23-TA-235: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises vietām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises vietas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra rīkojumu Nr.92 „Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises laiku”, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu, noteikts XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Svētki) laiks no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā.
Svētku nedēļas programmu veido ap 60 pasākumi, tai skaitā koru konkursa fināls, Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana, Svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, Garīgās mūzikas koncerts un tā mēģinājumi, Svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās” un atklāšanas pasākums dalībniekiem, tautas lietišķās mākslas izstāde “Mēs”, amata meistaru darinājumu gadatirgus un meistarklases, amatierteātru brīvdabas izrādes, latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts “Balts” un tā mēģinājumi, diriģentu kora koncerts “Diriģents”, Pasaules latviešu saieta nams (Ārvalstu latviešu kolektīvu koncerts, sadziedāšanās, danči), kokļu mūzikas nakts koncerti “Gaismas dārzs” un “Nakts dziesma”, senioru koru koncerts “Upe ūdeņus nes” un tā mēģinājums, mazākumtautību kolektīvu koncerts “Saules dziesmu audeklā” un tā mēģinājumi, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts “Šūpulis” un tā mēģinājums, vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncerts “Skaņu portreti”, vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.” un to mēģinājumi, Latvijas amatierteātru izrādes, latviešu tautastērpu skate “Mēnesnīcā” un tās mēģinājums, pūtēju orķestru koncerts “Laiks iet pāri”, tā mēģinājumi un zaļumballe, koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, lielkoncerta mēģinājumi un ģenerālmēģinājums, tautu diena “Raduma spēks”, Latvijas amatierteātru izrādes, kokļu mūzikas lielkoncerts “Laika upe”, tā mēģinājumi un ģenerālmēģinājums, tautas mūzikas koncerts “Trejdeviņi spēlmanīši”, kapelu maratons, folkloras diena “Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums”, pūtēju orķestru baznīcu koncerti, deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”, tā mēģinājumi un caurlaides mēģinājums, mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts, bērnu vokālo ansambļu koncerti “Es vēlos sev ko pastāstīt”, bērnu folkloras kopu koncerts “Liepa auga ar ozolu” un to mēģinājumi, vokālo ansambļu sadziedāšanās, Svētku noslēguma koncerts “Kopā Augšup”, tā mēģinājumi un ģenerālmēģinājums, sadziedāšanās nakts.
Svētku nedēļas programmu veido ap 60 pasākumi, tai skaitā koru konkursa fināls, Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana, Svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, Garīgās mūzikas koncerts un tā mēģinājumi, Svētku dalībnieku gājiens “Novadu dižošanās” un atklāšanas pasākums dalībniekiem, tautas lietišķās mākslas izstāde “Mēs”, amata meistaru darinājumu gadatirgus un meistarklases, amatierteātru brīvdabas izrādes, latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts “Balts” un tā mēģinājumi, diriģentu kora koncerts “Diriģents”, Pasaules latviešu saieta nams (Ārvalstu latviešu kolektīvu koncerts, sadziedāšanās, danči), kokļu mūzikas nakts koncerti “Gaismas dārzs” un “Nakts dziesma”, senioru koru koncerts “Upe ūdeņus nes” un tā mēģinājums, mazākumtautību kolektīvu koncerts “Saules dziesmu audeklā” un tā mēģinājumi, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts “Šūpulis” un tā mēģinājums, vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncerts “Skaņu portreti”, vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Dievs. Daba. Cilvēks.” un to mēģinājumi, Latvijas amatierteātru izrādes, latviešu tautastērpu skate “Mēnesnīcā” un tās mēģinājums, pūtēju orķestru koncerts “Laiks iet pāri”, tā mēģinājumi un zaļumballe, koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, lielkoncerta mēģinājumi un ģenerālmēģinājums, tautu diena “Raduma spēks”, Latvijas amatierteātru izrādes, kokļu mūzikas lielkoncerts “Laika upe”, tā mēģinājumi un ģenerālmēģinājums, tautas mūzikas koncerts “Trejdeviņi spēlmanīši”, kapelu maratons, folkloras diena “Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums”, pūtēju orķestru baznīcu koncerti, deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”, tā mēģinājumi un caurlaides mēģinājums, mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts, bērnu vokālo ansambļu koncerti “Es vēlos sev ko pastāstīt”, bērnu folkloras kopu koncerts “Liepa auga ar ozolu” un to mēģinājumi, vokālo ansambļu sadziedāšanās, Svētku noslēguma koncerts “Kopā Augšup”, tā mēģinājumi un ģenerālmēģinājums, sadziedāšanās nakts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu Ministru kabinets nosaka kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises vietas. Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka Dziesmu un deju svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts. Dziesmu un deju svētku kopmēģinājumi un koncerti notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.
Svētku norišu vietas nosaka konkrētā Svētku pasākuma mākslinieciskā koncepcija (forma un saturs), infrastruktūras kapacitāte un pieejamība (maksimāli iespējamais dalībnieku un skatītāju skaits, ievērojot drošības nosacījumus), tehniskās iespējas (skaņa, gaisma, scenogrāfija) u.c.
Svētku norišu vietas nosaka konkrētā Svētku pasākuma mākslinieciskā koncepcija (forma un saturs), infrastruktūras kapacitāte un pieejamība (maksimāli iespējamais dalībnieku un skatītāju skaits, ievērojot drošības nosacījumus), tehniskās iespējas (skaņa, gaisma, scenogrāfija) u.c.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10.panta trešo daļu pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā. Pasākuma organizators – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – pirms līguma slēgšanas ar norises vietas īpašnieku izvērtē norises vietas atbilstību. Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10.panta otrās daļas 2. un 3.punktu pasākuma organizators rakstveidā vienosies par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.
Ņemot vērā, ka Dziesmu un deju svētku pamats ir tautas uzturētā un koptā kora dziedāšanas tradīcija un skatuviskā tautas deju kustība, kā tas tradicionāli ierasts, 2023.gada Dziesmu un deju svētku pasākumi Rīgā plānoti Mežaparka Lielajā estrādē (koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš” un noslēguma koncerts “Kopā Augšup”) un Daugavas stadionā (deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”). Abām minētajām pasākumu vietām ir atbilstošā kapacitāte uzņemt apjomīgu dalībnieku un skatītāju skaitu, kā arī abās vietās ir iespējams kvalitatīvi īstenot māksliniecisko programmu un nodrošināt koncertu tehnisko aprīkojumu (gaismas režijas realizācija, apskaņošana, scenogrāfijas realizācija).
Atbilstoši mākslas žanra specifikai (kora mūzika, instrumentālā, vokālā mūzika u.c.), pasākuma mākslinieciskajai koncepcijai un saturam 2023.gada Dziesmu un deju svētku pasākumi plānoti arī Arēnā “Rīga”, Rīgas Domā, Dziesmu svētku parkā, Esplanādē, Latvijas Universitātē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkā, koncertzālē “Lielā Ģilde”, Rīgas cirkā, “Sporta 2” kvartālā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Hanzas peronā, Kongresu namā, Rīgas Jaunajā Svētās Gertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Svētā Mārtiņa baznīcā, Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā, Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcā, Vērmanes dārzā, Mežaparka Kokaru zālē, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Starptautiskajā izstāžu centrā, Andrejostā – “Wondersalā”, u.c.
Ņemot vērā, ka Dziesmu un deju svētku pamats ir tautas uzturētā un koptā kora dziedāšanas tradīcija un skatuviskā tautas deju kustība, kā tas tradicionāli ierasts, 2023.gada Dziesmu un deju svētku pasākumi Rīgā plānoti Mežaparka Lielajā estrādē (koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš” un noslēguma koncerts “Kopā Augšup”) un Daugavas stadionā (deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”). Abām minētajām pasākumu vietām ir atbilstošā kapacitāte uzņemt apjomīgu dalībnieku un skatītāju skaitu, kā arī abās vietās ir iespējams kvalitatīvi īstenot māksliniecisko programmu un nodrošināt koncertu tehnisko aprīkojumu (gaismas režijas realizācija, apskaņošana, scenogrāfijas realizācija).
Atbilstoši mākslas žanra specifikai (kora mūzika, instrumentālā, vokālā mūzika u.c.), pasākuma mākslinieciskajai koncepcijai un saturam 2023.gada Dziesmu un deju svētku pasākumi plānoti arī Arēnā “Rīga”, Rīgas Domā, Dziesmu svētku parkā, Esplanādē, Latvijas Universitātē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkā, koncertzālē “Lielā Ģilde”, Rīgas cirkā, “Sporta 2” kvartālā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Hanzas peronā, Kongresu namā, Rīgas Jaunajā Svētās Gertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Svētā Mārtiņa baznīcā, Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā, Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcā, Vērmanes dārzā, Mežaparka Kokaru zālē, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Starptautiskajā izstāžu centrā, Andrejostā – “Wondersalā”, u.c.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dziesmu un deju svētku dalībnieki
- Dziesmu un deju svētku apmeklētāji
- Latvijas un ārvalsts iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Koristi, latviešu skatuviskās dejas dejotāji, pūtēju orķestru, koklētāju ansambļu, amatierteātru, folkloras kopu, tautas mūzikas ansambļu, tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki (apmēram 40 000 dalībnieki) būs iesaistīti Svētku veidošanas procesā un īstenošanā, piedaloties ap 60 pasākumos Svētku laikā. Svētku pasākumus un Svētku programmu apmeklēt tiek aicināti gan Latvijas, gan ārvalstu iedzīvotāji.
Juridiskās personas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku rīcības komiteja
- Dziesmu un deju svētku padome
- Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome
- Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupa
- Dziesmu un deju svētku pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas
Ietekmes apraksts
Minētās institūcijas ir iesaistītas Svētku veidošanas un sagatavošanas procesā, lai sasniegtu nepieciešamos rezultātus, lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar Svētku organizāciju, Svētku programmas izveidi, Svētku drošības pasākumu veikšanu un risku izvērtēšanas procesiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku rīcības komiteja
- Dziesmu un deju svētku padome
- Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupa
- Dziesmu un deju svētku pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas
- Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi