Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar reglamentēto profesiju likumu noteikumi Nr. 128 būs spēkā ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. augustam. Pēc šī datuma tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ nebūs noteikts, kādus dokumentus personas ir tiesīgas saņemt savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, kā arī kārtība šo dokumentu izsniegšanai.
Tāpat nebūs noteiktas institūcijas, kurām noteikts pienākums izdot dokumentus, kas iedzīvotājiem nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. 

Dokumenti, kurus uzņēmēja valsts var pieprasīt no profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta, ir noteikti direktīvas 2005/36/EK  VII pielikumā. Noteikumu projekts nosaka personu tiesības saņemt direktīvas 2005/36/EK noteiktos dokumentus, ja uzņēmēja valsts tādus pieprasa. 

Noteikumu projekts nosaka, ka institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās (turpmāk - atzīšanas institūcijas), saskaņā ar personas lūgumu izsniedz dokumentus, kas apliecina personas tiesības strādāt attiecīgajā reglamentētajā profesijā, apliecinājumu iegūtajai profesionālajai pieredzei un tam, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā.
Gadījumos, ja profesija, kurā persona vēlas atzīt savu profesionālo kvalifikāciju, attiecīgajā ārvalstī ir reglamentēta, bet Latvijā - nereglamentēta, dokumentus, kas apliecina personas tiesības profesijā darboties un iegūto profesionālo pieredzi Latvijā, izdod Akadēmiskās informācijas centrs. 

Noteikumu projekts paredz, ka atzīšanas institūcija vai Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo izziņu, kas apliecina, ka persona nav bankrotējusi. Dokumentu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta finansiālo stāvokli uzņēmēja dalībvalsts varētu prasīt saskaņā ar direktīvas 2005/36/EK VII pielikuma f) punkta pirmo daļu. Noteikumos Nr. 128 6.punktā ir noteikts, ka šādu izziņu izsniedz Uzņēmumu reģistrs. 
Fiziskās personas bankrota procedūra ir viena no fiziskās personas maksātnespējas procesa procedūrām. Fiziskās personas maksātnespējas process ir regulēts Maksātnespējas likumā. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 12. pantam ziņas par maksātnespējas procesa norisi ieraksta maksātnespējas reģistrā, kuru ved Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs). Maksātnespējas reģistrā attiecībā uz fizisko personu ieraksta arī ziņas par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ietvertās procedūras norisi.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹¹ panta pirmo un otro daļu Reģistrs nodrošina, ka tā tīmekļvietnē par Reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem neidentificētam lietotājam publiski ir pieejama šāda jaunākā (aktuālā) informācija: reģistru ieraksti un citas reģistrētās ziņas. Reģistrs nodrošina, ka neidentificētam lietotājam tīmekļvietnē bez maksas publiski ir pieejami šajā likumā noteiktie publisko personu un iestāžu saraksta ieraksti un visi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā un Maksātnespējas likumā noteiktie maksātnespējas reģistra ieraksti.
Ņemot vērā minēto, nav nepieciešams noteikt personai pienākumu pieprasīt Reģistram izziņu par personas maksātnespēju (vai kādu tās procedūru) vai tās neesamību un iesniegt to kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde šo informāciju var iegūt pati, ielūkojoties maksātnespējas reģistrā, kas pieejams Reģistra tīmekļvietnē. Norādāms, ka atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ” 4.¹¹ panta ceturtajai daļai informācija, ko Reģistrs tīmekļvietnē sniedz no tā vestajiem reģistriem, ir atbilstoša Reģistra vesto reģistru ierakstiem, citām reģistrētajām ziņām un reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Informācijas pieprasītājs var paļauties uz to, ka šāda informācija ir patiesa un ticama. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteiktajam, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.

Noteikumu projekts paredz, ka tādos gadījumos, kad kompetentā institūcija izsniedz dokumentu, kas apliecina Latvijā iegūtu kvalifikāciju ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita, arhitekta vai veterinārārsta profesijā, kompetentā institūcija šajā dokumentā iekļauj arī informatīvu norādi uz Eiropas Savienības tiesību akta normu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas prasības attiecīgajā profesijā. Šīs ir vienīgās profesijas, kurās direktīvā 2005/36/EK ir noteiktas vienotas prasības kvalifikācijas ieguvei. Kvalifikācijas prasības minētajās profesijās ir noteiktas direktīvas 2005/36/EK 24., 25., 28., 31., 34., 35., 38., 40., 44. un 46. pantā un Latvijā ir pārņemtas gan reglamentēto profesiju likumā, gan vairākos Ministru kabineta noteikumos (piemēram, Ministru kabineta 2005. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 489 "Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā", Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr. 68 "Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai", Ministru kabineta 2002. gada 21. maija noteikumos Nr. 194 "Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai", Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumi Nr. 315 "Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai"). Ņemot vērā, ka dokumenta, kas apliecina Latvijā iegūtu kvalifikāciju minētajās profesijās, adresāts ir ārvalstu kompetentās institūcijas, tām atsauce uz Latvijas tiesību aktiem būtu neskaidra, un, visticamāk, šāda atsauce izraisītu tām papildu jautājumus Latvijas kompetentajām institūcijām. Kopumā ņemot, Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas ārvalstīs lēmuma pieņemšanas procesā pieaugtu administratīvais slogs, process ieilgtu un tādēļ ir pamatots noteikumu projektā paredzētais risinājums, kas palīdzēs no tā izvairīties. Šādu praksi īsteno arī citas ES dalībvalstis.
Šāds regulējums uzskatāms par izņēmumu, jo Latvijā direktīvas netiek tieši piemērotas. Šādam izņēmumam priekšnosacījumi ir, pirmkārt, tas, ka attiecīgās direktīvas normas ir korekti pārņemtas nacionālajos normatīvajos aktos un ar šādu atsauci netiek veidots nekorekts direktīvas pārņemšanas mehānisms vai paredzēts, ka direktīvas normas tiek tieši piemērotas, otrkārt, ka šāds regulējums tiek iekļauts, lai mazinātu privātpersonām administratīvo slogu un atvieglotu kvalifikācijas dokumentu iesniegšanu (un saprašanu) citu ES dalībvalstu kompetentajām institūcijām vai citiem subjektiem. Respektīvi, šādai normai ir tikai informatīvs mērķis, un ar to netiek aizstāti nepieciešamie direktīvas pārņemšanas pasākumi, kā arī netiek veidots direktīvas tiešas piemērošanas mehānisms.

No noteikumu projekta izriet, ka gadījumos, kas noteikti Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvas 77/249/EEK  par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus, 7.panta 2.punktā, uzņemošās valsts kompetentās institūcijas vēlēsies uzzināt kādu informāciju par šajā valstī praktizējošo zvērināto advokātu no Latvijas, Latvijas institūcijām būs pienākums šādu informāciju sniegt.

Noteikumu projekts paredz, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs izsniedz izziņu, kas apliecina, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētā profesijā administratīvo pārkāpumu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu dēļ. No noteikumu projekta izriet, ka šādu izziņu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram pieprasa persona, kurai tā nepieciešama. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Sodu reģistra likuma 21.panta sesto daļu ziņu sniegšana no Sodu reģistra ir maksas pakalpojums, un to sniedz saskaņā ar Ministru kabineta noteikto maksas pakalpojumu cenrādi, persona pati arī veiks šīs izziņas izdošanas apmaksu. Persona, kurai šī izziņa ir nepieciešama, varēs saņemt tieši tās ziņas, kas tai nepieciešamas, piem., aktuālos vai arhīva datu bāzes datus.
Noteikumu projektā noteikts 15 dienu termiņš, kuru kompetentā institūcija ievēro pieprasīto dokumentu izsniegšanai, ja nav nepieciešama papildu pārbaude vai informācijas pieprasīšana. Gadījumos, kad būs nepieciešama papildus pārbaude un nepieciešamā dokumenta izdošanai kompetentajai institūcijai būs nepieciešams ilgāks laiks, ir piemērojams Administratīvā procesa likums, kurā noteikts administratīvā akta pieņemšanas termiņā, termiņa pagarināšanas nosacījumi, kā arī tas, ka par termiņa pagarinājumu informējams iesniedzējs.
Dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs ir maksas pakalpojums un noteikumu projekts paredz maksas apmēru saglabāt noteikumos Nr. 128 noteiktajā līmenī. Noteikumu projekts paredz, ka dokumentu pieprasītājam ir jāpamato, kādēļ tiek pieprasīti noteikti dokumenti, lai kompetentajām institūcijām neradītu lieku slogu un tām nebūtu jāgatavo dokumenti, kuri nav nepieciešami. Noteikumu projekts paredz, ka arī Akadēmiskās informācijas centra sagatavotās izziņas, kas apliecina profesionālo pieredzi un tiesības darboties nereglamentētajā profesijā Latvijā, izsniegšanai tiek piemērota maksa noteikumu Nr.128 13.2. apakšpunktā noteiktajā apmērā, jo izziņu saturs ir salīdzinoši vienāds.

Direktīvas 2005/36/EK 57. pantā ir noteikts, ka vienotajā kontaktpunktā, kas Latvijā saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 17. pantā noteikto ir valsts pārvaldes pakalpojumu portāls tīmekļa vietnē https://www.latvija.lv, ir jābūt publicētai informācijai par pakalpojumiem, kas saistīti ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pakalpojumu saņēmējiem ir jābūt iespējai iegūt informāciju, kā saņemt dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs reglamentētajā profesijā. Noteikumu projekts nosaka, ka vispārējo informāciju par noteikumiem par kārtību, kādā izsniedz iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, portālā latvija.lv aktualizē Akadēmiskās informācijas centrs, bet ikkatras reglamentētās profesijas specifisko informāciju savās tīmekļvietnēs un portālā latvija.lv uztur atzīšanas institūcijas. Informācijas publicēšanas pienākums ir veicams saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 20.5.1. apakšpunktu, Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr.399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība” un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr.400 “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi”. Noteikumu projekts paredz pilnveidot pakalpojumu ar nosaukumu “Dokumentu izsniegšana Latvijas iedzīvotājiem viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs”. Šis pakalpojums var tikt sniegts, izmantojot klātienes kanālu, kā arī elektronisko un pasta starpniecības kanālu.
Informatīvo pakalpojumu pieejamība internetā paaugstinās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pakalpojumu kvalitāti kopumā. Atzīšanas institūcijām būs pieejami informācijas apkopošanas paraugi, kas radīs iespējas mācīties vienai no otras.

Dokumenti, kas iedzīvotājiem nepieciešami viņu Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, satur personisku datus, kuriem ir jābūt aizsargātiem. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka nepieciešamo dokumentu Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs sagatavošanas un izsniegšanas procesa laikā informācijas apstrāde, reģistrēšana, uzkrāšana, kā arī informācijas apmaiņa starp iesnieguma iesniedzēju un kompetento institūciju, tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām.