Anotācija (ex-ante)

Nav regulējumu par 2022./2023. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kā arī brīvdienu laiku.

Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pantā ietverto regulējumu par mācību gada ilgumu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Lai novērstu situācijas noteikumu projektā ietvertā regulējuma neatbilstošā piemērošanā, jo pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguves iespēju nodrošina ne tikai vispārējās, bet arī cita veida izglītības iestādes, piemēram, profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes, turklāt arī vispārējās izglītības programmu īpašajos veidos, precizēts noteikumu projekta 1.punkts, paredzot, ka noteikumu projekts nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. panta otro daļu vispārējās izglītības īpašie veidi ir speciālā izglītība un sociālā korekcija.
Noteikumu projektā paredzēts, ka mācību gadā ir divi semestri, kuri saskaņoti ar Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pantā ietverto regulējumu par mācību gada ilgumu, un noslēdzas ar izglītības programmas apguvi. Semestra nobeigumā var tikt izlikti semestra vērtējumi, bet izglītības programmas apguvi  1.-8.klases un 10.-11. klases izglītojamiem apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā, savukārt  9. un 12. klases izglītojamiem tiek izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, Vispārējās izglītības likuma 36. un 46.pantā ir norādīti mācību gada ilgumi pa klasēm, ar to saprotot tieši mācību periodu, kurā netiek ieskaitīti brīvdienu laiki. Ievērojot minēto, mācību gada ilgums klasēm ir noteikts atšķirīgs, piemēram, 1.klasei mācību gads ilgst 34 nedēļas, savukārt 12.klasei – 38 nedēļas. Ja minētajos mācību gada ilgumos ietvertu arī brīvdienas, tas radītu risku Ministru kabinetam pieņemt atšķirīgus brīvdienu ilgumus, tostarp radot risku nepilnvērtīgai izglītības programmas apguvei.
Noteikumu projektā paredzēti četri brīvdienu laiki, kas nepieciešami izglītojamo atpūtai. Tādējādi ar noteikumu projektu ir koordinētas brīvdienas, lai vienlaicīgi būtu iespējami dažādi izglītojoši un metodiski pasākumi gan izglītojamiem, gan skolotājiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 52.3. un 53.5. apakšpunktu 9.klases izglītojamie, kuri saņēmuši apliecību par vispārējo pamatizglītību, un 12.klases izglītojamie, kuri ir saņēmuši atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai liecību par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, tiek atskaitīti no izglītības iestādes. Izglītojamais, kurš attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudījumus kārto attiecīgi pēc 9.klašu vai 12.klašu mācību gada noslēguma (turpmāk – papildlaiks), nav atskaitīts no izglītības iestādes, un tādējādi viņam joprojām ir izglītojamā statuss. Ievērojot minēto, izglītojamā, kurš  kārto eksāmenu papildlaikā, tiesības, piemēram, tiesības saņemt asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē, tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, tiek saglabātas, kamēr izglītojamam ir atbilstošs statuss izglītības iestādē. Piemēram, Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē” 10.4. apakšpunktā noteikts, ka, aprēķinot asistenta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija ņem vērā arī mācību dienu skaitu attiecīgajā mācību gadā, ja izglītojamā persona apgūst vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu. Ievērojot minēto un asistenta pakalpojuma piešķiršanas mērķi, proti, mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti, gadījumā, ja izglītojamais kārto eksāmenu papildlaikā, viņam joprojām pienākas attiecīgie asistenta pakalpojumi. Turklāt informācija par izglītojamā statusu tiek iekļauta Valsts izglītības informācijas sistēmā, un nepieciešamības gadījumā to var apliecināt izglītības iestādes izsniegta izziņa.
Noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ir  tiesības (ja nepieciešams, jautājumu izskata arī izglītības iestādes padomes un pedagoģiskās padomes sēdē), saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1. – 8. klases un 10. – 11. klases izglītojamiem, ja mācību gada laikā vismaz uz nedēļu bijušas iestājušās situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt, vai arī apstākļi, kuriem iestājoties, izglītības iestādē bija jāaptur mācību process (piemēram, telpu neatbilstība, ēdināšanas nenodrošināšana, karantīna, higiēnas problēmas, neatbilstoša minimālā gaisa temperatūra izglītības iestādes telpās, darba aizsardzības pasākumu nenodrošināšana utt.). Tāpat arī mācību gada laikā, īpaši ziemas mēnešos, iespējamas situācijas, kad izglītojamiem atļauts neapmeklēt izglītības iestādi saistībā ar zemo gaisa temperatūru. Minētā norma nav attiecināma uz 9. un 12. klašu izglītojamajiem, jo šiem izglītojamajiem ir noteikts vienots valsts pārbaudījumu grafiks valstī. Minētajās situācijās, kad vismaz vienu nedēļu nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu, attiecīgajam izglītības iestādes dibinātājam būtu jāveic aktīva rīcība, lai šo klašu izglītojamie iekļautos noteiktajā valsts pārbaudījumu grafikā.  
Pirmās klases izglītojamiem mācību gads saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu 36. pantu ir īsāks, tādējādi noteikumu projektā paredzēts, ka lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases izglītojamajiem pieņem izglītības iestāde patstāvīgi, organizējot to otrajā semestrī.
Ievērojot sadarbības partneru ierosinājumus, izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu īstenošanā, kā arī jaunajā valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā izglītības iestādei noteiktās tiesības un reizē pienākumu patstāvīgi plānot mācību procesa norisi, tostarp noteikt mācību priekšmetu (kursu) īstenošanas laikus, konsultāciju un individuālā darba laikus ar izglītojamiem:
- noteikumu projektā nav noteikti mācību beigu datumi, kas līdz šim pieļāva atšķirīgu izpratni un regulējuma piemērošanu, piemēram, attiecībā uz vērtējumu izlikšanas, iegūšanas un uzlabošanas beigu datumiem mācību priekšmetos. Vienlaikus izglītojamiem vērtējumi mācību priekšmetos un sākotnēji lēmums par 1.-8.klases, 10. un 11.klases izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē pieņemams pirms otrā semestra beigu un izglītojamo vasaras brīvdienu sākuma datuma;
- noteikumu projekts neparedz ātrāku mācību gada beigu datumus 9. un 12.klašu izglītojamajiem, kuri atbrīvoti no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem.
Tādējādi novērsta vēsturiski izveidojusies nepamatota situācija un nodrošināts vienlīdzības princips starp visiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, jo, nosakot ātrāku mācību gada beigu datumu no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem 9. un 12.klašu izglītojamajiem, netika ievērots Vispārējās izglītības likuma 36. pantā un 46. pantā noteiktais mācību gada ilgums, un līdz ar to arī ātrāk tika izsniegti valsts atzīti izglītības dokumenti – apliecības un atestāti. Turklāt šāds regulējums kopumā ir labvēlīgs no valsts pārbaudījumiem atbrīvotajiem izglītojamajiem, tostarp 9. klases izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un viņu vecākiem, jo vēl divas nedēļas minētajiem izglītojamajiem būs iespēja turpināt piedalīties mācību procesā un izmantot izglītības iestādes telpas, iekārtas, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību līdzekļus, kā arī saņemt bibliotekāros, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus.