26-TA-1361: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Zemkopības ministrija, ievērojot Ministru kabineta 2026. gada 26. maija sēdes protokola Nr. 29 102.§ 4. punktā noteikto, kas paredz Zemkopības ministrijai līdz 2026. gada 31. augustam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu pārtikas un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, ir sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punktā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt nacionālo importa aizliegumu pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tādējādi ierobežojot šo produktu nonākšanu Latvijas tirgū. Pašlaik nacionālais importa aizliegums attiecas tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas neietver pārtikas produktus, tāpēc ir jāpaplašina regulējuma tvērums, attiecinot to arī uz pārtikas produktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
No 2024. gada 8. marta ir spēkā nacionālais importa aizliegums, kas noteikts ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33., 34. un 35. punktu, aizliedzot Latvijā ievest (importēt) lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm.
Aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158), un tajā ir minēti tādi produkti kā graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti, izņemot produkti ar KN kodu 2306 30 00 (eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot saulespuķu sēklas) un ar KN kodu 2309 90 91 (biešu mīkstums ar pievienotu melasi)).
Savukārt ES ievedmuitas tarifus paaugstināja divos secīgos posmos 2024. un 2025. gadā:
1) pirmajā posmā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Padomes 2024. gada 30. maija Regulu (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tika palielināti ievedmuitas nodokļi noteiktiem lauksaimniecības produktiem – graudaugiem, eļļas augu sēklām, atsevišķiem augu valsts produktiem, augu eļļām, kā arī lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai –, kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kuri tiek eksportēti no šīm valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma šis regulējums tika attiecināts arī uz tādiem produktiem kā zirņi, aunazirņi un pākšu dārzeņu milti;
2) otrajā posmā Eiropas Komisija 2025. gada 28. janvārī nāca klajā ar plašāku priekšlikumu, un pēc tā akceptēšanas 2025. gada 20. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm. Ar to ievērojami – 50 % papildus piemērojamajam ievedmuitas tarifam – tika paaugstināti ievedmuitas nodokļi visām lauksaimniecības un pārtikas precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī paredzēta pakāpeniska ievedmuitas tarifu palielināšana atsevišķiem minerālmēslu veidiem trīs gadu pārejas periodā, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz zivīm un dažiem zivju izstrādājumiem.
Nacionālajā importa aizliegumā iekļautie produkti kopš 2024. gada marta gandrīz nemaz vairs netiek importēti Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis bija citas ES dalībvalstis, un uz tiem attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.
Tomēr 2026. gada pirmajos piecos mēnešos imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām aptver vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukura blakusproduktus lopbarības vajadzībām (cukurbiešu melase un biešu mīkstums), kā arī mazākā daudzumā tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti (dārzeņu salāti, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis utt.), karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolādes un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltrūpniecības produkti. Kopumā tas liecina par to, ka imports joprojām saglabājas, kaut gan ir noteikti ierobežojumi ES mērogā.
Ārlietu ministres ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā (https://www.mfa.gov.lv/lv/arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums) norādīts, ka "Krievijas mērķi nav mainījušies. Krievija cenšas iznīcināt Ukrainu, graut transatlantiskās kopienas vienotību, mazināt ASV ietekmi pasaulē un izcīnīt ietekmi Eiropas drošības arhitektūrā. Krievijas rīcība ir ilgtermiņa drauds ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai, eiroatlantiskajai drošībai un globālajai stabilitāte." Tādējādi joprojām draudus rada agresorvalstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Latvija nedrīkst pieļaut apdraudējumu valsts drošībai un sabiedrības morālei. Lai aizsargātu savu drošību, Latvija, būdama Krievijas robežvalsts, stingri pastāv uz jebkuru ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, tāpēc, kopš četrus gadus turpinās Krievijas agresija Ukrainā, nav pieļaujama nekāda sadarbība ar Krieviju, lai atbalstītu jebkuru finanšu līdzekļu nonākšanu Krievijas budžetā un stiprinātu tās spējas turpināt karu. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, tā veicinot kara turpināšanu Ukrainā.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada janvārī–maijā Latvijā kopumā tika importēti dažādi lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas 14,2 milj. euro vērtībā, un bija norādīts, ka to saņēmējvalsts ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Kaut arī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri–maiju imports no šīm valstīm ir samazinājies par 72 %, ir jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī apdraudējumus Latvijas drošībai.
Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle: nav pieļaujams, ka četrus gadus, kopš Krievija uzsākusi karu ar Ukrainu, daļa sabiedrības joprojām turpina pirkt agresorvalsts pārtikas produktus. Tajā pašā laikā lielākajā sabiedrības daļā tas ir radījis nesapratni un nedrošības izjūtu, kā arī pieprasījumu pēc pilnīgas atteikšanās no sadarbības ar Krieviju. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī.
Tādējādi ir atbilstoši jārīkojas un jāpieņem lēmumi, kas atspoguļo Latvijas kopējās vērtības.
Aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158), un tajā ir minēti tādi produkti kā graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti, izņemot produkti ar KN kodu 2306 30 00 (eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot saulespuķu sēklas) un ar KN kodu 2309 90 91 (biešu mīkstums ar pievienotu melasi)).
Savukārt ES ievedmuitas tarifus paaugstināja divos secīgos posmos 2024. un 2025. gadā:
1) pirmajā posmā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Padomes 2024. gada 30. maija Regulu (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tika palielināti ievedmuitas nodokļi noteiktiem lauksaimniecības produktiem – graudaugiem, eļļas augu sēklām, atsevišķiem augu valsts produktiem, augu eļļām, kā arī lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai –, kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kuri tiek eksportēti no šīm valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma šis regulējums tika attiecināts arī uz tādiem produktiem kā zirņi, aunazirņi un pākšu dārzeņu milti;
2) otrajā posmā Eiropas Komisija 2025. gada 28. janvārī nāca klajā ar plašāku priekšlikumu, un pēc tā akceptēšanas 2025. gada 20. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm. Ar to ievērojami – 50 % papildus piemērojamajam ievedmuitas tarifam – tika paaugstināti ievedmuitas nodokļi visām lauksaimniecības un pārtikas precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī paredzēta pakāpeniska ievedmuitas tarifu palielināšana atsevišķiem minerālmēslu veidiem trīs gadu pārejas periodā, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz zivīm un dažiem zivju izstrādājumiem.
Nacionālajā importa aizliegumā iekļautie produkti kopš 2024. gada marta gandrīz nemaz vairs netiek importēti Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis bija citas ES dalībvalstis, un uz tiem attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.
Tomēr 2026. gada pirmajos piecos mēnešos imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām aptver vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukura blakusproduktus lopbarības vajadzībām (cukurbiešu melase un biešu mīkstums), kā arī mazākā daudzumā tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti (dārzeņu salāti, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis utt.), karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolādes un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltrūpniecības produkti. Kopumā tas liecina par to, ka imports joprojām saglabājas, kaut gan ir noteikti ierobežojumi ES mērogā.
Ārlietu ministres ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā (https://www.mfa.gov.lv/lv/arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums) norādīts, ka "Krievijas mērķi nav mainījušies. Krievija cenšas iznīcināt Ukrainu, graut transatlantiskās kopienas vienotību, mazināt ASV ietekmi pasaulē un izcīnīt ietekmi Eiropas drošības arhitektūrā. Krievijas rīcība ir ilgtermiņa drauds ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai, eiroatlantiskajai drošībai un globālajai stabilitāte." Tādējādi joprojām draudus rada agresorvalstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Latvija nedrīkst pieļaut apdraudējumu valsts drošībai un sabiedrības morālei. Lai aizsargātu savu drošību, Latvija, būdama Krievijas robežvalsts, stingri pastāv uz jebkuru ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, tāpēc, kopš četrus gadus turpinās Krievijas agresija Ukrainā, nav pieļaujama nekāda sadarbība ar Krieviju, lai atbalstītu jebkuru finanšu līdzekļu nonākšanu Krievijas budžetā un stiprinātu tās spējas turpināt karu. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, tā veicinot kara turpināšanu Ukrainā.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada janvārī–maijā Latvijā kopumā tika importēti dažādi lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas 14,2 milj. euro vērtībā, un bija norādīts, ka to saņēmējvalsts ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Kaut arī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri–maiju imports no šīm valstīm ir samazinājies par 72 %, ir jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī apdraudējumus Latvijas drošībai.
Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle: nav pieļaujams, ka četrus gadus, kopš Krievija uzsākusi karu ar Ukrainu, daļa sabiedrības joprojām turpina pirkt agresorvalsts pārtikas produktus. Tajā pašā laikā lielākajā sabiedrības daļā tas ir radījis nesapratni un nedrošības izjūtu, kā arī pieprasījumu pēc pilnīgas atteikšanās no sadarbības ar Krieviju. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī.
Tādējādi ir atbilstoši jārīkojas un jāpieņem lēmumi, kas atspoguļo Latvijas kopējās vērtības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem"" (26-TA-1228), lai paplašinātu un precizētu aizliegumam pakļauto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu. Šo grozījumu nepieciešamību pamato pieejamie dati par ārējo tirdzniecību, kas liecina, ka arī 2026. gadā Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas joprojām tiek importēti vairāki produkti, kas nav pilnībā aptverti ar spēkā esošo regulējumu.
Tomēr Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma deleģējums nosaka skaidras robežas Ministru kabinetam, paredzot, ka patlaban importa aizliegumu iespējams attiecināt tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Ministru kabineta noteikumu Nr. 158 grozījumi ir sagatavoti, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto deleģējumu.
Vienlaikus jāuzsver, ka produktus, kas neietilpst minētā likuma deleģējuma tvērumā, pašlaik nevar iekļaut jau sagatavotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Pie šādiem produktiem pieskaitāmi 14. nodaļas produkti (augu materiāli pīšanai un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas, kuras ievērojamā daudzumā tiek importētas apkures vajadzībām un kuru saņēmējvalstis ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis), 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi – konfektes, karameles u. tml.), 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi, šokolāde, konfektes), 19. nodaļas produkti (labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi, tostarp cepumi, krekeri un citi miltu konditorejas izstrādājumi), 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, sinepes, šķīstošā kafija, kā arī lopbarības raugi), 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus, tostarp minerālūdeņi un kvass), kā arī 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji, tostarp ūdenspīpju tabaka). Minēto produktu kopējā importa vērtība Latvijā 2026. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 122 577 euro. Vislielāko importēto produktu īpatsvaru veido 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, šķīstošā kafija un lopbarības raugi) – 40 % no kopējā apjoma, un nākamie ir 14. nodaļas produkti (augu materiāli un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas apkurei) ar 37 %. Mazāku, bet tik un tā nozīmīgu daļu veido 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus) – 7 % un 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi un šokolāde) – 6 %. Pārējās produktu grupas veido salīdzinoši nelielu īpatsvaru: 19. nodaļas produkti (labības un miltu izstrādājumi) – 4 %, 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji) – 4 % un 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi) – 2 %.
Tomēr Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma deleģējums nosaka skaidras robežas Ministru kabinetam, paredzot, ka patlaban importa aizliegumu iespējams attiecināt tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Ministru kabineta noteikumu Nr. 158 grozījumi ir sagatavoti, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto deleģējumu.
Vienlaikus jāuzsver, ka produktus, kas neietilpst minētā likuma deleģējuma tvērumā, pašlaik nevar iekļaut jau sagatavotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Pie šādiem produktiem pieskaitāmi 14. nodaļas produkti (augu materiāli pīšanai un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas, kuras ievērojamā daudzumā tiek importētas apkures vajadzībām un kuru saņēmējvalstis ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis), 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi – konfektes, karameles u. tml.), 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi, šokolāde, konfektes), 19. nodaļas produkti (labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi, tostarp cepumi, krekeri un citi miltu konditorejas izstrādājumi), 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, sinepes, šķīstošā kafija, kā arī lopbarības raugi), 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus, tostarp minerālūdeņi un kvass), kā arī 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji, tostarp ūdenspīpju tabaka). Minēto produktu kopējā importa vērtība Latvijā 2026. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 122 577 euro. Vislielāko importēto produktu īpatsvaru veido 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, šķīstošā kafija un lopbarības raugi) – 40 % no kopējā apjoma, un nākamie ir 14. nodaļas produkti (augu materiāli un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas apkurei) ar 37 %. Mazāku, bet tik un tā nozīmīgu daļu veido 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus) – 7 % un 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi un šokolāde) – 6 %. Pārējās produktu grupas veido salīdzinoši nelielu īpatsvaru: 19. nodaļas produkti (labības un miltu izstrādājumi) – 4 %, 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji) – 4 % un 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi) – 2 %.
Risinājuma apraksts
Pašreizējais tiesiskais regulējums dod iespēju noteikt importa aizliegumu attiecībā uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, taču tas neattiecas uz pārtikas produktiem. Tādējādi pastāv tiesiska nepilnība, kas ļauj Latvijā nonākt dažādiem pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija.
Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), kā arī saglabātu un paplašinātu nacionālā importa aizlieguma efektivitāti, nepieciešams tiesisko regulējumu papildināt, attiecinot importa aizliegumu arī uz pārtikas produktiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka imports no Krievijas turpinās, kaut arī visā Eiropas Savienībā ir ieviesti ierobežojoši pasākumi. Latvijas tirgū joprojām tiek ievesti un tirgoti plaša patēriņa produkti, piemēram, konfektes, karameles, šokolāde, cepumi un citi miltu konditorejas izstrādājumi, mērces, gatavās zupas, kā arī bezalkoholiskie dzērieni un alus. Tas notiek arī apstākļos, kad Eiropas Savienība ir noteikusi paaugstinātus ievedmuitas tarifus visu lauksaimniecības un pārtikas produktu, izņemot zivju un zivju izstrādājumu, importam no Krievijas un Baltkrievijas.
Minētais liecina, ka ar Eiropas Savienības mēroga ekonomiskajiem instrumentiem vien nav pietiekami, lai efektīvi ierobežotu šādu produktu apriti, jo sabiedrība turpina tos iegādāties arī par palielinātu cenu, saglabājot ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ievērojot minēto, ir jāievieš skaidrs un visaptverošs nacionālais regulējums, kas paredz aizliegumu importēt pārtikas produktus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tostarp tad, kad šie produkti tiek ievesti cauri trešajām valstīm. Šāda rīcība sekmēs jebkādu ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm un dos ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. panta 1. punktu par lauksaimniecības produktiem tiek uzskatīti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šiem produktiem. Minētais pants vienlaikus paredz, ka atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai uz lauksaimniecību, kā arī termins "lauksaimniecība" ir attiecināmi arī uz zivsaimniecību, ņemot vērā šīs nozares specifiku. Tādējādi zivsaimniecības produkti ir pieskaitāmi pie lauksaimniecības produktiem ne tikai tādēļ, ka tie ir minēti LESD I pielikumā (3. nodaļā – zivis, vēžveidīgie un moluski), bet arī tādēļ, ka tie ir ietverti pašā primārajā tiesību normā noteiktajā vispārējā definīcijā.
Ievērojot minēto, zivsaimniecības produktus nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, jo tie jau ietilpst šā likuma tvērumā kā lauksaimniecības produkti. Tas nozīmē, ka jebkuri normatīvie ierobežojumi vai aizliegumi, kas tiek attiecināti uz lauksaimniecības produktiem kopumā, aptver arī zivsaimniecības produktus.
Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), kā arī saglabātu un paplašinātu nacionālā importa aizlieguma efektivitāti, nepieciešams tiesisko regulējumu papildināt, attiecinot importa aizliegumu arī uz pārtikas produktiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka imports no Krievijas turpinās, kaut arī visā Eiropas Savienībā ir ieviesti ierobežojoši pasākumi. Latvijas tirgū joprojām tiek ievesti un tirgoti plaša patēriņa produkti, piemēram, konfektes, karameles, šokolāde, cepumi un citi miltu konditorejas izstrādājumi, mērces, gatavās zupas, kā arī bezalkoholiskie dzērieni un alus. Tas notiek arī apstākļos, kad Eiropas Savienība ir noteikusi paaugstinātus ievedmuitas tarifus visu lauksaimniecības un pārtikas produktu, izņemot zivju un zivju izstrādājumu, importam no Krievijas un Baltkrievijas.
Minētais liecina, ka ar Eiropas Savienības mēroga ekonomiskajiem instrumentiem vien nav pietiekami, lai efektīvi ierobežotu šādu produktu apriti, jo sabiedrība turpina tos iegādāties arī par palielinātu cenu, saglabājot ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ievērojot minēto, ir jāievieš skaidrs un visaptverošs nacionālais regulējums, kas paredz aizliegumu importēt pārtikas produktus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tostarp tad, kad šie produkti tiek ievesti cauri trešajām valstīm. Šāda rīcība sekmēs jebkādu ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm un dos ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. panta 1. punktu par lauksaimniecības produktiem tiek uzskatīti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šiem produktiem. Minētais pants vienlaikus paredz, ka atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai uz lauksaimniecību, kā arī termins "lauksaimniecība" ir attiecināmi arī uz zivsaimniecību, ņemot vērā šīs nozares specifiku. Tādējādi zivsaimniecības produkti ir pieskaitāmi pie lauksaimniecības produktiem ne tikai tādēļ, ka tie ir minēti LESD I pielikumā (3. nodaļā – zivis, vēžveidīgie un moluski), bet arī tādēļ, ka tie ir ietverti pašā primārajā tiesību normā noteiktajā vispārējā definīcijā.
Ievērojot minēto, zivsaimniecības produktus nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, jo tie jau ietilpst šā likuma tvērumā kā lauksaimniecības produkti. Tas nozīmē, ka jebkuri normatīvie ierobežojumi vai aizliegumi, kas tiek attiecināti uz lauksaimniecības produktiem kopumā, aptver arī zivsaimniecības produktus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Par alternatīvu risinājumu ir uzskatāms ierobežojošo pasākumu kopuma (sankcijas, tarifi, tirdzniecības ierobežojumi) tālāka papildināšana ES mērogā, lai vājinātu Krievijas Federācijas spēju finansēt un turpināt karu, kā arī signalizētu par stingru politisku atbalstu Ukrainai. Pēdējā laikā ES ir vērojama konsekventa virzība uz sankciju pastiprināšanu un paplašināšanu. Kaut arī pārtikas produktiem ES ir paredzējusi paaugstinātos importa tarifus, diemžēl ES dalībvalstis nav spējušas vienoties par kopēju pilnīgu tirdzniecības pārtraukšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, tādēļ joprojām saglabājas preču grupas, kas nav pakļautas ES sankcijām vai paaugstinātiem tarifiem. Tāpat ir preču grupas, kurām ierobežojumi nav pilnīgi vai tiek piemēroti selektīvi (kvotas, tarifi, nevis pilnīgs aizliegums). Turklāt ierobežojumu neesība atsevišķām precēm ir saistāma ar globāliem procesiem ārpus ES reģiona tādas jomas, kā, piemēram, pārtikas nodrošinājums pasaulē. Tādējādi visai ticami, ka ES dalībvalstis pārskatāmā nākotnē nespēs vienoties par pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizliegumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts skar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversmes) 105. pantā noteiktas pamattiesības (tiesības uz īpašumu). Nosakot nacionālo importa aizliegumu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes precēm, tiek ierobežotas fizisku un juridisku personu iespējas to īpašumā esošās preces ievest (importēt) Latvijā. Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē ir saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, un tās ietver arī personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar saimniecisko darbību. Tomēr vienlaikus Satversmes 105. pantā ir arī paredzēts šo tiesību ierobežojums, proti, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot saskaņā ar likumu. Tas nozīmē, ka šīs tiesības nav absolūtas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot Latvijas Republikas īstenotos pasākumus tās drošības aizsardzībai, nevar neņemt vērā apsvērumu, ka Latvijas Republika ir kaimiņvalsts Krievijas Federācijai, kas ir uzsākusi karu pret Ukrainu un īsteno kontroli pār atsevišķām Gruzijas teritorijām1. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas Republikas bažas par savas nacionālās drošības, konstitucionālās iekārtas un demokrātisko vērtību aizsardzību ir pamatotas2. Tādējādi Latvijas Republikas rīcības brīvībai, aizsargājot nacionālo un sabiedrības drošību, ir jābūt plašākai jautājumos par šo valstu nacionālās drošības apdraudējuma novēršanu.
Likumprojekta mērķis ir novērst nacionālās drošības apdraudējumu, ko rada Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republikas agresīvā rīcība, samazinot šo valstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetos un uzņēmumiem no preču eksporta uz Latviju. Šis likumprojekts turpina iepriekš uzsākto Latvijas virzību uz ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm, un šī saraušana atspoguļojas gan ES īstenotajā tirdzniecības ierobežojumu režīmā (sankcijas, tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi), gan Latvijas nacionālajos tiesību aktos, tāpēc šāda preču ievešana (importēšana) ir maksimāli ierobežojama. Šis regulējums sniedz būtisku pienesumu iepriekš aprakstītajā agresorvalstu radītā nacionālās drošības apdraudējuma samazināšanai un kā signālpolitikas instruments – sabiedrības morāles stiprināšanai.
Tādējādi secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu (nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanas) aizsardzību. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka šajā likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir saistīts ar tiesvedības risku (piem., Satversmes tiesā), tostarp saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto "juridisko karadarbību"3. Lai gan, kā norādīts iepriekš, likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir ar leģitīmu mērķi un samērīgs, un izriet no valsts drošības apsvērumiem, tas var nepasargāt no tiesu sistēmas noslogošanas un valsts administratīvā resursa patēriņa.
Likumprojektā paredzētais regulējums var ietekmēt pirms tā spēkā stāšanās noslēgtu līgumu izpildi. Vienlaikus personām nevarēja rasties pamatota tiesiskā paļāvība, ka tirdzniecības regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas produktiem saglabāsies nemainīgs, jo kopš 2022. gada ES un Latvija ir pakāpeniski ieviesušas arvien jaunus tirdzniecības ierobežojumus saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu. Tātad komersantiem bija jāņem vērā būtisks regulējuma grozījumu risks.
Pat ja kādām personām ir radusies tiesiskā paļāvība uz iepriekš noslēgto līgumu izpildi, sabiedrības intereses aizsargāt valsts drošību un mazināt ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm konkrētajā situācijā ir nozīmīgākas. Tādējādi ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp privātpersonu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu.
1 Gapoņenko pret Latviju (iesniegums Nr. 30237/18), 2023. gada 23. maija lēmums, 43. rindkopa.
2 Ždanoka pret Latviju (Nr. 2) (iesniegums Nr. 42221/18), 2024. gada 25. jūlija spriedums, 56. rindkopa.
3 Skatīt SAB publisko ziņojumu "Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai", https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot Latvijas Republikas īstenotos pasākumus tās drošības aizsardzībai, nevar neņemt vērā apsvērumu, ka Latvijas Republika ir kaimiņvalsts Krievijas Federācijai, kas ir uzsākusi karu pret Ukrainu un īsteno kontroli pār atsevišķām Gruzijas teritorijām1. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas Republikas bažas par savas nacionālās drošības, konstitucionālās iekārtas un demokrātisko vērtību aizsardzību ir pamatotas2. Tādējādi Latvijas Republikas rīcības brīvībai, aizsargājot nacionālo un sabiedrības drošību, ir jābūt plašākai jautājumos par šo valstu nacionālās drošības apdraudējuma novēršanu.
Likumprojekta mērķis ir novērst nacionālās drošības apdraudējumu, ko rada Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republikas agresīvā rīcība, samazinot šo valstu iespējas gūt ienākumus valsts budžetos un uzņēmumiem no preču eksporta uz Latviju. Šis likumprojekts turpina iepriekš uzsākto Latvijas virzību uz ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm, un šī saraušana atspoguļojas gan ES īstenotajā tirdzniecības ierobežojumu režīmā (sankcijas, tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi), gan Latvijas nacionālajos tiesību aktos, tāpēc šāda preču ievešana (importēšana) ir maksimāli ierobežojama. Šis regulējums sniedz būtisku pienesumu iepriekš aprakstītajā agresorvalstu radītā nacionālās drošības apdraudējuma samazināšanai un kā signālpolitikas instruments – sabiedrības morāles stiprināšanai.
Tādējādi secināms, ka ierobežojums ir samērīgs, jo nerada tautsaimniecībai un privātpersonām nepārvaramus ierobežojumus, bet nodrošina valsts un sabiedrības būtisko interešu (nacionālās drošības apdraudējuma mazināšanas) aizsardzību. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka šajā likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir saistīts ar tiesvedības risku (piem., Satversmes tiesā), tostarp saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto "juridisko karadarbību"3. Lai gan, kā norādīts iepriekš, likumprojektā iekļautais tiesiskais regulējums ir ar leģitīmu mērķi un samērīgs, un izriet no valsts drošības apsvērumiem, tas var nepasargāt no tiesu sistēmas noslogošanas un valsts administratīvā resursa patēriņa.
Likumprojektā paredzētais regulējums var ietekmēt pirms tā spēkā stāšanās noslēgtu līgumu izpildi. Vienlaikus personām nevarēja rasties pamatota tiesiskā paļāvība, ka tirdzniecības regulējums attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas produktiem saglabāsies nemainīgs, jo kopš 2022. gada ES un Latvija ir pakāpeniski ieviesušas arvien jaunus tirdzniecības ierobežojumus saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu. Tātad komersantiem bija jāņem vērā būtisks regulējuma grozījumu risks.
Pat ja kādām personām ir radusies tiesiskā paļāvība uz iepriekš noslēgto līgumu izpildi, sabiedrības intereses aizsargāt valsts drošību un mazināt ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm konkrētajā situācijā ir nozīmīgākas. Tādējādi ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp privātpersonu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu.
1 Gapoņenko pret Latviju (iesniegums Nr. 30237/18), 2023. gada 23. maija lēmums, 43. rindkopa.
2 Ždanoka pret Latviju (Nr. 2) (iesniegums Nr. 42221/18), 2024. gada 25. jūlija spriedums, 56. rindkopa.
3 Skatīt SAB publisko ziņojumu "Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumvalstīm agresīvāku aktivitāšu pamatošanai", https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2026/06/SAB_publiskais_zinojums_2_Juridiska-karadarbiba.pdf
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam un turpmāk katru gadu līdz šim datumam izvērtē pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
No Krievijas un Baltkrievijas ievesto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa samazinājums.
Rādītājs
Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no Krievijas un Baltkrievijas turpina ievērojami samazināties.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, tostarp ceļotāji, kuras konkrētos produktus ieved personiskajam patēriņam. Lauksaimnieki, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto produktus, piemēram, lopbarības raugus.
Ietekmes apraksts
Fiziskajām personām, tostarp ceļotājiem, grozījumi nozīmē, ka personiskajam patēriņam vairs nebūs atļauts ievest attiecīgajā regulējumā minētos produktus no minētajām valstīm, tādējādi ierobežojot šo produktu ievešanu arī nelielā daudzumā.
Grozījumi mazāk skars lauksaimniekus, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto importētos lopbarības produktus, piemēram, lopbarības raugus, jo tiks ierobežota šo produktu pieejamība un var rasties nepieciešamība meklēt alternatīvus piegādes avotus. Vienlaikus ietekme kopumā vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo tikai aptuveni 3 % no lopbarības raugu importa tiek novirzīti Latvijas tirgum, bet lielākās importa daļas (97 %) saņēmējvalsts ir Polija.
Grozījumi mazāk skars lauksaimniekus, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto importētos lopbarības produktus, piemēram, lopbarības raugus, jo tiks ierobežota šo produktu pieejamība un var rasties nepieciešamība meklēt alternatīvus piegādes avotus. Vienlaikus ietekme kopumā vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo tikai aptuveni 3 % no lopbarības raugu importa tiek novirzīti Latvijas tirgum, bet lielākās importa daļas (97 %) saņēmējvalsts ir Polija.
Juridiskās personas
- Produktu tirgotājus, jo pēc importa aizlieguma tiks ierobežota tādu preču kā cepumi, šokolāde, konfektes, mērces, zupas un citi gatavie pārtikas produkti pieejamība. Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto produktus.
Ietekmes apraksts
Grozījumi ietekmēs gala patēriņa produktu tirgotājus, jo pēc importa aizlieguma būs ierobežota tādu preču kā cepumi, šokolāde, konfektes, mērces, zupas un citi gatavie pārtikas produkti pieejamība (tie pašlaik daļēji tiek ievesti no Krievijas un Baltkrievijas). Šī ietekme galvenokārt izpaudīsies nepieciešamībā pārskatīt piegādes ķēdes.
Grozījumi mazāk skars arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumus, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto importētos produktus, piemēram, lopbarības raugus. Vienlaikus jāuzsver, ka pārējās produktu grupas šos uzņēmumus ietekmēs ierobežoti, jo lielākoties ierobežojumi attiecas uz gala patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem, piemēram, konditorejas izstrādājumiem, šokolādi, mērcēm un gatavajiem ēdieniem, nevis uz ražošanas izejvielām.
Grozījumi mazāk skars arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumus, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto importētos produktus, piemēram, lopbarības raugus. Vienlaikus jāuzsver, ka pārējās produktu grupas šos uzņēmumus ietekmēs ierobežoti, jo lielākoties ierobežojumi attiecas uz gala patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem, piemēram, konditorejas izstrādājumiem, šokolādi, mērcēm un gatavajiem ēdieniem, nevis uz ražošanas izejvielām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek mainīti preču importa nosacījumi, kas atstāj iespaidu uz tirgus struktūru.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ietekme skars arī mazos un vidējos uzņēmumus, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar gala patēriņa produktu, piemēram, cepumu, šokolādes, konfekšu, mērču, zupu un citu gatavo pārtikas produktu, tirdzniecību. Tomēr kopumā tā nav vērtējama kā nozīmīga, jo šo produktu imports no Krievijas, ievērojot Eiropas Savienības paaugstinātos ievedmuitas tarifus, 2026. gadā turpina samazināties.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pašlaik nav iespējams aprēķināt Valsts ieņēmumu dienestam papildu nepieciešamā finansējuma apmēru. Ieviešot likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu, ir paredzams valsts budžeta ieņēmumu samazinājums: līdz ar importa aizliegumu samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa, jo no aprēķinātās muitas nodokļa summas par importētajām precēm dalībvalstis patur 25 % no iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem. Stājoties spēkā importa aizliegumam, samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa. Vienlaikus var samazināties ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, atbilstoši ietekmējot arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Paplašinot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto importa aizlieguma deleģējumu uz pārtikas produktiem, var samazināties muitas nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, atbilstoši ietekmējot arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus aizliegums neskar šo preču tranzītu un piegādi uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ pašlaik nav iespējams precīzi novērtēt iespējamo importa plūsmu samazinājumu uz citām valstīm un ar to saistīto fiskālo ietekmi. Turklāt muitas nodokļa ieņēmumi par no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ievestajām un brīvā apgrozībā laistajām precēm tiek sadalīti starp Latvijas valsts budžetu un Eiropas Savienības budžetu: 25 % no iekasētā muitas nodokļa tiek ieskaitīti Latvijas valsts budžetā, bet 75 % – Eiropas Savienības budžetā. Stājoties spēkā importa aizliegumam, samazināsies Latvijas valsts budžetā iekasētā muitas nodokļa summa.
Nepieciešamais finansējums tiks aprēķināts pēc tam, kad būs izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", un tiks nodrošināts no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana", Valsts ieņēmumu dienestam likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gada" sagatavošanas procesā iesniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu.
Nepieciešamais finansējums tiks aprēķināts pēc tam, kad būs izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", un tiks nodrošināts no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana", Valsts ieņēmumu dienestam likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gada" sagatavošanas procesā iesniedzot fiskāli neitrālu priekšlikumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" skatāms kopsakarā ar Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (26-TA-1535), ar ko paredzēts aizliegt atsevišķu rūpniecības preču ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
12016E/TXT
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Apraksts
Skat. nākamajā sadaļā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R0478
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)
Apraksts
Likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – Regula) 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktam; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešajām valstīm (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02015R0755-20170519&qid=1784709224763) 17. panta 2. punkta "a" apakšpunktam.
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – regula 2015/478) 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 24. pants būtībā atspoguļo un praktiski ievieš LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.
Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Kopš 2022. gada Latvija ir konsekventi un sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES mērogā ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, lai aizsargātu valsts drošības intereses, tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kurā tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un īsteno samērīgas, ES tiesībām atbilstošas darbības. Vienlaikus nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.
Tādējādi likumprojektā noteiktie aizliegumi ir pamatoti ar
1) valsts drošības apsvērumiem, kas aptver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.
Ievērojot iepriekšminēto:
1) ierobežojuma leģitīmais mērķis ir valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzība LESD 36. panta izpratnē;
2) aizliegums ir piemērots šo mērķu sasniegšanai, jo tas ierobežo tādu preču apriti Latvijas tirgū, kuru iegāde tieši vai netieši rada ekonomisku labumu agresorvalstu ekonomikai un tādējādi mazina Latvijas īstenotās valsts drošības politikas efektivitāti;
3) aizliegums ir nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai, jo citi, preču brīvu apriti mazāk ierobežojoši līdzekļi (piemēram, patērētāju informēšana, marķēšanas prasības vai brīvprātīgi tirgotāju ierobežojumi) nenodrošinātu līdzvērtīgu valsts drošības interešu aizsardzību un negarantētu konkrēto produktu izņemšanu no Latvijas tirgus;
4) aizliegums ir samērīgs šaurā nozīmē, jo tas attiecas tikai uz konkrētas izcelsmes pārtikas produktiem, kas saistīti ar agresorvalstīm, un neaizskar preču brīvas aprites būtību kopumā, un ir pamatots ar LESD 36. pantā paredzētajiem izņēmuma apsvērumiem. Tādējādi preču brīvas aprites princips kopumā tiek saglabāts, savukārt ierobežojums ir šauri mērķēts un piemērojams tikai tiktāl, cik tas nepieciešams valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzībai. Sabiedrības ieguvums valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzībā ir lielāks nekā indivīdiem vai komersantiem radītais saimnieciskās darbības ierobežojums.
Vienlaikus atbilstoši regulas 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija ir izpildījusi pienākumu informēt Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar minētā panta pirmo daļu. Proti, 2024., 2025. un 2026. gadā Zemkopības ministrija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu un tā pagarināšanu noteiktu lauksaimniecības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Līdzīgā kārtībā Eiropas Komisija tiks informēta arī par citiem grozījumiem, kas skar nacionālo importa aizliegumu.
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (turpmāk – regula 2015/478) 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Regulas 2015/478 24. pants ārējā tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) un LESD 36. pants ir tieši saistīti, jo abos ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj ES dalībvalstīm noteikt importa ierobežojumus īpašu sabiedrības interešu apsvērumu dēļ. Regulas 24. pants būtībā atspoguļo un praktiski ievieš LESD 36. pantu Savienības kopējos noteikumos par importu no trešām valstīm. Tas nozīmē, ka 24. pants ārējās tirdzniecības jomā (imports no trešajām valstīm) dublē LESD 36. panta izņēmumus, nosakot fundamentālus ierobežojumus preču brīvai apritei ES.
Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Kopš 2022. gada Latvija ir konsekventi un sistemātiski veidojusi savu politiku, papildinot ES mērogā ieviestos ierobežojumus pret agresorvalstīm, lai aizsargātu valsts drošības intereses, tādēļ, ieviešot šo regulējumu, Latvija rīkojas jomā, kurā tā turpina savu nacionālās drošības interešu aizsardzību, un īsteno samērīgas, ES tiesībām atbilstošas darbības. Vienlaikus nevar izslēgt ES pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka ar šo regulējumu Latvija ir pārkāpusi ES ekskluzīvo kompetenci kopējās tirdzniecības politikas jomā.
Tādējādi likumprojektā noteiktie aizliegumi ir pamatoti ar
1) valsts drošības apsvērumiem, kas aptver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.
Ievērojot iepriekšminēto:
1) ierobežojuma leģitīmais mērķis ir valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzība LESD 36. panta izpratnē;
2) aizliegums ir piemērots šo mērķu sasniegšanai, jo tas ierobežo tādu preču apriti Latvijas tirgū, kuru iegāde tieši vai netieši rada ekonomisku labumu agresorvalstu ekonomikai un tādējādi mazina Latvijas īstenotās valsts drošības politikas efektivitāti;
3) aizliegums ir nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai, jo citi, preču brīvu apriti mazāk ierobežojoši līdzekļi (piemēram, patērētāju informēšana, marķēšanas prasības vai brīvprātīgi tirgotāju ierobežojumi) nenodrošinātu līdzvērtīgu valsts drošības interešu aizsardzību un negarantētu konkrēto produktu izņemšanu no Latvijas tirgus;
4) aizliegums ir samērīgs šaurā nozīmē, jo tas attiecas tikai uz konkrētas izcelsmes pārtikas produktiem, kas saistīti ar agresorvalstīm, un neaizskar preču brīvas aprites būtību kopumā, un ir pamatots ar LESD 36. pantā paredzētajiem izņēmuma apsvērumiem. Tādējādi preču brīvas aprites princips kopumā tiek saglabāts, savukārt ierobežojums ir šauri mērķēts un piemērojams tikai tiktāl, cik tas nepieciešams valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzībai. Sabiedrības ieguvums valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzībā ir lielāks nekā indivīdiem vai komersantiem radītais saimnieciskās darbības ierobežojums.
Vienlaikus atbilstoši regulas 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija ir izpildījusi pienākumu informēt Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar minētā panta pirmo daļu. Proti, 2024., 2025. un 2026. gadā Zemkopības ministrija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu un tā pagarināšanu noteiktu lauksaimniecības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Līdzīgā kārtībā Eiropas Komisija tiks informēta arī par citiem grozījumiem, kas skar nacionālo importa aizliegumu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R0755
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 19. aprīļa Regula (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 19. aprīļa Regula (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešajām valstīm (turpmāk – regula 2015/755) tiek piemērota tādu ražojumu importam, kuru izcelsme ir kādā no I pielikumā minētajām trešajām valstīm (arī Baltkrievijas Republikā), izņemot tekstilizstrādājumus. Šos ražojumus var brīvi importēt Eiropas Savienībā, tāpēc uz tiem neattiecas nekādi kvantitatīvie ierobežojumi, neskarot aizsargpasākumus, kurus var īstenot saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.
Saskaņā ar Regulas 2015/755 17. panta 2. punkta "a" apakšpunktu šī regula gan neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot aizliegumus, kvantitatīvus ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz sabiedrības morāli, sabiedrības politiku vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzību, valsts kultūras mantojuma ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību vai rūpnieciska un komerciāla īpašuma aizsardzību.
Sīkāku informāciju sk. iepriekš.
Saskaņā ar Regulas 2015/755 17. panta 2. punkta "a" apakšpunktu šī regula gan neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot aizliegumus, kvantitatīvus ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz sabiedrības morāli, sabiedrības politiku vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzību, valsts kultūras mantojuma ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību vai rūpnieciska un komerciāla īpašuma aizsardzību.
Sīkāku informāciju sk. iepriekš.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Apraksts
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, 1999. gadā pievienojoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), tostarp attiecībā uz preču tirdzniecību ar Krieviju (PTO dalībvalsts kopš 2012. gada), taču PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI pants "Izņēmumi drošībai" ļauj PTO dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami to svarīgām drošības interesēm. Baltkrievijas Republika nav PTO dalībvalsts, tāpēc importa ierobežošana no Baltkrievijas Republikas neskar Latvijas saistības PTO.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līgums par Eiropas Savienības darbību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
36. pants
grozījums, ar kuru grozīts pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
LESD 36. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.
LESD 36. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ierobežojuma leģitīmais mērķis ir valsts drošības un sabiedrības morāles aizsardzība LESD 36. panta izpratnē.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
24. panta 2. punkta "a" apakšpunkts
grozījums, ar kuru tiek grozīts pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv regulas 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv regulas 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv regulas 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Atbilstoši Regulas 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija informēs Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar šo tiesību aktu, proti, nosūtīs Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu pēc tā apstiprināšanas Saeimā un atbilstošu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 19. aprīļa Regula (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17. panta 2. punkta "a" apakšpunkts
grozījums, ar kuru tiek grozīts pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Saskaņā ar regulas 2015/755 17. panta 2. punkta "a" apakšpunktu šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot aizliegumus, kvantitatīvus ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz sabiedrības morāli, sabiedrības politiku vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzību, valsts kultūras mantojuma ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību vai rūpnieciska un komerciāla īpašuma aizsardzību.
Saskaņā ar regulas 2015/755 17. panta 2. punkta "a" apakšpunktu šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot aizliegumus, kvantitatīvus ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz sabiedrības morāli, sabiedrības politiku vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzību, valsts kultūras mantojuma ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību vai rūpnieciska un komerciāla īpašuma aizsardzību.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Saskaņā ar Regulas 2015/755 17. panta 2. punkta "a" apakšpunktu šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot aizliegumus, kvantitatīvus ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz sabiedrības morāli, sabiedrības politiku vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzību, valsts kultūras mantojuma ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību vai rūpnieciska un komerciāla īpašuma aizsardzību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Atbilstoši Regulas 2015/755 17. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija informēs Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar šo tiesību aktu, proti, nosūtīs Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu pēc tā apstiprināšanas Saeimā un atbilstošu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
XXI pants "Izņēmumi drošībai"
grozījums, ar kuru tiek grozīts pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI. pants "Izņēmumi drošībai" ļauj PTO dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami to svarīgām drošības interesēm.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Gaļas liellopu audzētāju biedrība, Lopkopības saimniecību asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/5cdabc04-b026-42f7-9c31-5766568e9145
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts sabiedriskajā apspriešanā tika izsludināts no 2026. gada 18. jūnija līdz 2. jūlijam. Viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Zemkopības ministrija 2026. gada 29. jūnijā organizēja sanāksmi, uzaicinot Lauksaimnieku konsultatīvās padomes locekļus, lai informētu par sagatavoto tiesību aktu projektu. Sanāksmē piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku Saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Gaļas liellopu audzētāju biedrības un Lopkopības saimniecību asociācijas pārstāvji.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts ieņēmumu dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
Pagaidām nav iespējams izdarīt detalizētu aprēķinu, bet ar likumprojektu Valsts ieņēmumu dienesta darba apjoms tiek paplašināts, uzliekot par pienākumu īstenot papildu kontroles saistībā ar preču izcelsmes noteikšanu, kā arī pārbaudes, lai konstatētu, vai netiek importētas preces, kuru imports ir aizliegts.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ar likumprojektu Valsts ieņēmumu dienesta darba apjoms tiek paplašināts, uzliekot par pienākumu īstenot papildu kontroles saistībā ar preču izcelsmes noteikšanu, kā arī pārbaudes, lai konstatētu, vai netiek importētas preces, kuru imports ir aizliegts.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pašlaik nav iespējams izdarīt detalizētu aprēķinu, bet ar likumprojektu Valsts ieņēmumu dienesta darba apjoms tiek paplašināts, uzliekot par pienākumu īstenot papildu kontroles saistībā ar preču izcelsmes noteikšanu, kā arī pārbaudes, lai konstatētu, vai netiek importētas preces, kuru imports ir aizliegts.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi