25-TA-1481: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Centrālo medicīnas ētikas komiteju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ārstniecības likuma 15. pants
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt Centrālās medicīnas ētikas komitejas (turpmāk - Komiteja) personālsastāvu, lai nodrošinātu Komitejas turpmāku tiesisku darbību, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2020. gada 19. augusta rīkojumu Nr. 453 “Par Centrālās medicīnas ētikas komiteju” (turpmāk - Rīkojums) apstiprinātajam Komitejas sastāvam ir beidzies noteiktais pilnvaru termiņš.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ārstniecības likuma 15. pantam, Komiteja izskata uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus. Komitejas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets pēc Veselības ministrijas priekšlikuma. Komitejas personālsastāvs ir apstiprināts ar Ministru kabineta apstiprinātu rīkojumu un tā darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 9 “Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums” (turpmāk – Nolikums), izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus. Biomedicīniskā progresa ētika ir morāles un tikumības vērtību un normu kopums biomedicīnā, kas attiecināms uz cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību ģenētiskajos, dzimuma atlases, transplantācijas un citos zinātniskajos pētījumos. Atbilstoši Nolikuma 3. un 8. punktam Komitejas sastāvā darbojas priekšsēdētājs un 13 locekļi.
Komitejas personālsastāvā pārstāvētās institūcijas un to deleģētie pārstāvji apstiprināti ar Rīkojumu, Komitejā pārstāvētās institūcijas vienlaikus noteiktas arī Nolikuma 3. punktā. Atbilstoši Nolikuma 3.punktā noteiktajam, Komitejas personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Ministru kabinets pēc veselības ministra priekšlikuma. Komitejas sastāvs apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 19.augusta Rīkojumu, līdz ar ko uz šo brīdi ir beigušās Komitejā iesaistīto institūciju deleģēto pārstāvju noteiktās pilnvaras.
Komitejas personālsastāvā pārstāvētās institūcijas un to deleģētie pārstāvji apstiprināti ar Rīkojumu, Komitejā pārstāvētās institūcijas vienlaikus noteiktas arī Nolikuma 3. punktā. Atbilstoši Nolikuma 3.punktā noteiktajam, Komitejas personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Ministru kabinets pēc veselības ministra priekšlikuma. Komitejas sastāvs apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 19.augusta Rīkojumu, līdz ar ko uz šo brīdi ir beigušās Komitejā iesaistīto institūciju deleģēto pārstāvju noteiktās pilnvaras.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ir beigušās Komitejas sastāvā iesaistīto institūciju noteiktās pilnvaras, lai nodrošinātu Komitejas tiesiskās darbības pamatu, nepieciešams apstiprināt jaunu Komitejas sastāvu.
Ņemot vērā Komitejas būtiskos uzdevumus un mērķi attiecībā uz biomedicīnisko progresa ētikas jautājumu izskatīšanas attīstības ievērošanas veicināšanu, lai risinātu situāciju un nodrošinātu Komitejas tiesisku darbību, Veselības ministrija aptaujājusi līdz šim Komitejā iesaistītās institūcijas par dalībnieku deleģēšanu un sagatavojusi jaunu rīkojuma projektu.
Ņemot vērā Komitejas būtiskos uzdevumus un mērķi attiecībā uz biomedicīnisko progresa ētikas jautājumu izskatīšanas attīstības ievērošanas veicināšanu, lai risinātu situāciju un nodrošinātu Komitejas tiesisku darbību, Veselības ministrija aptaujājusi līdz šim Komitejā iesaistītās institūcijas par dalībnieku deleģēšanu un sagatavojusi jaunu rīkojuma projektu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Komitejas turpmāku darbību, Veselības ministrija ir uzrunājusi minētajos normatīvajos aktos minētās institūcijas un lūgusi deleģēt pārstāvi dalībai Komitejā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka līdz šim Komitejas sēdēs netika nodrošināta vairāku institūciju pārstāvība, kā arī atsevišķi deleģētie pārstāvji atteikušies no turpmākas dalības Komitejā, Veselības ministrija lūgusi šīm institūcijām pārvērtēt to deleģēto pārstāvju nomaiņu.
Ņemot vērā Nolikumā noteikto funkciju specifiku, nepieciešams paredzēt, ka Komitejas locekļi no tajā iesaistītajām organizācijām un institūcijām ir augsta līmeņa speciālisti, kas spēj sniegt būtisku ieguldījumu Komitejas funkciju atbalstīšanā un īstenošanā. Vērtējot Komitejas darbības jautājuma aktualitāti, citastarp arī nepieciešamību izskatīt un sniegt atzinumus par iesniegtajiem ģenētisko pētījumu projektiem, kas ir viena no būtiskākajām šī brīža Komitejas funkcijām, jo bez Komitejas atzinuma saņemšanas medicīnas pētījumu nedrīkst uzsākt, ar jauna rīkojuma projekta izstrādi tiks nodrošināta Komitejas pilnvērtīga noteikto funkciju un lemtspējas īstenošana.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldē šobrīd tiek veikta un pārskatīta dažādu birokrātisku procesu optimizēšana, Komitejas personālsastāva apstiprināšana ir ministrijas darbības nozares jomas un pēc piekritības atbilstošs Veselības ministrijas kompetences jautājums.
Šobrīd ar veselības ministra 2024.gada 5.decembra rīkojumu 01-01.1/215 "Par darba grupas izveidi Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikuma grozījumu un cenrāža izstrādei" ir izveidota darba grupa Nolikuma grozījumu un maksas pakalpojumu cenrāža izstrādei saskaņā ar Ārstniecības likuma 15.1 pantu. Izveidotās darba grupas ietvaros identificēta nepieciešamo grozījumu veikšana ne vien saistībā ar Komitejas noteikto funkciju pārskatīšanu maksas pakalpojuma cenrāža izstrādei, bet arī izvērtēta Komitejas sastāvā iesaistīto institūciju pienesums un iesaiste, un identificēts jautājums par biomedicīniskā progresa ētikas termina aktualizēšanu, kas skar attiecīgu grozījumu veikšanu Ārstniecības likuma 15. un 15.1 pantā. Ņemot vērā, ka Ārstniecības likuma 15.pantā ir saglabājies nosacījums, ka Komitejas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets, kas, mazinot birokrātisko slogu Ministru kabinetam, ir grozāms, atstājot šo jautājumu ministrijas kompetencē. Tādējādi ar projektu virzītā rīkojuma par jaunā Komitejas personālsastāva apstiprināšanu ir saglabājama līdzšinējā apstiprināšanas kārtība, kas būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināti ministrijas izveidotās darba grupas attiecīgie grozījumi Ārstniecības likumā un Nolikumā, tai skaitā arī paredzot jaunu kārtību, ka Komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs.
Komitejas personālsastāva pilnvaru termiņa skaitījums jāuzsāk līdz ar jaunā rīkojuma apstiprināšanu. Komitejas locekļu pilnvaru laiks noteikts uz laiku līdz jauna Komitejas sastāva aktualizēšanai, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem. Saistībā ar to, ka atsevišķi Komitejas locekļi ir atsaukuši savu dalību Komitejā, kā arī atsevišķas iesaistītās institūcijas Komitejā līdz šim vairs netika pārstāvētas saistībā ar pārstāvju nespēju nodrošināt dalību paredzētajās sēdēs, tiek paredzēts, ka Komitejā šobrīd netiek mainītas institūcijas, bet aizstāti atsevišķi deleģētie pārstāvji, kuru pilnvaras tiek noteiktas līdz šī rīkojuma termiņa beigām vai jauna rīkojuma par Komitejas personālsastāva apstiprināšanu izdošanai.
Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu aktualizēts Komitejas sastāvs, saglabājot līdzšinējo Komitejā iesaistīto institūciju sastāvu nemainīgu, kā arī tehniski sastrukturizējot Rīkojumu.
Ņemot vērā Nolikumā noteikto funkciju specifiku, nepieciešams paredzēt, ka Komitejas locekļi no tajā iesaistītajām organizācijām un institūcijām ir augsta līmeņa speciālisti, kas spēj sniegt būtisku ieguldījumu Komitejas funkciju atbalstīšanā un īstenošanā. Vērtējot Komitejas darbības jautājuma aktualitāti, citastarp arī nepieciešamību izskatīt un sniegt atzinumus par iesniegtajiem ģenētisko pētījumu projektiem, kas ir viena no būtiskākajām šī brīža Komitejas funkcijām, jo bez Komitejas atzinuma saņemšanas medicīnas pētījumu nedrīkst uzsākt, ar jauna rīkojuma projekta izstrādi tiks nodrošināta Komitejas pilnvērtīga noteikto funkciju un lemtspējas īstenošana.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldē šobrīd tiek veikta un pārskatīta dažādu birokrātisku procesu optimizēšana, Komitejas personālsastāva apstiprināšana ir ministrijas darbības nozares jomas un pēc piekritības atbilstošs Veselības ministrijas kompetences jautājums.
Šobrīd ar veselības ministra 2024.gada 5.decembra rīkojumu 01-01.1/215 "Par darba grupas izveidi Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikuma grozījumu un cenrāža izstrādei" ir izveidota darba grupa Nolikuma grozījumu un maksas pakalpojumu cenrāža izstrādei saskaņā ar Ārstniecības likuma 15.1 pantu. Izveidotās darba grupas ietvaros identificēta nepieciešamo grozījumu veikšana ne vien saistībā ar Komitejas noteikto funkciju pārskatīšanu maksas pakalpojuma cenrāža izstrādei, bet arī izvērtēta Komitejas sastāvā iesaistīto institūciju pienesums un iesaiste, un identificēts jautājums par biomedicīniskā progresa ētikas termina aktualizēšanu, kas skar attiecīgu grozījumu veikšanu Ārstniecības likuma 15. un 15.1 pantā. Ņemot vērā, ka Ārstniecības likuma 15.pantā ir saglabājies nosacījums, ka Komitejas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets, kas, mazinot birokrātisko slogu Ministru kabinetam, ir grozāms, atstājot šo jautājumu ministrijas kompetencē. Tādējādi ar projektu virzītā rīkojuma par jaunā Komitejas personālsastāva apstiprināšanu ir saglabājama līdzšinējā apstiprināšanas kārtība, kas būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināti ministrijas izveidotās darba grupas attiecīgie grozījumi Ārstniecības likumā un Nolikumā, tai skaitā arī paredzot jaunu kārtību, ka Komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs.
Komitejas personālsastāva pilnvaru termiņa skaitījums jāuzsāk līdz ar jaunā rīkojuma apstiprināšanu. Komitejas locekļu pilnvaru laiks noteikts uz laiku līdz jauna Komitejas sastāva aktualizēšanai, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem. Saistībā ar to, ka atsevišķi Komitejas locekļi ir atsaukuši savu dalību Komitejā, kā arī atsevišķas iesaistītās institūcijas Komitejā līdz šim vairs netika pārstāvētas saistībā ar pārstāvju nespēju nodrošināt dalību paredzētajās sēdēs, tiek paredzēts, ka Komitejā šobrīd netiek mainītas institūcijas, bet aizstāti atsevišķi deleģētie pārstāvji, kuru pilnvaras tiek noteiktas līdz šī rīkojuma termiņa beigām vai jauna rīkojuma par Komitejas personālsastāva apstiprināšanu izdošanai.
Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu aktualizēts Komitejas sastāvs, saglabājot līdzšinējo Komitejā iesaistīto institūciju sastāvu nemainīgu, kā arī tehniski sastrukturizējot Rīkojumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Tiks sekmēta uz sociālajām problēmām attiecināmo jautājumu biomedicīniskā progresa ētikas jomā un veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, pateicoties Komitejas konsultatīvajam darbam, sniedzot konsultācijas un ieteikumus biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos.
Komitejas pilnvērtīgs darbs pozitīvi ietekmēs medicīniskās pētniecības jomu Latvijā, tā kā pētījuma veikšanai medicīnā jāsaņem pozitīvs Komitejas lēmums (atzinums).
Komitejas pilnvērtīgs darbs pozitīvi ietekmēs medicīniskās pētniecības jomu Latvijā, tā kā pētījuma veikšanai medicīnā jāsaņem pozitīvs Komitejas lēmums (atzinums).
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka rīkojums neskar sabiedrības intereses, rīkojuma projekts netiek virzīts sabiedrības līdzdalības apspriešanai Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajā kārtībā.
6.4. Cita informācija
Iegūta informācija no organizācijām par to pilnvarotajiem pārstāvjiem Komitejas sastāvā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekts neradīs papildu administratīvo slogu Veselības ministrijai, kas arī turpmāk nodrošinās Komitejas sekretariāta funkcijas, kā arī institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas ir iekļautas Komitejas sastāvā, jo atbilstoši Nolikumam paredzēts, ka Komitejas sēdes sasauc pēc nepieciešamības, ņemot vērā Komitejas konsultatīvās funkcijas un uzdevumus.
Rīkojuma projekts nemaina Komitejas kompetenci un funkcijas, paredzēts, ka Komiteja veiks savas funkcijas līdzšinējā kārtībā.
Rīkojuma projekts nemaina Komitejas kompetenci un funkcijas, paredzēts, ka Komiteja veiks savas funkcijas līdzšinējā kārtībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks sekmēta uz sociālajām problēmām attiecināmo biomedicīniskā progresa ētikas jautājumu izskatīšana, pateicoties Komitejas konsultatīvajam darbam.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
