Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta “Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros” (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir dzīvojamo īres māju būvniecība ar mērķi veicināt būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu zemas īres maksas mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli uz tirgus nosacījumiem.

Vispārējā kārtība

Viens no izaicinājumiem Latvijā ir mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu un par pieejamu cenu mājokļu pieejamības nodrošināšana, kas ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām, tāpēc mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Lai arī mājsaimniecību ienākumi pieaug pakāpeniski (2018. gadā mājsaimniecību ienākumi, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 9,9 %, vidējiem mājsaimniecību ienākumiem sasniedzot 1229 euro^[1]), tie joprojām ir zemi, lai veidotu nozīmīgus uzkrājumus kvalitatīva mājokļa iegādei vai kvalitatīva mājokļa īrei tirgū, jo šādu mājokļu cenas nav atbilstošas iedzīvotāju ienākumiem^[2].
Salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā ir viens no zemākajiem mājsaimniecību ienākumu līmeņiem. Atbilstoši Eurostat datiem par 2018.gadu, mājsaimniecību ienākumu līmenis Latvijā pēc pirktspējas paritātes^[3] veido tikai 59% no Eiropas Savienības vidējā mājsaimniecību ienākuma rādītāja.

Izvērtējot mājokļu pieejamības kontekstā esošā dzīvojamā fonda situāciju kopumā, jāuzsver, ka šī brīža dzīvojamais fonds ir būtiski novecojis, kas palielina tā uzturēšanas izmaksas un, ņemot vērā zemos mājsaimniecību ienākumus, ir ierobežotas tā atjaunošanas perspektīvas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem līdz 1941.gadam Latvijā uzbūvēti 45% no visa daudzdzīvokļu ēku skaita, savukārt no 1961. līdz 1992. gadam Latvijā uzcelti 51% no dzīvojamā fonda, bet kopš 1993.gada no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%, kas salīdzinoši ar citām OECD valstīm, ir viens no zemākajiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka dzīvojamais fonds nolietojas straujāk, nekā jaunu dzīves vietu būvniecība. Salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā privāto investīciju apmēri daudzdzīvokļu namu būvniecībā ir ievērojami mazāki (2019.gadā Latvijā uzbūvēti 1889 dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, savukārt Igaunijā – 4193 un Lietuvā – 5507).

Viens no īres tirgus attīstības primārajiem šķēršļiem, jo īpaši reģionos, ir nepietiekama iedzīvotāju pirktspēja (ienākumi Latvijā ir vieni no zemākajām Eiropas Savienībā), kas nosaka, ka šobrīd privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā ir nepietiekamas. Tirgū pieejamie kreditēšanas termiņi ir būtiski īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņu, kā rezultātā palielinās izmaksas par dzīvojamo telpu īri un mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem ir ierobežota pieejamība šādiem īres dzīvokļiem.

Pašlaik privātais sektors nav ieinteresēts veikt investīcijas īres namu būvniecībā reģionos, jo ņemot vērā augstās būvniecības izmaksas un attīstītāja vēlamo investīciju atmaksāšanās periodu, īres maksa no jauna uzbūvētos mājokļos pārsniedz iedzīvotāju maksātspēju. To parāda statistika par uzbūvētās dzīvojamās platības apmēriem kopš 2010. līdz 2017.gadam – 91,8% no jaunu mājokļu dzīvojamās platības uzbūvēti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgas pašvaldībās. Papildinot minēto, atbilstoši Latio Mājokļu tirgus pārskatam par 2020.gadu, lielākā daļa īpašumu joprojām tiek iegādāti Rīgā (pēc darījumu skaita tie ir 48 %) un Pierīgā (pēc darījumu skaita – 14 %), savukārt reģionos pieprasījums pēc mājokļiem nav samazinājies, bet liela daļa saskaras ar piedāvājuma trūkumu^[6].

Mājokļa pieejamība uzsvērta arī OECD Ekonomikas pārskatā^[7] par Latviju, kur statistika par iedzīvotāju labklājību Latvijā, salīdzinājumā ar OECD vidējo rādītāju, ir viena no zemākajām tieši ienākumu un mājokļu pieejamības kategorijās.
Tāpat būtiski uzsvērt, ka atbilstoši Eurostat^[8] datiem par iedzīvotāju iedalījumu pēc mājokļa īpašumtiesību statusa, 2018.gadā Latvijā tikai 7,5% iedzīvotāju īrē mājokli atbilstoši tirgus cenas vērtībai, pie tam lielākā daļa šo īrnieku īrē dzīvokli sekundārajā tirgū, padomju laiku tipveida apbūvē, kas nav atbilstoša mūsdienu būvniecības, energoefektivitātes un labiekārtotības standartiem.
Tādējādi ir secināms, ka šobrīd tirgū ir vērojams izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkums, ko kā problēmu ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija 2019.gada ziņojumā par Latviju.

Par izmaksu ziņā pieejamu mājokļu trūkumu uzsver arī OECD 2020.gada 17.jūnijā publicētajā sadarbības projektā “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā” (turpmāk – OECD projekts), norādot, ka ir novērots privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres māju celtniecībā, savukārt ir pieprasījums pēc cenu ziņā pieejamiem īres mājokļiem. Tā rezultātā šīm mājsaimniecībām trūkst izmaksu ziņā pieejamu mājokļu alternatīvu.
Kā norāda OECD sadarbības projektā, tad valsts atbalstu mājokļu pieejamībai saņem neliela daļa no mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem, turklāt, atbalsta līmenis ir ierobežots. Sociālie īres mājokļi un dzīvokļa pabalsti ir galvenie atbalsta instrumenti cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Valsts piedāvā hipotekārā kredīta garantijas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem (personām ar augstāko profesionālo vidējo izglītību, kas ir jaunākas par 35 gadiem). Šo atbalstu pārsvarā var izmantot mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem Rīgas reģionā. Tādējādi esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai no mājsaimniecībām – t.s. “neatbalstītais vidusslānis”, kas aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu.

Papildus, lai izvērtētu situāciju attiecībā uz nekustamā īpašuma attīstītāju aktivitāti daudzdzīvokļu māju attīstīšanai reģionos un identificētu problēmas, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - sabiedrība "Altum") Ekonomikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) uzdevumā 2021.gadā pasūtīja pētījumu “Tirgus nepilnības izvērtējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas”^[9] un tā secinājumi ir šādi:

1) pēdējo 5 gadu laikā nav novērojama aktīva daudzdzīvokļu māju būvniecības projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas. Atrodami vien atsevišķi šādu projektu piemēri, kas skaidrojams ar:
    1.1) augsto būvniecības pašizmaksu daudzdzīvokļu māju būvniecībai Rīgā un ārpus tās;
    1.2) būtiskām atšķirībām dzīvokļu cenu līmeņos, tirgus aktivitātē un iedzīvotāju maksātspējā, salīdzinot Rīgu un Pierīgu ar pārējām Latvijas pilsētām reģionos;
    1.3) būtiskām atšķirībām nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, salīdzinot Rīgu un pilsētas reģionos;
    1.4) tikai atsevišķi nekustamā īpašuma attīstītāji specializējas nekustamā īpašuma attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas un tikai neliela daļa no nekustamā īpašuma attīstītājiem var izpildīt nosacījumus kredītiestāžu aizdevumu saņemšanai (attiecībā uz pašu dalību projektā, pašu kapitāla apmēru, nodrošinājumu, esošu naudas plūsmu u.c.).
Tādējādi, ņemot vērā minēto, ir novērojams piedāvājuma iztrūkums dzīvokļiem “jaunajos projektos”, tai skaitā uz īri, ārpus Rīgas un Pierīgas.

2) nekustamo īpašumu attīstīšanai galvenokārt tirgū ir pieejami komercbanku aizdevumi ar termiņu līdz 15 gadiem, un, lai saņemtu komercbanku aizdevumu, attīstītājiem ir jānodrošina pašu līdzdalība 30% - 50% apmērā no projekta izmaksām, bet aizdevuma procentu maksājumiem vismaz sākotnēji nepieciešama esošas uzņēmējdarbības naudas plūsma, nepieciešams papildus nodrošinājums. Šāda komercbanku kreditēšanas politika neveicina nekustamo īpašumu attīstīšanu reģionos. Finansējums, galvenokārt, ir pieejams nekustamā īpašuma attīstītājiem ar spēcīgu finanšu kapacitāti, kas  spēj jaunu projekta attīstību nodrošināt ar esoša biznesa naudas plūsmu, ķīlas objektiem.

3) problemātiku attiecībā uz finansējuma pieejamības nepietiekamību nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšanai uz īri reģionālajās pilsētās, daļēji skaidro nepietiekami augstais nekustamā īpašuma cenu līmenis, lai nodrošinātu projektu rentabilitāti, kā arī daļēji skaidro ar ilgtermiņa kredītu (virs 15 gadiem) nepieejamību tirgū un komercbanku augstās prasības aizdevuma saņemšanai (attiecībā uz pašu dalību projektā, pašu kapitāla apmēru, nodrošinājumu, esošu naudas plūsmu u.c.).

Papildus jānorāda, ka Ministrija 2021.gada februārī veica pašvaldību aptauju (izņēmums Rīga un pašvaldības, kas robežojas ar Rīgu), lai identificētu pieprasījumu pēc zemas īres maksas mājokļiem, kā rezultātā pašvaldības norādīja uz lielu zemas īres maksas mājokļu nepieciešamību (aptuveni 1400 dzīvokļi nepieciešami uz šo brīdi).

Ievērojot augstāk minēto, ir pamatoti konstatēt tirgus nepilnību izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu piedāvājumā sabiedrības daļai, kuru ienākumu līmenis nedod iespēju īrēt kvalitatīvu mājokli uz tirgus nosacījumiem un tādējādi tirgus nepilnības mazināšanai Noteikumu projekta ietvaros sniegt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES).

Noteikumu projekta ietvaros atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas dzīvojamās īres mājas būvniecībai kā aizdevumu un kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai dzīvojamās īres mājas būvniecībai sniedz sabiedrība “Altum”.

Noteikumu projekts paredz divas būvniecības projekta finansēšanas iespējas:
1) sabiedrība "Altum" būvniecības projektu finansē sadarbībā citu finanšu institūciju, lai tādējādi nodrošinātu iespējas arī finanšu tirgus dalībniekiem līdzfinansēt dzīvotspējīgus projektus;
2) sabiedrība "Altum" finansē projektu bez citu finanšu institūciju līdzdalības līdz 95 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Nekustamā īpašuma attīstītājs var pieteikties atsevišķam sabiedrības “Altum” aizdevumam gadījumā, ja no cita finansētāja tiek saņemts atteikums aizdevuma saņemšanai vai 20 darbdienu laikā no nekustamā īpašuma attīstītāja iesniegtā pieteikuma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas cita finansētāja finansējuma saņemšanai netiek saņemta atbilde par finansējuma piešķiršanu. Šādi nosacījumi nodrošina, ka sabiedrība "Altum", atsevišķi sniedzot aizdevumu, nekonkurē ar citiem finansētājiem tirgū. Šīs atbalsta programmas ietvaros pieļaujams citas finanšu institūcijas atteikums vai arī atbildes nesaņemšana, sākot ar 2022. gada janvāri.

Gadījumā, kad sabiedrība “Altum” aizdevumu sniegs kopā ar citu finanšu institūciju, tad šādā gadījumā sabiedrības “Altum” sniegtais aizdevums būs subordinēts attiecībā pret citas finanšu institūcijas sniegto aizdevumu un pastiprināts ar zemāku nodrošinājuma kārtu. Zemāka nodrošinājuma kārta nozīmē, ka citai finanšu institūcijai būs pirmās ķīlas tiesības uz īpašumu (dzīvojamo īres māju), kas ir uzbūvēts ar aizdevumu. Šāda prakse tiek piemērota maksātnespējas procesā, kad sākotnēji tiek segtas citas finanšu institūcijas saistības, pēc kurām attiecīgi sabiedrības “Altum” saistības, un zaudējumu gadījumā sabiedrībai “Altum” ir paredzēts publiskais riska segums – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) finansējums.

Lai atvieglotu nekustamā īpašuma attīstītājam naudas plūsmu, kas ir būtiski projekta attīstīšanas sākuma stadijā, kad dzīvojamās īres mājas būvniecības posmā nekustamā īpašuma attīstītājam nav īres ieņēmumu, tad noteikumu projekts paredz iespēju sabiedrībai “Altum” atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu gan tādos gadījumos, kad sabiedrība “Altum” ir vienīgais finansētājs, gan arī gadījumos, kad projektu līdzfinansē cita finanšu institūcija (šādā gadījumā sabiedrības “Altum” aizdevuma pamatsummas atmaksa var tik atlikta pat visu citas finanšu institūcijas aizdevuma atmaksas termiņu).

Kapitāla atlaides apmērs ir noteikts līdz 30 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kas tiek finansētas no Atveseļošanās fonda finansējuma, un vienlaikus, piemērojot Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā noteiktā finanšu instrumenta definīciju, ir noteikts, ka kapitāla atlaides apmērs nepārsniedz 49 % no sabiedrības “Altum” un citu finanšu institūciju kopējā aizdevumu apmēra.
Kapitāla atlaide tiek attiecināta uz sabiedrības “Altum” piešķirtā aizdevuma neatmaksāto daļu un nekustamā īpašuma attīstītājam nav jāatmaksā daļa no sabiedrības “Altum” aizdevuma pamatsummas piešķirtās kapitāla atlaides apmērā.

Lai nodrošinātu publiskā finansējuma lietderīgu izlietojumu, un nodrošinātu publisko investīciju ieguldījumu mājokļu pieejamības veicināšanā reģionos, noteikumu projekts paredz vairākus kapitāla atlaides piešķiršanas nosacījumus:
1) izīrēto dzīvokļu skaita apjomu, kam jāsasniedz 90 % vai 100 % pret kopējo mājas dzīvokļu skaitu un šis sasniedzamais lielums ir noteikts atbilstoši īres mājas lielumam – kopējam dzīvokļu skaitam;
2) dzīvojamās īres mājas nodošanas ekspluatācijā laiku, kas nosaka kapitāla atlaides apmēru līdz 25 % vai 30 % apmērā.  Šāds nosacījums paredzēts, lai veicinātu Atveseļošanās fonda plāna ietvaros noteikto rādītāju veiksmīgu izpildi: Atveseļošanās fonda plāns paredz, ka šīs atbalsta programmas ietvaros līdz 2024.gada 31.decembrim ir jāapstiprina projekti par 300 dzīvokļu būvniecību, un līdz 2026.gada 31.augustam ir jāapstiprina projekti par 700 dzīvokļu būvniecību, no kuriem ir jābūt uzbūvētiem 300 dzīvokļiem;
3) kapitāla atlaides iespējamais apmērs katram atbalsta saņēmējam tiek aprēķināts individuāli saskaņā ar noteikumu projektā noteikto metodiku par kompensācijas un pārkompensācijas aprēķināšanu, un šāds nosacījums ir paredzēts, lai ievērotu Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumā Nr.2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, noteiktos nosacījumus. Minētā metodika būs pieejama publiski sabiedrības “Possessor” un sabiedrības “Altum” tīmekļa vietnēs pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā;
4) citus nosacījumus.

Lai veicinātu īres mājokļu pieejamību, noteikumu projekts paredz plašu nekustamā īpašuma attīstītāju subjektu loku - komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Gadījumā, ja nekustamā īpašuma attīstītājs būs kooperatīvā sabiedrība, tad tās attīstītos dzīvojamās īres mājas dzīvokļus, ievērojot noteikumu projekta nosacījumus, varēs izīrēt vienīgi attiecīgās kooperatīvās sabiedrības biedriem, kas saskaņā ar noteikumu projektu, tiks uzskaitīti vienotā pašvaldības rindā. Kooperatīvo sabiedrību iekļaušana nekustamā īpašuma attīstītāju lokā ir saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 1.panta mērķi, jo tiek paredzēta tieša ietekme uz kooperatīvo sabiedrību biedru ekonomisko interešu īstenošanu, nodrošinot investīciju (aizdevumu veidā) piesaistes un kapitāla atlaides saņemšanas iespējas dzīvojamo īres māju būvniecībai kooperatīvo sabiedrību biedriem. Turklāt, ietverot Kooperatīvās sabiedrības nekustamo īpašumu attīstītāju lokā, tiks nodrošināts Noteikumu projekta 2.punktā minētais mērķis, jo Kooperatīvās sabiedrības noteikumu projekta ietvaros finansētās dzīvojamās īres mājas dzīvokļus varēs izīrēs tikai tiem biedriem, kas izpildīs noteikumu projekta nosacījumus attiecībā uz ienākumu sliekšņiem, un attiecīgi veidos to sabiedrības daļu (noteikumu projektā definēto mērķa grupu), kurai nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējams iegūt mājokli uz tirgus nosacījumiem.

Pašu nekustamo īpašumu attīstītāju līdzdalība projektā noteikta vismaz 5 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā komercbanku un citu finanšu institūciju iespēju līdzfinansēt projektu sadarbībā ar sabiedrību “Altum”, noteikumu projekts neparedz noteikt atbalsta lēmuma pieņemšanas termiņu, jo to ietekmē tādi faktori, kā projekta gatavība, papildus nepieciešamā informācija.

Atbalsta programmai pieejamā Atveseļošanās fonda finansējuma apmērs ir 42 900 000 eiro.

Ņemot vērā, ka projekta pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nevar tikt finansētas no Atveseļošanās fonda finansējuma, un tās sastāda būtisku būvniecības izmaksu apmēru un attiecīgi projektu īstenotājiem ir nepieciešams finansējums, lai segtu šīs izmaksas un realizētu projektus, tad projekta pievienotās vērtības izmaksu finansēšanai būs pieejami citi noteikumu projektā noteiktie sabiedrības “Altum” resursi, piemēram, Valsts aizdevums, un projekta pievienotās vērtības nodoklis no šiem resursiem varēs tikt finansēts tikai gadījumos, ja tas nav atgūstams vispārējā kārtībā. Papildus, ņemot vērā ierobežoto attiecināmo izmaksu apmēru, kas var tikt finansēts no Atveseļošanās fonda līdzekļiem, kā arī šā brīža situāciju būvniecības nozarē un būvniecības materiālu cenu kāpumu, tad noteikumu projekts paredz iespēju no citiem sabiedrības “Altum” resursiem finansēt arī citas izmaksas, ko veidotu attiecīgi pārsniegums virs attiecināmo izmaksu limita. Vienlaikus, lai nodrošinātu izmaksu ierobežojumus un tādejādi mājokļus par pieejamu īres maksu, noteikumu projektā tiek saglabāts zemas īres maksas ierobežojums 5 EUR/m2 mēnesī (reizi gadā var tik palielināts saskaņā ar vidējo valsts inflācijas līmeni), kas jāņem vērā, plānojot attiecināmo un citu izmaksu apmērus un attiecīgi naudas plūsmu aizdevumu saistību segšanai.

Noteikumu projekta ietvaros dzīvojamās īres mājas īres dzīvokļu nodrošināšana mājsaimniecībām, ko sniedz nekustamā īpašuma attīstītāji, ir definēta kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES) (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums). Attiecīgi Noteikumu projekts paredz visas tās prasības, kas izriet no Eiropas Komisijas lēmuma, tā piemēram, mājsaimniecību ienākumu līmeņu ierobežojumus, lai pretendētu uz dzīvojamās īres mājas īres dzīvokli, nosacījumus Pilnvarojuma līgumam, kas noslēgts starp nekustamā īpašuma attīstītāju un pašvaldību par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, kompensācijas un citus nosacījumus.

Noteikumu projekts paredz šādus atbalsta programmas nosacījumus attiecībā uz īres maksu, mājsaimniecību ienākumu sliekšņiem, attiecināmajām izmaksām, dzīvokļa platību un sasniedzamajiem rādītājiem:

1) Zemas īres maksas mājokļi ir pieejami mājsaimniecībām, kuru ienākumi iepriekšējā taksācijas gadā uz dzīvojamās telpas piešķiršanas brīdi izīrēšanai ir šādi:
   1.1.) nepārsniedz 980 eiro vienas istabas dzīvoklim;
   1.2.) nepārsniedz 1635 eiro divu istabu dzīvoklim;
   1.3.) nepārsniedz 2450 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim.
   1.4.) trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami tām mājsaimniecībām, kuras veido vismaz divas personas.
Lai atbalsta programmas īstenošanas laikā nodrošinātu ienākumu sliekšņu atbilstību aktuālajai ekonomiskajai situācijai, sākot no 2023.gada 1.janvāra un turpmāk katru gadu ienākumu sliekšņus ir paredzēts koriģēt atbilstoši valsts inflācijas līmenim, un to nodrošinās ministrija, un aktuālos mājsaimniecību ienākumu sliekšņus savā tīmekļa vietnē publicēs gan ministrija, gan sabiedrība "Altum", gan sabiedrība “Possessor”.
Aprēķinot ienākumus mājsaimniecībām un attiecīgi nosakot to atbilstību īres tiesībām, tiks piemērota Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ietvertā mājsaimniecības definīcija.

Ņemot vērā, ka atbalsta programma tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, tad atbalsta programmas koncepta un attiecīgi mājsaimniecību ienākumu sliekšņu atbilstība īstenošanai saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.

Minēto ienākuma sliekšņu noteikšanā tika pielietoti vairāki soļi un apsvērumi:
1) Ņemot vērā vispārpieņemto praksi^[10], tika noteikts, ka izmaksu ziņā pieejama mājokļa izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem;
2) Veicot tirgus izpēti, tika noteikta uz atbalsta programmas izstrādes brīdi vidējā īres maksa jaunā vai renovētā projektā, kas atbilstu vispārpieņemtajām mājokļa būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām (pamatojoties uz veikto tirgus izpēti, tika secināts, ka vidējā īres maksa jaunā vai renovētā projektā uz 2020.gada 1.septembri veido 6.92 eiro/m2);
3) Aprēķinu veikšanā pieņemts, ka vidējā komunālo izdevumu un apsaimniekošanas maksas summa ir 2 eiro/m2;
4) Ievērojot plānotos atbalsta programmas nosacījumus, tika aprēķināts mājsaimniecības ienākumu slieksnis trīs dažādu platību mājokļiem (30m2, 50m2, 75m3), papildus piemērojot 10% variācijas robežu.

2) Tiek noteikta maksimālā īres maksa - līdz 5 eiro/m² mēnesī un ikmēneša īres maksas kopējais apmērs tiek aprēķināts atbilstoši īrētā dzīvokļa platībai.
Būtiski uzsvērt, ka nekustamā īpašuma attīstītājs var noteikt zemāku īres maksu, ja projekta dzīvotspēja to pamato. Kā arī, noteikumu projektā ir paredzētas iespējas ikmēneša īres maksu katru gadu palielināt atbilstoši gada vidējam valsts inflācijas līmenim, tādejādi ikmēneša īres maksa var būt lielāka par 5 eiro/m² mēnesī.
Noteikumu projektā ikmēneša īres maksas apmērs 5 eiro/m² ir noteikts, tai skaitā, ievērojot Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, kas 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” ietvaros ir noteikta indikatīvi 4,4 eiro/m².

Noteikumu projekts nosaka arī papildus maksājumus, kas īrniekam jāmaksā, tā piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu un apdrošināšanas izmaksas proporcionāli īres dzīvokļa platībai, pārvaldīšanas izdevumus, kā arī ikmēneša maksājumus uzkrājumu fondā. Maksājumi uzkrājumu fondā var tikt palielināti saskaņā ar noteikumu projekta nosacījumiem, un tie var tikt izmantoti remontiem, kas nav paredzēti pārvaldīšanas darba plānā. Savukārt, ja uzkrājuma fonda finansējums nav izmantots, iestājoties pārvaldīšanas darba plānā paredzētajiem remontdarbiem, tad tas var tikt izmantots pārvaldīšanas darba plānā paredzētajiem remontiem.  
Pārvaldīšanas darba plānā tiek paredzēti dzīvojamās īres mājas uzturēšanas darbi, kā atjaunošanas, pārbūves un remonta darbi, un šajā plānā ir noteikts dzīvojamās  īres mājas katra elementa (piemēram, kosmētiskā remonta veikšanas, inženiertīklu, logu, durvju, jumta u.tml.) nomaiņas termiņš. Attiecīgi, iestājoties šajā plānā paredzētajam dzīvojamās īres mājas elementa nomaiņas termiņam, tiks veikta tā nomaiņa vai atjaunošana. Savukārt, būvdarbi vai citi remonta darbi, kas nav paredzēti šajā plānā, tiks finansēti, palielinot īres maksu uz noteiktu periodu.
Ikmēneša maksājumi uzkrājuma fondā 0,25 eiro/m² apmērā, ir noteikti, ņemot vērā pārvaldīšanas uzņēmumu labo praksi uzkrājumu maksājumu noteikšanai atjaunotām ēkām (piemēram, Rīgā, Cēsīs, Jelgavā un Liepājā).

Izdevumi par komunālajiem maksājumiem netiek atrunāti noteikuma projekta ietvaros, kā arī tie nav ieskaitīti ikmēneša īres maksā. Komunālie maksājumi ir papildus maksājumi, kas tiks veikti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

3) Projekta attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz 59 447 euro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa vidēji par vienu dzīvojamās īres mājas dzīvokli. Projekta pievienotās vērtības nodokļa izmaksas netiek finansētas no Atveseļošanās fonda resursiem, bet no citiem Noteikumu projektā paredzētiem sabiedrības “Altum” finansējuma avotiem, kas sniegti aizdevuma veidā, un tikai gadījumā, ja tās nav atgūstamas vispārējā kārtībā. Šāds attiecināmo izmaksu apmērs noteikts, ņemot vērā investīcijām (atņemot izmaksas sabiedrības “Possessor” uzraudzības nodrošināšanai 3 % apmērā) pieejamo Atveseļošanās fonda finansējumu 41 613 000 eiro un Atveseļošanās fonda plānā un attiecīgi noteikumu projektā noteikto sasniedzamo mērķi, kas paredz līdz 2026.gada 30.jūnijam apstiprināt projektus par 700 dzīvokļu būvniecību, no kuriem ir uzbūvēt 300 dzīvokļi.

Lai arī Noteikumu projekts nosaka maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, kas var tikt finansēts no Atveseļošanās fonda finansējuma, tas neierobežo nekustamā īpašuma attīstītāju projektu realizēt par lielākām izmaksām. Šādā gadījumā citas izmaksas sabiedrība “Altum” aizdevuma veidā finansēs no citiem finanšu avotiem saskaņā ar noteikumu projektu. Vienlaikus, plānojot naudas plūsmu un nepieciešamo finansējumu aizdevumu saistību nodrošināšanai, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktā īres maksa.
Noteikumu projekts nenosaka maksimālo un minimālo aizdevumu apmēru, jo to ietekmē tādi faktori, kā mājas izmērs (dzīvokļu skaits), pašu finansējuma apmērs, bankas aizdevuma apmērs. Tomēr noteikumu projekts paredz atsevišķus aizdevumu apmēru ierobežojošus nosacījumus:
1) dzīvojamās īres mājas definīcija nosaka, ka minimālais īres dzīvokļu skaits mājā ir vismaz trīs dzīvokļi, un
2) maksimālais īres dzīvokļu skaits, kas projekta ietvaros var tikt attīstīts vienas administratīvās teritorijas ietvaros, ir 120 dzīvokļi valstspilsētās un 60 dzīvokļi ārpus valstspilsētu teritorijām.

4) Tiek noteikta vidējā vienas dzīvojamās īres mājas viena dzīvokļa platība, kas ir 52,125 m2. Šāds ierobežojums noteikts, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmuma par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna izvērtējuma apstiprināšanu pielikumam.

5) Atbilstoši Latvijas Atveseļošanas fonda plānam, atbalsta programmas ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un mērķi:
5.1.) uzraudzības radītāji:
- līdz 2023.gada 31.decembrim ir apstiprināti projekti par 105 dzīvokļu būvniecību;
- līdz 2025.gada 31.decembrim ir apstiprināti projekti par 615 dzīvokļu būvniecību.
5.2.) mērķi:
- līdz 2024.gada 31.decembrim ir apstiprināti projekti par 300 dzīvokļu būvniecību;
- līdz 2026.gada 30.jūnijam ir apstiprināti projekti par 700 dzīvokļu būvniecību, no kuriem ir uzbūvēti 300 dzīvokļi.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Atveseļošanas fonda Darbības kārtībā iekļautos nosacījumus attiecībā uz zemu īres maksu un projektu kvalitātes prasībām, tad nekustamā īpašuma attīstītāji šādu informāciju ietvers un iesniegs sabiedrībai “Altum” iesniedzamo dokumentu atbalsta saņemšanai ietvaros.

Lai nodrošinātu noteikumu projekta ietvaros finansēto īres māju ilgmūžību, tiek noteiktas arī dzīvojamās mājas kvalitātes prasības. Tā piemēram, attiecībā uz energoefektivitāti, Noteikumu projekts nosaka, ka dzīvojamā īres māja ir gandrīz nulles enerģijas ēka, un šāds nosacījums ir noteikts saskaņā ar Noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” un Ministru kabineta 2021.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”.

Lai nodrošinātu, ka dzīvojamā īres māja tiek izmantota atbilstoši atbalsta programmas mērķim, Noteikumu projekts paredz nekustamā īpašuma attīstītājam ierobežojumus rīcībai ar dzīvojamo īres māju, tā piemēram, īres dzīvokļus aizliegts nodot lietošanā īrniekam ar izpirkuma tiesībām, mainīt dzīvojamās īres mājas lietošanas veidu. Ir noteikti atsavināšanas ierobežojumi, lai mainoties dzīvojamās īres mājas īpašniekam, tiktu nodrošināta Pilnvarojuma līgumā paredzēto saistību, tajā skaitā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma nodrošināšanas, izpilde visā Pilnvarojuma līgumā paredzētajā termiņā. Proti, Noteikumu projekts paredz, ka dzīvojamo īres māju var atsavināt tikai tad, ja ir saņemta pašvaldības rakstiska piekrišana un par dzīvojamās īres mājas ieguvēju var būt tāda persona, kas ir noslēgusi Pilnvarojuma līgumu ar pašvaldību. Lai nodrošinātu, ka dzīvojamā īres māja visā tās ekspluatācijas termiņā tiek izmantota Noteikumu projektā noteiktā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, ir paredzēts nosacījums, ka Pilnvarojuma līguma termiņam izbeidzoties, nekustamā īpašuma attīstītājam ir pienākums slēgt jaunu Pilnvarojuma līgumu, saglabājot iepriekšējā Pilnvarojuma līgumā noteikto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu un šo noteikumu nosacījumus.

Lai nodrošinātu savlaicīgu projektu uzsākšanu pēc atbalsta saņemšanas, kas ir būtiski Atveseļošanās fonda finansējuma apguvei un attiecīgi Noteikumu projektā noteikto mērķu (rādītāju) sasniegšanai, kā arī, lai nodrošinātu Eiropas Komisijas lēmuma ievērošanu, nekustamā īpašuma attīstītājam, piesakoties atbalstam sabiedrībā “Altum”, ir jānodrošina šāda projekta gatavība:
1) nekustamā īpašuma attīstītājam ar pašvaldību ir jābūt noslēgtam pilnvarojuma līgumam par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
2) jābūt izstrādātam atbalsta pieteikumam, ietverot projekta aprakstu, informāciju par plānoto naudas plūsmu, principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un citu sabiedrības “Altum” pieprasīto informāciju, kas nepieciešama atbalsta piešķiršanai;
Informācija par nosacījumiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu Atveseļošanās fonda plāna ietvertā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu ir pieejama tīmekļa vietnē https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1 ;
3) jānodrošina pašvaldības saistošo noteikumu kopija, kas nosaka Noteikumu projekta ietvaros finansēto dzīvojamo īres māju īrnieku reģistrēšanu rindā.

Pilnvarojuma līgums, kas tiks slēgts starp nekustamā īpašuma attīstītāju un attiecīgo pašvaldību, noteiks jebkuru nekustamā īpašuma attīstītāja ekskluzīvo vai īpašo tiesību raksturu, ko attiecīgā pašvaldība ir piešķīrusi nekustamā īpašuma attīstītājam. Ekskluzīvās tiesības piemērojamas, ja noteiktā administratīvajā teritorijā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu nodrošina viens nekustamā īpašuma attīstītājs, savukārt, īpašās tiesības, ja vienā administratīvajā teritorijā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu nodrošina vairāki nekustamā īpašuma attīstītāji.

Savukārt, lai nodrošinātu principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, nekustamā īpašuma attīstītājiem būs jāievēro šādi nosacījumi:
1)  īres mājas jābūvē kā gandrīz nulles enerģijas ēkas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 5. pielikumu;
2) īres mājas jabūvē atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem;
3) projektos ir jāparedz atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi;
4) ir jānodrošina Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasība, kas paredz, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies autoceļa būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.
5) Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006 kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK nosacījumiem.

Tiesības pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, kas nepieciešami, lai nekustamā īpašuma attīstītājs varētu pieteikties sabiedrības “Altum” atbalsta saņemšanai izriet no Likuma par Pašvaldībām 43.panta 3.daļas, kas nosaka, ka Dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Šajā gadījumā īres mājokļu nodrošināšana mājsaimniecībām ir definējama kā pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva. Ministrija saturiski vērtēs pašvaldību saistošos noteikumus, kas nosaka dzīvojamo īres māju īrnieku reģistrēšanu rindā.

Noteikumu projekta ietvaros izveidotā rinda būs jauna rinda, un tā nebūs saistīta ar līdzšinēji citām eksistējošām īrnieku rindām, tā piemēram, izrietoši no  likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.  Šajā rindā tiks iekļauti arī Kooperatīvo sabiedrību biedri, un šo sabiedrību attīstīti dzīvojamās īres mājas dzīvokļi tiek izīrēti vienīgi kooperatīvo sabiedrību biedriem.

Nekustamā īpašuma attīstītājam pēc Pilnvarojuma līguma noslēgšanas ar pašvaldību par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu, lai saņemtu sabiedrības “Altum” atbalstu, būs jāslēdz šādi dažāda satura Civiltiesiskie līgumi:
1) aizdevuma līgums ar sabiedrību “Altum”;
2) līgums ar sabiedrību “Possessor” par noteikumu projektā minētās uzraudzības, ko veiks sabiedrība “Possessor”, nodrošināšanu un nekustamā īpašuma attīstītāja pienākumu veikt iemaksas mājokļu pieejamības fondā 50 % apmērā no ieņēmumiem no īres maksas pēc sabiedrības “Altum” saistību dzēšanas, un reālnastas nodibināšanu par šo iemaksu mājokļu pieejamības fondā veikšanu..
Līgums ar sabiedrību “Altum”, tai skaitā, paredzēs, ka aizdevuma izmaksa nekustamā īpašuma attīstītājam tiks veikta tikai pēc līguma ar sabiedrību “Possessor” noslēgšanas.

Lai nodrošinātu, ka mājokļu pieejamība ar noteikumu projekta ietvaros pieejamo atbalstu tiktu risināta visos reģionos, nevis koncentrētos vienā administratīvajā teritorijā, tad noteikumu projekts paredz ierobežot vienas administratīvās teritorijas ietvaros apstiprināto un īstenoto projektu ietvaros īres dzīvokļu skaitu, to nosakot 120 valstspilsētās un 60 - ārpus tām.  Atšķirīgs īres dzīvokļu skaits valstspilsētās un teritorijās ārpus tām ir noteikts, izvērtējot Latvijas Pašvaldību savienības 2022.gada sākumā veiktās aptaujas par potenciālo pieprasījumu pēc zemas īres maksas dzīvokļiem rezultātus.   

Projekta īstenošanā nekustamā īpašuma attīstītāji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot nekustamā īpašuma attīstītāji, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.
Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (turpmāk - Noteikumu Nr.104) 2. punktā noteikts, ka tie attiecas uz jebkuru personu, kas saskaņā ar Eiropas Savienības fondu iestādes lēmumu, citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmumu vai tādas personas lēmumu, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, finansējumu līguma izpildei saņem no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu. Tāpat Noteikumi Nr.104 nav attiecināmi arī uz tādu finansējumu, kas tiek piešķirts kā aizdevums, kas jāatmaksā atpakaļ pasūtītājam. Ņemot vērā, ka 3.1.1.4. investīcijas ietvaros atbalsts tiks sniegts kombinētā finanšu instrumenta veidā un, izpildot noteiktus nosacījumus, tiks piešķirts atbalsts kapitāla atlaides veidā, kā arī, nosakot kapitāla atlaides apmēru, tiks piemērota metodika par kompensācijas un pārkompensācijas aprēķināšanu, tad atbalsta programmas ietvaros Noteikumi Nr.104 netiks piemēroti.
Nekustamā īpašuma attīstītāji, kas nav pasūtītāji Publisko iepirkuma likuma vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, nodrošina, ka piegādātāju atlasē tiek ievērota atklāta, caurspīdīga un vienlīdzīgu konkurenci nodrošinoša procedūra.

Būtisks Noteikumu projekta mērķis ir radīt ilgtermiņa finansēšanas mehānismu mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai. Tādēļ Noteikumu projekts paredz izveidot Mājokļu pieejamības fondu, kuru saskaņā ar Līgumu, kas noslēgts starp ministriju un sabiedrību “Altum” par Mājokļu pieejamības fonda izveidi un administrēšanu, pārvaldītu  sabiedrība "Altum". Fondā tiktu ieskaitīti finanšu līdzekļi no vairākiem avotiem:
1) izsniegto sabiedrības “Altum” aizdevumu pamatsummu atmaksas un aizdevumu procentu maksājumi, kas nav izmantoti sabiedrības “Altum” administratīvo izdevumu segšanai;
2) iemaksas 50 % apmērā no īres maksas ieņēmumiem pēc sabiedrības “Altum” aizdevumu atmaksas, kas nekustamā īpašuma attīstītājam būs jāveic visu dzīvojamās īres mājas ekspluatācijas termiņu;
3) pārkompensācija, ja tāda tiek konstatēta atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajai metodikai.  

Sabiedrības “Altum” Mājokļu pieejamības fonda administrēšanas izmaksas (galvenās - personālizmaksas, darba vietas aprīkošanas izmaksas, arhīva izmaksas, piedziņas izmaksas, finanšu audita izmaksas, maksa par informācijas saņemšanu un uzkrāšanu, netiešās un citas izmaksas) tiks segtas no aizdevumu procentu maksājumiem un tikai faktiski radušos izmaksu apmērā. Papildus resursi no Mājokļu pieejamības fonda finansējuma minētajām izmaksām netiek paredzēti. Administrēšanas izmaksu ierobežojumi tiks noteikti Līgumā par Mājokļu pieejamības fonda izveidi un administrēšanu, un tās tiks aprēķinātas un segtas atbilstoši sabiedrības “Altum” vadības izmaksu metodikai, kas tiks saskaņota ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.

Prognozējot sabiedrības “Altum” aizdevumu atmaksu apmērus Mājokļu pieejamības fondā, ikgadēji un no 2030.gada tie sastādītu aptuveni 500 tūkstošus euro, un attiecīgi kopsummā līdz 2056.gadam sastādītu aptuveni 13 miljonus euro. Šādas prognozes veiktas pie pieņēmuma, ka sabiedrība “Altum” 50 % projektus finansē kopā ar komercbankām un 50 % projektu ir finansēti 95 % apmērā ar sabiedrības “Altum” aizdevumu. Tiek piemērots arī sabiedrības “Altum” aizdevumu pamatsummu atliktais maksājuma periods, attiecīgi pirmās aizdevumu atmaksas tiek gūtas 2030.gadā.
Mājokļu pieejamības fonda finansējumu paredzēts izmantot saskaņā ar Līgumu par Mājokļu pieejamības fonda izveidi un administrēšanu, un primāri izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai.

Lai nodrošinātu veiksmīgu atbalsta programmas īstenošanu un Noteikumu projekta nosacījumu ievērošanu, sabiedrība “Altum” un sabiedrība “Possessor” veiks Noteikumu projektā katrai institūcijai noteiktās administratīvās un uzraudzības funkcijas.

Atbalsta programmas administrēšanu nodrošinās sabiedrība “Altum” un administrēšanas izmaksas finansēs no nekustamā īpašuma attīstītāju maksājumiem par atbalsta programmas ietvaros saņemtajiem aizdevumiem, kas ir atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta 3.daļai, saskaņā ar kuru sabiedrība “Altum” veic programmas rādītāju novērtējumu, tostarp aprēķina programmas ieviešanas izmaksas, pirms programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Lai novērstu sabiedrības “Altum” pārkompensācijas riskus, atbalsta programmas ieviešanā tiks ievērots Eiropas Komisijas 2015.gada 9.jūnija lēmums Nr. SA.36904 (2014/N) “LHZB attīstības (programmu) daļa un Latvijas vienotās attīstības finanšu institūcijas izveide”.

Ņemot vērā apjomīgo darbu, kas saistītas ar Noteikumu projektā paredzētās uzraudzības nodrošināšanu ilgtermiņā, sabiedrības “Possessor” uzraudzības izmaksām ir paredzēts finansējums līdz 3 % apmērā (līdz 1 287 000 eiro) no noteikumu projektā norādītā Atveseļošanās fonda finansējuma (42 900 000 eiro).
Sabiedrības “Possessor” uzraudzības darbības ir minētas Atveseļošanās fonda plānā, kas attiecīgi paredz, ka sabiedrība “Possessor” veic, tā piemēram, pārbaudes projekta īstenošanas vietās (ikgadēji 100% apmērā no īstenotajiem projektiem), uzraudzību pār īres līgumiem un to atbilstību noteikumu projekta nosacījumiem (pie īres mājas dzīvokļu pirmreizējās izīrēšanas 100% apmērā no noslēgtajiem īres līgumiem). Tā arī katru gadu, reizi gadā pārbauda vai visi jaunie līgumi izpilda noteikumu projekta nosacījumus, uzrauga, ka un kā tiek veikta ēkas apsaimniekošanas pakalpojumu atlase un veic citas darbības.
Izstrādājot Noteikumu projektu, sabiedrības “Possessor” uzraudzības darbības ir paplašinātas un pilnveidotas atbilstoši noteikumu projekta nosacījumiem un ir minētas Noteikumu projekta 71.punktā.

Sabiedrība “Possessor” kā uzraugošā iestāde tika izvēlēta, ņemot vērā šādus apsvērumus un priekšrocības:
1) sabiedrība “Possessor” ir vienīgais valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu izīrētājs un pārvaldītājs Latvijā;
2) pastāvīga sadarbība ar Latvijas pašvaldībām un valsts institūcijām;
3) nepieciešamā pieredze, kompetence, kapacitāte, infrastruktūra un resursi;
4) finansiāli stabila valsts kapitālsabiedrība ar labu likviditāti;
5) veiksmīga sadarbība ar Eiropas Komisiju valsts atbalsta jautājumos;
6) ilgstoša sadarbības pieredze ar starptautiskiem investoriem un konsultantiem, tai skaitā finansējuma piesaistē;
7) pieredze būvniecības procesā un profesionāli īstenotos publiskos iepirkumos;
8) tiešo un netiešo ieņēmumu un izdevumu uzskaite katra uzdevuma izpildē;
9) nodalīti aktīvi, naudas plūsmas un riski no meitas sabiedrībām;
10) tiek nodrošināta atbalsta funkciju un infrastruktūras kopīgošana ar meitas sabiedrībām;
11) 26 gadu laikā ir iegūta uzticama, godprātīga un klientorientēta uzņēmuma reputācija;
12) bagātīga tiesvedības lietu vešanas pieredze;
13) augsti novērtēts līdzšinējais sniegums;
14) spēja nekavējoties uzsākt uzraudzības funkcijas izpildi.

Ņemot vērā, ka sabiedrība “Possessor” jau šobrīd pilda vairākus tam deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, tajā skaitā Ministru kabineta rīkojumu ietvaros dotus uzdevumus, kas pamatā ir saistīti ar pakalpojuma sniegšanu valstij, arī mājokļu jomā, tad sabiedrības “Possessor” izvēle ir efektīvākais risinājums noteikumu projektā paredzētās uzraudzības funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai.  
Ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka šādas uzraudzības funkcijas deleģēšana noteikumu projekta ietvaros sabiedrībai “Possessor”, ir atbilstoša normatīvajiem aktiem. Papildus, uzraudzības īstenošanas mehānisms ir saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Noteikumu projekts paredz iespēju saņemto atbalstu apvienot ar atbalstu citu noteikumu ietvaros par dažādām attiecināmajām izmaksām, nodrošinot dubultā finansējuma neesamību. Vienlaikus, ministrija ir izvērtējusi šā brīža demarkācijas un sinenerģijas iespējas un secinājusi, ka šobrīd tās rīcībā nav informācijas par citām līdzīgām vai papildinošām atbalsta programmām. Tomēr, ņemot vērā, ka nākotnes perspektīvā jaunas atbalsta programmas mājokļu pieejamības veicināšanai var tikt izstrādātas, tad noteikumu projekta atbalsta kumulācijas nosacījumi neizslēdz atbalsta apvienošanu par dažādām attiecināmajām izmaksām.

Lai veicinātu ātrāku sabiedrības “Altum” atbalsta pieejamību un projektu īstenošanu, ir izstrādāti metodiskie materiāli (Dzīvojamās telpas īres līguma paraugs, Pilnvarojuma līguma par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu paraugs, Kompensācijas un pārkompensācijas aprēķināšanas metodika un Vadlīnijas šīs metodikas piemērošanai), kas pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un visu atbalsta programmas īstenošanas laiku būs pieejami sabiedrības “Possessor” un sabiedrības “Altum” tīmekļa vietnē.

Noteikumu projekta izdošanas tiesiskais pamats ir Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta pirmā, otrā daļa un Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturtā daļa. Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta pirmā daļa nosaka kārtību Eiropas Savienības budžeta programmas Atveseļošanas fonda īstenošanai, savukārt minētā likuma 19.³ panta otrā nosaka īstenošanas un uzraudzības kārtību un nepieciešamās informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtību. Noteikumu projekts paredz nosacījumus Atveseļošanas fonda 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” īstenošanai un uzraudzībai, tāpat arī paredz nosacījumus dzīvojamās telpas īres līgumam, kvalitātes prasības dzīvojamai īres mājai un ierobežojumus rīcībai ar dzīvojamo īres māju.
Ņemot vērā to, ka noteikumu projekta ietvaros tiek nodrošināts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, noteikumu projekts paredz arī nosacījumus dzīvojamās telpas īres līgumam, kvalitātes prasības dzīvojamai īres mājai un ierobežojumus  rīcībai ar dzīvojamo īres māju.
Šis regulējums ir tieši saistīts ar Likumā par budžetu un finanšu vadību ietverto pilnvarojumu, jo ir būtiski, lai tiktu nodrošināts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, un tas ir nozīmīgi 3.1.1.4.i. investīcijas “Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai” īstenošanai, kuras mērķis ir tirgus nepilnības novēršana (nosacījumi par mājsaimniecību ienākumu sliekšņiem, kas ir viens no ierobežojumiem saistībā ar īres māju). Bez minētā regulējuma nav iespējams realizēt noteikumu projektā paredzēto atbalsta programmu.



Atsauces: 

^[1] Centrālās statistikas pārvaldes dati

^[2] Atbilstoši Ekonomikas ministrijas veiktajai tirgus izpētei, tika noteikta šī brīža tirgus vidējā īres maksa jaunā vai renovētā projektā, kas atbilstu vispārpieņemtajiem mājokļa būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām un kas ir 6,92 euro/m2. Ņemot vērā komunālos un apsaimniekošanas izdevumus jaunā vai renovētā projektā, kas sastāda 2 euro/m2, secināms, ka neliela 50 m2 dzīvokļa īre (ieskaitot komunālos un apsaimniekošanas izdevumus) sastāda 410 euro mēnesī.

^[3] Pirktspējas līmenis (Purchasing Power Standard (PPS) ir mākslīga kopēja valūtas vienība, ko Eiropas Savienībā izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu telpiskus salīdzinājumus, likvidējot cenu atšķirības dalībvalstīs.

^[4] Eurostat https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ILC_DI04__custom_60425/default/table?lang=en

^[5] Centrālās statistikas pārvaldes dati

^[6] http://latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus-analize/majoklu-tirgus/174/2-majoklu-tirgus-parskats-2020-h1-v2.pdf

^[7] OECD pārskats par Latviju (2017) http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2017-OECD-economic-survey-overview.pdf

^[8] Eurostat - https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do

^[9] Pētījums ir ierobežotas pieejamības ziņojums, ņemot vērā tajā atspoguļoto personu viedokli un privātu informāciju, un ir pieejams Ekonomikas ministrijai un Altum. Ar pētījumu var iepazīties, vēršoties Altum (altum@altum.lv) un pamatojot nepieciešamību ar to iepazīties.

^[10] Alice Pittinii, HOUSING AFFORDABILITY IN THE EU Current situation and recent trends (2012) CECODHAS



 

Nē

Tiesiskais regulējums paredz ietekmi uz mājsaimniecībām ar ierobežotu ienākumu līmeni, tām tiks nodrošināta zemas īres mājokļu pieejamība.

Nē

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-