24-TA-827: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 46 "Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai efektivizētu Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes darbu, nepieciešams veikt grozījumus padomes sastāvā un organizācijā. Tādējādi 2024. gada 10. aprīļa Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes (turpmāk - Padome) sēdē tika pieņemts lēmums Nr. 6, kurā pausts padomes locekļu atbalsts nepieciešamībai veikt grozījumus Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 46 “Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes nolikums” (turpmāk - Nolikums), lai efektivizētu padomes darbu un nodrošinātu tās lemttiesību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta izstrādes mērķis – veikt grozījumus Ministru kabineta 2004 .gada 20. janvāra noteikumos Nr. 46 "Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes nolikums", lai efektivizētu Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes darbu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome (turpmāk - Padome) dibināta 2004. gadā un tās Nolikumā noteikts, ka Padomes galvenais uzdevums ir koordinēt starpnozaru sadarbību narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites kontrolē un nelegālās aprites un narkomānijas novēršanā un ierobežošanā. Līdz 2020. gada 31. decembrim Padomes priekšsēdētāja funkciju pildīja Ministru prezidents, savukārt, Iekšlietu ministrija kā atbildīgā institūcija par narkotiku ierobežošanas politikas plānošanu, koordināciju un izvērtēšanu nodrošināja Padomes darbību.
Narkotiku izplatības ierobežošanā vienlīdz svarīgas abas dimensijas – narkotiku piedāvājuma un pieprasījuma samazināšana. Narkotisko un psihotropo vielu izplatība ir kompleksa parādība, kuras risināšanā nepieciešama tādu nozaru kā veselības, iekšlietu, tieslietu, labklājības, izglītības, ārlietu, satiksmes u.c. iesaiste. Tāpat ļoti svarīga šo nozaru starpinstitūciju sadarbība.
Lai uzsvērtu, ka narkotiku lietošana ir primāri risināma ar profilakses, veselīga dzīvesveida izvēles un ārstnieciskiem pasākumiem, sākot ar 2021. gada 1. janvāri Padomes darbības koordinēšana tika nodota Veselības ministrijai.
Kopš 2021. gada notikušas četras Padomes sēdes, tostarp šī gada 6.augustā sasaukta Padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde (turpmāk - Kopsēde), kurā iesaistītās institūcijas un eksperti izvērtēja īstenotos un papildus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu narkotisko vielu apriti un to pieejamību nepilngadīgajiem, risinājumus pakalpojumu attīstībai ārstniecības un sociālajā jomā, kā arī profilakses pastiprināšanu. Šajā sēdē arī lemts, ka nepieciešams stiprināt starpnozaru sadarbību, tādējādi plānojot sasaukt atkārtotu Kopsēdi šī gada nogalē. Papildu, lai stiprinātu Padomes darbu, un risinātu pakalpojumu pieejamības problemātiku nepilngadīgiem ar narkotiku lietošanas pieredzi, mazinātu atkarību izraisošu vielu lietošanas izplatību jauniešu vidū, kā arī īstenotu 2024. gada 6. augusta Kopsēdē pieņemto lēmumu, Veselības ministrija pamatojoties uz Nolikuma 11.2. punktu un Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 17.punktu,
ar 2024. gada 23. augusta rīkojumu Nr. 01-01.1/139 izveidojusi Starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai (turpmāk - Darba grupa) un Darba grupas ekspertu apakšgrupu.
Narkotiku izplatības ierobežošanā vienlīdz svarīgas abas dimensijas – narkotiku piedāvājuma un pieprasījuma samazināšana. Narkotisko un psihotropo vielu izplatība ir kompleksa parādība, kuras risināšanā nepieciešama tādu nozaru kā veselības, iekšlietu, tieslietu, labklājības, izglītības, ārlietu, satiksmes u.c. iesaiste. Tāpat ļoti svarīga šo nozaru starpinstitūciju sadarbība.
Lai uzsvērtu, ka narkotiku lietošana ir primāri risināma ar profilakses, veselīga dzīvesveida izvēles un ārstnieciskiem pasākumiem, sākot ar 2021. gada 1. janvāri Padomes darbības koordinēšana tika nodota Veselības ministrijai.
Kopš 2021. gada notikušas četras Padomes sēdes, tostarp šī gada 6.augustā sasaukta Padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde (turpmāk - Kopsēde), kurā iesaistītās institūcijas un eksperti izvērtēja īstenotos un papildus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu narkotisko vielu apriti un to pieejamību nepilngadīgajiem, risinājumus pakalpojumu attīstībai ārstniecības un sociālajā jomā, kā arī profilakses pastiprināšanu. Šajā sēdē arī lemts, ka nepieciešams stiprināt starpnozaru sadarbību, tādējādi plānojot sasaukt atkārtotu Kopsēdi šī gada nogalē. Papildu, lai stiprinātu Padomes darbu, un risinātu pakalpojumu pieejamības problemātiku nepilngadīgiem ar narkotiku lietošanas pieredzi, mazinātu atkarību izraisošu vielu lietošanas izplatību jauniešu vidū, kā arī īstenotu 2024. gada 6. augusta Kopsēdē pieņemto lēmumu, Veselības ministrija pamatojoties uz Nolikuma 11.2. punktu un Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 17.punktu,
ar 2024. gada 23. augusta rīkojumu Nr. 01-01.1/139 izveidojusi Starpinstitūciju darba grupu operatīvu jautājumu nepilngadīgo atkarību mazināšanas jomā risināšanai (turpmāk - Darba grupa) un Darba grupas ekspertu apakšgrupu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nolikumā ir paredzēts, ka padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā divas reizes gadā, kā arī nepieciešamības gadījumā paredzēta iespēja tās sasaukt biežāk, bet to sasaukšana ir apgrūtināta, jo padomes sastāvā ir dažādu nozaru ministri un vairākkārt nav bijis iespējams nodrošināt, ka padomes sēdēs piedalās vismaz puse padomes locekļu, līdz ar to padomes sēdes ir vairākkārt jāpārplāno, lai tiktu nodrošināta padomes lemttiesība.
Līdz šim nolikumā netika paredzēta arī padomes darba organizācija padomes priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā.
Līdz šim nolikumā netika paredzēta arī padomes darba organizācija padomes priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu padomes operatīvu sasaukšanu, lemttiesību un tās efektīvāku darbību, nepieciešams veikt grozījumus Nolikumā, lai dalībai sēdē padomes locekļa vietā varētu tikt deleģēts cits attiecīgās institūcijas pilnvarots pārstāvis. Noteikumu grozījumi paredz, ka, ja padomes loceklis nevar piedalīties sēdē, Padomes sastāvā iekļautās institūcijas vadītājs, informējot Padomes sekretariātu, ir tiesīgs pilnvarot dalībai kārtējā vai ārkārtas Padomes sēdē citu savas institūcijas pārstāvi, kurš tiesīgs paust iestādes oficiālo viedokli, pieņemt lēmumus un pilnībā aizvietot savas institūcijas pārstāvi.
Noteikumos papildu iekļauts punkts, kas nosaka darba organizāciju padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā, nosakot, ka padomes priekšsēdētāja pienākumus šajā laikā pilda padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.
Noteikumos papildu iekļauts punkts, kas nosaka darba organizāciju padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā, nosakot, ka padomes priekšsēdētāja pienākumus šajā laikā pilda padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.
Problēmas apraksts
Padomes darbā tika konstatēts, ka pilnvērtīga padomes darba nodrošināšanai ļoti būtiska ir arī informācija par ārstniecības pakalpojumu pieejamību, ārstēto pacientu skaitu un citiem ar atkarību ārstēšanu saistītiem jautājumiem, tādēļ Padomes locekļu sastāvā būtu nepieciešams iekļaut ārstniecības iestādes pārstāvi, kas nodarbojas ar pacientu ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem ārstēšanu.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Veselības ministrijā saņemto VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" elektroniskā pasta vēstuli 6625/2024, Padomes sastāvā papildu iekļauts VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītājs.
Problēmas apraksts
Kopš 2024. gada 1. jūlija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz aizstāt vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības" ar vārdiem "viedās administrācijas un reģionālās attīstības" attiecīgajā locījumā.
Problēmas apraksts
Tā kā Ministru kabineta 2004 .gada 20. janvāra noteikumi Nr. 46 "Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes nolikums" kopš Padomes vadības funkciju maiņas un nodošanas Veselības ministrijai nav grozīti, noteikumu III nodaļā "Padomes funkcijas un tiesības" nepieciešami redakcionāli precizējumi, tai skaitā izmantojot atbilstošu terminoloģiju.
Risinājuma apraksts
Ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punktu, redakcionāli precizējumi tikuši sagatavoti vienlaikus ar attiecīgā normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.
Izvairoties no stigmatizējošas terminoloģijas lietojuma, vārdi "no narkotiskajām un psihotropajām vielām atkarīgie slimnieki" aizstāti ar "pacienti ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem" attiecīgā locījumā, kā arī vārds "atklāšana" aizstāts ar vārdu "diagnostika", tādējādi izmantojot medicīnas jomai atbilstošu terminoloģiju.
Lai noteikumus padarītu lakoniskākus, vairākos punktos un apakšpunktos veikti redakcionāli precizējumi, piemēram, aizstājot vārdus "valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju" ar vārdu "starpnozaru" attiecīgā locījumā, kā arī neuzskaitot kādu informāciju Padome var pieprasīt no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, bet minētos apakšpunktus aizstājot ar "pieprasīt padomes darbam nepieciešamo informāciju".
Izvairoties no stigmatizējošas terminoloģijas lietojuma, vārdi "no narkotiskajām un psihotropajām vielām atkarīgie slimnieki" aizstāti ar "pacienti ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem" attiecīgā locījumā, kā arī vārds "atklāšana" aizstāts ar vārdu "diagnostika", tādējādi izmantojot medicīnas jomai atbilstošu terminoloģiju.
Lai noteikumus padarītu lakoniskākus, vairākos punktos un apakšpunktos veikti redakcionāli precizējumi, piemēram, aizstājot vārdus "valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju" ar vārdu "starpnozaru" attiecīgā locījumā, kā arī neuzskaitot kādu informāciju Padome var pieprasīt no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, bet minētos apakšpunktus aizstājot ar "pieprasīt padomes darbam nepieciešamo informāciju".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi