23-TA-2023: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrajai kārtai "Iecavas apvedceļš" un nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrajai kārtai “Iecavas apvedceļš” un nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai” projekts (turpmāk – Tiesību akts) izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes, kurā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām”, protokola Nr. 55, 73.§ 2. punktā doto uzdevumu, proti, Satiksmes ministrijai izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam atbilstoši normatīvo aktu prasībām ar mērķi noteikt projekta iespējas tikt īstenotam publiskās un privātās partnerības ietvaros;
2) Satiksmes ministrijas izstrādātajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām” (turpmāk – Finanšu un ekonomiskie aprēķini). Satiksmes ministrija 2022. gada 22. decembrī saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) atzinumu, kurā ir izvērtēti Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta publiskās un privātās partnerības projekta tālāku virzību. Savukārt 2022. gada 30. decembrī Satiksmes ministrija saņēma Finanšu ministrijas atzinumu, kurā konstatēts, ka pašreizējā projekta izvērtēšanas stadijā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma aktīvi provizoriski ir attiecināmi kā privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabinetam izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (tiesību akta projekts 23-TA-1596).
1) Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes, kurā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām”, protokola Nr. 55, 73.§ 2. punktā doto uzdevumu, proti, Satiksmes ministrijai izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam atbilstoši normatīvo aktu prasībām ar mērķi noteikt projekta iespējas tikt īstenotam publiskās un privātās partnerības ietvaros;
2) Satiksmes ministrijas izstrādātajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām” (turpmāk – Finanšu un ekonomiskie aprēķini). Satiksmes ministrija 2022. gada 22. decembrī saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) atzinumu, kurā ir izvērtēti Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta publiskās un privātās partnerības projekta tālāku virzību. Savukārt 2022. gada 30. decembrī Satiksmes ministrija saņēma Finanšu ministrijas atzinumu, kurā konstatēts, ka pašreizējā projekta izvērtēšanas stadijā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma aktīvi provizoriski ir attiecināmi kā privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabinetam izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (tiesību akta projekts 23-TA-1596).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir:
(a) uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (turpmāk – Autoceļš A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta (turpmāk - Projekts) pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” (turpmāk arī – Bauskas apvedceļš) īstenošanai;
(b) uzsākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” (turpmāk – Iecavas apvedceļš) īstenošanai;
(c) noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.
(a) uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (turpmāk – Autoceļš A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta (turpmāk - Projekts) pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” (turpmāk arī – Bauskas apvedceļš) īstenošanai;
(b) uzsākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” (turpmāk – Iecavas apvedceļš) īstenošanai;
(c) noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, ar kuru tiek atcelts Lēmums Nr. 661/2010/ES (turpmāk – TEN-T regula) paredz, ka Eiropas transporta tīkla (turpmāk - TEN-T) izveidei visaptverošais autoceļu tīkls, kura mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības reģionu pieejamību un savienojamību, ir jāpabeidz līdz 2050. gada 31. decembrim, savukārt pamattīkls (tajā ietilpst tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās TEN-T mērķu sasniegšanai) ir jāpabeidz līdz 2030. gada 31. decembrim. Lai pamattīkls tiktu uzskatīts par pabeigtu atbilstoši TEN-T regulas prasībām, tīklā ietilpstošajiem autoceļiem jāatbilst automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem. Ja netiek izpildītas TEN-T regulā noteiktās prasības, tad Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu.
Noslogotākais TEN-T pamattīkla autoceļš Latvijā ir Eiropas nozīmes autoceļš E67 jeb Via Baltica no Tallinas līdz Varšavai, ietverot posmu caur Latviju no Ainažiem līdz Grenctālei un tostarp arī valsts galveno Autoceļu A7. Autoceļš A7 nodrošina starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmas, kā arī ir svarīgs militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.
Pašreizējā situācijā Autoceļa A7 posmā Ķekavas apvedceļš – Iecava noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks. Posmos Iecava – Bauska un Bauska – Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Ir veikta modelēšana, lai noskaidrotu, cik noslogots būs Autoceļš A7 2048. gadā un rezultāti ir dramatiski – posmā Ķekavas apvedceļš – Iecava šī vērtība tuvojas 300% robežai, taču arī abu pārējo posmu noslogojums ir ārkārtīgi augsts.
Satiksmes intensitāte uz Autoceļa A7 ir robežās no 6 000 trl/dnn līdz 28 300 trl/dnn, t.sk., kravas transporta intensitāte ir robežās no 2 710 trl/dnn līdz 4 110 trl/dnn. Satiksmes gada vidējā diennakts intensitāte (turpmāk – GVDI) laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam dažādos Autoceļa A7 posmos ir augusi par vidēji 5,2% līdz 5,9% gadā, bet kravas transporta īpatsvars 2019. gadā ir svārstījies amplitūdā no 28,7% līdz 52,6%. GVDI dati par Autoceļu A7 liecina, ka vienlīdz būtiska nozīme tās pieaugumā ir bijusi gan mobilitātes, t.sk., svārstmigrācijas, procesiem Rīgas aglomerācijā, gan arī starptautiskajām kravas un pasažieru plūsmām. Kravas transporta īpatsvars, tuvojoties valsts robežai, aizvien pieaug. Aptuveni 76% no kravas transporta Autoceļa A7 posmu no valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas Apvedceļš (Salaspils – Babīte) līdz valsts robežai veic pilnā tā garumā.
Autoceļš A7 pašlaik šķērso divas pilsētas – Iecavu un Bausku. Rezultātā šajās pilsētās iedzīvotāji ikdienā saskaras ne vien ar tranzīta satiksmes radītiem paaugstinātiem drošības apdraudējumiem, bet arī ar būtiski paaugstinātu trokšņa līmeni, gaisa piesārņojumu, vibrāciju, kas radījusi Iecavas un Bauskas iedzīvotāju, un pašvaldību neapmierinātību un atkārtotus lūgumus izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus. Vienlaikus šobrīd minētajā autoceļa posmā nav neviena posma ar divām joslām katrā virzienā, un šāda situācija neatbilst ne drošas un ērtas satiksmes vajadzībām, ne arī TEN-T regulas prasībām.
TEN-T regulas prasībām neatbilstoši pamattīkla autoceļu tehniskie parametri, kas šķērso apdzīvotas vietas, katru gadu tautsaimniecībai nodara apjomīgus zaudējumus, jo, veidojoties autotransporta sastrēgumiem, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, braucienu ilgums un degvielas patēriņš. Piemēram, Iecavas pilsētā brīvas satiksmes apstākļos vidējais caurbraukšanas laiks ir 3 – 4 minūtes (ātrums 35 - 46 km/h), bet sastrēgumstundās caurbraukšanas laiks sasniedz 6 - 8 minūtes (ātrums 17 - 23 km/h). Bauskas pilsētā brīvas satiksmes apstākļos vidējais caurbraukšanas laiks ir 5 – 6 minūtes (ātrums 39 - 47 km/h), bet sastrēgumstundās 7 - 10 minūtes (ātrums 23 - 33 km/h). Novirzot tranzītsatiksmi pa apvedceļu, trokšņu līmeni būtu iespējams samazināt uz pusi un vairāk.
Saskaņā ar “Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju 2020. – 2040. gadam”, kas izskatīta Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdē (protokols Nr. 50, 47.§), Autoceļa A7 pārbūve par ātrgaitas autoceļu ir plānota kā nākamā prioritāte aiz Rīgas apvedceļa pārbūves pabeigšanas, paredzot izbūvēt visā posma garumā divas brauktuves ar divām joslām katrā, vairāklīmeņu satiksmes mezglus, vietējo paralēlo ceļu tīklu. Lai Autoceļa A7 posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) uzlabotu satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazinātu vides piesārņojumu, ceļā pavadīto laiku un uzlabotu Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Bauskai un Iecavai ir jāizbūvē apvedceļi. Izbūvējot apvedceļus, pēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aplēsēm, uz jaunajiem apvedceļiem tiktu novirzīta tranzītsatiksme 100% apmērā, vietējā rakstura kravas satiksme 80 – 90% apmērā, savukārt no kopējās satiksmes plūsmas uz apvedceļiem tiktu novirzīti līdz 70%.
Noslogotākais TEN-T pamattīkla autoceļš Latvijā ir Eiropas nozīmes autoceļš E67 jeb Via Baltica no Tallinas līdz Varšavai, ietverot posmu caur Latviju no Ainažiem līdz Grenctālei un tostarp arī valsts galveno Autoceļu A7. Autoceļš A7 nodrošina starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmas, kā arī ir svarīgs militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.
Pašreizējā situācijā Autoceļa A7 posmā Ķekavas apvedceļš – Iecava noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks. Posmos Iecava – Bauska un Bauska – Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Ir veikta modelēšana, lai noskaidrotu, cik noslogots būs Autoceļš A7 2048. gadā un rezultāti ir dramatiski – posmā Ķekavas apvedceļš – Iecava šī vērtība tuvojas 300% robežai, taču arī abu pārējo posmu noslogojums ir ārkārtīgi augsts.
Satiksmes intensitāte uz Autoceļa A7 ir robežās no 6 000 trl/dnn līdz 28 300 trl/dnn, t.sk., kravas transporta intensitāte ir robežās no 2 710 trl/dnn līdz 4 110 trl/dnn. Satiksmes gada vidējā diennakts intensitāte (turpmāk – GVDI) laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam dažādos Autoceļa A7 posmos ir augusi par vidēji 5,2% līdz 5,9% gadā, bet kravas transporta īpatsvars 2019. gadā ir svārstījies amplitūdā no 28,7% līdz 52,6%. GVDI dati par Autoceļu A7 liecina, ka vienlīdz būtiska nozīme tās pieaugumā ir bijusi gan mobilitātes, t.sk., svārstmigrācijas, procesiem Rīgas aglomerācijā, gan arī starptautiskajām kravas un pasažieru plūsmām. Kravas transporta īpatsvars, tuvojoties valsts robežai, aizvien pieaug. Aptuveni 76% no kravas transporta Autoceļa A7 posmu no valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas Apvedceļš (Salaspils – Babīte) līdz valsts robežai veic pilnā tā garumā.
Autoceļš A7 pašlaik šķērso divas pilsētas – Iecavu un Bausku. Rezultātā šajās pilsētās iedzīvotāji ikdienā saskaras ne vien ar tranzīta satiksmes radītiem paaugstinātiem drošības apdraudējumiem, bet arī ar būtiski paaugstinātu trokšņa līmeni, gaisa piesārņojumu, vibrāciju, kas radījusi Iecavas un Bauskas iedzīvotāju, un pašvaldību neapmierinātību un atkārtotus lūgumus izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus. Vienlaikus šobrīd minētajā autoceļa posmā nav neviena posma ar divām joslām katrā virzienā, un šāda situācija neatbilst ne drošas un ērtas satiksmes vajadzībām, ne arī TEN-T regulas prasībām.
TEN-T regulas prasībām neatbilstoši pamattīkla autoceļu tehniskie parametri, kas šķērso apdzīvotas vietas, katru gadu tautsaimniecībai nodara apjomīgus zaudējumus, jo, veidojoties autotransporta sastrēgumiem, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, braucienu ilgums un degvielas patēriņš. Piemēram, Iecavas pilsētā brīvas satiksmes apstākļos vidējais caurbraukšanas laiks ir 3 – 4 minūtes (ātrums 35 - 46 km/h), bet sastrēgumstundās caurbraukšanas laiks sasniedz 6 - 8 minūtes (ātrums 17 - 23 km/h). Bauskas pilsētā brīvas satiksmes apstākļos vidējais caurbraukšanas laiks ir 5 – 6 minūtes (ātrums 39 - 47 km/h), bet sastrēgumstundās 7 - 10 minūtes (ātrums 23 - 33 km/h). Novirzot tranzītsatiksmi pa apvedceļu, trokšņu līmeni būtu iespējams samazināt uz pusi un vairāk.
Saskaņā ar “Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju 2020. – 2040. gadam”, kas izskatīta Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdē (protokols Nr. 50, 47.§), Autoceļa A7 pārbūve par ātrgaitas autoceļu ir plānota kā nākamā prioritāte aiz Rīgas apvedceļa pārbūves pabeigšanas, paredzot izbūvēt visā posma garumā divas brauktuves ar divām joslām katrā, vairāklīmeņu satiksmes mezglus, vietējo paralēlo ceļu tīklu. Lai Autoceļa A7 posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) uzlabotu satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazinātu vides piesārņojumu, ceļā pavadīto laiku un uzlabotu Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Bauskai un Iecavai ir jāizbūvē apvedceļi. Izbūvējot apvedceļus, pēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aplēsēm, uz jaunajiem apvedceļiem tiktu novirzīta tranzītsatiksme 100% apmērā, vietējā rakstura kravas satiksme 80 – 90% apmērā, savukārt no kopējās satiksmes plūsmas uz apvedceļiem tiktu novirzīti līdz 70%.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 km. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā Autoceļa A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa 2 joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar Rail Baltica, paralēlo ceļu tīkls u.c.).
Kopējie paredzamie kapitālieguldījumi Iecavas apvedceļa un Bauskas apvedceļa infrastruktūras izbūvei ir ap EUR 352 milj. (2022. gada cenās bez pievienotās vērtības nodokļa). Veicot iespējamo finansēšanas avotu analīzi, secināts, ka valsts budžeta finansējums tik vērienīga infrastruktūras projekta īstenošanai līdz 2030. gadam paralēli citu nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu būvniecībai, kā, piemēram, RailBaltica, nebūs pieejams, jo radītu pārāk lielu slodzi uz valsts budžetu pārāk īsā laika periodā. Tāpat pašlaik nav pamatotas informācijas par Eiropas Savienības fondu pieejamību šāda apjoma infrastruktūras projektu īstenošanai.
Vienlaikus, atliekot Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecības īstenošanu, veidojas būtiski sociālekonomiskie zaudējumi, kā arī pastāv augsts risks, ka Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, ja līdz 2030. gadam Autoceļa A7 kā TEN-T pamattīkla daļas neatbildīs automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.
Kopējie paredzamie kapitālieguldījumi Iecavas apvedceļa un Bauskas apvedceļa infrastruktūras izbūvei ir ap EUR 352 milj. (2022. gada cenās bez pievienotās vērtības nodokļa). Veicot iespējamo finansēšanas avotu analīzi, secināts, ka valsts budžeta finansējums tik vērienīga infrastruktūras projekta īstenošanai līdz 2030. gadam paralēli citu nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu būvniecībai, kā, piemēram, RailBaltica, nebūs pieejams, jo radītu pārāk lielu slodzi uz valsts budžetu pārāk īsā laika periodā. Tāpat pašlaik nav pamatotas informācijas par Eiropas Savienības fondu pieejamību šāda apjoma infrastruktūras projektu īstenošanai.
Vienlaikus, atliekot Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecības īstenošanu, veidojas būtiski sociālekonomiskie zaudējumi, kā arī pastāv augsts risks, ka Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, ja līdz 2030. gadam Autoceļa A7 kā TEN-T pamattīkla daļas neatbildīs automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.
Risinājuma apraksts
Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos secināts, ka Iecavas apvedceļa un Bauskas apvedceļu izbūvi iespējams īstenot, izmantojot publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) modeli. Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos tika izvērtēti divi PPP scenāriji – PPP pamatscenārijs, kas paredz visa Projekta – gan Iecavas apvedceļa, gan Bauskas apvedceļa vienlaicīgu īstenošanu, un PPP atvasinātais scenārijs, kas paredz Projekta īstenošanu kārtās – vispirms tiek veikts PPP iepirkums un noslēgts PPP līgums par Bauskas apvedceļu, kas kapitālieguldījumu apjoma ziņā ir mazāks par Iecavas apvedceļu (Projekta pirmā kārta), un tad secīgi – par Iecavas apvedceļu (Projekta otrā kārta).
Ņemot vērā to, ka PPP atvasinātā scenārija gadījumā naudas plūsmas ietekme uz valsts budžetu pirmajos 3 – 5 gados, t.i., Bauskas apvedceļa projektēšanas un būvniecības laikā no 2027. gada līdz 2030. gadam, ir mazāka nekā PPP pamatscenārijā, jo tiek maksāts mazāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai Bauskas apvedceļa būvniecības laikā un attiecīgi arī vēlāk mazāks bruto pieejamības maksājums pieejamības periodā, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas, tiek plānots īstenot PPP atvasināto scenāriju, uzsākot vispirms Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanu. PPP atvasinātā scenārija gadījumā tiek panākta nepieciešamās infrastruktūras izbūve samērā īsā laika periodā, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu un attiecīgi neizslēdzot iespēju vienlaikus attīstīt citus nacionālās nozīmes infrastruktūras objektus, piemēram, dzelzceļu Rail Baltica, citus TEN-T tīkla posmus, uzturēt un atjaunot esošo valsts autoceļu infrastruktūru u.c.
Projekta pirmā kārta “Bauskas apvedceļš” ietver Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, paredzot 3 gadus projektēšanas un būvniecības periodam un uzturēšanas jeb pieejamības periodam - 20 gadus.
Nekustamā īpašuma iegāde lieliem infrastruktūras projektiem ir sarežģīts un ilgstošs process, tas aizņem ne mazāk kā 2 – 3 gadus (piemēram, Ķekavas apvedceļa PPP projekta gadījumā nekustamo īpašumu iegāde tika uzsākta 2015. gadā un pabeigta 2020. gadā). Kā laikietilpīgus procesus var minēt, piemēram, gadījumus, kad nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek piespiedu kārtā, Saeimai pieņemot atsevišķu likumu par katru šādu piespiedu atsavināšanu, kā arī dažādu ārpakalpojumu izmantošanu kā, piemēram, zemes ierīcības projekta izstrāde, mērniecības darbi, nekustamā īpašuma novērtējums u.c.). Kaut arī Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos nekustamā īpašuma iegāde PPP atvasinātā scenārija gadījumā abām kārtām tika plānota pakāpeniski pa etapiem – vispirms Bauskas apvedceļam (kur nekustamā īpašuma iegādes procesam ir jābūt pabeigtam ne vēlāk kā līdz 2027. gadam) un tad Iecavas apvedceļam (kur nekustamā īpašuma iegādes procesam ir jābūt pabeigtam ne vēlāk kā līdz 2030. gadam), ņemot vērā to, ka nekustamo īpašumu atsavināšana ir laikietilpīgs process un to, ka Iecavas apvedceļa posmam nepieciešamo nekustamo īpašumu skaits ir ievērojami lielāks nekā Bauskas apvedceļam (apjoma ziņā Bauskas apvedceļš ir līdzīgs Ķekavas apvedceļam), Satiksmes ministrija plāno jau savlaicīgi veikt priekšdarbus un veikt nekustamo īpašumu atsavināšanu arī Iecavas apvedceļam. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Tiesību aktā ir paredzētas nekustamo īpašumu iegādes izmaksas arī Iecavas apvedceļa posmam. Praksē nekustamie īpašumi tiks atsavināti, virzoties no Bauskas apvedceļa puses uz Iecavas apvedceļu, kas dos iespēju ātrāk uzsākt Bauskas apvedceļa iepirkumu un noslēgt PPP līgumu par Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. Būs arī tādi nekustamie īpašumi, kas ietilps gan Bauskas, gan Iecavas apvedceļu teritorijā, un tos ir pamatoti atsavināt uzreiz kopā, nedalot un neradot papildu izmaksas valsts budžetam.
Projekta īstenošanai tiek plānots piesaistīt finanšu, juridiskos un tehniskos konsultantus, izsludinot publiskos iepirkumus (atklātus konkursus). Konsultantu darba uzdevums ietvers cita starpā ekspertu dalību iepirkuma dokumentācijas izstrādē (plānotais dokumentācijas izstrādes laiks ir aptuveni 1 gads), dalību iepirkuma procedūrā un sarunās ar finansētājiem ekspertu statusā (plānotais laiks ir 2 gadi), konsultāciju nodrošināšana Bauskas apvedceļa projektēšanas un būvdarbu laikā (plānotais laiks ir 3 gadi), konsultāciju nodrošināšana Bauskas apvedceļa pieejamības perioda pirmajos divos uzturēšanas periodos (ziemas un vasaras sezonas uzturēšana) (plānotais laiks ir 1 gads), attiecīgi kopējais plānotais abu konsultantu iepirkumu līgumu termiņš ir līdz 7 gadiem. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtās daļas 2. punktu, Tiesību aktā ir ietverta atļauja Satiksmes ministrijai slēgt iepirkumu līgumus par konsultāciju nodrošināšanu Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un īstenošanai uz laiku līdz 7 gadiem ar iespēju pagarināt šo termiņu, ņemot vērā Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” faktisko īstenošanas gaitu. Šo iepirkumu procedūru rīkošanu un iepirkumu līgumu slēgšanu Satiksmes ministrija deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7.panta trešajā daļā noteiktajam deleģējumam.
Ņemot vērā to, ka PPP atvasinātā scenārija gadījumā naudas plūsmas ietekme uz valsts budžetu pirmajos 3 – 5 gados, t.i., Bauskas apvedceļa projektēšanas un būvniecības laikā no 2027. gada līdz 2030. gadam, ir mazāka nekā PPP pamatscenārijā, jo tiek maksāts mazāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai Bauskas apvedceļa būvniecības laikā un attiecīgi arī vēlāk mazāks bruto pieejamības maksājums pieejamības periodā, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas, tiek plānots īstenot PPP atvasināto scenāriju, uzsākot vispirms Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanu. PPP atvasinātā scenārija gadījumā tiek panākta nepieciešamās infrastruktūras izbūve samērā īsā laika periodā, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu un attiecīgi neizslēdzot iespēju vienlaikus attīstīt citus nacionālās nozīmes infrastruktūras objektus, piemēram, dzelzceļu Rail Baltica, citus TEN-T tīkla posmus, uzturēt un atjaunot esošo valsts autoceļu infrastruktūru u.c.
Projekta pirmā kārta “Bauskas apvedceļš” ietver Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, paredzot 3 gadus projektēšanas un būvniecības periodam un uzturēšanas jeb pieejamības periodam - 20 gadus.
Nekustamā īpašuma iegāde lieliem infrastruktūras projektiem ir sarežģīts un ilgstošs process, tas aizņem ne mazāk kā 2 – 3 gadus (piemēram, Ķekavas apvedceļa PPP projekta gadījumā nekustamo īpašumu iegāde tika uzsākta 2015. gadā un pabeigta 2020. gadā). Kā laikietilpīgus procesus var minēt, piemēram, gadījumus, kad nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek piespiedu kārtā, Saeimai pieņemot atsevišķu likumu par katru šādu piespiedu atsavināšanu, kā arī dažādu ārpakalpojumu izmantošanu kā, piemēram, zemes ierīcības projekta izstrāde, mērniecības darbi, nekustamā īpašuma novērtējums u.c.). Kaut arī Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos nekustamā īpašuma iegāde PPP atvasinātā scenārija gadījumā abām kārtām tika plānota pakāpeniski pa etapiem – vispirms Bauskas apvedceļam (kur nekustamā īpašuma iegādes procesam ir jābūt pabeigtam ne vēlāk kā līdz 2027. gadam) un tad Iecavas apvedceļam (kur nekustamā īpašuma iegādes procesam ir jābūt pabeigtam ne vēlāk kā līdz 2030. gadam), ņemot vērā to, ka nekustamo īpašumu atsavināšana ir laikietilpīgs process un to, ka Iecavas apvedceļa posmam nepieciešamo nekustamo īpašumu skaits ir ievērojami lielāks nekā Bauskas apvedceļam (apjoma ziņā Bauskas apvedceļš ir līdzīgs Ķekavas apvedceļam), Satiksmes ministrija plāno jau savlaicīgi veikt priekšdarbus un veikt nekustamo īpašumu atsavināšanu arī Iecavas apvedceļam. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Tiesību aktā ir paredzētas nekustamo īpašumu iegādes izmaksas arī Iecavas apvedceļa posmam. Praksē nekustamie īpašumi tiks atsavināti, virzoties no Bauskas apvedceļa puses uz Iecavas apvedceļu, kas dos iespēju ātrāk uzsākt Bauskas apvedceļa iepirkumu un noslēgt PPP līgumu par Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. Būs arī tādi nekustamie īpašumi, kas ietilps gan Bauskas, gan Iecavas apvedceļu teritorijā, un tos ir pamatoti atsavināt uzreiz kopā, nedalot un neradot papildu izmaksas valsts budžetam.
Projekta īstenošanai tiek plānots piesaistīt finanšu, juridiskos un tehniskos konsultantus, izsludinot publiskos iepirkumus (atklātus konkursus). Konsultantu darba uzdevums ietvers cita starpā ekspertu dalību iepirkuma dokumentācijas izstrādē (plānotais dokumentācijas izstrādes laiks ir aptuveni 1 gads), dalību iepirkuma procedūrā un sarunās ar finansētājiem ekspertu statusā (plānotais laiks ir 2 gadi), konsultāciju nodrošināšana Bauskas apvedceļa projektēšanas un būvdarbu laikā (plānotais laiks ir 3 gadi), konsultāciju nodrošināšana Bauskas apvedceļa pieejamības perioda pirmajos divos uzturēšanas periodos (ziemas un vasaras sezonas uzturēšana) (plānotais laiks ir 1 gads), attiecīgi kopējais plānotais abu konsultantu iepirkumu līgumu termiņš ir līdz 7 gadiem. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtās daļas 2. punktu, Tiesību aktā ir ietverta atļauja Satiksmes ministrijai slēgt iepirkumu līgumus par konsultāciju nodrošināšanu Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un īstenošanai uz laiku līdz 7 gadiem ar iespēju pagarināt šo termiņu, ņemot vērā Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” faktisko īstenošanas gaitu. Šo iepirkumu procedūru rīkošanu un iepirkumu līgumu slēgšanu Satiksmes ministrija deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7.panta trešajā daļā noteiktajam deleģējumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, ja netiek izmantots PPP modelis, pastāv augsts risks, ka Bauskas apvedceļš un Iecavas apvedceļi netiek izbūvēti, un attiecīgi Eiropas Komisija uzsāk pārkāpumu procedūru pret Latviju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksu samērīgums pret ieguvumiem ir analizēts, veicot Finanšu un ekonomiskos aprēķinus saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumiem Nr. 1152 “Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai”. Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos secināts, ka Projekta īstenošana (gan Bauskas apvedceļa, gan Iecavas apvedceļa), izmantojot PPP modeli, ir iespējama un pamatota. Satiksmes ministrija 2022. gada 22. decembrī saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) atzinumu, kurā ir izvērtēti Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri PPP līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta PPP Projekta tālāku virzību. Savukārt 2022. gada 30. decembrī Satiksmes ministrija saņēma Finanšu ministrijas atzinumu, kurā konstatēts, ka pašreizējā Projekta izvērtēšanas stadijā potenciālā PPP līguma aktīvi provizoriski ir attiecināmi kā privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta sēdes, kurā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām”, protokola Nr. 55., 73.§ 2. punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Finanšu un ekonomiskie aprēķini pamato iespēju Projektu īstenot kā PPP projektu, no kā izriet nepieciešamība pieņemt Tiesību aktu Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļa” īstenošanas uzsākšanai.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nekustamo īpašumu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Pamatojoties uz pieņemto Tiesību aktu, tiks uzsākts Bauskas apvedceļa būvniecībai (Projekta pirmā kārta) un Iecavas apvedceļa būvniecībai (kā savlaicīgi priekšdarbi Projekta otrās kārtas īstenošanai) nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas process atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Iecavas un Bauskas apvedceļu infrastruktūras iecere ir attīstīta kopš 2009. gada, kad, pamatojoties uz veikto izpēti par izdevīgāko trases novietojumu un galvenajiem tehniskajiem risinājumiem, kā arī veikto ietekmes uz vidi novērtējumu, ieceres potenciālais novietojums (“koridors”) tika iestrādāts skarto pašvaldību teritorijas plānojumos, informējot par to iedzīvotājus.
Līdz ar Tiesību akta pieņemšanu tiks uzsākta partnerības iepirkuma procedūra, lai nodrošinātu Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, tādejādi ilgtermiņā pozitīvi ietekmējot plašāku sabiedrību.
Bauskas apvedceļš nodrošinās iedzīvotājiem:
(a) pieeju TEN-T pamattīkla prasībām atbilstošai infrastruktūrai, kas ļaus samazināt izmaksas par brauciena laiku, autotransporta ekspluatācijas izmaksas un siltumnīcefekta gāzes emisiju apjomu;
(b) trokšņu, putekļu piesārņojuma samazinājumu, paaugstinot dzīves vides kvalitāti; būtiski uzlabos satiksmes drošību Bauskas pilsētā, no kuras uz apvedceļu tiks novirzīta starptautiskas nozīmes tranzītsatiksme ar augstu un pieaugušu intensitāti.
Līdz ar Tiesību akta pieņemšanu tiks uzsākta partnerības iepirkuma procedūra, lai nodrošinātu Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, tādejādi ilgtermiņā pozitīvi ietekmējot plašāku sabiedrību.
Bauskas apvedceļš nodrošinās iedzīvotājiem:
(a) pieeju TEN-T pamattīkla prasībām atbilstošai infrastruktūrai, kas ļaus samazināt izmaksas par brauciena laiku, autotransporta ekspluatācijas izmaksas un siltumnīcefekta gāzes emisiju apjomu;
(b) trokšņu, putekļu piesārņojuma samazinājumu, paaugstinot dzīves vides kvalitāti; būtiski uzlabos satiksmes drošību Bauskas pilsētā, no kuras uz apvedceļu tiks novirzīta starptautiskas nozīmes tranzītsatiksme ar augstu un pieaugušu intensitāti.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- pašvaldības
Ietekmes apraksts
Izbūvētais Bauskas apvedceļš uzlabos pārrobežu satiksmi, veicinās savienojamību un sasniedzamību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, radot pienesumu ekonomikai brauciena laika, ekspluatācijas izdevumu samazināšanās un citu faktoru rezultātā.
Pieņemot Tiesību aktu un uz tā pamata uzsākot Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanu, būtiski ietekmēts tiks Bauskas novads, kurā Bauskas apvedceļa izbūve risinās caur Bauskas pilsētu plūstošās starptautiskās tranzīta satiksmes ar augstu intensitāti radītās problēmas – samazinās piesārņojumu, uzlabos satiksmes drošību, novērsīs ēku bojājumus pilsētvidē satiksmes vibrācijas dēļ, uzlabos dzīves un uzņēmējdarbības vides kvalitāti, jaunizbūvētā infrastruktūra ļaus attīstīt jaunas teritorijas pilsētas tuvumā.
Pieņemot Tiesību aktu un uz tā pamata uzsākot Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanu, būtiski ietekmēts tiks Bauskas novads, kurā Bauskas apvedceļa izbūve risinās caur Bauskas pilsētu plūstošās starptautiskās tranzīta satiksmes ar augstu intensitāti radītās problēmas – samazinās piesārņojumu, uzlabos satiksmes drošību, novērsīs ēku bojājumus pilsētvidē satiksmes vibrācijas dēļ, uzlabos dzīves un uzņēmējdarbības vides kvalitāti, jaunizbūvētā infrastruktūra ļaus attīstīt jaunas teritorijas pilsētas tuvumā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Izbūvētais Bauskas apvedceļš uzlabos pārrobežu satiksmi, veicinās savienojamību un sasniedzamību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, radot pienesumu ekonomikai brauciena laika, ekspluatācijas izdevumu samazināšanās un citu faktoru rezultātā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
12 104 000
0
13 110 000
2 531 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
12 104 000
0
13 110 000
2 531 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-12 104 000
0
-13 110 000
-2 531 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-12 104 000
0
-13 110 000
-2 531 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-12 104 000
-13 110 000
-2 531 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-12 104 000
-13 110 000
-2 531 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ieņēmumi Tiesību akta ieviešanas procesā nav paredzēti.
Izdevumu aprēķinu Tiesību akta ieviešanai pamato pieņēmumi par izdevumiem:
- nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanai 6 770 000 euro apmērā (2025. gadā 1 354 000 euro, 2026. gadā 3 385 000 euro un 2027. gadā 2 031 000 euro);
- konsultāciju pakalpojumiem par Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un ieviešanas administratīvām izmaksām 1 700 000 euro apmērā (2025. gadā 500 000 euro, 2026. gadā 500 000 euro, 2027. gadā 500 000 euro, 2028. gadā 50 000 euro, 2029. gadā 50 000 euro, 2030. gadā 50 000 euro un 2031. gadā 50 000 euro);
- nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistīto pakalpojumu izmaksu segšanai Projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” īstenošanai 19 475 000 euro (2025. gadā 10 250 000 euro un 2026. gadā 9 225 000 euro).
Nekustamo īpašumu atsavināšanas izmaksu aplēses gan Bauskas apvedceļam, gan Iecavas apvedceļam veiktas, pamatojoties uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” metodiku nekustamo īpašumu atsavināšanai. Savukārt finanšu un juridisko konsultantu pakalpojumu izmaksas Bauskas apvedceļam ir aplēstas, pamatojoties uz līdzīga apjoma projekta – Ķekavas apvedceļa PPP projekta konsultantu iepirkuma līgumcenu, piemērojot cenas korekciju uz 2024. gadu.
Izdevumu aprēķinu Tiesību akta ieviešanai pamato pieņēmumi par izdevumiem:
- nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanai 6 770 000 euro apmērā (2025. gadā 1 354 000 euro, 2026. gadā 3 385 000 euro un 2027. gadā 2 031 000 euro);
- konsultāciju pakalpojumiem par Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un ieviešanas administratīvām izmaksām 1 700 000 euro apmērā (2025. gadā 500 000 euro, 2026. gadā 500 000 euro, 2027. gadā 500 000 euro, 2028. gadā 50 000 euro, 2029. gadā 50 000 euro, 2030. gadā 50 000 euro un 2031. gadā 50 000 euro);
- nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistīto pakalpojumu izmaksu segšanai Projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” īstenošanai 19 475 000 euro (2025. gadā 10 250 000 euro un 2026. gadā 9 225 000 euro).
Nekustamo īpašumu atsavināšanas izmaksu aplēses gan Bauskas apvedceļam, gan Iecavas apvedceļam veiktas, pamatojoties uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” metodiku nekustamo īpašumu atsavināšanai. Savukārt finanšu un juridisko konsultantu pakalpojumu izmaksas Bauskas apvedceļam ir aplēstas, pamatojoties uz līdzīga apjoma projekta – Ķekavas apvedceļa PPP projekta konsultantu iepirkuma līgumcenu, piemērojot cenas korekciju uz 2024. gadu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Jautājumu par papildu finansējumu Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem 6 770 000 euro apmērā (2025. gadā 1 354 000 euro, 2026. gadā 3 385 000 euro un 2027. gadā 2 031 000 euro), un partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas un ieviešanas administratīvajām izmaksām 1 700 000 euro apmērā (2025. gadā 500 000 euro, 2026. gadā 500 000 euro, 2027. gadā 500 000 euro, 2028. gadā 50 000 euro, 2029. gadā 50 000 euro, 2030. gadā 50 000 euro un 2031. gadā 50 000 euro) izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā papildu finansējums iepriekš minētajam mērķim netiks piešķirts, Satiksmes ministrija segs izmaksas valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros.
Satiksmes ministrija 2024. gadā plānotās Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” sagatavošanas izmaksas, proti, nekustamo īpašumu iegādes un ar nekustamo īpašumu iegādi saistīto pakalpojumu izmaksas, partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas un projekta ieviešanas administratīvās izmaksas, projekta tehniskās izpētes un tehnisko konsultāciju pakalpojumu izmaksas, segs valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros.
Jautājums par nepieciešamo papildu finansējumu Autoceļa A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistīto izmaksu segšanai ne vairāk kā 19 475 000 euro (2025. gadā ne vairāk kā 10 250 000 euro un 2026. gadā ne vairāk kā 9 225 000 euro) tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā papildu finansējums iepriekš minētajam mērķim netiek piešķirts, Satiksmes ministrija segs izmaksas valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros.
Satiksmes ministrija 2024. gadā plānotās izmaksas Iecavas apvedceļam nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādei segs valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (tiesību akta projekts 23-TA-1596) ietverto komercdarbības atbalsta izvērtējumu (atbilstības izvērtējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm) Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošana neparedz komercdarbības atbalstu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Tiesību akta pieņemšana ietekmē Latvijas spēju izpildīt TEN-T regulā noteiktās prasības, proti, līdz 2030. gadam nodrošināt, ka TEN-T pamattīkla autoceļi, ieskaitot Autoceļu A7, atbilst automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiesību akta projekta izstrādē sabiedrības iesaiste nav notikusi.
Sabiedrības līdzdalība notikusi Projekta ieceres attīstības procesā laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam, kad tika izstrādāta “E67 VIA Baltica posma a/c A4 (Saulkalne) – Bauska (Ārce) attīstības izpēte” (turpmāk – Izpēte), kas ir projektēšanas procesa pirmais posms. Izpētes ietvaros tika izstrādāts piemērotākais infrastruktūras novietojums, vispārīgie tehniskie risinājumi atbilstoši starptautiskas nozīmes ātrgaitas autoceļa statusam un standartiem. Uz Izpētes pamata veikts Projekta ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN) un, ņemot vērā, ka Projekts plānots kā ātrgaitas vai automaģistrāles autoceļš, arī rezervētas Projekta attīstīšanai nepieciešamās teritorijas pašvaldību teritoriju plānojumos. IVN izstrādes procesā notikušas ieceres sabiedriskās apspriešanas. Par IVN noslēguma ziņojumu 2009. gada 6. novembrī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums; tāpat IVN ziņojumu ir akceptējušas ar Projekta risinājumiem skartās pašvaldības.
Sabiedrības līdzdalība notikusi Projekta ieceres attīstības procesā laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam, kad tika izstrādāta “E67 VIA Baltica posma a/c A4 (Saulkalne) – Bauska (Ārce) attīstības izpēte” (turpmāk – Izpēte), kas ir projektēšanas procesa pirmais posms. Izpētes ietvaros tika izstrādāts piemērotākais infrastruktūras novietojums, vispārīgie tehniskie risinājumi atbilstoši starptautiskas nozīmes ātrgaitas autoceļa statusam un standartiem. Uz Izpētes pamata veikts Projekta ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN) un, ņemot vērā, ka Projekts plānots kā ātrgaitas vai automaģistrāles autoceļš, arī rezervētas Projekta attīstīšanai nepieciešamās teritorijas pašvaldību teritoriju plānojumos. IVN izstrādes procesā notikušas ieceres sabiedriskās apspriešanas. Par IVN noslēguma ziņojumu 2009. gada 6. novembrī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums; tāpat IVN ziņojumu ir akceptējušas ar Projekta risinājumiem skartās pašvaldības.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekts sagatavots ar mērķi īstenot Projekta pirmo kārtu “Bauskas apvedceļš”, kas, savukārt, pamatots ar sekojošiem plānošanas dokumentiem:
(a) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) (rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” mērķa sasniegšanai noteiktais uzdevums – veicināt reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, cita starpā attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru);
(b) Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 710 “Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam”) 2. rīcības virziena “Starptautiskās savienojamības uzlabošana” uzdevuma “Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību” pasākums - nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu);
(c) Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija 2020. – 2040. gadam (izskatīta Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdē, prot. Nr. 50, 47.§).
(a) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) (rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” mērķa sasniegšanai noteiktais uzdevums – veicināt reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, cita starpā attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru);
(b) Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 710 “Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam”) 2. rīcības virziena “Starptautiskās savienojamības uzlabošana” uzdevuma “Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību” pasākums - nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu);
(c) Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija 2020. – 2040. gadam (izskatīta Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdē, prot. Nr. 50, 47.§).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bauskas apvedceļa infrastruktūra pēc tās izbūves kļūs par jauno autoceļa Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmu, kā arī par daļu no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki – Tallina – Rīga – Panevēža – Kauņa – Varšava – Prāga) un ietilps TEN-T tīklā.
Infrastruktūra ietvers pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūras aprīkojumu, citas inženierbūves, kuras nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai; tās izbūve nodrošina plašas pašvaldību attīstības iespējas saskaņā ar to teritorijas plānojumiem.
Infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā Tiesību akta īstenošanas gaitā, proti, iegādājoties zemi valsts īpašumā, mainīsies zemes īpašumtiesības un lietojuma veids.
Infrastruktūra ietvers pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūras aprīkojumu, citas inženierbūves, kuras nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai; tās izbūve nodrošina plašas pašvaldību attīstības iespējas saskaņā ar to teritorijas plānojumiem.
Infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā Tiesību akta īstenošanas gaitā, proti, iegādājoties zemi valsts īpašumā, mainīsies zemes īpašumtiesības un lietojuma veids.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi