Anotācija (ex-ante)

Sākot ar 2021.gada 1.janvāri Latvijas Republikā sākas jaunais 2021.-2027.gada ES  fondu plānošanas periods, kuru regulēs jaunas regulas un Likums.
Ir nepieciešams pēc analoģijas ar 2014.–2020.gada plānošanas periodu izstrādāt regulējumu, kas noteiks ES fondu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas minēto fondu ieviešanā 2021.—2027.gada plānošanas periodā, ievērojot Likumā noteikto deleģējumu.
 

Ievērojot Likumā, kas stājies spēkā 2022.gada 4. maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāts MK noteikumu projekts.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts pēc analoģijas ar MK noteikumos Nr.784 ietverto regulējumu, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, ņemot vērā jaunā perioda regulu prasības, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzi 2014.–2020.gada plānošanas periodā un kopumā visi ietvertie uzlabojumi vērsti uz to, lai ES fondu projektu iesniegšana un īstenošana būtu vēl ērtāka un atbalstošāka ES fondu finansējuma saņēmējiem. MK noteikumu projektā tiek regulēti šādi jautājumi:

1. Horizontālie principi un par to ieviešanu atbildīgās institūcijas.
Atšķirībā no MK noteikumiem Nr.784 MK noteikumu projekts paredz ne tikai Regulas Nr.2021/1060 9. pantā noteiktos horizontālos principus un par to ieviešanu atbildīgās institūcijas, bet arī institūcijas, kas atbildīgas par Regulas Nr.2021/1060 preambulā noteiktos principus “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” koordināciju un par minēto principu ieviešanu atbildīgās institūcijas un to savstarpējas sadarbības pamatprincipus. MK noteikumu projekts atšķirībā no MK noteikumiem Nr.784 vairs neparedz ES fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un grozījumu izdarīšanas kārtību, jo uz MK noteikumu projekta izstrādes brīdi darbības programma jau tika apstiprināta, turklāt minētajā nodaļā noteiktās vadošās iestādes funkcijas faktiski izriet no valsts pārvaldes ietvaros horizontāli jau nostiprinātajiem sadarbības principiem plānošanas dokumentu izstrādes procesā, tādējādi minētā regulējuma iekļaušana MK noteikumu projektā vairs nav aktuāla.

2. Projektu iesniegumu atlase un līguma un vienošanās slēgšana
MK noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumu atlases kārtība būs līdzīga projektu iesniegumu atlases kārtībai iepriekšējā plānošanas periodā, turpināsies vienas pieturas aģentūras principa piemērošana attiecībā uz finansējuma saņēmēju, nosakot vienu sadarbības iestādi, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus, gan slēgs līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu. Arī projektu iesniegumu atlases nolikumu (turpmāk – nolikums) izstrādās sadarbības iestāde ņemot vērā Ministru kabineta  noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktos nosacījumus.  MK noteikumu projekts nosaka minimālo informācijas apjomu, kas iekļaujam nolikumā. Tāpat kā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju.
Ņemot vērā iepriekšējā perioda pieredzi projektu iesniegumu atlases kārtībā un kritēriju izstrādē un klasifikācijā veiktas dažas izmaiņas. Ir paredzēts atteikties no projektu iesniegumu veidlapas elektroniskā formāta, to integrējot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS), proti, turpmāk projektu iesniegumi būs jāiesniedz KPVIS. MK noteikumu projekta pirmajā pielikumā uzskaitīti KPVIS aizpildāmie projekta iesniegumā obligāti iekļaujamie un izvēles datu lauki. Atsevišķi tiek izdalīti arī projekta iesnieguma datu lauki, kuros pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas var veikt grozījumus.
MK noteikumu projektā vairs nav paredzēta lielo projektu iesniegumu izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtība, ņemot vērā, ka Regulā Nr.2021/1060 šādas prasības nav ietvertas un attiecīgi nav paredzēta specifiska kārtība šādu projektu apstiprināšanai.

3.Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjoms un kārtība
Atšķirībā no 2014.-2020.plānošanas perioda un ņemot vērā radušos praksi, MK noteikumu projektā paredzēts detalizēts projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas un izstrādes sadalījums un apjoms.
Ņemot vērā Likuma 10.panta otrās daļas 9.punktā vadošajai iestādei noteikto pienākumu, tā izstrādās projektu iesniegumu atlases metodiku, tajā ietverot aprakstu par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju veidiem, izstrādi un vērtēšanas principiem, vienoto projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju sarakstu, kuri jāiekļauj visos kritēriju komplektos, kā arī kārtību par projektu iesniegumu atlases norises principiem. Vadošās iestādes izstrādātie vienotie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji piemērojami visiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un kritēriji piemērojami visiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un piemērošanas skaidrojumi saglabājami atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajā atlases metodikas nosacījumiem, kas nodrošinās skaidru, izsekojamu un vienotu praksi šo kritēriju piemērošanā.
Savukārt atbildīgā iestāde izstrādās  specifiskos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu atlases kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, ņemot vērā attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Kritēriju piemērošanas skaidrojumu izstrādes laikā dokumentu kvalitātes nodrošināšanai atbildīgā iestāde var lūgt konsultācijas sadarbības iestādei par kritēriju piemērošanas praktiskajiem aspektiem, nodrošinot savstarpēju iestāžu sadarbību specifiskos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu atlases kritēriju un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumu izstrādē. Kārtība, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību izslēgšanas noteikumiem
Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā  MK noteikumu projekts paredz, ka atbilstoši Likuma 22.pantam  sadarbības iestāde noraida projekta iesniegumu, ja uz projekta iesniedzēju, kurš ir fiziska persona vai juridiska persona, ir attiecināms jebkurš no Likuma 22.pantā minētajiem izslēgšanas noteikumu gadījumiem. Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, kā sadarbības iestāde iegūst informāciju no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, izmantojot valsts informācijas sistēmas savienotāju, nosakot arī kā Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā savietojamo sistēmu pārzinis vai turētājs sadarbojas ar sadarbības iestādi. Vienlaikus tāpat kā iepriekšējā periodā arī šajos MK noteikumos atrunātas sadarbības iestādes tiesības vērsties pie iestādēm ar rakstiskiem pieprasījumiem izsniegt informāciju par atbilstību izslēgšanas noteikumiem, kas atšķirībā no iepriekšējā perioda intensitātes un apjoma ziņā varētu būt biežāki un apjomīgāki ņemot vērā plānošanas periodā iezīmētos investīciju virzienus.

4. Līguma vai vienošanās saturs un to grozījumu izdarīšanas kārtība
2021.-2027.gada plānošanas periodā tiek saglabāta iepriekšējā kārtība, kad ar finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas, tiks slēgti civiltiesiski līgumi par projekta īstenošanu, bet ar publiskām personām – vienošanās.
MK noteikumu projekts paredz, ka līguma vai vienošanās neatņemamas sastāvdaļas ir projekta iesniegums un līguma vai vienošanās vispārīgie noteikumi, kā arī tiek noteikts minimāls informācijas apjoms, ko sadarbības iestāde iekļauj līguma vai vienošanās vispārīgajos noteikumos un individuālās daļas saturā.
Ja pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas tajā ir nepieciešami grozījumi, sadarbības iestāde vai finansējuma saņēmējs KPVIS ierosina līguma vai vienošanās grozījumus.

Ņemot vērā iepriekšēja perioda praksi, kā arī sadarbības iestādes kapacitāti un vienas pieturas aģentūras principu, MK noteikumu projekts paredz noteikt elastīgāku grozījumu veikšanas kārtību ES fonda projektā pēc līguma noslēgšanas attiecībā uz projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu, atsakoties no finanšu disciplīnu  prakses, kas bija stingri nostiprināta MK regulējuma līmenī ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Vienlaikus jāatzīmē, ka sadarbības iestādes pienākums ir un praksē arī tas tiks nodrošināts, tas ir izvērtēt  katru gadījumu individuāli, izvērtējot iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, veicot atbilstošus līguma grozījumus vai noraidot grozījumu izdarīšanu. Ja sadarbības iestāde nepiekrīt finansējuma saņēmēja priekšlikumiem par projekta grozījumiem, tā informē finansējuma saņēmēju, norādot atteikuma pamatojumu, vai informāciju par nepieciešamajiem precizējumiem grozījumu pieprasījumā un tā atkārtotas iesniegšanas kārtību. Tas nozīmē to, ka faktiski 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros gūtā praktiskā pieredze finanšu disciplīnas piemērošanas ietvaros tiks izmantota par pamatu sadarbības iestādei vērtējot projekta īstenošanas nosacījumu iespējamās izmaiņas, kuras tiks rūpīgi un izvērsti analizēta pirms grozījumu veikšanas atbalstīšanas un pozitīvas atbildes sniegšanas. Projektu termiņa pagarinājumi būs iespējami tikai pamatotos gadījumos, līdzīgi kā tas bija ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finanšu disciplīnas normu ietveros, vienlaikus atsakoties no atbildīgajām iestādēm iepriekš noteiktā pienākuma projektu īstenošanas grozījums atsevišķos gadījumos papildus vēl skaņot arī Ministru kabineta līmenī. Tāpat noteikumi paredz  starpresoru sadarbības ietvaros starpresoru vienošanās noteiktajā kārtībā grozījumu priekšlikums saskaņot arī ar atbildīgajām iestādēm, lai gūtu visaptverošu un pamatotu informāciju, ka ierosinātās projekta īstenošanas izmaiņas neradīs būtiskus riskus sākotnējo mērķu sasniegšanas nosacījumu veiksmīgai realizācijai un specifisko atbalsta mērķu rādītāju sasniegšanai kopumā.

MK noteikumu projekts paredz gadījumus, kad sadarbības iestāde veic atbilstošas izmaiņas KPVIS, par to vienpusēji paziņojot finansējuma saņēmējam. Minētie vienpusēji līguma vai vienošanās grozījumi veicami šādos gadījumos: par projekta attiecināmā finansējuma gala summu pēc informācijas par projekta izdevumiem un īstenošanas progresu, t.sk. rādītāju sasniegšanu un  projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma izskatīšanas; samazinot projekta attiecināmo izdevumu summu par neatbilstoši veikto izdevumu summu pēc lēmuma par neatbilstības konstatēšanu apstrīdēšanas termiņa beigām, kā arī par izmaiņām līguma vai vienošanās vispārīgajos noteikumos.

Kā arī MK noteikumu projekts paredz gadījumos, kad sadarbības iestāde var vienpusēji atkāpties no līguma vai vienošanās. Minētās tiesības sadarbības iestāde var izmantot, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās nosacījumus, tai skaitā projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu  uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kā arī citos līgumā vai vienošanās noteiktajos gadījumos.

5. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību  nodrošināšanas kārtība
Lai mazinātu normatīvismu, atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda MK noteikumu projektā ietverta kārtība kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmējs, publisko informāciju par projektiem un nodrošina ES fondu fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu (turpmāk – publicitātes kārtība). Publicitātes kārtībā tiek noteikts regulējums, līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas perioda Ministru kabineta 2015.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana” ar uzlabojumiem un atšķirībām,  kas galvenokārt balstīti uz ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieredzes bāzes un ņemot vērā Regulā Nr.2021/1060 noteiktos nosacījumus.
Atšķirībā no ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā ES fondu tīmekļa vietni - www.esfondi.lv administrēs visas ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas, kas nozīmē, ka katra no tām minētajā tīmekļa vietnē publicējamo informāciju ievietos pati, tādējādi publicitātes kārtība nosaka, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas publicējamo informāciju ievieto iepriekšminētajā tīmekļa vietnē. Tāpat arī ES fondu obligāti noteiktais vizuālais elementu ansamblis un nacionālās identifikācijas zīme vairs netiks noteikta kā noteikumu pielikums. Minētās prasības, kas  izriet no Regulas IX pielikuma tiks noteiktas Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās (turpmāk – publicitātes vadlīnijas), kas šajā plānošanas periodā būs daudz  detalizētākas, vienlaikus paredzot arī publicējamo informāciju ES fondu vadībā iesaistītajā institūcijām. Publicitātes kārtība nosaka, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas un finansējuma saņēmējiem ir jāievēro publicitātes vadlīnijās noteiktās prasības.
Vienlaikus jāiezīmē, kas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde pildīs regulas Nr. 2021/1060 48. pantā noteikto komunikācijas atbildīgā koordinatora funkcijas, ko nosaka arī Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. Tādejādi publicitātes vadlīnijas paredzēs nosacījumus attiecībā uz ES fondiem un citām programmām, ko regulē regulas Nr. 2021/1060 nosacījumi, tostarp programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).


6. Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana
Līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā MK noteikumu projekts paredz, ja normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ir noteikts, ka potenciālo neto ienākumu no projekta aprēķina ar projekta diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metodi projekta iesniedzējs to veic, aizpildot šo noteikumu 1. pielikuma pielikumu, tas ir, atspoguļojot aprēķinu rezultātu. Bez tam MK noteikumu projekts, tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā paredz, ka projekta izmaksu ieguvumu analīzes veikšanai  ieļauj informāciju, kur projekta iesniedzējam, sākot ar projektu iesniegumu atlases kārtas izsludināšanas dienu, ir pieejami  aktuālie makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes atbilstoši normatīvajiem aktiem publiskās un privātās partnerības jomā, lai projektu iesniedzēji tos izmantotu projektu iesniegumu sagatavošanā un projektu iesniegumus  vienas atlases kārtas ietvaros varētu salīdzināt.