Anotācija

Muzejam nacionālā muzeja statusa piešķiršana nozīmē līdzšinējās muzeja darbības, kas atbilst nacionālas nozīmes muzeja kritērijiem, atzīšanu, kā arī muzeja prestiža pieaugumu gan vietējā sabiedrībā, gan ārvalstu sadarbības partneru vidū.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.294 „Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” 9.punktu Latvijas teritorijā dibināmo valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, nosaukumus veido un lieto latviešu valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus.

Jēdziena „nacionāls” (skatīt „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” interneta versija http://www.tezaurs.lv/mlvv/) viena no nozīmēm ir „tāds, kas attiecas uz valsti”; „tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts”, līdz ar to šis jēdziens tiek iekļauts attiecīgo institūciju nosaukumos, piemēram, „Latvijas Nacionālā bibliotēka”, „Latvijas Nacionālā opera un balets” un „Latvijas Nacionālais arhīvs”.

Muzeju nozarē nacionālā muzeja statusa piešķiršana notiek, papildinot muzeja nosaukumu ar jēdzienu „nacionāls”. 2005.gadā nacionālas nozīmes muzeja statusu ieguva „Valsts Mākslas muzejs” pārtopot par „Latvijas Nacionālo mākslas muzeju” un „Latvijas Vēstures muzejs” pārtopot par „Latvijas Nacionālo vēstures muzeju”. 2020.gadā nacionālā muzeja statuss tika piešķirts Latvijas Dabas muzejam, kurš ieguva nosaukumu „Latvijas Nacionālais dabas muzejs”.

Līdz ar to muzejam ar 2024.gada 1.septembri ir nepieciešams piešķirt nacionālā muzeja statusu un noteikt, ka ar 2024.gada 1.septembri muzeja nosaukums ir „Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs”.

Kultūras ministrija, izvērtējot pieteikumā sniegto pamatojumu nacionāla muzeja statusa iegūšanai atbilstoši Muzeju likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem nacionālā muzeja kritērijiem, un ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes 2024.gada 13.jūnija atzinumu „Par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu Rakstniecības un mūzikas muzejam”, konstatēja, ka muzejs atbilst nacionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1. Muzeja krājums teritoriāli, hronoloģiski un tematiski aptver visu valsti un savā profilā ir visnozīmīgākais un pilnīgākais.
Muzeja krājums ir viens no lielākajiem muzeju krājumiem Latvijā, kura aizsākums saistās jau ar Rīgas Latviešu biedrības veikto dokumentārā mantojuma vākšanu un kopš 1925.gada, kad darbu pie rakstniecības un mūzikas liecību sistemātiskas vākšanas sāka skolotājs Jānis Greste, tas izveidojies par unikālu, savā profilā nozīmīgāko un pilnīgāko, nacionālas nozīmes latviešu rakstniecības, teātra un mūzikas vēstures muzeālu priekšmetu kopumu visā šo nozaru attīstības pastāvēšanas laikā Latvijas valsts teritorijā un latviešu nacionālajā kopienā visās tās ģeolokācijās pasaulē, kā arī demonstrē attiecīgo nozaru un to pārstāvēto personību kultūrkontaktus Eiropā un ārpus tās.

Citu muzeja krājuma vērtību vidū īpaši izceļama viena no valstī plašākajām mūzikas instrumentu kolekcijām, kas reprezentē Latvijas bagātīgo mūzikas instrumentu būvēšanas vēsturi, daudzveidību, meistarus un muzeja krājuma priekšmetus ar augstu muzejisku, vēsturisku un māksliniecisku vērtību, kā arī pārstāv valstī lielāko klavieru (tāfelklavieres, flīģeļi, pianīni) kolekciju un izcilu Latvijas vijoļbūves paraugu kolekciju. Kolekcijā ietilpst arī ievērojamiem Latvijas kultūras cilvēkiem piederējuši un Latvijas teritorijai raksturīgi citviet pasaulē radīti instrumenti un atskaņošanas ierīces. Muzejs mērķtiecīgi strādā pie šīs mantojuma daļas aktualizēšanas arī starptautiskā kontekstā, paredzot to digitālu pieejamību pasaulē lielākajā brīvpieejas mūzikas instrumentu datubāzē https://mimo-international.com/MIMO/, Latvijas mūzikas instrumentu būvētāju bilingvāla kataloga izdošanu (sagatavots drukai un izdošanai 2024.gada rudenī) un potenciāli pastāvīgas mūzikas instrumentu ekspozīcijas izveidi Latvijā.

Muzeja Dziesmu un deju svētku kolekcija vispusīgi un koncentrēti apkopo uz Dziesmu un deju svētku tradīciju Latvijas teritorijā un latviešu diasporā visā pasaulē attiecināmus muzejiskus priekšmetus, sākot no kustības veidošanās aizsākumiem (19.gadsimta vidus) līdz mūsdienām.

Muzeja krājums kalpo muzeja pārstāvēto radošo nozaru radīto vērtību unikālai izziņai, šodienas sabiedrības kultūrpatēriņa pieprasījumam un nodrošina pieejamību informācijai ne tikai par literatūras, teātra un mūzikas jomām. To papildina mākslas, valodniecības, reliģijas, ideju vēstures u.c. artefakti, atklājot šo nozaru savstarpējo mijiedarbību un nodrošinot starpdisciplināru pieeju muzeja priekšmetiem, kas veido saistītus zināšanu avotus par Latvijas kultūrvēsturi, politisko vēsturi un sociovēsturi. Muzeja krājums, reprezentējot personību mantojumu, ļauj ieraudzīt latviešu nacionālās vērtības un identitāti, Latvijas kultūras mantojumu pasaules kultūras mantojuma kontekstā.

Muzeja kolekciju vērtības pārstāvētas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā: „Raiņa un Aspazijas sarakste” (1894–1929) (iekļauta 2009.gadā), „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” (iekļautas 2009.gadā, nominācija veidota sadarbībā ar septiņiem Latvijas muzejiem), „Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18.–19.gadsimts” (2017.gadā, nominācija veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku).

Muzeja krājums, kas 2023.gada beigās sasniedza 1 miljonu vienību, nodrošina vērā ņemamu pētniecisko bāzi citām atmiņu un izglītības institūcijām, akadēmiskajiem centriem un pētniecības institūtiem, individuāliem pētniekiem Latvijā un pasaulē, radošo un kultūras industriju jomas, Latvijas sabiedriskā medija un privāto mediju pārstāvjiem – žurnālistiem, redaktoriem.

Muzeja krājums, izmantojot muzeja lasītavas pakalpojumus un piedāvātos katalogus, muzeja elektroniskās krājuma uzskaites un pārvaldības sistēmas MUPUS pieejamās meklēšanas un digitalizēto datņu skatīšanas iespējas, ir plaši pieejams Latvijas un starptautisko radošo kopienu pārstāvjiem – autoriem literatūras, mūzikas, kino, u.c. nozarēs. Pēdējā laika redzamākie piemēri muzeja profilzinātņu krājuma starpdisciplināram izmantojumam ir albums „Jānis Zālītis. Kopotas kora dziesmas” (2019.gads, izdevniecība SKANI), apgāda Dienas Grāmata oriģinālromānu un monogrāfiju sērija „Es esmu”, Latvijas Televīzijas dokumentālā filma „Dzejnieks un Auķis”, daudzsēriju filmas „Pansija pilī” 8.(dokumentālā) sērija.

2. Muzeja pētnieciskais darbs nodrošina vispusīgu krājuma izpēti un pētījumus profilzinātnēs.
Muzeja pētnieciskais darbs primāri centrēts uz muzeja krājuma izpēti, kā arī muzeja krājuma kā pamatavota izmantošanu akadēmiskos literatūrzinātnes un muzikoloģijas pētījumos, starpdisciplināru tēmu izpētē un muzeoloģijā. Muzeja pētniecisko darbu nodrošina mākslas eksperti. Muzejā šobrīd strādā četri zinātņu doktori, pieci doktoranti un vairāki docētāji Latvijas augstskolās, zinātniskās publikācijas atrodamas SCOPUS un WOS (Web of Science) indeksētos izdevumos no 2018.gada.

Pētnieciskais darbs norit vairākos virzienos, apzinoties, ka šodienas realitātē zināšanas un zinātības nodošana ir muzeja ieguldījums, formējot nacionālās identitātes ilgtspēju:
1. muzeja krājuma pētījumi muzeja priekšmetu zinātniskajai apstrādei, veicot šī etapa pētniecības informācijas ievadi katalogā, kas savukārt nodrošina pieejamību un zinātības nodošanu sabiedrībai un iesaisti profilzinātņu pētījumiem muzejā un ārpusmuzeja pētījumu tapšanā;
2. muzeja krājuma pētījumi muzeja zinātniskās pamatdarbības nodrošināšanai un pētniecības rezultātu izplatīšanai sabiedrībā (minēti piemēri no muzeja pēdējo četru gadu darbības):
2.1. muzeja ikgadējā starpdisciplinārā konference „Akti. Fakti. Artefakti”. Konferences virstēmā ik gadu tiek aktualizēti konkrēti muzeoloģiski un muzejnieciski aspekti, kuros tiek izgaismotas gan muzeja mākslas ekspertu pētītās muzeja profilzinātņu tēmas, gan plašs citu atmiņu un pētniecisko institūciju referentu piedāvātais tēmu loks; 2023.gadā muzejs partnerībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Kultūras akadēmiju aizsāka ikgadēju Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītu konferenču praksi, organizējot starptautisku akadēmisku konferenci „Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība”; 2024.gadā plānotās konferences uzmanības centrā būs Dziesmu un deju svētku tradīcijas un izglītības jautājumi;
2.2. muzeja pētnieku kā referentu pārstāvniecība muzeja sadarbībā ar partneriem (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte) rīkoto literatūras personībām veltīto zinātnisko konferenču un festivālu (Ed.Veidenbaums, J.Poruks, V.Sniķere, V.Plūdons, I.Ziedonis, G.Saliņš u.c.) saturā, kā arī koppublikāciju krājumos: „Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade, konteksti un recepcija” redkolēģijas un satura veidošanā (https://www.apgads.lu.lv/en/izdevumi/brivpieejas-izdevumi/rakstu-krajumi/veidenbaums/), „Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100 (2023) (https://lulfmi.lv/Pieredze-un-redzejumi-dzejniecei-Veltai-Snikerei-100) u.c.
2.3. muzeja zinātnisko rakstu krājums (tiek izdots un izplatīts digitāli, ISSN numurēts, priekšvārda un rakstu kopsavilkums angļu valodā) https://rmm.lv/category/zinatniskais-rakstu-krajums/;
2.4. digitālais periodiskais izdevums „Stāstnesis”, kura publikācijas, balstoties muzeja krājuma izpētē, rezonē ar šodienas aktualitātēm mākslā, kultūrā, sabiedrībā: https://rmm.lv/storyteller/;
2.5. muzeja mākslas eksperti ar muzeja krājuma pētījumiem muzeja profilzinātņu un starpdisciplināros kontekstos ir regulāri referenti citu atmiņas un akadēmisko institūciju rīkotajās konferencēs;
2.6. muzeja mākslas ekspertu zinātniskās un populārzinātniskās lekcijas, dažādu pasākumu ciklu ietvarā, gan arī plānotas kā zinātības nodošanas process, rīkojot speciālistu gatavotu lekciju ciklu.

3. Pētījumi, kas nodrošina nepieciešamo nacionālo vai starptautisko kontekstu un zināšanas par muzeja krājuma, komunikācijas vai zinātniskā darba jomām. 2023.-2024.gadā, lai pilnvērtīgi sagatavotu izdošanai Latvijas mūzikas instrumentu būvētāju katalogu (iznāks 2024.gada rudenī), muzejs sadarbībā ar muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas pamatlicēju un Latvijas mūzikas instrumentu būvniecības pētnieku, kataloga autoru Elmāru Zemoviču, pieaicinot klavieru un ērģeļu restauratoru Alvi Melbārdi apsekoja Latvijas muzejus un citas institūcijas (pārsvarā – baznīcas), kuru īpašumā vai lietošanā atrodas Latvijas mūzikas instrumentu meistaru darināti instrumenti, veicot to izpēti, dokumentēšanu, fotografēšanu.

Muzeja pētniecības darbs nereti tiek veikts sadarbībā ar sabiedrību dažādos aspektos, un tās iesaiste atvieglo zinātniskās izpētes darbu, papildinot un bagātinot muzeja krājuma ar jauniem artefaktiem.

3. Muzeja ekspozīcijas, izstādes un citi ar muzeja darbību saistītie komunikācijas veidi nodrošina muzeja krājuma pieejamību un vispusīgu izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.
Lai nodrošinātu muzeja krājuma un tā pētniecības, kā arī aktuālas interpretācijas mūsdienīgu un kvalitatīvu piekļūstamību un pakalpojuma pieejamību visplašākajām auditorijām un iedzīvotāju grupām, muzejs piedāvā saturā daudzveidīgas izstādes un pastāvīgās ekspozīcijas.

Pēc izstāžu zāles atvēršanas 2019.gadā Muzeju krātuvē Rīgā, Pulka ielā 8, nolūkā dažādot muzeja krājuma pieejamības aspektus un pozicionēt muzeju kā unikālu nacionālu vērtību glabātāju, muzejs īsteno kolekciju padziļinātā izpētē un nacionālajā kultūrtelpā nozīmīgās vērtībās balstītu izstāžu un saistīto izglītības un komunikācijas aktivitāšu piedāvājumu: izstāde „Himnai 100” (2020.gads, koncentrēta ap muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas vērtību – Baumaņu Kārlim piederējušo flīģeli), kolekciju izstādes „Es, rakstāmmašīna” (2021.gads), „Krājuma glabāti stāsti: Rīgas strādnieku teātris” (2022.gads), „Linards Tauns – mūžīgais mākonis” (2022.gads), skaņu ierakstu izstāde „SAN” (2023.gads), „Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai” (2024.gads).

2023.gada 30.maijā muzejs atklāja dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju „Dziesmusvētku telpa”. Ekspozīcija tapusi, iesaistot Latvijas atmiņas institūcijas, dziesmu un deju svētku kopienu Latvijā un latviešu diasporā visā pasaulē – kordziedāšanas, dejas, pūtēju orķestru, folkloras, amatniecības, u.c. nozaru profesionāļus, amatierus, vadītājus un svētku rīkotājus, vēsturniekus, sociologus un citu nozaru pētniekus. Ekspozīcijas Kopienas telpas vidē notiek izglītības programmas, konferenču, semināru, diskusiju, pētniecības darbs, kā arī maināmās izstādes. Ekspozīcijas komunikācijas un mārketinga pozicionējums – pieredze latviskuma uzpildīšanai jeb latviskās identitātes atklāšanai un stiprināšanai unikāla vieta.

Otru muzeja pastāvīgo ekspozīciju „Prokrastinācija un radīšana” plānots atklāt 2025.gada nogalē Vecrīgā, vēsturiskajā namā Rīgā, Mārstaļu ielā 6. Ekspozīcija atklāj 100 Latvijas personības literatūrā un mūzikā. Ekspozīcija ir veltīta rakstniecības un mūzikas personībām, centrā izvirzot radošuma cilvēciskos aspektus, par kuriem maz vai nemaz nav rakstīts klasiskos pētniecības avotos: radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un dažādas iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā. Ekspozīcija atspoguļo radošas personības radīšanas procesu cilvēcisko īpašību dialogu ar iedvesmas avotiem. Ekspozīcijas stāsts būs gandrīz neakadēmisks – tāds, lai ikviens, kurš ienāk muzejā, varētu iejusties radošajā atmosfērā un arī pats gūt impulsu radīt.

2024.gadā topošās vērienīgās muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izstādes „Pieskāriens. Meistari. Instrumenti. Personības” (izstāde tiks eksponēta reģionālajās koncertzālēs Liepājā un Rēzeknē, kā arī izstāžu telpā Rīgā 2024.-2025.gadā) satura centrā ir 48+ mūzikas instrumenti (sešās instrumentu grupās), kuri konceptuāli reprezentē Latvijas meistaru būvētos, nacionālajā kultūrā nozīmīgu personību lietotos, kā arī instrumentus, saistītus ar Latvijas kultūras vēstures norisēm no 18.gadsimta līdz mūsdienām.

Muzejs nodrošina iesaistošas muzeja komunikācijas un izglītības programmas, kas veicina muzeja atpazīstamību un pakalpojumu pieprasījuma ilgtspēju, reprezentējot Latvijas valsts nacionālos dārgumus, stimulējot aktīvu dažādu sabiedrības grupu līdzdalību un iesaisti, īstenojot pilnu, integrētu komunikācijas un mārketinga programmu abu jauno pastāvīgo ekspozīciju, mainīgo izstāžu, ceļojošo izstāžu pieejamības veicināšanai un nodrošināšanai.

Muzeja komunikācija tiek vērsta uz dažādām definētām mērķgrupām, kas tiek raksturotas demogrāfiski un psihogrāfiski, ņemot vērā pieejamības aspektus, intereses, kā profesionāļi un starpnozaru pētnieki, apkaimes kopienu pārstāvji, u.c. 

Izglītojošo nodarbību un mūžizglītības satura un metodikas izstrādē muzejs orientējas uz starpdisciplināru pieeju. Muzeja izglītības programmas iekļautas kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” piedāvājumā un integrē aktivitātes mākslā, kultūrā, radošajās industrijās un STEAM (Science, Technology, Engineering, Art and Mathematics) jomas saturu. Mūžizglītības saturs integrēts muzeja rīkotajos pasākumu ciklos kultūrtelpā „Tintnīca”, digitālajos kanālos, literārajās pastaigās, izbraukuma programmās un iekļauj piedāvājumu sabiedrības mērķgrupām no pirmsskolas līdz senioru vecumam, aptverot visus Latvijas reģionus, galvaspilsētu Rīgu ar tās apkaimēm, veicinot piederības sajūtu Latvijas kultūrai – radošajiem procesiem un personībām literatūrā un mūzikā, motivējot pašizziņai un jaunradei.

Kā ļoti būtisku muzejs saskata jauniešu (personu vecumā no 13 līdz 30 gadiem) auditoriju, piemēram, mūžizglītības ietvaros jauniešu auditorijai muzejs piedāvā raidierakstu ciklu „SiltumTintnīca” un Muzeju krātuves Rīgā, Pulka ielas 8 priekšpagalmā vai Kultūrtelpā tiek rīkots pasākumu cikls „Tintnīca sapņotājiem”, kurā dažādos formātos, izmantojot performatīvas metodes, tiek aplūkoti mūziķu un rakstnieku sapņi, un to, kā tie atbalsojas un sasaucas ar jauniešu idejām un ambīcijām.

Lai attīstītu un stiprinātu jau esošo muzeja digitālā satura praksi, muzejs šobrīd izstrādā muzeja digitālo politiku un stratēģiju. Muzejs veido jaunus muzeja virtuālos produktus, regulāri paplašinot digitālās komunikācijas iespējas, piedāvājot pieejamību aktuālajiem rīkiem digitālajā vidē – integrēta mājaslapa (jauno muzeja mājaslapu un ekspozīcijas „Prokrastinācija un radīšana” mājaslapu plānots atklāt 2025.gadā), ekspozīcijas „Dziesmusvētku telpa” mājaslapa (https://dziesmusvetkutelpa.lv/), izglītības platforma „Augsim muzejā!” (https://augsimmuzeja.lv/, virtuālās izstādes („Runā p(a)ar Ziedoni” https://rmm.lv/runa-par-ziedoni/), rakstu krājums Stāstnesis, konferenču rakstu krājumi, mājaslapas satura arhīvs. Muzejs pilnveidojot savu YouTube kanālu, aktīvi izmanto kontus Instagram un Facebook.

4. Muzejs veic darbības, kas apliecina Muzeja kā vadošās institūcijas lomu muzeju nozarē.
Muzeja elektroniskā krājuma pārvaldības un uzskaites sistēma MUPUS, kura izveidota 2006.gadā, ir viena no pirmajām elektroniskajām integrētām muzeja krājuma uzskaites un pārvaldības sistēmām muzeju nozarē Latvijā. Tā nodrošina muzeja krājuma (1/5 daļa no Nacionālā muzeju krājuma) pilnu krājuma pārvaldības, uzskaites, dokumentu aprites un krājuma kataloga funkciju. Muzeja elektronisko krājuma pārvaldības un uzskaites sistēmu MUPUS lieto arī Memoriālo muzeju apvienība un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs.

Muzejs ir viens no pirmajiem muzejiem, kurš savā muzeja krājuma komplektēšanas un pārvaldības politikā ir noformulējis un izveidojis vadlīnijas darbam (komplektēšanai, dokumentēšanai, saglabāšanai) ar digitālo muzeja krājumu, sekojot mūsdienu muzeju krājuma komplektēšanas virzieniem un kultūras mantojuma digitālai transformācijai tā izcelšanās un saglabāšanas, kā arī lietojuma aspektos 21.gadsimtā. Digitālajam muzeja krājumam ir izstrādātas vadlīnijas, kas ir paraugs šāda tipa muzeju krājuma veidošanai, tas nodrošina muzeja pieredzi un iespēju zināšanu pārnesē citām atmiņu institūcijām līdzvērtīga muzeju krājuma veidošanā.

Muzejs piedāvā savus resursus, uzskatot, ka muzejs ir platforma mācību, zinātniski pētniecisko procesu īstenošanā, arī kā praksei un karjeras izaugsmei dažādu Latvijas un ārvalstu augstskolu programmu studentiem un akadēmiskajam mācību spēkam. Studiju procesa ietvaros ar muzeju sadarbojas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, Ģeogrāfijas fakultāte un Zemes zinātņu fakultāte un Daugavpils Universitāte. Sadarbība forumu un starptautisku konferenču rīkošanā notiek ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju (tostarp Latvijas Kultūras akadēmijas/Rīgas Tehniskās universitātes kopīgā studiju programmas ietvaros). Muzeja speciālisti ar savām profesionālajām zināšanām dalās arī muzeja rīkotos lekciju ciklos: 2024.gadā muzejs piedāvā lekciju ciklu, kas veltīts skaņas ierakstu vēsturiskajām tehnoloģijām. Tā mērķis ir iepazīstināt esošos un topošos nozares profesionāļus ar audiālā kultūras mantojuma saglabāšanas specifiku, nodrošinot tā tālāknodošanu un ilgstamību nākamajām paaudzēm. Lekcijas vada muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs, nododot tālāk ilggadējā praktiskā darba pieredzē iegūtās zināšanas par skaņas ierakstu glabāšanu, digitalizāciju, skaņas apstrādi un restaurāciju.
 
Muzejs iniciē un tiek pārstāvēts nacionāla un starptautiska mēroga konferencēs un forumos par muzeja darba prakšu un teorijas jautājumiem, tostarp uzstājas un publicējas Starptautiskās muzeju padomes ICOM (International Council of Museums) apakškomiteju rīkotās konferencēs.

Muzeja darbs ik gadu tiek augstu novērtēts profesionāļu vidū. Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2019.pasākumā Starptautiskās muzeju padomes ICOM (International Council of Museums) Latvijas Nacionālās komitejas balvu par starptautisko sadarbību 2018.gadā saņēma muzejs par nacionālās rakstniecības un muzeja popularizēšanu izstādē „Eduards Veidenbaums – Neiespējamais dzejnieks” Igaunijas Rakstniecības muzejā un arhīvā. 2022.gadā muzejs saņēma Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas nomināciju par izstādi „Es, rakstāmmašīna”, 2023.gadā nomināciju par izglītības platformu „Augsim muzejā!”, un Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2024 nominēto laureātu vidū ir muzeja jaunā, 2023.gadā atklātā pastāvīgā ekspozīcija Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē „Dziesmusvētku telpa”.

Ņemot vērā minēto, Projekts paredz muzejam ar 2024.gada 1.septembri piešķirt nacionālā muzeja statusu un noteikt, ka ar 2024.gada 1.septembri muzeja nosaukums ir „Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs”.