23-TA-3075: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, apkopojot aktuālus grozījumus likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1.Latvijas Republikas Zemessardzes likums neparedz uzdevumu zemessargiem iesaistīties valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.
2.Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otrās daļas 31.punktam militārie darbinieki ietilpst Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 13. pantā šī darbinieku kategorija vēl nav minēta.
3.Pašreiz Latvijas Republikas Zemessardzes likums nesatur regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad Latvijas Republikas Zemessardzē uzņemto pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā.
4.Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam zemessargi, kuri atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17.prim panta otrajai daļai pilda karavīra amata pienākumus, un zemessargi, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 31. panta pirmo daļu pilda aizsardzības ministra noteiktus, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītus amatus, nav tiesīgi saņemt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā noteikto pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī 44.pantā noteikto mācību atvaļinājumu.
5.Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolā vidusskola (turpmāk – Kalpaka skola) ir Aizsardzības ministrijas dibināta profesionāla izglītības iestāde. Kalpaka skola, īstenojot jaunākā militārā instruktora izglītības programmu, kas licencēta 2021. gada 16. jūlijā. Kalpaka skolas izglītojamie 4 gadu laikā iegūst Jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju. Pašreiz Latvijas Republikas Zemessardzes likumā nav paredzēta iespēja iesaistīt zemessargus atbalsta nosegšanā Kalpaka skolai tās izglītības programmas īstenošanā.
2.Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta otrās daļas 31.punktam militārie darbinieki ietilpst Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 13. pantā šī darbinieku kategorija vēl nav minēta.
3.Pašreiz Latvijas Republikas Zemessardzes likums nesatur regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad Latvijas Republikas Zemessardzē uzņemto pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā.
4.Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam zemessargi, kuri atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17.prim panta otrajai daļai pilda karavīra amata pienākumus, un zemessargi, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 31. panta pirmo daļu pilda aizsardzības ministra noteiktus, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītus amatus, nav tiesīgi saņemt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā noteikto pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī 44.pantā noteikto mācību atvaļinājumu.
5.Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolā vidusskola (turpmāk – Kalpaka skola) ir Aizsardzības ministrijas dibināta profesionāla izglītības iestāde. Kalpaka skola, īstenojot jaunākā militārā instruktora izglītības programmu, kas licencēta 2021. gada 16. jūlijā. Kalpaka skolas izglītojamie 4 gadu laikā iegūst Jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju. Pašreiz Latvijas Republikas Zemessardzes likumā nav paredzēta iespēja iesaistīt zemessargus atbalsta nosegšanā Kalpaka skolai tās izglītības programmas īstenošanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Lai gan valsts aizsardzības militārais dienests tiks pildīts arī Latvijas Republikas Zemessardzē, Latvijas Republikas Zemessardzes likums pašreiz neparedz uzdevumu Zemessardzei iesaistīties valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.
2.Ņemot vērā jaunas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva kategorijas – militāro darbinieku – ieviešanu, šo darbinieku kategoriju ir nepieciešams iekļaut arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.
3.Pašreiz Latvijas Republikas Zemessardzes likums nesatur regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad Latvijas Republikas Zemessardzē uzņemto pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā, kas var rast nenoteiktību attiecībā uz šādas situāciju risināšanu gan Latvijas pilsoņu, gan Zemessardzes vienību vidū.
4.Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam zemessargi, kuri atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17.prim panta otrajai daļai pilda karavīra amata pienākumus, un zemessargi, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 31. panta pirmo daļu pilda aizsardzības ministra noteiktus, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītus amatus, nav tiesīgi saņemt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā noteikto pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī 44.pantā noteikto mācību atvaļinājumu.
6.Kalpaka skolas izglītības programmas īstenošanas atbalstam ar 2022. gada 13. janvāra likumu Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā, papilināts Nacionālo bruņoto spēku likums, nosakot, ka Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu Kalpaka skolai - jaunākā militārā instruktora profesionālās izglītības programmas, interešu izglītības un ārpusskolas aktivitāšu īstenošanā. Šobrīd Kalpaka skolā profesionālo priekšmetu apguvē atbalstu sniedz Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kuru uz Militārā dienesta likuma 27.panta pirmās daļas pamata pārvietoti uz Kalpaka skolu un darbinieki, kuri amata pienākumus veic uz darba līguma pamata. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā pašreiz nav paredzēta iespēja iesaistīt zemessargus atbalsta nosegšanā Kalpaka skolai tās izglītības programmas īstenošanā.
2.Ņemot vērā jaunas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva kategorijas – militāro darbinieku – ieviešanu, šo darbinieku kategoriju ir nepieciešams iekļaut arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.
3.Pašreiz Latvijas Republikas Zemessardzes likums nesatur regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad Latvijas Republikas Zemessardzē uzņemto pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā, kas var rast nenoteiktību attiecībā uz šādas situāciju risināšanu gan Latvijas pilsoņu, gan Zemessardzes vienību vidū.
4.Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam zemessargi, kuri atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17.prim panta otrajai daļai pilda karavīra amata pienākumus, un zemessargi, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 31. panta pirmo daļu pilda aizsardzības ministra noteiktus, ar kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu saistītus amatus, nav tiesīgi saņemt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā noteikto pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī 44.pantā noteikto mācību atvaļinājumu.
6.Kalpaka skolas izglītības programmas īstenošanas atbalstam ar 2022. gada 13. janvāra likumu Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā, papilināts Nacionālo bruņoto spēku likums, nosakot, ka Nacionālie bruņotie spēki sniedz atbalstu Kalpaka skolai - jaunākā militārā instruktora profesionālās izglītības programmas, interešu izglītības un ārpusskolas aktivitāšu īstenošanā. Šobrīd Kalpaka skolā profesionālo priekšmetu apguvē atbalstu sniedz Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kuru uz Militārā dienesta likuma 27.panta pirmās daļas pamata pārvietoti uz Kalpaka skolu un darbinieki, kuri amata pienākumus veic uz darba līguma pamata. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā pašreiz nav paredzēta iespēja iesaistīt zemessargus atbalsta nosegšanā Kalpaka skolai tās izglītības programmas īstenošanā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības dienests tiks pildīts arī Latvijas Republikas Zemessardzē, likumprojekts papildina likuma 3. pantu ar 11. punktu šādā redakcijā: “11) piedalās valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā”, kā arī papildina likuma 29. panta piekto daļu aiz vārdiem “savienot ar dienestu Zemessardzē” papildināt ar vārdiem “vai pilda 11 mēnešus garu valsts aizsardzības militāro dienestu”, tādējādi nosakot, ka valsts aizsardzības dienesta pildīšanas laikā zemessargu no dienesta neizslēdz, bet to aptur.
Ievērojot jaunas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva kategorijas – militāro darbinieku – ieviešanu, likumprojekts paredz likuma 13. panta pirmās daļas papildināšanu ar 4. punktu: “4) militārajiem darbiniekiem.” Vienlaikus likumprojekts papildina likuma 13. panta otro daļu ar norādi uz militārajiem darbiniekiem, nosakot, ka turpmāk ne tikai Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku darba tiesiskās attiecības, bet arī militāro darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti. Saistībā ar jaunu Zemessardzes uzdevumu – valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru apmācību – un infrastruktūras paplašināšanu, tiek plānots ieviest militāro darbinieku amatus trim profesijām: pavāri, autovadītāji, tehniskās apkopes speciālisti.
Latvijas republikas Zemessardzes likuma 17. prim panta ceturtās daļas otrais teikums un 35.panta otrā daļa tiek papildināti ar norādi, ka uz šajā regulējumā minētām personām attiecas arī karavīriem noteiktais pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī mācību atvaļinājums.
Ar 2023. gada 1. janvāri (stājoties spēkā Latvijas Bankas likumam) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pievienota Latvijas Bankai. Ievērojot iepriekš minēto un Latvijas Bankas izteikto ierosinājumu, ir nepieciešams izdarīt redakcionāla rakstura grozījumu, izslēdzot no Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.prim panta pirmās daļas 14.punktu.
Ar likumprojektu tiktu noteikts zemessardzes uzdevums sniegt atbalstu Kalpaka skolai izglītības programmas profesionālās daļas, piemēram ierindas mācība, ieroču un šaušanas apmācība, karavīra zināšanu pamatapmācībā, lauka kaujas iemaņas, praktiskajā apguvē. Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības zemessargam pildot šos pienākumus valkāt karavīra formas tērpu.
Ievērojot jaunas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva kategorijas – militāro darbinieku – ieviešanu, likumprojekts paredz likuma 13. panta pirmās daļas papildināšanu ar 4. punktu: “4) militārajiem darbiniekiem.” Vienlaikus likumprojekts papildina likuma 13. panta otro daļu ar norādi uz militārajiem darbiniekiem, nosakot, ka turpmāk ne tikai Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku darba tiesiskās attiecības, bet arī militāro darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti. Saistībā ar jaunu Zemessardzes uzdevumu – valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru apmācību – un infrastruktūras paplašināšanu, tiek plānots ieviest militāro darbinieku amatus trim profesijām: pavāri, autovadītāji, tehniskās apkopes speciālisti.
Latvijas republikas Zemessardzes likuma 17. prim panta ceturtās daļas otrais teikums un 35.panta otrā daļa tiek papildināti ar norādi, ka uz šajā regulējumā minētām personām attiecas arī karavīriem noteiktais pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī mācību atvaļinājums.
Ar 2023. gada 1. janvāri (stājoties spēkā Latvijas Bankas likumam) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pievienota Latvijas Bankai. Ievērojot iepriekš minēto un Latvijas Bankas izteikto ierosinājumu, ir nepieciešams izdarīt redakcionāla rakstura grozījumu, izslēdzot no Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.prim panta pirmās daļas 14.punktu.
Ar likumprojektu tiktu noteikts zemessardzes uzdevums sniegt atbalstu Kalpaka skolai izglītības programmas profesionālās daļas, piemēram ierindas mācība, ieroču un šaušanas apmācība, karavīra zināšanu pamatapmācībā, lauka kaujas iemaņas, praktiskajā apguvē. Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības zemessargam pildot šos pienākumus valkāt karavīra formas tērpu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras pilda dienestu Zemessardzē vai pildīs militārā darbinieka amata pinākumus
Ietekmes apraksts
Projekts palielina sociālo garantiju klāstu zemessargiem, kas pilda grozījumos minētos pienākumus un paredz iespēju veidot Zemessardzē militāro darbinieku amatus.
Juridiskās personas
- Nacionālie bruņotie spēki
Ietekmes apraksts
Palielinoties projektā paredzēto sociālo garantiju skaitam, var nebūtiski palielināties slogs uz ar to nodrošināšanu saistītajām Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) piešķirtā finansējuma ietvaros no budžeta apakšprogrammas 22.10.00. "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums. Nepieciešamības gadījumā tiks iesniegti priekšlikumi apropriācijas izmaiņām starp budžeta programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17.prim panta grozījums, kas paredz zemessargam, kurš pilda karavīra amata pienākumus, tiesības uz mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, finansiālu ietekmi neradīs, jo karavīra amatam, ko pilda zemessargs, ir plānots finansējums, t.sk. sociālajām garantijām un pabalstiem, un zemessarga atlīdzība tiks nodrošināta no karavīra amatam plānotā finansējuma.
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 35. panta otrās daļas grozījuma, kas nosaka ar kaujas atbalstu un nodrošinājumu saistīto amatu pienākumus pildošajiem zemessargiem tiesības uz mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, tiešu finansiālu ietekmi aprēķināt nav iespējams, jo nevar prognozēt to zemessargu skaitu, uz kuriem tas attieksies. Izvērtējot pašreiz studējošo zemessargu skaitu šajos amatos, ir secināts, ka tas ir neliels – 3 līdz 5 zemessargi gadā, savukārt nepieciešamība izmaksāt pabalstu par apgādājamā vai ģimenes locekļa nāvi rastos vidēji 2 reizes gadā.
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 17.prim panta grozījums, kas paredz zemessargam, kurš pilda karavīra amata pienākumus, tiesības uz mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, finansiālu ietekmi neradīs, jo karavīra amatam, ko pilda zemessargs, ir plānots finansējums, t.sk. sociālajām garantijām un pabalstiem, un zemessarga atlīdzība tiks nodrošināta no karavīra amatam plānotā finansējuma.
Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 35. panta otrās daļas grozījuma, kas nosaka ar kaujas atbalstu un nodrošinājumu saistīto amatu pienākumus pildošajiem zemessargiem tiesības uz mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, tiešu finansiālu ietekmi aprēķināt nav iespējams, jo nevar prognozēt to zemessargu skaitu, uz kuriem tas attieksies. Izvērtējot pašreiz studējošo zemessargu skaitu šajos amatos, ir secināts, ka tas ir neliels – 3 līdz 5 zemessargi gadā, savukārt nepieciešamība izmaksāt pabalstu par apgādājamā vai ģimenes locekļa nāvi rastos vidēji 2 reizes gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana
1.Saņemta Latvijas bankas vēstule Nr.02-08.1/2023/18105 ar šādu lūgumu:
Ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar 2023. gada 1. janvāri ir pievienota Latvijas Bankai, lūdzam izslēgt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmās daļas 14. punktu, kas paredz, ka minētā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajai zemessargu mobilizācijai nav pakļauts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis.
Šis priekšlikums ir ņemts vērā un iestrādāts projektā.
2.Iekšlietu ministrija, 08.12.2023 vēstule Nr.1-23/2922n ar šādu lūgumu: ....saskaņā ar Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmās daļas 23. un 24. punktu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki un valsts drošības iestāžu darbinieki nav pakļauti iesaukšanai aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai. Līdz ar to būtu atbalstāmi grozījumi Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmajā daļā, papildinot tajā ietverto personu uzskaitījumu, kuras nav pakļautas zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam, ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Ievērojot minēto, aicinām Aizsardzības ministriju papildināt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (23-TA-3075) ar attiecīgiem grozījumiem Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmajā daļā.
Šis priekšlikums nav ņemts vērā. Latvijas Republikas Zemessardzes likums kā speciālais likums paredz un regulē atsevišķu mobilizācijas veidu – zemessargu mobilizāciju, nosakot to personu loku, kas nav pakļauti zemessargu mobilizācijai un zemessargu paaugstinātas gatavības režīmam. Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) izsaka priekšlikumu veikt grozījumu Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.ˡ panta pirmajā daļā, papildinot tajā ietverto personu uzskaitījumu, kuras nav pakļautas zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam ar visiem IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Ja tiktu veikti attiecīgie grozījumi, tad visi IeM sistēmās strādājošie darbinieki kā arī visi valsts drošības iestāžu darbinieki varēs turpināt dienestu Zemessardzē (kā pašreiz to atļauj likums), bet mobilizācijas gadījumā tie bez izņēmuma netiktu netiks mobilizēti Zemessardzē. Šāda situācija nevarētu būt pieļaujama, izņemot gadījumus, kad personas amats ir saistīts ar valsts militārā apdraudējuma pārvarēšanu (piemēram, Aizsardzības ministrijas ietvaros).
IeM atsevišķi neizdala darbiniekus, vai to grupas, kas nebūtu mobilizējamas Zemessardzē, vai nebūtu pakļautas paaugstinātas gatavības režīmam. Nebūtu atbildīgi iekļaut nekonkrētu un tik plašu darbinieku grupu Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, jo nevar piekrist, ka pilnīgi visi IeM minētie darbinieki veiktu kritiskās funkcijas un tādējādi netiktu pakļauti zemessargu mobilizācijai. Pašreiz tiek izstrādāti Mobilizācijas likuma 14. 1 panta un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks izņēmumu piemērošanas kārtību pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam. Šie noteikumi aizstās Ministru kabineta noteikumus Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai”.
Atbilstoši Ministru kabineta 507. noteikumu 18. punktam, valsts institūcijai līdz 2022. gada 1. septembrim bija jāizstrādā un jāiesniedz kritiskā personāla saraksts Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai. Paredzēts, ka IeM kritiskā personāla saraksts iekļaus visus darbiniekus, arī tos, kuri ir zemessargi. Pēc jauno Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā, atsevišķus zemessargus varēs nemobilizēt par to atsevišķi iestādei vienojoties ar NBS, t.i., ieskaitot IeM struktūrās strādājošos zemessargus atkarībā no to amata IeM struktūrās un Zemessardzes specialitātes.
1.Saņemta Latvijas bankas vēstule Nr.02-08.1/2023/18105 ar šādu lūgumu:
Ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar 2023. gada 1. janvāri ir pievienota Latvijas Bankai, lūdzam izslēgt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmās daļas 14. punktu, kas paredz, ka minētā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajai zemessargu mobilizācijai nav pakļauts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis.
Šis priekšlikums ir ņemts vērā un iestrādāts projektā.
2.Iekšlietu ministrija, 08.12.2023 vēstule Nr.1-23/2922n ar šādu lūgumu: ....saskaņā ar Mobilizācijas likuma 14.1 panta pirmās daļas 23. un 24. punktu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki un valsts drošības iestāžu darbinieki nav pakļauti iesaukšanai aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā un mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai. Līdz ar to būtu atbalstāmi grozījumi Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmajā daļā, papildinot tajā ietverto personu uzskaitījumu, kuras nav pakļautas zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam, ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Ievērojot minēto, aicinām Aizsardzības ministriju papildināt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (23-TA-3075) ar attiecīgiem grozījumiem Zemessardzes likuma 4.1 panta pirmajā daļā.
Šis priekšlikums nav ņemts vērā. Latvijas Republikas Zemessardzes likums kā speciālais likums paredz un regulē atsevišķu mobilizācijas veidu – zemessargu mobilizāciju, nosakot to personu loku, kas nav pakļauti zemessargu mobilizācijai un zemessargu paaugstinātas gatavības režīmam. Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) izsaka priekšlikumu veikt grozījumu Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.ˡ panta pirmajā daļā, papildinot tajā ietverto personu uzskaitījumu, kuras nav pakļautas zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam ar visiem IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Ja tiktu veikti attiecīgie grozījumi, tad visi IeM sistēmās strādājošie darbinieki kā arī visi valsts drošības iestāžu darbinieki varēs turpināt dienestu Zemessardzē (kā pašreiz to atļauj likums), bet mobilizācijas gadījumā tie bez izņēmuma netiktu netiks mobilizēti Zemessardzē. Šāda situācija nevarētu būt pieļaujama, izņemot gadījumus, kad personas amats ir saistīts ar valsts militārā apdraudējuma pārvarēšanu (piemēram, Aizsardzības ministrijas ietvaros).
IeM atsevišķi neizdala darbiniekus, vai to grupas, kas nebūtu mobilizējamas Zemessardzē, vai nebūtu pakļautas paaugstinātas gatavības režīmam. Nebūtu atbildīgi iekļaut nekonkrētu un tik plašu darbinieku grupu Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, jo nevar piekrist, ka pilnīgi visi IeM minētie darbinieki veiktu kritiskās funkcijas un tādējādi netiktu pakļauti zemessargu mobilizācijai. Pašreiz tiek izstrādāti Mobilizācijas likuma 14. 1 panta un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.1 panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks izņēmumu piemērošanas kārtību pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam. Šie noteikumi aizstās Ministru kabineta noteikumus Nr. 507 “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai”.
Atbilstoši Ministru kabineta 507. noteikumu 18. punktam, valsts institūcijai līdz 2022. gada 1. septembrim bija jāizstrādā un jāiesniedz kritiskā personāla saraksts Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai. Paredzēts, ka IeM kritiskā personāla saraksts iekļaus visus darbiniekus, arī tos, kuri ir zemessargi. Pēc jauno Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā, atsevišķus zemessargus varēs nemobilizēt par to atsevišķi iestādei vienojoties ar NBS, t.i., ieskaitot IeM struktūrās strādājošos zemessargus atkarībā no to amata IeM struktūrās un Zemessardzes specialitātes.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Latvijas Republikas Zemessardzes uzdevumā ietilps arī dalība valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru apmācīšanā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi