23-TA-2125: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Romis", Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valsts nekustamā īpašuma ”Romis”, Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valsts nekustamā īpašuma ”Romis”, Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu ”Romis”, Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums “Romis” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6092 006 0400) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) 0,1138 ha platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0400 001) – Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums) ierakstīts Daugavpils tiesas Šķaunes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000184133 uz valsts vārda, Finanšu ministrijas personā (lēmuma datums: 2023. gada 18.maijs).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019. gada 13.februāra lēmumu Nr. 6-12/19802 (pielikumā Nr. p.k. 3396), ar 2023.gada 18.aprīļa valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) Nr. 2734R/23 nekustamais īpašums 2023.gada 18.aprīlī pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) ar kopējo platību 0,1138 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve, 0,1138 ha platībā; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība: 0,1138 ha; zemes vienības kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 319 euro;
- būve – tirdzniecības komplekss (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0400 001), būves kopējā platība 679,1 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 14783 euro. Saskaņā ar valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2734R/23 pielikumu, veicot būvju nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būves faktiskais nolietojums ir 50%. Atbilstoši nekustamā īpašuma Zemes robežu plānam un NĪVKIS kartes izdrukai būvei (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0400 001) ir kopēja siena ar blakus esošā nekustamā īpašuma “Vecšķaune” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6092 006 0401), Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā, sastāvā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0401 001), kas pieder juridiskai personai; nekustamā īpašuma robeža iet pa šo būvju kopējās sienas līniju. Minētā informācija tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Nekustamā īpašuma kopējā kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī: 15102 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS un Zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Saskaņā ar Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības 2023.gada 17.maija vēstulē Nr.1-3.2/23/165 sniegto informāciju nekustamais īpašums – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) neatrodas degradētā teritorijā un tai ir piekļuves iespējas no pašvaldības autoceļa. Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam ir piekļuves iespējas no pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošā nekustamā īpašuma “Bērnudārza pievedceļš” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6092 006 3389) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 3389), kuras lietošanas mērķis visā tās platībā ir: “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”.
Atbilstoši spēkā esošajam Dagdas novada teritorijas plānojumam 2013. - 2024.gadam (turpmāk – TIAN), kas apstiprināts ar Dagdas novada domes 2017.gada 19.janvāra sēdes lēmumu “Par Dagdas novada Teritorijas plānojuma 2013. - 2024.gadam grozījumu apstiprināšanu”, Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
TIAN kā Tehniskās apbūves teritorijas (TA) galvenie izmantošanas veidi ir:
- Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve;
- Inženiertehniskā infrastruktūra;
- Transporta lineārā infrastruktūra;
- Transporta apkalpojošā infrastruktūra;
-Noliktavu apbūve;
-Energoapgādes uzņēmumu apbūve.
Teritorijas papildizmantošanas veidi:
-Biroju ēku apbūve;
-Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve;
-Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve: ugunsdzēsēju depo.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019. gada 13.februāra lēmumu Nr. 6-12/19802 (pielikumā Nr. p.k. 3396), ar 2023.gada 18.aprīļa valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) Nr. 2734R/23 nekustamais īpašums 2023.gada 18.aprīlī pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) ar kopējo platību 0,1138 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 - Komercdarbības objektu apbūve, 0,1138 ha platībā; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība: 0,1138 ha; zemes vienības kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 319 euro;
- būve – tirdzniecības komplekss (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0400 001), būves kopējā platība 679,1 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas; būves kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī ir 14783 euro. Saskaņā ar valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2734R/23 pielikumu, veicot būvju nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka būves faktiskais nolietojums ir 50%. Atbilstoši nekustamā īpašuma Zemes robežu plānam un NĪVKIS kartes izdrukai būvei (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0400 001) ir kopēja siena ar blakus esošā nekustamā īpašuma “Vecšķaune” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6092 006 0401), Šķaunē, Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā, sastāvā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 6092 006 0401 001), kas pieder juridiskai personai; nekustamā īpašuma robeža iet pa šo būvju kopējās sienas līniju. Minētā informācija tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Nekustamā īpašuma kopējā kadastrālā vērtība 2023.gada 1.janvārī: 15102 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS un Zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Saskaņā ar Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības 2023.gada 17.maija vēstulē Nr.1-3.2/23/165 sniegto informāciju nekustamais īpašums – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) neatrodas degradētā teritorijā un tai ir piekļuves iespējas no pašvaldības autoceļa. Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam ir piekļuves iespējas no pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošā nekustamā īpašuma “Bērnudārza pievedceļš” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6092 006 3389) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 3389), kuras lietošanas mērķis visā tās platībā ir: “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā”.
Atbilstoši spēkā esošajam Dagdas novada teritorijas plānojumam 2013. - 2024.gadam (turpmāk – TIAN), kas apstiprināts ar Dagdas novada domes 2017.gada 19.janvāra sēdes lēmumu “Par Dagdas novada Teritorijas plānojuma 2013. - 2024.gadam grozījumu apstiprināšanu”, Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
TIAN kā Tehniskās apbūves teritorijas (TA) galvenie izmantošanas veidi ir:
- Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve;
- Inženiertehniskā infrastruktūra;
- Transporta lineārā infrastruktūra;
- Transporta apkalpojošā infrastruktūra;
-Noliktavu apbūve;
-Energoapgādes uzņēmumu apbūve.
Teritorijas papildizmantošanas veidi:
-Biroju ēku apbūve;
-Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve;
-Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve: ugunsdzēsēju depo.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem.
Atbilstoši VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu, pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta nosacījumiem. Saskaņā ar minētā likuma 28.panta ceturto daļu, darījumu subjekti, kuri nav minēti šā panta pirmajā daļā, zemi var iegūt īpašumā, ievērojot šā likuma 29.pantā noteiktos ierobežojumus un 30.pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības 2023.gada 17.maija vēstulē Nr.1-3.2/23/165 sniegtajai informācijai uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem.
Atbilstoši VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipiem VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi - valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu, pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka pienākumu publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta nosacījumiem. Saskaņā ar minētā likuma 28.panta ceturto daļu, darījumu subjekti, kuri nav minēti šā panta pirmajā daļā, zemi var iegūt īpašumā, ievērojot šā likuma 29.pantā noteiktos ierobežojumus un 30.pantā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības 2023.gada 17.maija vēstulē Nr.1-3.2/23/165 sniegtajai informācijai uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0400) neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi