21-TA-751: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 16. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku” mērķis ir noteikt mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz ir spēkā Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumi Nr. 157 “Noteikumi par 2021./2022. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”, kas nosaka 2021./2022. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku, nav izdoti.
Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku, nav izdoti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav regulējumu par 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pantā ietverto regulējumu par mācību gada ilgumu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Lai novērstu situācijas noteikumu projektā ietvertā regulējuma neatbilstošā piemērošanā, jo pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguves iespēju nodrošina ne tikai vispārējās, bet arī cita veida izglītības iestādes, piemēram, profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes, turklāt arī vispārējās izglītības programmu īpašajos veidos, precizēts noteikumu projekta 1.punkts, paredzot, ka noteikumu projekts nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. panta otro daļu vispārējās izglītības īpašie veidi ir speciālā izglītība un sociālā korekcija.
Noteikumu projektā paredzēts, ka mācību gadā ir divi semestri, kuri saskaņoti ar Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pantā ietverto regulējumu par mācību gada ilgumu, un noslēdzas ar izglītības programmas apguvi. Semestra nobeigumā var tikt izlikti semestra vērtējumi, bet izglītības programmas apguvi 1.-8.klases un 10.-11. klases izglītojamiem apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā, savukārt 9. un 12. klases izglītojamiem tiek izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, Vispārējās izglītības likuma 36. un 46.pantā ir norādīti mācību gada ilgumi pa klasēm, ar to saprotot tieši mācību periodu, kurā netiek ieskaitīti brīvdienu laiki. Ievērojot minēto, mācību gada ilgums klasēm ir noteikts atšķirīgs, piemēram, 1.klasei mācību gads ilgst 34 nedēļas, savukārt 12.klasei – 38 nedēļas. Ja minētajos mācību gada ilgumos ietvertu arī brīvdienas, tas radītu risku Ministru kabinetam pieņemt atšķirīgus brīvdienu ilgumus, tostarp radot risku nepilnvērtīgai izglītības programmas apguvei.
Noteikumu projektā paredzēti četri brīvdienu laiki, kas nepieciešami izglītojamo atpūtai. Tādējādi ar noteikumu projektu ir koordinētas brīvdienas, lai vienlaicīgi būtu iespējami dažādi izglītojoši un metodiski pasākumi gan izglītojamiem, gan skolotājiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 52.3. un 53.5. apakšpunktu 9.klases izglītojamie, kuri saņēmuši apliecību par vispārējo pamatizglītību, un 12.klases izglītojamie, kuri ir saņēmuši atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai liecību par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, tiek atskaitīti no izglītības iestādes. Izglītojamais, kurš attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudījumus kārto attiecīgi pēc 9.klašu vai 12.klašu mācību gada noslēguma (turpmāk – papildlaiks), nav atskaitīts no izglītības iestādes, un tādējādi viņam joprojām ir izglītojamā statuss. Ievērojot minēto, izglītojamā, kurš kārto eksāmenu papildlaikā, tiesības, piemēram, tiesības saņemt asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē, tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, tiek saglabātas, kamēr izglītojamam ir atbilstošs statuss izglītības iestādē. Piemēram, Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” 10.4. apakšpunktā noteikts, ka, aprēķinot asistenta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija ņem vērā arī mācību dienu skaitu attiecīgajā mācību gadā, ja izglītojamā persona apgūst vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu. Ievērojot minēto un asistenta pakalpojuma piešķiršanas mērķi, proti, mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti, gadījumā, ja izglītojamais kārto eksāmenu papildlaikā, viņam joprojām pienākas attiecīgie asistenta pakalpojumi. Turklāt informācija par izglītojamā statusu tiek iekļauta Valsts izglītības informācijas sistēmā, un nepieciešamības gadījumā to var apliecināt izglītības iestādes izsniegta izziņa.
Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir tiesības (ja nepieciešams, jautājumu izskata arī izglītības iestādes padomes un pedagoģiskās padomes sēdē), saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1. – 8. klases un 10. – 11. klases izglītojamiem, ja mācību gada laikā vismaz uz nedēļu bijušas iestājušās situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt, vai arī apstākļi, kuriem iestājoties, izglītības iestādē bija jāaptur mācību process (piemēram, telpu neatbilstība, ēdināšanas nenodrošināšana, karantīna, higiēnas problēmas, neatbilstoša minimālā gaisa temperatūra izglītības iestādes telpās, darba aizsardzības pasākumu nenodrošināšana utt.). Tāpat arī mācību gada laikā, īpaši ziemas mēnešos, iespējamas situācijas, kad izglītojamiem atļauts neapmeklēt izglītības iestādi saistībā ar zemo gaisa temperatūru. Minētā norma nav attiecināma uz 9. un 12. klašu izglītojamajiem, jo šiem izglītojamajiem ir noteikts vienots valsts pārbaudījumu grafiks valstī. Minētajās situācijās, kad vismaz vienu nedēļu nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu, attiecīgajam izglītības iestādes dibinātājam būtu jāveic aktīva rīcība, lai šo klašu izglītojamie iekļautos noteiktajā valsts pārbaudījumu grafikā.
Pirmās klases izglītojamiem mācību gads saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu 36. pantu ir īsāks, tādējādi noteikumu projektā paredzēts, ka lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases izglītojamajiem pieņem izglītības iestāde patstāvīgi, organizējot to otrajā semestrī.
Ievērojot sadarbības partneru ierosinājumus, izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu īstenošanā, kā arī jaunajā valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā izglītības iestādei noteiktās tiesības un reizē pienākumu patstāvīgi plānot mācību procesa norisi, tostarp noteikt mācību priekšmetu (kursu) īstenošanas laikus, konsultāciju un individuālā darba laikus ar izglītojamiem:
- noteikumu projektā nav noteikti mācību beigu datumi, kas līdz šim pieļāva atšķirīgu izpratni un regulējuma piemērošanu, piemēram, attiecībā uz vērtējumu izlikšanas, iegūšanas un uzlabošanas beigu datumiem mācību priekšmetos. Vienlaikus izglītojamiem vērtējumi mācību priekšmetos un sākotnēji lēmums par 1.-8.klases, 10. un 11.klases izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē pieņemams pirms otrā semestra beigu un izglītojamo vasaras brīvdienu sākuma datuma;
- noteikumu projekts neparedz ātrāku mācību gada beigu datumus 9. un 12.klašu izglītojamajiem, kuri atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Tādējādi novērsta vēsturiski izveidojusies nepamatota situācija un nodrošināts vienlīdzības princips starp visiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, jo, nosakot ātrāku mācību gada beigu datumu no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, netika ievērots Vispārējās izglītības likuma 36. pantā un 46. pantā noteiktais mācību gada ilgums, un līdz ar to arī ātrāk tika izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti. Turklāt šāds regulējums kopumā ir labvēlīgs no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem izglītojamajiem, tostarp 9. klases izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un viņu vecākiem, jo vēl divas nedēļas minētajiem izglītojamajiem būs iespēja turpināt piedalīties mācību procesā un izmantot izglītības iestādes telpas, iekārtas, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību līdzekļus, kā arī saņemt bibliotekāros, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus.
Lai novērstu situācijas noteikumu projektā ietvertā regulējuma neatbilstošā piemērošanā, jo pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguves iespēju nodrošina ne tikai vispārējās, bet arī cita veida izglītības iestādes, piemēram, profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes, turklāt arī vispārējās izglītības programmu īpašajos veidos, precizēts noteikumu projekta 1.punkts, paredzot, ka noteikumu projekts nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. panta otro daļu vispārējās izglītības īpašie veidi ir speciālā izglītība un sociālā korekcija.
Noteikumu projektā paredzēts, ka mācību gadā ir divi semestri, kuri saskaņoti ar Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pantā ietverto regulējumu par mācību gada ilgumu, un noslēdzas ar izglītības programmas apguvi. Semestra nobeigumā var tikt izlikti semestra vērtējumi, bet izglītības programmas apguvi 1.-8.klases un 10.-11. klases izglītojamiem apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā, savukārt 9. un 12. klases izglītojamiem tiek izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, Vispārējās izglītības likuma 36. un 46.pantā ir norādīti mācību gada ilgumi pa klasēm, ar to saprotot tieši mācību periodu, kurā netiek ieskaitīti brīvdienu laiki. Ievērojot minēto, mācību gada ilgums klasēm ir noteikts atšķirīgs, piemēram, 1.klasei mācību gads ilgst 34 nedēļas, savukārt 12.klasei – 38 nedēļas. Ja minētajos mācību gada ilgumos ietvertu arī brīvdienas, tas radītu risku Ministru kabinetam pieņemt atšķirīgus brīvdienu ilgumus, tostarp radot risku nepilnvērtīgai izglītības programmas apguvei.
Noteikumu projektā paredzēti četri brīvdienu laiki, kas nepieciešami izglītojamo atpūtai. Tādējādi ar noteikumu projektu ir koordinētas brīvdienas, lai vienlaicīgi būtu iespējami dažādi izglītojoši un metodiski pasākumi gan izglītojamiem, gan skolotājiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 52.3. un 53.5. apakšpunktu 9.klases izglītojamie, kuri saņēmuši apliecību par vispārējo pamatizglītību, un 12.klases izglītojamie, kuri ir saņēmuši atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai liecību par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, tiek atskaitīti no izglītības iestādes. Izglītojamais, kurš attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudījumus kārto attiecīgi pēc 9.klašu vai 12.klašu mācību gada noslēguma (turpmāk – papildlaiks), nav atskaitīts no izglītības iestādes, un tādējādi viņam joprojām ir izglītojamā statuss. Ievērojot minēto, izglītojamā, kurš kārto eksāmenu papildlaikā, tiesības, piemēram, tiesības saņemt asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē, tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, tiek saglabātas, kamēr izglītojamam ir atbilstošs statuss izglītības iestādē. Piemēram, Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” 10.4. apakšpunktā noteikts, ka, aprēķinot asistenta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija ņem vērā arī mācību dienu skaitu attiecīgajā mācību gadā, ja izglītojamā persona apgūst vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu. Ievērojot minēto un asistenta pakalpojuma piešķiršanas mērķi, proti, mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti, gadījumā, ja izglītojamais kārto eksāmenu papildlaikā, viņam joprojām pienākas attiecīgie asistenta pakalpojumi. Turklāt informācija par izglītojamā statusu tiek iekļauta Valsts izglītības informācijas sistēmā, un nepieciešamības gadījumā to var apliecināt izglītības iestādes izsniegta izziņa.
Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir tiesības (ja nepieciešams, jautājumu izskata arī izglītības iestādes padomes un pedagoģiskās padomes sēdē), saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1. – 8. klases un 10. – 11. klases izglītojamiem, ja mācību gada laikā vismaz uz nedēļu bijušas iestājušās situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt, vai arī apstākļi, kuriem iestājoties, izglītības iestādē bija jāaptur mācību process (piemēram, telpu neatbilstība, ēdināšanas nenodrošināšana, karantīna, higiēnas problēmas, neatbilstoša minimālā gaisa temperatūra izglītības iestādes telpās, darba aizsardzības pasākumu nenodrošināšana utt.). Tāpat arī mācību gada laikā, īpaši ziemas mēnešos, iespējamas situācijas, kad izglītojamiem atļauts neapmeklēt izglītības iestādi saistībā ar zemo gaisa temperatūru. Minētā norma nav attiecināma uz 9. un 12. klašu izglītojamajiem, jo šiem izglītojamajiem ir noteikts vienots valsts pārbaudījumu grafiks valstī. Minētajās situācijās, kad vismaz vienu nedēļu nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu, attiecīgajam izglītības iestādes dibinātājam būtu jāveic aktīva rīcība, lai šo klašu izglītojamie iekļautos noteiktajā valsts pārbaudījumu grafikā.
Pirmās klases izglītojamiem mācību gads saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu 36. pantu ir īsāks, tādējādi noteikumu projektā paredzēts, ka lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases izglītojamajiem pieņem izglītības iestāde patstāvīgi, organizējot to otrajā semestrī.
Ievērojot sadarbības partneru ierosinājumus, izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu īstenošanā, kā arī jaunajā valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā izglītības iestādei noteiktās tiesības un reizē pienākumu patstāvīgi plānot mācību procesa norisi, tostarp noteikt mācību priekšmetu (kursu) īstenošanas laikus, konsultāciju un individuālā darba laikus ar izglītojamiem:
- noteikumu projektā nav noteikti mācību beigu datumi, kas līdz šim pieļāva atšķirīgu izpratni un regulējuma piemērošanu, piemēram, attiecībā uz vērtējumu izlikšanas, iegūšanas un uzlabošanas beigu datumiem mācību priekšmetos. Vienlaikus izglītojamiem vērtējumi mācību priekšmetos un sākotnēji lēmums par 1.-8.klases, 10. un 11.klases izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē pieņemams pirms otrā semestra beigu un izglītojamo vasaras brīvdienu sākuma datuma;
- noteikumu projekts neparedz ātrāku mācību gada beigu datumus 9. un 12.klašu izglītojamajiem, kuri atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Tādējādi novērsta vēsturiski izveidojusies nepamatota situācija un nodrošināts vienlīdzības princips starp visiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, jo, nosakot ātrāku mācību gada beigu datumu no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, netika ievērots Vispārējās izglītības likuma 36. pantā un 46. pantā noteiktais mācību gada ilgums, un līdz ar to arī ātrāk tika izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti. Turklāt šāds regulējums kopumā ir labvēlīgs no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem izglītojamajiem, tostarp 9. klases izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un viņu vecākiem, jo vēl divas nedēļas minētajiem izglītojamajiem būs iespēja turpināt piedalīties mācību procesā un izmantot izglītības iestādes telpas, iekārtas, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību līdzekļus, kā arī saņemt bibliotekāros, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- vecāki
- pedagogi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz izglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, 1.-12. klašu izglītojamajiem (~ 217500 izglītojamie pēc datiem uz 2021. gada 1. septembri) un viņu vecākiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiks nosūtīts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, arodbiedrībai “Latvijas izglītības vadītāju asociācijai”, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Privātskolu asociācijai, biedrībai “Latvijas Vecāku kustība” un valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem.
6.4. Cita informācija
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju viedokļi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un tā anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas. Projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi