25-TA-2000: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finansējuma piešķiršanu Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai 2025. gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu ir Latvijas kultūrvēsturiskā matojuma daļa, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Lestene”, piesaistot valsts pašvaldības un ziedotāju finansējumu, 2022. gadā uzsāka Lestenes Brāļu kapu muzeja pārbūvi. Darbus plānots pabeigt līdz 2025. gada 30. novembrim, izveidojot mūsdienīgu piemiņas muzeju Otrā pasaules kara notikumiem Kurzemē.
Lestenes Brāļu kapu memoriāls ir valsts nozīmes piemiņas vieta visiem Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem, kā arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ideju par Otrā pasaules karā kritušo leģionāru piemiņas vietas ierīkošanu Lestenē ierosināja bijušais leģionārs Andrejs Apsītis. 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts tādu izveidot. 1998. gadā tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai. Tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārapbedīšana notika 1998. gada 8. maijā. Šobrīd Lestenē ir pārapbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas, savukārt uz kapu plāksnēm iegravēti aptuveni 11 000 kritušo leģionāru vārdu.
Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 2000. gada 26. maijā, un tā izveide notikusi gan par valsts, gan pašvaldības un privātpersonu līdzekļiem. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 2003. gada 27. septembrī. Tā uzturēšana notiek par Tukuma novada pašvaldības līdzekļiem.
Iecerētais muzeja būvniecības projekts paredz izveidot jaunu ekspozīciju, kas stāsta par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā – Kurzemes cietoksnī un Lestenē, kuru papildinās bunkurs, radot priekšstatu par latviešu karavīru dzīvi kara apstākļos. Muzejs ietvers arī saieta – pulcēšanās telpas zem jumta kapus apmeklējošajām grupām ikdienā un dažādu pasākumu norises laikā. Jaunais muzejs būs piemērots apmeklējumam arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
2023. gada 15. septembrī tika noslēgta Vienošanās par sadarbību starp Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”, Aizsardzības ministriju un Latvijas Kara muzeju. Vienošanās mērķis ir veicināt un attīstīt patriotismu Latvijas sabiedrībā, kalpošanas ideālu sabiedrības interesēs un stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Līdzēji apņēmās iespēju un kompetences ietvaros ievērojot normatīvo aktu prasības, kopīgi sadarboties, veicot šādus pasākumus: pēc nepieciešamības nodrošināt savstarpēju praktisku palīdzību un kopīgu dalību piemiņas un izglītības pasākumu organizēšanā Lestenes Brāļu kapu memoriālā; sniegt atbalstu Latviešu karavīru memoriāla izveidē, tādējādi saglabājot vēstures liecības; sniegt atbalstu jaunas vēstures ekspozīcijas izveidē, izvietojot to Latviešu karavīru memoriāla telpās.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē”, kura mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis – Padomju Savienība un Vācija – prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos. Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība, kā arī noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Likums paredz, ka arī valsts var piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka topošais Lestenes muzejs būs nozīmīgs Latvijas militāri politiskās vēstures liecību turētājs, kā arī tā ekspozīcija varēs kalpot kā stāstījuma vieta par Otrā pasaules kara beigu posma norisēm Latvijas teritorijā.
Latvijas Kara muzejs līdz šim ir sadarbojies ar Lestenes muzeja un Brāļu kapu ansambļa veidotājiem un uzturētājiem, sniedzot informatīvi metodisko atbalstu, kā arī ir atvērts priekšlikumiem un idejām par palīdzību, kas nepieciešama no Latvijas Kara muzeja topošā Lestenes muzeja ekspozīcijas veidošanā.
2024. gada 22. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 175 000 euro Lestenes muzeja pārbūvei, lai turpinātu Lestenes muzeja attīstību un veiktu nepieciešamos remontdarbus.
Lai projektu varētu pabeigt, Tukuma novada pašvaldība lūdz Aizsardzības ministriju piešķirt 250 000 euro. Veicamo būvdarbu plānotās izmaksas ir 347 620, 71 euro, tai skaitā, vispārceltniecisko darbu izmaksas – 115 804, 87 euro, iekšējo tīklu ierīkošanas izmaksas – 169 868, 83 euro, ārējo inženiertīklu ierīkošanas izmaksas – 26 876, 78 euro un teritorijas labiekārtošanas izmaksas – 35 070, 71 euro.
Pašvaldība apliecina, ka, apvienojot Aizsardzības ministrijas piešķirto līdzfinansējumu 250 000 euro apmērā un pašvaldības piesaistīto finansējumu 70 000 euro apmērā, Lestenes muzeja pārbūves darbi tiks pabeigti pilnā apmērā līdz 2025. gada 30. novembrim.
Aizsardzības ministrija, izvērtējot pašvaldības lūgumu, kā arī, lai saglabātu militārās vēstures liecības, ir lēmusi piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 250 000 euro Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai 2025. gadā.
Lestenes Brāļu kapu memoriāla tapšanā pašvaldība jau daudzus gadus ir ieguldījusi gan savus, gan ziedotāju, gan dažādu ministriju līdzekļus, kā arī piesaistījusi citus finansētājus. Kā informē Tukuma novada pašvaldība, projekta kopējās būvniecības izmaksas plānotas 1 174 030 euro apmērā, tai skaitā, 525 000 euro valsts finansējums, ko veido Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums 100 000 euro apmērā 2023. gadā, Aizsardzības ministrijas piešķirtais finansējums 175 000 euro apmērā 2024. gadā un 2025. gadā plānotais Aizsardzības ministrijas finansējums 250 000 euro apmērā, 504 030 euro pašvaldības finansējums un 145 000 euro – ziedojumi.
Lestenes Brāļu kapu memoriāls ir valsts nozīmes piemiņas vieta visiem Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem, kā arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ideju par Otrā pasaules karā kritušo leģionāru piemiņas vietas ierīkošanu Lestenē ierosināja bijušais leģionārs Andrejs Apsītis. 1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes sēdē tika nolemts tādu izveidot. 1998. gadā tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kura uzdevums bija ziedojumu vākšana darbu finansēšanai. Tajā laikā arī sākās praktiskie piemiņas vietas veidošanas darbi. Pirmā karavīra pārapbedīšana notika 1998. gada 8. maijā. Šobrīd Lestenē ir pārapbedītas vairāk nekā 1300 leģionāru mirstīgās atliekas, savukārt uz kapu plāksnēm iegravēti aptuveni 11 000 kritušo leģionāru vārdu.
Brāļu kapu memoriāla pamatakmens tika iesvētīts 2000. gada 26. maijā, un tā izveide notikusi gan par valsts, gan pašvaldības un privātpersonu līdzekļiem. Visu memoriālo ansambli kopumā atklāja 2003. gada 27. septembrī. Tā uzturēšana notiek par Tukuma novada pašvaldības līdzekļiem.
Iecerētais muzeja būvniecības projekts paredz izveidot jaunu ekspozīciju, kas stāsta par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā – Kurzemes cietoksnī un Lestenē, kuru papildinās bunkurs, radot priekšstatu par latviešu karavīru dzīvi kara apstākļos. Muzejs ietvers arī saieta – pulcēšanās telpas zem jumta kapus apmeklējošajām grupām ikdienā un dažādu pasākumu norises laikā. Jaunais muzejs būs piemērots apmeklējumam arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
2023. gada 15. septembrī tika noslēgta Vienošanās par sadarbību starp Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”, Aizsardzības ministriju un Latvijas Kara muzeju. Vienošanās mērķis ir veicināt un attīstīt patriotismu Latvijas sabiedrībā, kalpošanas ideālu sabiedrības interesēs un stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Līdzēji apņēmās iespēju un kompetences ietvaros ievērojot normatīvo aktu prasības, kopīgi sadarboties, veicot šādus pasākumus: pēc nepieciešamības nodrošināt savstarpēju praktisku palīdzību un kopīgu dalību piemiņas un izglītības pasākumu organizēšanā Lestenes Brāļu kapu memoriālā; sniegt atbalstu Latviešu karavīru memoriāla izveidē, tādējādi saglabājot vēstures liecības; sniegt atbalstu jaunas vēstures ekspozīcijas izveidē, izvietojot to Latviešu karavīru memoriāla telpās.
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 6. jūnijā pieņēma likumu “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē”, kura mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis – Padomju Savienība un Vācija – prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos. Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība, kā arī noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Likums paredz, ka arī valsts var piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.
Aizsardzības ministrija uzskata, ka topošais Lestenes muzejs būs nozīmīgs Latvijas militāri politiskās vēstures liecību turētājs, kā arī tā ekspozīcija varēs kalpot kā stāstījuma vieta par Otrā pasaules kara beigu posma norisēm Latvijas teritorijā.
Latvijas Kara muzejs līdz šim ir sadarbojies ar Lestenes muzeja un Brāļu kapu ansambļa veidotājiem un uzturētājiem, sniedzot informatīvi metodisko atbalstu, kā arī ir atvērts priekšlikumiem un idejām par palīdzību, kas nepieciešama no Latvijas Kara muzeja topošā Lestenes muzeja ekspozīcijas veidošanā.
2024. gada 22. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas iniciatīvu piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 175 000 euro Lestenes muzeja pārbūvei, lai turpinātu Lestenes muzeja attīstību un veiktu nepieciešamos remontdarbus.
Lai projektu varētu pabeigt, Tukuma novada pašvaldība lūdz Aizsardzības ministriju piešķirt 250 000 euro. Veicamo būvdarbu plānotās izmaksas ir 347 620, 71 euro, tai skaitā, vispārceltniecisko darbu izmaksas – 115 804, 87 euro, iekšējo tīklu ierīkošanas izmaksas – 169 868, 83 euro, ārējo inženiertīklu ierīkošanas izmaksas – 26 876, 78 euro un teritorijas labiekārtošanas izmaksas – 35 070, 71 euro.
Pašvaldība apliecina, ka, apvienojot Aizsardzības ministrijas piešķirto līdzfinansējumu 250 000 euro apmērā un pašvaldības piesaistīto finansējumu 70 000 euro apmērā, Lestenes muzeja pārbūves darbi tiks pabeigti pilnā apmērā līdz 2025. gada 30. novembrim.
Aizsardzības ministrija, izvērtējot pašvaldības lūgumu, kā arī, lai saglabātu militārās vēstures liecības, ir lēmusi piešķirt Tukuma novada pašvaldībai 250 000 euro Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai 2025. gadā.
Lestenes Brāļu kapu memoriāla tapšanā pašvaldība jau daudzus gadus ir ieguldījusi gan savus, gan ziedotāju, gan dažādu ministriju līdzekļus, kā arī piesaistījusi citus finansētājus. Kā informē Tukuma novada pašvaldība, projekta kopējās būvniecības izmaksas plānotas 1 174 030 euro apmērā, tai skaitā, 525 000 euro valsts finansējums, ko veido Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums 100 000 euro apmērā 2023. gadā, Aizsardzības ministrijas piešķirtais finansējums 175 000 euro apmērā 2024. gadā un 2025. gadā plānotais Aizsardzības ministrijas finansējums 250 000 euro apmērā, 504 030 euro pašvaldības finansējums un 145 000 euro – ziedojumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Aizsardzības ministrijai noslēgt vienošanos ar Tukuma novada pašvaldību par Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanu 2025. gadā, paredzot piešķirto līdzekļu izlietojuma kontroli un nosakot, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši plānotajam ir atbildīga Tukuma novada pašvaldība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vispārējā kārtība
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tukuma novada pašvaldībai nepieciešams valsts atbalsts, lai valsts kultūras piemineklī – Lestenes Brāļu kapu memoriālā izveidotu muzeju, kas kļūst par nozīmīgu Latvijas kultūrvietu sabiedrības, jo īpaši jaunatnes patriotisma audzināšanas vietu.
Risinājuma apraksts
Atbalstīt Aizsardzības ministrijas finansējuma piešķiršanu 250 000 euro apjomā Tukuma novada pašvaldībai Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai 2025. gadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai saglabātu militārās vēstures liecības, plānots piešķirt Tukuma novada pašvaldībai finansējumu 250 000 euro apmērā no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" Lestenes muzeja pārbūves pabeigšanai 2025. gadā. Nepieciešamības gadījumā tiks veikta finanšu resursu pārkārtošana pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tukuma novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
