24-TA-3162: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Tamaņi" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Tamaņi” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (kadastra Nr. 6672 001 0055), daļu – zemes vienību (kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Tamaņi” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0055) (turpmāk – Nekustamais īpašums) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 3,4584 ha kopplatībā tostarp:
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamais īpašums atrodas pamattrasē, kas atrodas posmā “Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži”, kas nepieciešams Rail Baltica 1. kārtas scenārija realizācijai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 3,4584 ha kopplatībā tostarp:
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamais īpašums atrodas pamattrasē, kas atrodas posmā “Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži”, kas nepieciešams Rail Baltica 1. kārtas scenārija realizācijai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0055) sadales no piecām jaunizveidotām zemes vienībām:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0243) 4,46 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0244) 18,68 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā.
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 799, īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā ir nostiprināta hipotēka saskaņā ar Civilprocesa likuma 602. pantu par labu Latvijas valstij. Piedzinējs: Valsts ieņēmumu dienests, reģistrācijas numurs 90000069281 (turpmāk – hipotekārais kreditors).
Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Likuma 11. pantu, slēdzot pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, Kopīpašniekam (parādniekam) un hipotekārajam kreditoram ir tiesības vienoties par noteiktās atlīdzības sadali, pretējā gadījumā, atlīdzība tiks izmaksāta Likuma 29.2 pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Atbilstoši Likuma 7.1 pantam, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
Savukārt atbilstoši Likuma 11. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī Likuma 12. panta trešās daļas regulējumam Īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, būs jāvienojas par institūcijas (Satiksmes ministrijas) noteiktās atlīdzības sadali.
Zemesgrāmatā Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti apgrūtinājumi: biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija visā atsavināmo zemes vienību platībā;
2) noteikts lietošanas mērķis “Zeme dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101);
3) noteikti lietošanas veidi:
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0245 – mežu platība 0,6703 ha, ūdens objektu zeme 0,007 ha un zemes zem ceļiem platība 0,0123 ha;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0246 – mežu platība 1,82 ha, ūdens objektu zeme 0,02 ha un zemes zem ceļiem platība 0,06 ha;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0247 – mežu platība 0,8603 ha un zemes zem ceļiem platība 0,0085 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka atsavināmajai Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktie ierobežojumi.
Uz Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0243) 4,46 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0244) 18,68 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas 2023. gada 21. septembra vēstulē Nr. 8.2/23/1150 sniegtai informācijai zemes vienības atlikusī (neapbūvētā) daļa nevar būt mazāka par 2 ha, līdz ar to zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0055) sadales rezultātā jaunizveidotās atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi: 6672 001 0243 un 6672 001 0244) atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam.
Saskaņā ar AS "RB Rail", kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju atlikušajām (neatsavināmajām) zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi: 6672 001 0243 un 6672 001 0244) piekļuve tiks nodrošināta no projektētajiem pašvaldības nozīmes autoceļiem.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 5. septembra vēstulē Nr. VMD11-2/1375 sniegto informāciju:
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) esošā mežaudzes platība 0,69 ha, meža inventarizācija veikta 2010. gadā;
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) esošā mežaudzes platība 1,89 ha (t.sk. mežs 0,06 ha un grāvji 0,02 ha), meža inventarizācija veikta 2010. gadā, ir spēkā esošie ciršanas apliecinājumi: Nr. 1655595, Nr. 1655599, Nr. 1655601 un Nr. 1655602.
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) esošā mežaudzes platība ir 0,87 ha, meža inventarizācija veikta 2010. gadā, ir spēkā esoši ciršanas apliecinājumi: Nr. 1655595, Nr. 1655599, Nr. 1655601 un Nr. 1655602.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks zaudējumus un prasījumus nav pieteicis, kā arī nav sniedzis informāciju par citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, izņemot lūgumu kā atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas un Īpašniekam piederošā nekustamā īpašuma “Šmiti” Ainažu pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 6625 002 0201, Rail Baltica projektam atsavināmo daļu pēc iespējas piedāvāt vienu veselu nekustamo īpašumu, kas būtu līdzvērtīgs abu nekustamo īpašumu atsavināmajām daļām. Īpašniekam 2024. gada 27. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-4988 un 2024. gada 23. novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-6037 tika sniegtas atbildes, ka Limbažu novada pašvaldības rīcībā nav līdzvērtīgi nekustamie īpašumi, kas varētu kalpot par atlīdzības kompensācijas veidu (Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 15. jūlija vēstule Nr. 8.2/24/831 un 2024. gada 14. augusta vēstule Nr. 8.2/24/961). Īpašniekam tika piedāvāti Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas rīcībā esoši nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami ministrijas funkciju realizēšanai un varētu tikt izmantoti atlīdzības kompensācijai (Zemkopības ministrijas 2024. gada 30. augusta vēstule Nr. 3.4-11e/1536/2024, Satiksmes ministrijas 2023. gada 11. septembra vēstule Nr. 03.1-04/2569). Īpašnieks ir piekritis Nekustamā īpašuma atsavināšanai, saņemot atlīdzību bezskaidras naudas norēķinu veidā un prasījumu par citu kompensācijas veidu neuztur.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 5. decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4080 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Tamaņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0055), daļu 3,4584 ha kopplatībā atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai 15 125,56 EUR (piecpadsmit tūkstoši viens simts divdesmit pieci euro un 56 centi), ko veido:
1. atsavināmo zemes vienību tirgus vērtība 11 758,56 EUR, tostarp:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā, tirgus vērtība 2 344,64 EUR;
1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā, tirgus vērtība 6 460,00 EUR;
1.3. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā, tirgus vērtība 2 953,92 EUR;
2. zaudējumi - uz atsavināmajām zemes vienībām augošās mežaudzes tirgus vērtība 3 367,00 EUR.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd veic darbības pie risinājuma, lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļu izbūves šāda veida ceļi (autoceļi) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododami pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0243) 4,46 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0244) 18,68 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā.
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 799, īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam Zemesgrāmatā ir nostiprināta hipotēka saskaņā ar Civilprocesa likuma 602. pantu par labu Latvijas valstij. Piedzinējs: Valsts ieņēmumu dienests, reģistrācijas numurs 90000069281 (turpmāk – hipotekārais kreditors).
Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Likuma 11. pantu, slēdzot pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, Kopīpašniekam (parādniekam) un hipotekārajam kreditoram ir tiesības vienoties par noteiktās atlīdzības sadali, pretējā gadījumā, atlīdzība tiks izmaksāta Likuma 29.2 pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Atbilstoši Likuma 7.1 pantam, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
Savukārt atbilstoši Likuma 11. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī Likuma 12. panta trešās daļas regulējumam Īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, būs jāvienojas par institūcijas (Satiksmes ministrijas) noteiktās atlīdzības sadali.
Zemesgrāmatā Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti apgrūtinājumi: biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija visā atsavināmo zemes vienību platībā;
2) noteikts lietošanas mērķis “Zeme dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101);
3) noteikti lietošanas veidi:
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0245 – mežu platība 0,6703 ha, ūdens objektu zeme 0,007 ha un zemes zem ceļiem platība 0,0123 ha;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0246 – mežu platība 1,82 ha, ūdens objektu zeme 0,02 ha un zemes zem ceļiem platība 0,06 ha;
- zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6672 001 0247 – mežu platība 0,8603 ha un zemes zem ceļiem platība 0,0085 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka atsavināmajai Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktie ierobežojumi.
Uz Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0243) 4,46 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0244) 18,68 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas 2023. gada 21. septembra vēstulē Nr. 8.2/23/1150 sniegtai informācijai zemes vienības atlikusī (neapbūvētā) daļa nevar būt mazāka par 2 ha, līdz ar to zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0055) sadales rezultātā jaunizveidotās atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi: 6672 001 0243 un 6672 001 0244) atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam.
Saskaņā ar AS "RB Rail", kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju atlikušajām (neatsavināmajām) zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi: 6672 001 0243 un 6672 001 0244) piekļuve tiks nodrošināta no projektētajiem pašvaldības nozīmes autoceļiem.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 5. septembra vēstulē Nr. VMD11-2/1375 sniegto informāciju:
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) esošā mežaudzes platība 0,69 ha, meža inventarizācija veikta 2010. gadā;
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) esošā mežaudzes platība 1,89 ha (t.sk. mežs 0,06 ha un grāvji 0,02 ha), meža inventarizācija veikta 2010. gadā, ir spēkā esošie ciršanas apliecinājumi: Nr. 1655595, Nr. 1655599, Nr. 1655601 un Nr. 1655602.
- uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) esošā mežaudzes platība ir 0,87 ha, meža inventarizācija veikta 2010. gadā, ir spēkā esoši ciršanas apliecinājumi: Nr. 1655595, Nr. 1655599, Nr. 1655601 un Nr. 1655602.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks zaudējumus un prasījumus nav pieteicis, kā arī nav sniedzis informāciju par citiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, izņemot lūgumu kā atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas un Īpašniekam piederošā nekustamā īpašuma “Šmiti” Ainažu pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 6625 002 0201, Rail Baltica projektam atsavināmo daļu pēc iespējas piedāvāt vienu veselu nekustamo īpašumu, kas būtu līdzvērtīgs abu nekustamo īpašumu atsavināmajām daļām. Īpašniekam 2024. gada 27. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-4988 un 2024. gada 23. novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-6037 tika sniegtas atbildes, ka Limbažu novada pašvaldības rīcībā nav līdzvērtīgi nekustamie īpašumi, kas varētu kalpot par atlīdzības kompensācijas veidu (Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 15. jūlija vēstule Nr. 8.2/24/831 un 2024. gada 14. augusta vēstule Nr. 8.2/24/961). Īpašniekam tika piedāvāti Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas rīcībā esoši nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami ministrijas funkciju realizēšanai un varētu tikt izmantoti atlīdzības kompensācijai (Zemkopības ministrijas 2024. gada 30. augusta vēstule Nr. 3.4-11e/1536/2024, Satiksmes ministrijas 2023. gada 11. septembra vēstule Nr. 03.1-04/2569). Īpašnieks ir piekritis Nekustamā īpašuma atsavināšanai, saņemot atlīdzību bezskaidras naudas norēķinu veidā un prasījumu par citu kompensācijas veidu neuztur.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 5. decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4080 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Tamaņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0055), daļu 3,4584 ha kopplatībā atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai 15 125,56 EUR (piecpadsmit tūkstoši viens simts divdesmit pieci euro un 56 centi), ko veido:
1. atsavināmo zemes vienību tirgus vērtība 11 758,56 EUR, tostarp:
1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā, tirgus vērtība 2 344,64 EUR;
1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā, tirgus vērtība 6 460,00 EUR;
1.3. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā, tirgus vērtība 2 953,92 EUR;
2. zaudējumi - uz atsavināmajām zemes vienībām augošās mežaudzes tirgus vērtība 3 367,00 EUR.
No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd veic darbības pie risinājuma, lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļu izbūves šāda veida ceļi (autoceļi) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododami pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Tamaņi” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 001 0055) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0245) 0,6896 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0246) 1,9 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 001 0247) 0,8688 ha platībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 13. novembrī starp AS "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 13. novembrī starp AS "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi