Anotācija (ex-ante)

23-TA-1445: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" īstenošanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk –  IZM) iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” (turpmāk – 1.1.1.9. pasākums) mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nacionālā attīstības plānā 2021. - 2027. gadam (turpmāk  –NAP2027)[1] ir norādīts, ka attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A), lai stimulētu inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi. Tomēr Latvijas valsts budžeta investīcijas P&A ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) – izdevumi P&A 2017. gadā bija 0,51% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) (vidēji ES ir 2,1%), kā rezultātā nav iespējams nodrošināt nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs. Tādēļ būtisks izaicinājums ir sagatavot un attīstīt Latvijas pētnieku kapacitāti, kā arī no ārvalstīm piesaistīt pētniekus un P&A profesionāļus zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai un P&A apjoma un daudzveidības palielināšanai.

Lai nostabilizētu savu vietu un lomu pasaules zinātnē, iesaistītos inovācijas procesos, Latvijas zinātnei ir jāpiedalās NAP2027 mērķu sasniegšanā stratēģiski nozīmīgākajos sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar citām Eiropas un pasaules valstīm, jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diaspora visā pasaulē. Tas ir iespējams tikai būtiski palielinot zinātnes ekselenci, pētnieku skaitu, speciālistu mobilitāti, patentu un sadarbības projektu apjomu un kopīgu pētniecības un inovācijas darbu ar privāto sektoru, citu valstu partneriem un diasporu.

NAP2027 noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanā atbilstoši prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam "Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" NAP2027 nosaka uzdevumu Nr. 139 “Pētniecības cilvēkresursu piesaiste un kapacitātes celšana, piešķirot finanšu resursus doktorantu skaita un vienam doktorantam paredzētā finansējuma būtiskai palielināšanai, īstenojot pēcdoktorantūras finansēšanas programmu, piesaistot ārvalstu pētniekus, jo īpaši diasporas profesorus un jaunos zinātniekus, finansējot Latvijas talantu studijas labākajās ārvalstu universitātēs un paredzot nosacījumus šādu ieguldījumu atdevei valsts attīstībai, plašāk iesaistoties starptautiskajā sadarbībā, īpaši īstenojot darbu pētniecībā saistībā ar prioritārajiem virzieniem zinātnē un Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu”. 

Arī Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk - ZTAIP 2027)[2] kā vienu rīcības virzieniem ir izvirzījusi P&A cilvēkkapitāla attīstību, norādot, ka P&A cilvēkkapitāls veido intelektuālo resursu visu tautsaimniecības nozaru intelektuālās un inovācijas kapacitātes attīstīšanai, tāpēc īstenojami pasākumi, kas nodrošina kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas akadēmiskās karjeras attīstības iespējas, kā arī stimulē un nodrošina iespējas jaunajiem zinātniekiem iesaistīties pētnieciskajā darbā augstskolās, zinātniskajās institūcijās, uzņēmumos, valsts pārvaldes un publiskajās iestādēs, sabiedriskajās organizācijās, veicinot zināšanu apriti un pārnesi. Viens no uzdevumiem starptautiski konkurētspējīgas, atvērtas un ilgtspējīgas akadēmiskās karjeras sistēmas attīstībai, kas nodrošina pētniecībā balstītu augstāko izglītību un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, un ilgtermiņā veido P&A cilvēkkapitālu, ir pēcdoktorantūras iespēju nodrošināšana.

Pētniecības un inovācijas attīstībai, kā arī zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai nozīmīgs ir doktora grādu ieguvušo skaits. Zinātņu doktoru kopējais skaits Latvijā 2019. gadā ir 7765 personas, no kurām 5481 jeb 70.6 % ir vecumā līdz 69 gadiem. Vairums no zinātņu doktora skaita Latvijā jeb 66.8% ir iesaistīti zinātniskajā darbībā un/vai pētniecībā (dati uz 2018. gada 1. decembri)[3].

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, pēdējos gados doktora grāda ieguvēju skaits ir palielinājies (no 105 doktora grāda ieguvējiem 2020. gadā uz 143 doktora grāda ieguvējiem 2022. gadā). No tā var secināt, ka arī 1.1.1.9. pasākuma mērķa grupa ir palielinājusies salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Vienlaikus, Latvijā ir salīdzinoši augsts doktorantūrā studējošo skaits, taču arī ļoti augsts atbiruma procents.

Doktora grādu ieguvušajiem zinātniekiem ir nepieciešami pasākumi, lai sniegtu atbalstu karjeras uzsākšanai zinātniskajās institūcijās vai kvalifikācijai atbilstošas zināšanu ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs, jo pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj konkurēt uz Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP) grantiem vai ES finansējumu, ievērojot kopējā publikāciju skaita kritēriju. Līdz ar to pēcdoktorantūras pētījumu programmas pētniecības pieteikumi nodrošinās jaunajiem zinātniekiem darbavietas un sekmēs karjeras uzsākšanu  zinātnē. Turklāt cilvēkkapitāla atjaunotnei ir nepieciešams no ārvalstīm piesaistīt jaunos pētniekus zinātniskā personāla paaudžu nomaiņai un P&A apjoma un daudzveidības palielināšanai.

Lai risinātu iepriekš minētos izaicinājumus, 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk – 1.1.1.2. pasākums)  ietvaros Latvijas Zinātnes padome (turpmāk - LZP) īsteno projektu Nr. 1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai" (turpmāk - PostDoc projekts), atlasot un finansējot Latvijas un ārvalstu jauno zinātnieku pētniecības pieteikumus. LZP PostDoc projektu īsteno līdz 2023. gada 30. novembrim, savukārt pētniecības pieteikumu īstenošana ir noslēgusies 2023. gada 30. jūnijā. Lai arī pasākuma īstenošana vēl nav noslēgusies, IZM vērtējumā projekta mērķis ''Attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu'' tiks sasniegts un jau šobrīd ir vērojams tas, ka īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pētniecības un attīstības darbos nodarbināto zinātnisko darbinieku skaitam pilna laika ekvivalenta izteikmē (turpmāk – PLE) ir vērojama augšupejoša tendence – 5 378 2017. gadā, 5 806 2018. gadā, 5 924 2019. gadā, 6 559 2020. gadā un 7 054 2021.gadā. 1.1.1.2. pasākuma ietvaros tika izveidotas jaunas pētnieku darbavietas, pārsniedzot plānoto rādītāju par 11% (plānots 208 PLE, sasniegts 231.4 PLE laikā no 2017. - 2022. gadam).  1.1.1.2. pasākuma īstenošana uz pētniecības un attīstības darbos nodarbināto zinātnisko darbinieku skaitu ir devusi pienesumu 3.07% apmērā 2021. gadā.

Pētniecības pieteikumu atlase tika īstenota četrās kārtās. Kopā visās atlases kārtās tika iesniegti 760 pētniecības pieteikumi un tika noslēgti līgumi ar 37 pētniecības pieteikumu iesniedzējiem par 342 pētniecības pieteikumu īstenošanu. Pētniecības pieteikumu īstenošanai visu četru kārtu ietvaros tika nodrošināts finansējums 43 milj. euro apmērā, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 36 milj. euro, valsts budžeta finansējums 4 milj. euro un privātais līdzfinansējums 3 milj. euro apmērā.

Visvairāk pētniecības pieteikumus visu atlases kārtu ietvaros īstenoja Latvijas Universitāte (98 pētniecības pieteikumi, kopējais finansējums 12 milj. euro), Rīgas Tehniskā universitāte (78 pētniecības pieteikumi, kopējais finansējums 10 milj. euro), Latvijas Organiskās sintēzes institūts (32 pētniecības pieteikumi, kopējais finansējums 4 milj. euro) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kas īstenoja 15 pētniecības pieteikumus (kopējais finansējums 1,9 milj. euro), Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts ar 14 pieteikumiem (kopējais finansējums 1,7 milj. euro) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ar 12 pieteikumiem (kopējais finansējums 1,4 milj. euro).

Visapjomīgākās investīcijas tika novirzītas tādās RIS3 specializācijas jomās kā „Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” (100 projektu pieteikumi visu četru kārtu ietvaros), „Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas” (80 projektu pieteikumi visu četru kārtu ietvaros). RIS3 specializācijas jomā ‘’Izaugsmes prioritātes, tai skaitā Sociālo un humanitāro zinātņu joma‘’ tika saņemti 56 projektu pieteikumi. Ievērojami mazākas investīcijas tika paredzētas tādu pētniecības pieteikumu īstenošanai, kas sniedz ieguldījumu RIS3 specializācijas jomu ‘’Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas’’ (38 projektu pieteikumi visu četru kārtu ietvaros) un „Viedā enerģētika” attīstībā (20 projektu pieteikumi visu četru kārtu ietvaros).

1.1.1.2. pasākuma ietvaros tika īstenoti ar saimniecisku darbību saistīti un ar saimniecisko darbību nesaistīti pētniecības pieteikumi. Tika noslēgti līgumi par 12 ar saimniecisku darbību saistītu pieteikumu īstenošanu, kas veido 3.5% no visiem pētniecības pieteikumiem par kopējo finansējumu 1,4 milj. euro apmērā, kas ir 3% no kopējā finansējuma visu četru kārtu ietvaros. Visu četru atlases kārtu ietvaros pētījumus ir īstenojuši 8 komersanti, kas ir 2% no kopējā projektu iesniedzēju skaita. Komersantu pašu finansējums veidoja 208 535 euro, kas ir 24% no 1.1.1.2. pasākumam piesaistītā privātā finansējuma.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros tika īstenoti gan fundamentāli pētījumi, kas veido 17.5% no visiem pētniecības pieteikumiem, gan rūpnieciski pētījumi, sastādot 79% no pētniecības pieteikumu skaita. Pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā tika sasniegti rezultāti, kas atspoguļoti tabulā zemāk, tostarp tika piesaistīts privātais līdzfinansējums 0.9 milj. euro apmērā, kā arī izstrādāti jauni produkti un tehnoloģijas visās RIS3 jomās.

Pētniecības pieteikumu īstenošanā 14% no visiem pēcdoktorantiem, kas īsteno pētniecības pieteikumus, ir ārvalstu pēcdoktoranti. Ārvalstu pēcdoktorantu interese par pēcdoktorantūras pētniecības programmu pakāpeniski pieauga, par ko liecina fakts, ka 1. atlases kārtā no 246 iesniegtajiem pētniecības pieteikumiem tikai 11 pētniecības pieteikumu īstenošanā pieteicās zinātniskās institūcijas un komersanti, kas plānoja piesaistīt ārvalstu pēcdoktorantu, bet 2. atlases kārtā jau 31 (no 140 pieteikumiem) pētniecības pieteikumā tika plānots sadarbība ar ārvalstu pēcdoktorantu. Kopā visās atlases kārtās ir izdevies piesaistīt 50 ārvalstu pēcdoktorantus.

1.1.1.2. pasākuma uzraudzības rādītāji (informācija uz 15.06.2023.):
 
Nr.p.k. Rādītāja nosaukums Plānotā vērtība Sasniegtā vērtība Sasniegtā vērtība %
1. jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) 208 235.4 113
2. zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai sniegts atbalsts pētniecības pieteikumu ietvaros 1 087 1 301 120
3. privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem (euro) 897 429 883 930.42 98.5
4. jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts pētniecības pieteikuma ietvaros 195 121 62
5. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām 76 57 75
6. jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuri projekta ietvaros pilnveidojuši kompetenci, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus 82 23 28


Tāpat 1.1.1.2. pasākuma ietvaros tika noteikti šādi specifiskie iznākuma rādītāji:
- Līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādāts un iesniegts projekta iesniegums ES  pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas aktivitātē "Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND)", un tas novērtēts virs kvalitātes sliekšņa - projekta pieteikums tika novērtēts virs kvalitātes sliekšņa (SIR), bet Eiropas Komisijas (turpmāk –  EK)  finansējums tā īstenošanai netika piesaistīts;
- Līdz 2023. gada 31. decembrim vismaz 70 procenti no atbalstītajiem jaunajiem pētniekiem ir iesaistīti zinātnes komunikācijas aktivitātēs - pēcdoktoranti aktīvi piedalās dažādās zinātnes komunikāciju aktivitātēs un dalās ar savu pētījumu rezultātiem publiski, kā rezultātā rādītāja vērtība ir sasniegta 86% apmērā.

Ir nepieciešams turpināt strādāt pie tā, lai veicinātu komersantu piesaisti un līdzdalību, kā arī lai sekmētu zinātnisko institūciju sadarbību ar komersantiem, tādējādi veicinot mijiedarbību starp uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību un radot un ieviešot jaunus, zināšanu ietilpīgus un konkurētspējīgus produktus.

[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

[2] Konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.345. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315685-par-konceptualo-zinojumu-par-jauna-doktoranturas-modela-ieviesanu-latvija

[3] https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/zinatnu-doktoru-karjera-_2019_rezultati_2021.pdf
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Doktora grādu ieguvušajiem zinātniekiem ir nepieciešams sniegt atbalstu karjeras uzsākšanai zinātniskajās institūcijās vai kvalifikācijai atbilstošas zināšanu ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs, jo pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj pretendēt uz LZP grantiem vai ES finansējumu, līdz ar ko konkurēt ar jau pieredzējušiem zinātniekiem ir samērā sarežģīti un veidojas riski jauno zinātnieku aizplūšanai no nozares. Līdz ar to ir nepieciešams īstenot 1.1.1.9. pasākumu, kas nodrošinās jaunajiem zinātniekiem darbavietas un sekmēs karjeras uzsākšanu  zinātnē.  
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu P&A cilvēkkapitāla attīstību tautsaimniecības nozaru intelektuālās un inovācijas kapacitātes veicināšanai, tai skaitā sniedzot ieguldījumu tādu ZTAIP2027 noteikto mērķu izpildei kā ''nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā PLE izteiksmē'', ''starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (Web of Science, SCOPUS), ir svarīgi turpināt sniegt atbalstu pēcdoktorantiem pēc 1.1.1.2. pasākuma PostDoc projekta īstenošanas beigām. Līdz ar to tiks īstenots 1.1.1.9. pasākums, kas ir paredzēts, lai veicinātu jauno zinātnieku karjeras uzsākšanu zinātnē, tādējādi stiprinot tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.9. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.9. pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, zinātnieki, augstākās izglītības institūcijas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 45 433 473 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 488 841 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 38 080 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 666 515 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 6 720 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 823 326 euro) un privātais līdzfinansējums - 633 473 euro, no kuriem tai skaitā:
   1) Pētniecības pieteikumu īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 32 307 144 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 922 620 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 751050 euro un privāto līdzfinansējumu - 633 473 euro apmērā.
   2) Ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra apstiprina finansējuma saņēmēja izstrādāto un iesniegto COFUND projektu un piešķir finansējumu tā īstenošanai, COFUND projekta īstenošanai plāno nacionālo finansējumu ne vairāk kā 10 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 8 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 500 000 euro.

10 000 000 euro no 1.1.1.9. pasākuma kopējā finansējuma tiek pārdalīts no 1.1.1.5. pasākuma ''Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu'', elastības finansējumu atstājot minētajā 1.1.1.5. pasākumā.

1.1.1.9. pasākums tiks ieviests ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu 1.1.1.9. pasākumam plānoto finansējumu. Projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) ir Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – LZP).

LZP kā finansējuma saņēmējs 1.1.1.9. pasākuma ietvaros nodrošinās:

1) pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta pasākumu īstenošanu:
   - līdz 2024. gada 31.decembrim projekta iesnieguma izstrādi un iesniegšanu kopā ar zinātniskajām institūcijām un komersantiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas aktivitātē "Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND)", lai piesaistītu finansējumu pētniecībai un mācību un karjeras attīstībai;
   - ārvalstu jauno zinātnieku apzināšanu un piesaisti Latvijas zinātniskajām institūcijām vai komersantiem, tai skaitā nodrošinot pēcdoktorantu atlasi un publicitāti EK portālā Euraxess, informējot un konsultējot ārvalsts pēcdoktorantus par atbalsta iespējām un potenciālajām uzņemošajām iestādēm Latvijā;
   - atbalstīto pēcdoktorantu iesaistes zinātnes komunikācijas aktivitātēs stratēģijas izstrāde un īstenošana;
   - mācību un tīklošanās pasākumu organizatorisko un informatīvo atbalstu;
   - nodrošinot nozariskās konsultācijas par atbilstību Viedās specializācijas stratēģijai un pētniecības un attīstības jomas stratēģiskajiem uzstādījumiem, par projektu sagatavošanu un iesniegšanu EK Marijas Sklodovskas-Kirī programmā pētniecības un attīstības cilvēkresursu atbalstam, par atbilstību pētniecības organizācijas statusam, pētniecības kategoriju nošķīrumu un atbalstāmajām izmaksām un to ierobežojumu u.c. jautājumiem, kā arī nodrošinot metodisko atbalstu projektu sagatavošanā, kas saistīts ar valsts atbalsta regulējuma ievērošanu, nodarbinātības un darba laika uzskaites u.c. jautājumiem;

2) pētniecības pieteikumu atlasi, vērtēšanu, līgumsaistību izpildes uzraudzību:
   - ikgadējo pētniecības pieteikumu atlases konkursu organizēšana;
   - ārvalstu ekspertu datubāzē iekļauto ekspertu atlase un darba koordinēšana;
   - pētniecības pieteikumu finansēšana un dokumentācijas pārbaude;
   - pētniecības pieteikumu zinātniskā snieguma novērtējums.

LZP kā finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas izmaksas nepārsniedz 3 126 329 euro no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma, un ietver šādas izmaksu pozīcijas:
   - ārvalstu ekspertu datu bāzē iekļauto ekspertu pētniecības pieteikuma zinātniskās kvalitātes vērtēšanas izmaksas (pētniecības pieteikuma sākotnējās, vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes vērtēšana) – indikatīvi 1% no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma);
   - 1.1.1.9. pasākuma projekta vadībā un projekta īstenošanā iesaistītā personāla atalgojuma izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – indikatīvi 7 % no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma;
   - pārējās 1.1.1.9. pasākuma projekta īstenošanas izmaksas (E-platformas uzturēšana un pilnveide, tulkošanas un citi pakalpojumi, komandējumu un darba braucienu izmaksas, veselības apdrošināšanas izmaksas projekta īstenošanā iesaistītā projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, publicitātes izmaksas un netiešās izmaksas) – indikatīvi  3 % no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma.

Noteikumu projektā papildus noteikts, ka IZM līdz 2025. gada 31. decembrim veic 1.1.1.9. pasākuma ieviešanas nosacījumu un atbalstāmo darbību vidusposma izvērtējumu, tajā skaitā izvērtējot pasākuma atbilstību aktuālākajiem Latvijas viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem, un nepieciešamības gadījumā sagatavo priekšlikumus grozījumiem pasākuma ieviešanas nosacījumos un atbalstāmajās darbībās.

LZP saskaņā ar noteikumu projektā un 1.1.1.9. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos noteikto, izstrādās un atklātas pētniecības pieteikumu iesniegumu atlases veidā organizēs pētniecības pieteikumu atlasi. Pētniecības pieteikumu zinātnisko kvalitāti vērtēs ārvalstu ekspertu datu bāzē iekļautie eksperti, piemērojot ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas-Kirī programmas “Pēcdoktorantūras stipendijas” (turpmāk - MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas”) vērtēšanas pieeju un principus.

Pētniecības pieteikumus 1.1.1.9. pasākuma ietvaros LZP atklāta pētniecības pieteikumu iesniegumu atlasē var iesniegt Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts  sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – pētniecības pieteikuma iesniedzējs), nodarbinot Latvijas vai ārvalstu pēcdoktorantu (doktora grāds iegūts ne vairāk kā desmit gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa, ko pamatota iemesla (bērna kopšanas atvaļinājums, pārejoša darbnespēja) gadījumā, var pagarināt par posmu līdz diviem gadiem).

Pētniecības pieteikuma iesniedzējs pētniecības pieteikumu var īstenot individuāli vai partnerībā ar ārvalsts vai Latvijas zinātnisko institūciju, augstskolu vai komersantu, kas nodibina darba tiesiskās attiecības ar pēcdoktorantu un nodrošina pieeju infrastruktūrai un cilvēkresursiem pētniecības pieteikuma ietvaros nepieciešamo pētījumu īstenošanai (negūstot ekonomiskās priekšrocības un intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no pētniecības pieteikuma ietvaros veiktajām darbībām).

Pētniecības pieteikuma iesniedzējiem jāizstrādā pēcdoktorantu pieteikuma atlases kārtība, kas ir skaidra, iepriekš noteikta un publiski pieejama, nediskriminējoša un atbilstoša iestādes cilvēkresursu attīstības plānam un pētniecības programmai.

Pētniecības  pieteikuma īstenotājam, saņemot no pēcdoktoranta iesniegumu ar lūgumu  pagarināt pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņu, ir tiesības pagarināt pētniecības pieteikuma īstenošanu, ja pēcdoktorantam nav iespējas pabeigt pētniecības pieteikuma īstenošanu sākotnēji noteiktajā termiņā objektīvu iemeslu dēļ, proti:
1) Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā minētas ilgstošas pārejošas darbnespējas dēļ, ja pētījuma pieteikuma pieteicējs neizmanto Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā noteiktās tiesības darba līguma ar doktorantu uzteikumam;
2) pēcdoktorants atrodas grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;
3) pēcdoktorants atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņu var pagarināt saskaņā ar līgumu vai vienošanos par pētniecības pieteikuma īstenošanu līdz 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos noteiktajam maksimālajam projekta īstenošanas termiņam, ja tas ir iespējams.

Ja līdz 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos noteiktajam maksimālajam projekta īstenošanas termiņam nav iespējams  īstenot pētniecības pieteikumu, tad puses var izbeigt līgumu vai vienošanos par pētniecības pieteikuma īstenošanu  un pētniecības pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt tikai to finansējuma daļu, kas sedz attiecināmās izmaksas par jau veiktajām darbībām  proporcionāli sasniegtajiem rezultātiem, vai arī pētniecības pieteikuma iesniedzējam pašam jānodrošina finansējums pētniecības pieteikuma pabeigšanai.

Papildus vēršam uzmanību, ka plānotie izskatāmie jautājumi pētniecības pieteikuma īstenošanas pagarināšanai vienādi attiecināmi gan uz vīriešiem, gan sievietēm pēcdoktorantiem, kā objektīvus iemeslus vērtējot ilgstošu pārejošu darbnespēju vai atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā.

1.1.1.9. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts pētniecības pieteikumiem, kas sniedz ieguldījumu Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

Viena pētniecības pieteikuma īstenošanai 36 mēnešu laikā maksimālais pieejamais  finansējums   ir 189 210  euro, kas ietver:
   - personāla (pēcdoktoranta) izmaksas atbilstoši MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai standartlikmei (piemērojot korelācijas koeficientu 76%) - līdz 3 860 euro mēnesī, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas;
   - pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu vienas vienības izmaksas atbilstoši MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai standartlikmei – 1 000 euro mēnesī, kas tostarp ietver pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību nostiprināšanas un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas, tīklošanās pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumu, dalības maksu konferencēs un iesaistes informatīvos pasākumos izmaksas;
   - netiešās izmaksas par pētniecības pieteikuma īstenošanas nodrošināšanai izmantotajiem pētniecības pieteikuma iesniedzēja administratīvajiem un infrastruktūras resursiem, kas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
         - kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma noma vai iegāde;
         - telpu noma vai īre, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas (tai skaitā iestādes koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionāla segšana);
         - telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
         - informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas;
         - pētniecības pieteikuma iesniedzēja atbalsta un vadības personāla atlīdzības izmaksas;
         - izmaksas, kas nav iekļautas pēcdoktoranta atlīdzības izmaksās un pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu vienas vienības izmaksas, bet ir nepieciešamas pētniecības pieteikuma rezultātu sasniegšanai;
   - mobilitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši MSCA "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 600 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir 6 mēneši vai vairāk;
   - ģimenes pabalsta izmaksas atbilstoši MSCA "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 660 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir 6 mēneši vai vairāk.

Lai veicinātu pēcdoktorantus iegūt starptautisku pieredzi un pilnveidot kompetences, pasākuma ietvaros var tik īstenota divu veidu starptautiskā mobilitāte ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma gadījumā - īsā mobilitāte (obligāta) - vismaz 2 mēneši pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā (pētniecības izmaksu ietvaros) un garā mobilitāte (pēc izvēles) - vismaz 6 mēneši pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā (ar iespēju saņemt papildus mobilitātes nodrošināšanas izmaksas, lai segtu ar mobilitāti saistītas transporta un uzturēšanās izmaksas, kā arī, ja nepieciešams, projektā iesaistītā pētnieka ģimenes pabalsta izmaksas).

Pētnieka mobilitātes nodrošināšanas izmaksu attiecināmība projekta īstenošanai tiek vērtēta projekta iesnieguma vērtēšanas posmā.

Pētnieka ģimenes pabalsta izmaksas ir attiecināmas, ja projektā nodarbinātajam pētniekam ir ģimene, t.i. projekta iesniedzējs ar atbilstošu dokumentāciju ir pamatojis, ka projektā nodarbinātais pētnieks ir: a) laulībā; b) attiecībās ar līdzvērtīgu statusu laulībām, kas atzītas ar konkrētās valsts vai reģiona tiesību aktiem, kurā šis attiecības tika noformētas; c) pētniekam apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma gadījumā mobilitāte ir pēc nepieciešamības.

Pētniecības pieteikuma ietvaros atbalstāmas sekojošas darbības:
- pētniecība;
- pēcdoktoranta kompetenču pilnveide, starptautiskā mobilitāte un tīklošanās pasākumi;
- zināšanu un tehnoloģiju pārnese;
- tehnoloģiju tiesību iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana.

Fundamentālo pētījumu īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs nepārsniedz 20 procentus no kopējā pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamā finansējuma.

1.1.1.9. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts ar saimniecisku darbību nesaistītu un ar saimniecisku darbību saistītu pētniecības pieteikumu īstenošanai, ievērojot ar valsts atbalstu saistīto normatīvo aktu regulējumu, tai skaitā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Lai nodrošinātu projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju, pētniecības pieteikuma īstenotājs nodrošina pētniecības pieteikuma ietvaros izveidotās darbavietas ilgtspēju un pētniecības virziena attīstību vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:

1) iznākuma rādītāji:
   - pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos – 20;
   - uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām – 13;
2) rezultātu rādītāji:
   - pēcdoktoranti, kas saņēmuši ERAF atbalstu – vismaz 167;
   - jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) – 50;
   - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) - 633 473 euro;
3) nacionālie rādītāji:
   - līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādāts un iesniegts projekta iesniegums Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas aktivitātē "Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND – Co-funding of regional, national and international programmes)" (turpmāk – COFUND projekts), un tas novērtēts virs kvalitātes sliekšņa; 
   - zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai sniegts atbalsts pētniecības pieteikumu ietvaros (kuras indeksētas Web of Science un/vai Scopus datu bāzēs);
   - jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts pētniecības pieteikuma ietvaros.

Līdzīgi kā 1.1.1.2. pasākumā, arī 1.1.1.9. pasākumā ir paredzēts īstenot COFUND projektu, bet, ņemot vērā, ka šobrīd nav pieejama detalizēta projekta budžeta tāme, tad MK noteikumi ar starptautiskās pētniecības pieteikumu īstenošanas nosacījumiem tiks papildināti, kad LZP sagatavos projekta iesniegumu. Tiek plānots, ka indikatīvi varētu tikt atbalstīti ap 78 starptautiskajiem pēcdoktorantiem.

Lai nodrošinātu pēcdoktorantūras atbalsta pasākumu nepārtrauktību, 1.1.1.9. pasākuma īstenošanai līdz projekta apstiprināšanai nepieciešamo finansējumu LZP kā 1.1.1.9. pasākuma plānotā finansējuma saņēmēja attiecināmo izmaksu segšanai līdz 62 020 euro apmēram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Finansējums paredzēts kā atlīdzības izmaksas LZP darbiniekiem par projekta dokumentācijas izstrādi.

1.1.1.9. pasākums tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika izvērtēts risinājums, kad projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti. Taču šādā risinājumā tika saskatīti tādi riski kā paaugstināts interešu konflikta risks atlasot ekspertus pētniecības pieteikumu zinātniskās kvalitātes izvērtējumam, nepieciešamība pēc kontroles mehānisma, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pētniecības pieteikumu atlases kvalitātes līmeni visās institūcijās, lielākas projektu administrēšanas izmaksas un lielāks administratīvais slogs zinātniskajām institūcijām.

LZP līdzšinējā pieredze projekta administrēšanā tiek vērtēta kā iespēja nodrošināt maksimāli efektīvu 1.1.1.9. pasākuma ieviešanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zinātniskais personāls
  • Pēcdoktoranti
Ietekmes apraksts
Tiešs atbalsts ir paredzēts pēcdoktorantiem. Pēcdoktorantiem tiks nodrošināta iespēja saņemt atbalstu pētniecības projektu īstenošanai un uzsākt karjeru zinātniskajās institūcijās, tādējādi sekmējot karjeras izaugsmi un pilnveidojot savu kompetenci, kam būs tieša ietekme uz kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. 
Juridiskās personas
  • Zinātniskie institūti
  • Augstākās izglītības institūcijas
  • Komersanti
Ietekmes apraksts
Augstāko izglītības institūciju, zinātnisko institūtu un komersantu dalība pasākumā veicinās konkurētspējas paaugstināšanu un sekmēs jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā pieaugs pētniecībā nodarbināto skaits, tādējādi sekmējot nozaru konkurētspēju un valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta īstenošana ietekmēs uzņēmējdarbības vides, pētniecības un inovācijas attīstību, sekmējot jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi. 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā pieaugs Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits, kas sekmēs Latvijas nozaru konkurētspēju, tostarp veicinās jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā pieaugs pētniecībā nodarbināto skaits, tādējādi sekmējot nozaru konkurētspēju un valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību. 

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā pieaugs pētniecībā nodarbināto skaits, tādējādi sekmējot nozaru konkurētspēju un valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību. 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
1 923 503
0
4 813 503
0
7 171 403
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
1 923 503
0
4 813 503
0
7 171 403
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
2 262 945
0
5 662 945
0
8 436 945
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
2 262 945
0
5 662 945
0
8 436 945
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
-339 442
0
-849 442
0
-1 265 542
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
-339 442
0
-849 442
0
-1 265 542
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
-1 265 542
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.1.1.9. pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 45 433 473 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 488 841 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 38 080 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 666 515 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 6 720 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 823 326 euro) un privātais līdzfinansējums - 633 473 euro, no kuriem:

1) Pētniecības pieteikumu īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 32 307 144 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 922 620 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 751050 euro un privāto līdzfinansējumu - 633 473 euro apmērā.

2) Ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra apstiprina šo noteikumu 12. punktā minētā finansējuma saņēmēja izstrādāto un iesniegto COFUND projektu un piešķir finansējumu tā īstenošanai, COFUND projekta īstenošanai plāno nacionālo finansējumu ne vairāk kā 10 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 8 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 500 000 euro.

Projektu plānots indikatīvi ieviest no 2023. gada III ceturkšņa līdz 2029. gada IV ceturksnim (projekta īstenošanas laiks indikatīvi 7 gadi). 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
1.1.1.9. pasākuma īstenošanai plānotie ieņēmumi sastāda 35 422 620 euro (ERAF finansējums).  Indikatīvais ieņēmumu plānotais sadalījums:
2024.gadā – 1 923 503 euro jeb aptuveni 5 % no kopējiem ieņēmumiem;
2025.gadā – 4 813 503 euro jeb aptuveni 15 % no kopējiem ieņēmumiem;
2026.gadā - 7 171 403 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem ieņēmumiem;
2027.gadā – 7 171 403 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem;
2028. gadā – 7 171 404 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem;
2029.gadā – 7 171 404 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1.1.1.9. pasākuma īstenošanai nepieciešamie izdevumi sastāda 41 673 670 euro, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 6 251 050 euro.
Indikatīvais izdevumu plānotais sadalījums:
2024.gadā – 2 262 945 euro jeb aptuveni 5 % no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 339 442 euro;
2025.gadā – 5 662 945 euro jeb aptuveni 15 % no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 849 442 euro;
2026.gadā - 8 436 945 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 1 265 542 euro;
2027.gadā – 8 436 945 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 1 265 542 euro;
2028.gadā – 8 436 945 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 1 265 541 euro;
2029.gadā – 8 436 945 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 1 265 541 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Nepieciešamais finansējums pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.06.2014, Eiropas komisija, L 187/1, regula, Komisijas Regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0316
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 316/2014 ( 2014. gada 21. marts ) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.06.2014, Eiropas komisija, L 187/1, regula, Komisijas Regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punkts 
2.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 84. punkts 
2.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkts 
2.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punkts 
2.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkts 
2.11. apakšpunkts, 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punkts 
2.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punkts 
2.16. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1.pielikums
2.18. apakšpunkts; 47.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta ''a'' apakšpunkts
24.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts
48.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunkts
52.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punkta "a" apakšpunkts
52.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. panta 3. punkta "b" un ''d'' apakšpunkts
52.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punkts
64. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkts
83. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 4. punkts
83. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 28. punkts
85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punkts
85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 59. pants
85. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pants
87. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 noteikumu projektā definēti jēdzieni "efektīva sadarbība", "fundamentālie pētījumi'', ''grūtībās nonācis uzņēmums'', ''pārredzama atbalsta kategorija'', ''lielais komersants'', ''pētniecības organizācija'', ''rūpnieciskie pētījumi'', ''sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants''
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 316/2014 ( 2014. gada 21. marts ) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta ''b'' apakšpunkts
2.19. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Definēts jēdziens "tehnoloģiju tiesības"
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
82. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības 
50. pants
82. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta IZM kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde un LZP kā projekta iesniedzējs/finansējuma saņēmējs.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta NAP2027 indikatora Nr.133 “Nodarbinātā zinātniskā personāla īpatsvars no kopējā nodarbināto skaita (pilna laika slodzēs), indikatora Nr. 134 “Jauno doktoru īpatsvars no 25–34 gadus veciem iedzīvotājiem”, kā arī indikatora Nr. 136 “Starptautiskās citējamības datubāzē Scopus iekļauto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā” mērķa vērtības sasniegšana. 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi