/1060 atbilstošu tiesisko regulējumu, likumprojekta II nodaļā ir noteiktas Programmas vadībā iesaistītās institūcijas (4. pants), to pienākumi un tiesības. Programmas vadību īsteno šādas institūcijas:
1) vadošā iestāde, kura nodrošina arī grāmatvedības funkciju (Labklājības ministrija – turpmāk LM);
2) sadarbības iestāde (Sabiedrības integrācijas fonds – turpmāk SIF);
3) revīzijas iestāde (Finanšu ministrija – turpmāk FM).

4. Likumprojekts paredz skaidri nodalīt vadošās iestādes un sadarbības iestādes pienākumus un tiesības (5.un 6. pants), lai novērstu funkciju un uzdevumu dublēšanos. Likumprojektā ietvertās normas ir papildinātas ar atsaucēm uz konkrētiem Regulas Nr. 2021/1060 un Regulas Nr. 2021/1057 pantiem, lai veidotu skaidrāku likuma un regulu sasaisti.
LM kā vadošā iestāde nodrošinās pārraudzību par sadarbības iestādi, pārliecinoties par tās pieņemto lēmumu tiesiskumu, veicot darbību atbilstības pārbaudes un funkciju izpildes kvalitātes pārbaudes saskaņā ar starpresoru vienošanos un iekšējās kārtības noteikumiem.

5. Saglabāts iepriekšējā periodā noteiktais vadošās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības regulējums (6. pants). Likumprojektā ir noteikts, ka sadarbības iestāde atrodas labklājības ministra funkcionālā pakļautībā, kurš to īsteno ar pilnvarotās amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja) starpniecību.

6. Ņemot vērā EAFVP administratīvās pārvaldības ietvaros pierādīto revīzijas iestādes profesionalitāti un atzītu kompetenci arī turpmāk 2021.-2027. gada plānošanas periodā kā Programmas revīzijas iestāde tiek noteikta FM (7. pants). Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu ir mainījušās revīzijas iestādes funkcijas, piemēram, Regula Nr. 2021/1060 vairs neparedz veikt Programmas vadošās iestādes sākotnējo atbilstības novērtēšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izvirzītajiem kritērijiem.

7. Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk - IUB) nav noteikts kā Programmas vadībā iesaistītā institūcija (4. pants), un tam nav deleģētas vadošās iestādes funkcijas, bet tas nodrošina iepirkumu pirmspārbaužu veikšanu kā preventīvu mehānismu pārkāpumu novēršanā publisko iepirkumu jomā (8. pants). IUB veiks iepirkuma dokumentācijas un norises (Programmā paredzēti 1-2 iepirkumi gadā) pirmspārbaudi un sniegs atzinumu. IUB kā kompetentās iestādes, kura veic uzraudzību pār iepirkumu dokumentācijas un procedūru norisi, atzinums un likumprojekta 6.panta trešās daļas 9.punktā minētā sadarbības iestādes nodrošinātā uzraudzība veidos savstarpēji papildinošu, samērīgu un pietiekamu finansējuma saņēmēja veikto publisko iepirkumu pārbaudes sistēmu.

8. Likumprojekta III nodaļa iezīmē Programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas - partnerorganizāciju (turpmāk - PO) un finansējuma saņēmēju (turpmāk - FS) (10. pants). Noteikts, ka PO tiek izvēlēta atklātā atlasē, savukārt kā FS šajā likumprojektā līdzīgi kā EAFVP vadības likumā noteikta pastarpināta pārvaldes iestāde - SIF, kam ir pieredze vairāku apjomīgu publisku iepirkumu savlaicīgā un kvalitatīvā veikšanā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, nodrošinot EAFVP atbalsta pieejamību.

9. Likumprojektā skaidri noteikti atklātas PO atlases nosacījumi saistībā ar tiesību piešķiršanu būt par PO (11. pants) un tiesībām saņemt finansējumu (12. pants), proti iesnieguma iesniegšana atlasei nerada pienākumu pretendentam piešķirt minētās tiesības.
Vienlaikus atlasītajām PO vai likumā noteiktajam FS, kas ir Programmas īstenošanā iesaistīti, noteiktas tiesības saņemt Programmas finansējumu, ja izpildīti visi normatīvajos aktos un līgumā vai vienošanās noteiktie ieviešanas nosacījumi, kā arī tiesības saņemt ieviešanai nepieciešamo informāciju (21. panta otrā daļa un 23. panta trešā daļa).

10. Likumprojektā vairāki panti (11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un  20. pants) saistīti ar PO atlasi. Tiek noteikti PO atlases norises un lēmuma par tiesībām būt par PO pieņemšanas nosacījumi:
10.1. to organizāciju un institūciju loks (11. pants), kurām Programmas ietvaros var piešķirt tiesības būt par PO, proti, tās ir biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas, kā arī pašvaldības vai to iestādes.
Jāatzīmē, ka PO atlases organizēšanas kārtību un PO pretendenta vērtēšanas kritērijus noteiks Ministru kabinets (9. panta 3. apakšpunkts), paredzot, ka:
1) sadarbības iestāde ne vēlāk kā mēnesi pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa ievieto paziņojumu par PO atlases izsludināšanu tās oficiālajā tīmekļvietnē, vienlaikus publicējot PO atlases nolikumu;
2) PO atlases nolikumam tiks pievienoti PO atlases kritēriji un to vērtēšanas metodika;
10.2 PO atlases komisijas sastāvs (13. pants) saglabāts līdzīgs kā EAFVP vadības likumā noteiktais, jo praksē 2014.-2020. gada plānošanas periodā nodrošināta efektīva četru PO atlašu norise;
10.3. Likumprojektā definēti gadījumi, kad sadarbības iestādes izveidotajai PO atlases komisijai jānoraida PO pretendenta iesniegums, izslēdzot to no atlases (14. un 17. pants). Informāciju par 14. pantā norādītajiem gadījumiem sadarbības iestāde var iegūt no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs, no Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē publicētās informācijas par piemērotām sankcijām un no Lursoft datu bāzes un no Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē publicētās informācijas.
Savukārt par 17.panta 1.punktā minētu informāciju, kas ir būtiska, ir uzskatāma tāda informācija, kas ietekmē iesnieguma vērtējumu (piemēram, piešķiramo punktu skaitu) vai iesnieguma apstiprināšanu.

Likumprojekta 16. pantā noteikti trīs veidu lēmumi, ko pieņem sadarbības iestāde partnerorganizāciju atlases rezultātā:
lēmums par tiesībām būt par partnerorganizāciju;
lēmums par tiesībām būt par partnerorganizāciju ar nosacījumu (piemēram, iesniegt papildu dokumentus noteiktajā termiņā vai sniegt papildu skaidrojumus, tehniskos precizējumus u.tml.);
lēmums par tiesību noraidīšanu būt par partnerorganizāciju.
Savukārt Likumprojekta 16. panta ceturtajā daļā detalizētāk skaidrota lēmuma par tiesībām būt par partnerorganizāciju ar nosacījumu pieņemšana, tostarp, kas iekļaujams lēmumā (nosacījumi) un šo nosacījumu kontrole. Vienlaikus skaidrots, ka gadījumā, ja izvirzītie nosacījumi netiks izpildīti, minētajā lēmumā norādītās tiesības tiks atņemtas.

Likumprojekta 16. panta piektajā daļā noteiktais regulējums paredz gadījumus, kad sadarbības iestāde vispār neuzsāk iesnieguma vērtēšanu, jo tas iesniegts pēc atlases nolikumā noteiktā termiņa. Sadarbības iestāde informē partnerorganizācijas pretendentu par atteikumu sākt vērtēt pēc termiņa beigām iesniegto iesniegumu.
Turklāt, ja likumprojekta 16. panta piektajā daļā minēto iemeslu dēļ partnerorganizācijas atlases iesniegumu atsaka pieņemt un šā likuma 15. panta otrajā daļā minētais partnerorganizācijas pretendents atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams.
Likumprojekta 16. panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos sadarbības iestāde izdod administratīvu aktu – atzinumu. Atzinums tiek nosūtīts partnerorganizācijas pretendentam, tādējādi pieņemtais lēmums tiek paziņots atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam.
Savukārt partnerorganizācijas pretendenti tiek informēti par iesniegumu iesniegšanas termiņiem, tādējādi apzinās iesniegumu iesniegšanas beigu datumu. Lai nenoslogotu tiesu darbību tāpat kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā tiek noteikts, ka šis jautājums skatāms tikai Administratīvā rajona tiesā.

11. Turpinot vienādu praksi apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu par iesniegumu partnerorganizācijas atlasei noraidīšanu izskatīšanā, kā arī saglabājot vienas pieturas aģentūras principa izmantošanu ES fondu sistēmā, 2021.-2027. gada plānošanas periodā sadarbības iestādes lēmumus par iesniegumu noraidīšanu arī turpmāk varēs apstrīdēt vadošajā iestādē (likumprojekta 18. panta pirmā daļa). Lēmumu pieņems vadošās iestādes vadītājs, vadoties pēc LM iekšējiem normatīvajiem aktiem (2014.-2020. gada plānošanas periodā: “Kārtība, kādā Labklājības ministrija izskata un pieņem lēmumus par iesniegumiem par Darbības programmas pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā atbalstāmo darbību īstenošanu”). Minētais lēmums attiecībā uz privātpersonām būs administratīvais akts, bet attiecībā uz publiskajām personām – pārvaldes lēmums.
Tāpat kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu varēs pārsūdzēt administratīvā procesa noteiktajā kārtībā, savukārt lēmums par apstrīdēto pārvaldes lēmumu nebūs pārsūdzams tiesā (likumprojekta 18. panta pirmā daļa).
Sadarbības iestādes pieņemto lēmumu apstrīdēšana vadošajā iestādē sniedz iespēju uzraudzīt sadarbības iestādei deleģēto funkciju izpildes kvalitāti.
Noteikts, ka atzinumu (par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi) partnerorganizācijas pretendents var pārsūdzēt atsevišķi no paša lēmuma (likumprojekta 18.panta otrā daļa).
Tāpat likumprojektā līdzīgi kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, nemainot līdzšinējo praksi, paredzēts, ka lēmuma vai atzinuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību (likumprojekta 18. panta trešā daļa). Minētais nozīmē, ka apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumā pieņemtā administratīvā akta tiesiskais stāvoklis nemainās.
Šīs normas noteikšanā likumprojektā paredzēts Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktā minētais izņēmuma gadījums, pamatojot to ar ES fondu pasākumu plānošanas un īstenošanas specifiku, kas noteikta ES normatīvajā regulējumā (regulās), tostarp ierobežojumiem finansējuma un laika ziņā.

Likumprojekta 19. panta pirmajā daļā noteikts maksimālais termiņš lēmuma pieņemšanai, kā arī tā pagarināšanas iespējas (likumprojekta 19.panta otrā daļa), ņemot vērā ES fondu administrēšanas ilggadējo praksi. Par termiņa pagarināšanu sadarbības iestāde informē partnerorganizācijas pretendentu.

Likumprojekta 19. panta otrās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams. Minētā tiesību norma ir īpaši uzsvērta, ņemot vērā ES fondu plānošanas un īstenošanas specifiku, proti, nosacījumus par to, ka visiem likumprojekta 19. panta pirmajā daļā noteiktiem lēmumiem ir jābūt pieņemtiem vienlaicīgi, kur partnerorganizāciju pretendentu iesniegumi tiek sarindoti pēc vērtējuma un starp iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par iesnieguma apstiprināšanu un tiesībām uz ES fonda finansējuma piešķiršanu. Pārsūdzēšanas iespēja likumprojektā ir izslēgta ar mērķi neapdraudēt ES fonda Programmas uzsākšanu un valsts uzņemto saistību izpildi.

Likumprojekta 20. pantā noteikts, ka pretendentu iesniegumi nav precizējami pēc to iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai, nodrošinot vienlīdzīgus sacensības nosacījumus pretendentiem atklātās atlases procesā.

12. Ar pienācīgā kārtībā atlasītām PO atkarībā no to juridiskā statusa tiks slēgti civiltiesiski līgumi (ar juridiskām personām) vai vienošanās par darbību īstenošanu (ar publiskām personām) (21. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts).

13. Likumprojektā noteikti līgumā vai vienošanās iekļaujamie PO pienākumi (21. panta pirmā daļa) un atspoguļojamās tiesības, skat. šīs sadaļas 9. punktā minētās.
Ņemot vērā, Regulas Nr. 2021/1057 22. pantā noteikto vienotas likmes finansējuma piemērošanu PO administratīvajiem izdevumiem un papildpasākumu nodrošināšanai Ministru kabinets tiek pilnvarots noteikt vienotas likmes maksājumu piemērošanas nosacījumus un kārtību (9. panta 5. apakšpunkts). Vienotas likmes maksājumu  piemērošana ir mehānisms administratīvā sloga mazināšanai gan atbalsta saņēmējiem, ļaujot vairāk fokusēties uz rezultātu sasniegšanu, gan arī uzraugošajām iestādēm, kurām nav nepieciešams pārbaudīt visu darbības dokumentāciju.

14. Savukārt, likumprojektā nosakot FS pienākumus, kas iekļaujami starp sadarbības iestādi un FS noslēdzamajā vienošanās, atzīmē uz rezultātu sasniegšanu balstītu Programmas ieviešanas pieeju, FS atbildība ir nodrošināt, lai piešķirtais finansējums tiek izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un lai tā veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar Programmas ieviešanas mērķu sasniegšanu (22. panta otrā daļa).
Ievērojot, ka SIF veic gan sadarbības iestādes, gan FS pienākumus, likumprojektā paredzēta funkciju nodalīšanas principa ievērošana (22. panta ceturtā daļa).

15. Likumprojekta IV nodaļa paredz skaidru kārtību, kādā risināmi strīdi par Programmas darbības īstenošanu, nošķirot gadījumus, kad PO ir biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija un strīdus par līguma izpildi varēs risināt tikai civiltiesiskā kārtībā (23. pants) no gadījumiem, kad strīdu risināšanā iesaistās pašvaldība vai tās iestāde (24. pants).

16. Lai novērstu dažādu interpretējumu attiecībā uz informācijas pieejamību par PO atlases iesniegumiem, vērtēšanu un apstiprināšanu, likumprojektā V nodaļā noteikts skaidrs informācijas atklātības regulējums.
Lai veicinātu atklātību un caurspīdīgumu Programmas īstenošanā, likumprojektā noteikts plašāks sabiedrībai pieejamās informācijas apmērs. Pašvaldību un pašvaldību iestāžu iesniegumi PO atlasei būs vispārpieejamā informācija. Minētā informācija būs pieejama Informācijas atklātības likumā un Regulas Nr. 2021/1060 49. pantā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc iesnieguma iesniegšanas PO atlasei beigu datuma (izņemot vērtēšanas materiālus, kas būs pieejami pēc lēmuma spēkā stāšanās). Savukārt informācija par biedrību, nodibinājumu vai reliģisku organizāciju iesniegtajiem un apstiprinātajiem iesniegumiem tādā pašā apjomā un kārtībā būs pieejama pēc lēmuma par PO iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu spēkā stāšanās (27. un 28. pants). Attiecībā uz ekspertu sniegto vērtējumu saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām eksperta personas dati var tikt aizklāti.
Savukārt, pēc pieprasījuma izsniezot partnerorganizācijas pretendentam iesniegtā iesnieguma partnerorganizācijas atlasei vērtēšanas materiālus, sadarbības iestāde ievēro Iesniegumu likumu, Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu apstrādes likumu, kā arī iestādes iekšējos normatīvos aktus.

17. Likumprojekts paredz tikai vispārēju regulējumu saistībā ar Programmas vadību un īstenošanu un tajā ietverts deleģējums Ministru kabinetam (9. pants) noteikt īpašus detalizētākus noteikumus par Programmas atbalsta gala saņēmējiem, pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču satura, kvalitātes, piegādes, uzglabāšanas un izdalīšanas prasības un citus nosacījumus, lai Programmas vadībā iesaistītās institūcijas nodrošinātu Programmas īstenošanu un īstenošanas uzraudzību.