23-TA-1291: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Upenieki", Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, daļu pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Upenieki”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, (kadastra Nr. 4050 001 0185), sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļu 0.3888 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļu 2.0093 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platības var tikt precizētas).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Upenieki”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0185) (turpmāk – Nekustamā īpašums), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185 daļu 0.3888 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļu 2.0093 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļa 0.1170 ha platībā nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā, daļa 0.1933 ha jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nozīmes nodalījuma josla) un daļa 0.0785 ha platībā esošā Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš-Liellauki-Lejenieki-Bangas” pārbūves darbiem (pašvaldības nozīmes ceļa nodalījuma josla);
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļa 0.7333 ha platībā nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā, daļas 0.1542 ha un 0.1913 ha platībā jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nozīmes ceļa nodalījuma josla) un daļa 0.0251 ha platībā nepieciešama esošā Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš-Liellauki-Lejenieki-Bangas” pārbūves darbiem (pašvaldības nozīmes ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļa 0.1170 ha platībā nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā, daļa 0.1933 ha jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nozīmes nodalījuma josla) un daļa 0.0785 ha platībā esošā Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš-Liellauki-Lejenieki-Bangas” pārbūves darbiem (pašvaldības nozīmes ceļa nodalījuma josla);
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļa 0.7333 ha platībā nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā, daļas 0.1542 ha un 0.1913 ha platībā jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (pašvaldības ceļa nozīmes ceļa nodalījuma josla) un daļa 0.0251 ha platībā nepieciešama esošā Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš-Liellauki-Lejenieki-Bangas” pārbūves darbiem (pašvaldības nozīmes ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) ar kopējo platību 38.96 ha un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) ar kopējo platību 8.27 ha. Minētās zemes vienības tika uzmērītas 2014.gada 12.jūnijā ar mērniecības metodi LKS-92TM un reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma). Zemesgrāmatā platības tiks precizētas vienlaikus, kad zemes ierīcības projekta ietvaros tiks īstenota atsavināmo zemes vienību daļu kadastrālā uzmērīšana.
Nekustamais īpašums ierakstīts Ceraukstes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 600, īpašnieks – fiziska persona (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā:
• Maģistrālo gāzes vadu uzņēmums Rīgas gāze – gāzes vads 0.15 km;
• Mēmeles upes tauvas josla 0.55km/10m 0.55 ha;
• Mēmeles upes ūdens aizsardzības piekrastes josla 0.55 km.
Kadastra sistēmā zemes vienībai ar zemes vienības kadastra apzīmējumu 4050 001 0185 ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 20.0100 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.5800 ha;
• vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos 14.6200 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0.7100 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.8000 ha;
• drošības aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju ar gāzesvada diametru no 300 līdz 600 milimetriem 3.8400 ha.
Kadastra sistēmā zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) ir reģistrēts apgrūtinājums - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0.9000 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 35.0200 ha;
• Mežu platība 3.0000 ha;
• Krūmāju platība 0.6300 ha;
• Ūdens objektu zeme 0.3100 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 5.7400 ha;
• Mežu platība 2.4900 ha;
• Ūdens objektu zeme 0.0400 ha.
Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 16. augusta atzinumam
Nr. BNP/2022/4.7/1447/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļu, atlikumā veidojas šīs zemes vienības daļa platībā 38.5712 ha, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Nodalot Nekustamā īpašuma sastāvā esošās otrās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļu aptuveni 1.1039 ha platībā, atlikumā veidojas divas zemes vienības daļas - 6.2607 ha platībā, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, un 0.9054 ha platībā, kas ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu ir atsavināma, jo, ņemot vērā tās platību, apgrūtinājumus, konfigurāciju un nenoskaidroto piekļuvi nav veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to nevar izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6. panta pirmās daļas tiesisko regulējumu, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā esošās otrās zemes vienības daļu 0.9054 ha platībā.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus, bet izteica prasījumus zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) atsavināmajā daļā esošā ozola vērtību un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) atsavināmajā daļā esošās mežaudzes vērtību iekļaut Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aprēķinā, ļaut novākt zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) iesētās labības ražu, nodrošināt meliorācijas sistēmu nepārtrauktu un kvalitatīvu funkcionēšanu. Lūdza informēt vai ar lauksaimniecības un mežsaimniecības tehniku varēs pārvietoties projektētajā dzelzceļa infrastruktūras tunelī, kā arī paralēli projektētajai Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras trasei nokļūt līdz valsts autoceļa pārvadam.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 31.maija lēmumu Nr. 03.1-14/1498 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Upenieki”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0185), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļu 0.3888 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098 daļu 2.0093 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) atsavināšanu atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā kopējā summā 14 779,61 EUR (četrpadsmit tūkstoši septiņi simti septiņdesmit deviņi euro un sešdesmit viens cents), ko veido:
1. atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185)daļas aptuveni 0.3888 ha platībā tirgus vērtība 3 421,44 EUR (trīs tūkstoši četri simti divdesmit viens euro, četrdesmit četri centi) jeb 0,88 EUR (astoņdesmit astoņi centi) par vienu kvadrātmetru zemes platības (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja Nekustamā īpašuma platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) un ar to nesaraujami saistītā (uz tās) esošā ozola vērtība 1 000,00 EUR (viens tūkstotis euro), kas kopējā summā ir 4 421,44 EUR (četri tūkstoši četri simti divdesmit viens euro un četrdesmit četri centi);
2. atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļas aptuveni 2.0093 ha platībā tirgus vērtība 5 826,97 EUR (pieci tūkstoši astoņi simti divdesmit seši euro un deviņdesmit septiņi centi) jeb 0,29 EUR (divdesmit deviņi centi) par vienu kvadrātmetru zemes platības (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja Nekustamā īpašuma platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) un uz tās esošās mežaudzes vērtība 4 531,20 EUR (četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit viens euro un divdesmit centi), kas kopējā summā ir 10 358,17 EUR (desmit tūkstoši trīs simti piecdesmit astoņi euro un septiņpadsmit centi). No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Vienlaikus apmierināti Īpašnieka prasījumi:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) atsavināmajā daļā esošā ozola vērtība un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) atsavināmajā daļā esošās mežaudzes vērtība ir iekļauta Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aprēķinā;
- jautājums par zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) iesētās labības ražas novākšanu tiks risināts, slēdzot pirkuma līgumu, kurā puses vienosies par termiņu Nekustamā īpašuma daļas atbrīvošanai un iesētās labības ražas novākšanu (ievērojot plānotos termiņus būvdarbu uzsākšanai), kā arī tiesībām faktiskos zaudējumus, ja tādi radīsies saistībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, pieteikt arī pēc pirkuma līguma noslēgšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 2. punktu;
- tiks nodrošināta meliorācijas sistēmas nepārtraukta un kvalitatīva funkcionēšana atbilstoši SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Projektējot un pārbūvējot esošo meliorācijas sistēmu, par projektēšanu atbildīgā un par būvdarbiem atbildīgā institūcija nodrošinās Nekustamā īpašuma neatsavināmajā daļā esošo meliorācijas sistēmu nepārtrauktu funkcionalitātes saglabāšanu un to darbības nepasliktināšanu. Attiecīgais noteikums tiks paredzēts līgumā par labprātīgu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, tostarp nosakot meliorācijas sistēmas defektu un trūkumu novēršanas periodu. Atbildība par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, tostarp par to īpašumā esošo inženiertīklu bojājumiem ārpus dzelzceļa nodalījuma joslas, ja tie būs cēloniski saistīti ar būvdarbiem – ir būvuzņēmēja darbības tiešās sekas un šo seku novēršana tiek iekļauta institūcijas slēgtajos līgumos ar būvuzņēmējiem, tostarp līgumos tiek paredzēts defektu novēršanas periods. Savukārt Īpašnieka iespējamie prasījums par iespējamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu darbības bojājumu vai traucējumu, tiks vērtēti pēc to faktiskās rašanās un prasījumu pamatojošo dokumentu iesniegšanas institūcijai;
- jautājumā par piekļuves risinājumiem Nekustamajam īpašumam, RB Rail AS sniedza Īpašniekam informāciju, ka ievērojot VSIA “Latvijas Valsts ceļi” sniegtās ziņas par iecerētajiem projekta risinājumiem, tostarp arī aktuālo E67 skici, plānotais valsts autoceļš E67 ir ātrgaitas ceļš un attiecīgajā posmā nav paredzēts tā pieslēgums vietējās pašvaldības autoceļu tīklam. Taču, izstrādājot Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamo autoceļu risinājumus, ir nodrošināta iespēja savietot projektus;
- jautājumā par plānotā tuneļa parametriem Īpašnieks tika informēts atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai, ka, ievērojot Bauskas novada pašvaldības izvirzītos nosacījumus, autotransporta tuneļos zem Rail Baltica dzelzceļa trases DS4 posmā brauktuves platums ir 7,5 m un tuneļa augstums 5,1 m.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamais īpašums ierakstīts Ceraukstes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 600, īpašnieks – fiziska persona (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā:
• Maģistrālo gāzes vadu uzņēmums Rīgas gāze – gāzes vads 0.15 km;
• Mēmeles upes tauvas josla 0.55km/10m 0.55 ha;
• Mēmeles upes ūdens aizsardzības piekrastes josla 0.55 km.
Kadastra sistēmā zemes vienībai ar zemes vienības kadastra apzīmējumu 4050 001 0185 ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 20.0100 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.5800 ha;
• vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos 14.6200 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0.7100 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.8000 ha;
• drošības aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju ar gāzesvada diametru no 300 līdz 600 milimetriem 3.8400 ha.
Kadastra sistēmā zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) ir reģistrēts apgrūtinājums - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0.9000 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 35.0200 ha;
• Mežu platība 3.0000 ha;
• Krūmāju platība 0.6300 ha;
• Ūdens objektu zeme 0.3100 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 5.7400 ha;
• Mežu platība 2.4900 ha;
• Ūdens objektu zeme 0.0400 ha.
Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 16. augusta atzinumam
Nr. BNP/2022/4.7/1447/N, nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļu, atlikumā veidojas šīs zemes vienības daļa platībā 38.5712 ha, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmo daļu institūcijai nav jāierosina atsavināt visa Nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja sabiedrības vajadzībām ir nepieciešama tikai Nekustamā īpašuma daļa, bet atlikusī (neatsavināmā) Nekustamā īpašuma daļa ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Nodalot Nekustamā īpašuma sastāvā esošās otrās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļu aptuveni 1.1039 ha platībā, atlikumā veidojas divas zemes vienības daļas - 6.2607 ha platībā, kas, ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, nav atsavināma, jo ir veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to var izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, un 0.9054 ha platībā, kas ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu ir atsavināma, jo, ņemot vērā tās platību, apgrūtinājumus, konfigurāciju un nenoskaidroto piekļuvi nav veidojama kā patstāvīgs īpašums un Īpašnieks to nevar izmantot atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar Likuma 6. panta pirmās daļas tiesisko regulējumu, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt arī Nekustamā īpašuma sastāvā esošās otrās zemes vienības daļu 0.9054 ha platībā.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks nav pieteicis zaudējumus, bet izteica prasījumus zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) atsavināmajā daļā esošā ozola vērtību un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) atsavināmajā daļā esošās mežaudzes vērtību iekļaut Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aprēķinā, ļaut novākt zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) iesētās labības ražu, nodrošināt meliorācijas sistēmu nepārtrauktu un kvalitatīvu funkcionēšanu. Lūdza informēt vai ar lauksaimniecības un mežsaimniecības tehniku varēs pārvietoties projektētajā dzelzceļa infrastruktūras tunelī, kā arī paralēli projektētajai Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras trasei nokļūt līdz valsts autoceļa pārvadam.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 31.maija lēmumu Nr. 03.1-14/1498 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Upenieki”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0185), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļu 0.3888 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098 daļu 2.0093 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) atsavināšanu atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā kopējā summā 14 779,61 EUR (četrpadsmit tūkstoši septiņi simti septiņdesmit deviņi euro un sešdesmit viens cents), ko veido:
1. atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185)daļas aptuveni 0.3888 ha platībā tirgus vērtība 3 421,44 EUR (trīs tūkstoši četri simti divdesmit viens euro, četrdesmit četri centi) jeb 0,88 EUR (astoņdesmit astoņi centi) par vienu kvadrātmetru zemes platības (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja Nekustamā īpašuma platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) un ar to nesaraujami saistītā (uz tās) esošā ozola vērtība 1 000,00 EUR (viens tūkstotis euro), kas kopējā summā ir 4 421,44 EUR (četri tūkstoši četri simti divdesmit viens euro un četrdesmit četri centi);
2. atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļas aptuveni 2.0093 ha platībā tirgus vērtība 5 826,97 EUR (pieci tūkstoši astoņi simti divdesmit seši euro un deviņdesmit septiņi centi) jeb 0,29 EUR (divdesmit deviņi centi) par vienu kvadrātmetru zemes platības (kas būs jāpiemēro, veicot atlīdzības apmēra pārrēķinu, ja Nekustamā īpašuma platība tiks precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) un uz tās esošās mežaudzes vērtība 4 531,20 EUR (četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit viens euro un divdesmit centi), kas kopējā summā ir 10 358,17 EUR (desmit tūkstoši trīs simti piecdesmit astoņi euro un septiņpadsmit centi). No Īpašnieka saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Vienlaikus apmierināti Īpašnieka prasījumi:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) atsavināmajā daļā esošā ozola vērtība un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) atsavināmajā daļā esošās mežaudzes vērtība ir iekļauta Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aprēķinā;
- jautājums par zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0185) iesētās labības ražas novākšanu tiks risināts, slēdzot pirkuma līgumu, kurā puses vienosies par termiņu Nekustamā īpašuma daļas atbrīvošanai un iesētās labības ražas novākšanu (ievērojot plānotos termiņus būvdarbu uzsākšanai), kā arī tiesībām faktiskos zaudējumus, ja tādi radīsies saistībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, pieteikt arī pēc pirkuma līguma noslēgšanas, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 2. punktu;
- tiks nodrošināta meliorācijas sistēmas nepārtraukta un kvalitatīva funkcionēšana atbilstoši SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Projektējot un pārbūvējot esošo meliorācijas sistēmu, par projektēšanu atbildīgā un par būvdarbiem atbildīgā institūcija nodrošinās Nekustamā īpašuma neatsavināmajā daļā esošo meliorācijas sistēmu nepārtrauktu funkcionalitātes saglabāšanu un to darbības nepasliktināšanu. Attiecīgais noteikums tiks paredzēts līgumā par labprātīgu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, tostarp nosakot meliorācijas sistēmas defektu un trūkumu novēršanas periodu. Atbildība par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, tostarp par to īpašumā esošo inženiertīklu bojājumiem ārpus dzelzceļa nodalījuma joslas, ja tie būs cēloniski saistīti ar būvdarbiem – ir būvuzņēmēja darbības tiešās sekas un šo seku novēršana tiek iekļauta institūcijas slēgtajos līgumos ar būvuzņēmējiem, tostarp līgumos tiek paredzēts defektu novēršanas periods. Savukārt Īpašnieka iespējamie prasījums par iespējamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu darbības bojājumu vai traucējumu, tiks vērtēti pēc to faktiskās rašanās un prasījumu pamatojošo dokumentu iesniegšanas institūcijai;
- jautājumā par piekļuves risinājumiem Nekustamajam īpašumam, RB Rail AS sniedza Īpašniekam informāciju, ka ievērojot VSIA “Latvijas Valsts ceļi” sniegtās ziņas par iecerētajiem projekta risinājumiem, tostarp arī aktuālo E67 skici, plānotais valsts autoceļš E67 ir ātrgaitas ceļš un attiecīgajā posmā nav paredzēts tā pieslēgums vietējās pašvaldības autoceļu tīklam. Taču, izstrādājot Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamo autoceļu risinājumus, ir nodrošināta iespēja savietot projektus;
- jautājumā par plānotā tuneļa parametriem Īpašnieks tika informēts atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai, ka, ievērojot Bauskas novada pašvaldības izvirzītos nosacījumus, autotransporta tuneļos zem Rail Baltica dzelzceļa trases DS4 posmā brauktuves platums ir 7,5 m un tuneļa augstums 5,1 m.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamo īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Upenieki”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0185), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienība kadastra apzīmējums 4050 001 0185) daļu 0.3888 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0098) daļu 2.0093 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma daļas Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma daļas Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015.gada 24.novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015.gada 24.novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi