Anotācija (ex-ante)

Lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Programmas 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” ietvaros plānots īstenot 1.2.3.1. pasākums "Atbalsts inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai", kas ietilpst Programmas 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”. 1. politikas mērķa galvenajām komponentēm – digitālajai un inovācijas komponentēm – ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Noteikumu projekts turpinās sniegt ieguldījumu NIP un RIS3 noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu, kā arī lai sekmētu jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu.
Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte.

Ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu.

Esošās programmas līdz šim ir strādājušas veiksmīgi, taču, lai nodrošinātu 2021.-2027.gada periodā mērķorientētu atbalsta pasākumu kopumu un klientorientētu darbību, LIAA šajos noteikumos paredzētajās atbalsta programmās, ievēros šādus atbalsta sniegšanas principus:
- klientorientēta pieeja (klienta vajadzību izpratne, profesionāla un kompetenta ekspertu komanda);
- izvērtējumā balstīta pieeja (inovāciju gatavības līmenis, digitalizācijas gatavības līmenis, eksportspēja);
- sinerģija ar citiem atbalsta pasākumiem (komersanta idejas attīstību papildinoši pasākumi, konkurētspēju veicinoši pasākumi).
Attiecīgi LIAA, saņemot komersanta pieteikumu, izvērtēs un piedāvās komersantam nepieciešamo atbalstu, lai attīstītu biznesa projektu. 

Lai adresētu galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas un pakalpojumu sniegšanas produktivitātē. Turklāt, Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos.

Līdz ar to, fokusējot valsts intervenci īpaši RIS3 prioritārajās jomās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā un eksportspējas stiprināšanā, t.sk. reģionos, kas bremzē inovāciju attīstību, jaunu uzņēmumu izveidi un uzņēmumu ieiešanu jaunos ārvalstu tirgos, 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" (turpmāk – 1.2.3.1. pasākums)  ietvaros plānots:

- veicināt jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos, motivējot tos radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību (nefinansiāls atbalsts uzņēmumiem, potenciāliem uzņēmējdarbības uzsācējiem, pašnodarbinātām personām un fiziskām personām);
Jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos veicinās dažādi praktiskas ievirzes pasākumi, piemēram, intensīvas mācības biznesa līderu sagatavošanai zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanai, attīstīšanai un vadīšanai, jaunu biznesa komandu veidošanas, iedvesmas un pieredzes dalīšanās pasākumi, tehnoloģiju, pētniecības, uzņēmumu popularizēšanas / informēšanas aktivitātes un  aktuālajām vajadzībām pielāgoti pasākumi jaunuzņemumu ekosistēmas stiprināšanai.

- nodrošināt jaunradītu tehnoloģiski intensīvu un radošo industriju uzņēmumu inkubāciju, akcentējot P&A&I komponenti (atbalsts grantu veidā, nefinansiāls atbalsts);

- nodrošināt uz inovācijām un zināšanām balstītu eksportspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanu, un nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem, tajā skaitā nodrošināt starptautisku konferenču organizēšanu Latvijā, tādējādi veicinot augstas pievienotās vērtības tūrisma eksportu un Latvijas starptautisko atpazīstamību, kas ir būtisks faktors investīciju piesaistei un starptautiskās sadarbības veicināšanai (atbalsts grantu veidā, nefinansiāls atbalsts). Veicināt bioekonomikas un citu RIS 3 nozaru uzņēmumu eksporta pieaugumu un starptautisko konkurētspēju, īstenojot publicitātes un mārketinga pasākumus ārējos tirgos, organizējot ārvalstu piesaistīto ekspertu vizītes uz Latviju, veicot tirgus pētījumus par bioekonomikas uzņēmumu eksporta potenciālu.  

1.2.3.1. pasākuma īstenošana ir noteikta Valdības rīcības plānā 148.1., 154.3., 161.1., 161.5., 161.6., 162.1., 316.1. uzdevumā.

Pasākuma ietvaros plānots, ka kopumā tiks atbalstīti 1500 uzņēmumi, kas attīsta savus biznesa projektus, no kuriem vismaz 300 būs jaunu ideju autori. Balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm, tiek plānots, ka pasākumā un LIAA atbalstīto uzņēmumu apgrozījuma apjoms pieaugs par 12%, eksporta apjoms ik gadu palielināsies par 20% jeb 0,6 mljrd. EUR (laika posmā no 2024. līdz 2029.gadam). Tāpat tiktu atbalstīti 700 eksportējošo uzņēmumi, izveidotas 1000 jaunas darba vietas un tādējādi pasākuma ietvaros varētu tikt nodrošināts, ka  atbalstītie komersanti ik gadu nodokļos nomaksās 150 milj. EUR. Kopumā vērtējot pasākuma ietvaros iekļautās aktivitātes, plānojams, ka produktivitātes pieaugums ik gadu varētu pieaugt par 2%.

Attiecīgi Ekonomikas ministrija paredz, ka 1.2.3.1. pasākums:
*uzlabos produktivitātes līmeni īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35% no ES vidējā rādītāja, un zems zinātņietilpīgu produktu īpatsvars gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā;
*paaugstinās inovāciju sniegumu;
*stimulēs zemo iniciatīvu saimnieciskās darbības uzsākšanu, pamata prasmju trūkumu saimnieciskās darbības uzsākšanu un izdzīvošanas līmeni pirmajos darbības gados;
*attīstīs eksporta iemaņas MVU, kas ļaus pilnvērtīgi izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas, tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš saistīto nozaru sadarbības attīstības iespējām gan nacionālajā, gan starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs;
*stimulēs starpnozaru sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī, kas vērsta uz radošuma un inovāciju komercializāciju, attīstot jaunu pakalpojumu un produktu izstrādi un palielinot to pievienoto vērtību.

1. Atbalsts un pieejamais finansējums
Lai nodrošinātu, ka ES finansējums tiek ieguldīts efektīvi un to, lai uzņēmēji saņem pēc iespējas fokusētāku un mērķētāku atbalstu konkrētam uzņēmējdarbības attīstības posmam, 1.2.3.1. pasākums ietvers 3 aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda.  attiecīgām programmām:
- atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai (1.2.2.2. pasākums „Inovāciju motivācijas programma”);
- atbalsts biznesa inkubācijai (3.1.1.6. pasākums „Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”);
- atbalsts eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai (3.2.1.2. pasākums „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”).

1.2.3.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 73 379 551 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 11 573 812 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 62 372 618 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 9 837 741 euro) un valsts budžeta finansējums – 11 006 933  euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 1 736 071 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 61 805 739 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 52 534 877 euro apmērā, valsts budžeta finansējumu – 9 270 862 euro apmērā.

Finansējums radošo industriju nozarei 1.2.3.1. pasākuma ietvaros 4.2. apakšpunktā noteiktās aktivitātes ietvaros ir 4 350 000 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 3 697 500 euro un valsts budžeta finansējums 655 500 euro.

Šo noteikumu 19.1 un 19.2. apakšpunktā minētajām darbībām finansējuma saņēmējam finansējums nepārsniedz 20 % no pasākuma īstenošanai paredzētā finansējuma.

Eiropas Savienības  Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:

 - 24. intervences kods (Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi)  - Inovācijas un uzņēmējdarbības motivācija) 4 194 527 euro;
 - 25. intervences kods (Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem - Biznesa inkubatori) 33 010 928 euro;
 - 21. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija - eksporta veicināšana un jaunu tirgu apgūšana) 25 167 163 euro.

Finansējuma sadalījums starp intervences kategorijām ir arī indikatīvs finansējuma sadalījums starp šīs programmas pasākumiem. 

2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt biznesa ideju attīstību un uzņēmumu rašanos, eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību, zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstība, komercializācija.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta īstenošanas stratēģiju. Stratēģijā ietver informāciju par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, projekta vadības un īstenošanas personālu, to darba uzdevumiem un funkcijām, lai nodrošinātu pasākuma mērķu sasniegšanu. 

Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kuras darbības mērķis ir atbilstošs šo noteikumu 2.1. apakšpunktā ietvertajam termina skaidrojumam. 

Projekta iesniedzējam pasākuma ietvaros ir pienākums veidot sadarbību ar zinātnes, mākslas un kultūras, lietišķo zinātņu universitātēm un lietišķo zinātņu augstskolām. 

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par  3 atbalsta pasākumu veidiem:
1. inovācijas motivācijas atbalsta nodrošināšana;
2. biznesa inkubācijas atbalsta nodrošināšana;
3. eksporta atbalsta nodrošināšana.

Finansējuma saņēmējam ir atbalstāmas darbības un attiecināmas izmaksas saistībā ar IT sistēmu, programmu un rīku izstrādi un uzturēšanu šī pasākuma mērķiem tā īstenošanas laikā un atbilstoši šo noteikumu 55. punktā norādītajam, ņemot vērā, ka tā ir neatņemama pastāvēšanas, pieejamības un darbības nodrošināšanas funkcija, kas tieši nepieciešama un saistīta ar pasākuma īstenošanu.

Projekta iesniedzējam 4.2. apakšpunktā minētās aktivitātes ietvaros ir pienākums veidot sadarbību ar zinātnes, mākslas un kultūras, lietišķo zinātņu universitātēm, lietišķo zinātņu augstskolām un pašvaldībām, kā arī industriālajiem parkiem vai industriālajām teritorijām pašvaldībās, kurās tiek īstenoti projekti tādās programmās kā 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšanas pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākums “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam”, 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.3. pasākums "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku", kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcija "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos". Projekta iesniedzējam pasākuma ietvaros ir pienākums veidot sadarbību arī ar pašvaldībām, atbilstoši noteikuma projekta 15. punktā teiktajam. 

Sadarbība ar industriālajiem parkiem un industriālajām teritorijām pašvaldībās MK noteikumu projektā ir ietverta saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumiem ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas rakstiskajā procedūrā izskatāmajiem Ekonomikas ministrijas 1.2.1.4.pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” materiāliem, lai nodrošinātu reģionālu pieeju un sadarbību.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula Nr. 2018/1046) 61. panta prasību izpildei finansējuma saņēmējs izveido:
1. iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasībām, kura sevī ietver:
a) preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei atbalsta piešķiršanas procedūrā, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
b) preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta kontrolei publiskajos iepirkumos, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
c) pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
2. ētikas kodeksu un procedūras disciplināratbildības piemērošanai;
3. ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību;
4. trauksmes celšanas sistēmu.

3. Gala labuma guvēji, atbalsta saņēmēji
1.2.3.1.pasākuma mērķa grupa ir:
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 2. panta 2. punktu;
- potenciālais uzņēmējdarbības uzsācējs, pašnodarbinātā persona un fiziska persona (biznesa idejas autors, biznesa līderis (augsta līmeņa savas jomas profesionālis, kas sniedz apmācības uzņēmējiem), mācību uzņēmuma dibinātājs, jaunuzņēmuma dibinātājs);
- fizisko personu grupa – komanda, kas īsteno biznesa ideju, kuras dalībnieki pilnvaro vienu fizisko personu iesniegt atbalsta pieteikumu atbalsta saņemšanai, lai uzsāktu saimniecisko darbību;
- biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kurās ir apvienojušies vismaz pieci komersanti (neattiecas uz biedrību, kas organizē šo noteikumu 43.13. minētos starptautiskos sporta pasākumus) un nodibinājumi, kuros starp tā dibinātājiem un to biedriem ir vismaz pieci komersanti (neattiecas uz nodibinājumu, kas organizē šo noteikumu 43.13. minētos starptautiskos sporta pasākumus), kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktu.

4. Sasniedzamie rādītāji
1.2.3.1. pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie iznākuma rādītāji:

līdz 2024. gada 31. decembrim:
- ar grantiem atbalstītie uzņēmumi – 28 uzņēmumi;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi – 63 uzņēmumi;
- atbalstītie jaunie uzņēmumi – 48 uzņēmumi
- radītā inkubācijas kapacitāte – 48 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits);
līdz 2029. gada 31. decembrim:
- ar grantiem atbalstītie uzņēmumi – 285 uzņēmumi;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi – 422 uzņēmumi;
- atbalstītie jaunie uzņēmumi – 192 uzņēmumi;
- radītā inkubācijas kapacitāte – 384 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits).

1.2.3.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rezultāta rādītāji: 
- jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos – 1000 pilnslodzes ekvivalenti;
- jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū – 192 uzņēmumi.

1.2.3.1. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzami šādi nacionālie rādītāji šo noteikumu 4.2. apakšpunktā norādītās aktivitātes ietvaros:
- ar grantiem atbalstītie uzņēmumi radošo industriju jomā - 32 uzņēmumi;
- atbalstītie jaunie uzņēmumi radošo industriju jomā - 22 uzņēmumi;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi radošo industriju jomā - 48;
- radītā inkubācijas kapacitāte radošo industriju jomā - 44 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits);
- jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos radošo industriju jomā - 114 pilnslodzes ekvivalenti;
- jauni uzņēmumi radošo industriju jomā, kas joprojām darbojas tirgū - 22 uzņēmumi.

Atbildīgā iestāde ir atbildīga par šajos noteikumos noteikto nacionālo rādītāju uzraudzību atbilstoši "Vadlīnijām Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā". 

Finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomā (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) atbalstītajiem komersantiem, ievadot tos Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS).

Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, ka pastāv risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt jaunizveidotā uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski (iekļauti 1.2.3.1. pasākuma metodoloģijā), kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā.

Sasniedzamie nacuonālie rādītāji radošo industriju jomas uzņēmumiem noteikti proporcionāli piešķirtajam finansējumam radošo industriju jomai biznesa inkubācijas atbalstā.

Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.2.3.1. pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidusposma pārskata netiks piešķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie rezultāta un iznākuma rādītāji.

5. Biznesa inkubatori
Atbalsta pasākuma ietvaros tiks nodrošināta vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos, ņemot vērā labāko uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta pieredzi un pieejamo infrastruktūru reģionos, kā arī tiks veicināta pašvaldību, plānošanas reģionu, augstākās izglītības iestāžu un vietējo komersantu sadarbība atbalsta sniegšanā uzņēmējdarbības uzsākšanai un reģionu attīstībai.

Aktivitātes ietvaros tiek veikta šāda atbalsta nodrošināšana:
- pirmsinkubācijas atbalsta nodrošināšana;
- inkubācijas atbalsta nodrošināšana;
- uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanas pasākumu organizēšana;
- sadarbības veicināšanas pasākumi ar organizācijām, kas sekmē mērķa sasniegšanu un inkubācijas atbalsta sniegšanu;
- dalība projektos, kas sekmē mērķa sasniegšanu un inkubācijas atbalsta sniegšanu.

Aktivitātes ietvaros atbalsts tiks sniegts šādiem komersantiem:
 - Inovatīvs komersants ir komersants, kam ir izstrādāts vai tas izstrādā inovatīvu produktu vai zināšanu ietilpīgu pakalpojumu.
 - Eksportspējīgs komersants ir vismaz vidēji zemo tehnoloģiju nozares komersants ar eksportspējīgu produktu vismaz vidēji zemo tehnoloģiju nozares vai pārtikas un/vai dzērienu rūpniecības vai zināšanu ietilpīgu pakalpojumu komersants ar eksportspējīgu produktu.
 - Radošo industriju komersants ir komersants, kas darbojas radošajās industrijās un kam ir eksportspējīgs produkts. Radošo industriju komersants var tikt inkubēts arī kā  Eksportspējīgs vai Inovatīvs komersants, ja tas atbilst Eksportspējīga vai Inovatīva komersanta pazīmēm un kvalificējas.

Radošās industrijas ietver šādas nozares (https://www.km.gov.lv/lv/kulturas-un-radoso-industriju-definicija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F): arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības.Radošo industriju nozares var tikt precizētas ņemot vērā Kultūras ministrijas ieteikumus.
Eksportspējīgs produkts ir prece vai pakalpojums, kas jau tiek eksportēts vai jauns produkts, kam ir izpētē pamatots eksporta potenciāls.
Inovatīvs produkts ir prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, tostarp tehnoloģisko, vērtību, kuru izstrādes rezultātā rodas jaunas vai uzlabotas zināšanas. Piemēram, jauni vai uzlaboti paņēmieni, metodes, principi, procesi, funkcijas vai produkta īpašības, un kuram ir skaidri identificējamas priekšrocības un labāki vērtības, ilgtspējas parametri salīdzinājumā ar konkurentiem. Piemēram, ērtāki, ātrāki, drošāki, resursu efektīvāki, izturīgāki, precīzāki risinājumi, jaunas vai labākas funkcijas, īpašību, sastāva, lietojamības vai ērtuma uzlabošana, produkta dzīves ilguma pagarināšana, izturības palielināšana, lielāka finansiālā pieejamība, mazāka atkarība no citiem komponentiem, ekonomiskāka, energoefektīvāka, videi draudzīgāka vai ilgtspējīgas attīstības principiem atbilstošāka izmantošana.

Atbalsta apjoms 37.2. apakšpunktā minētās darbības ietvaros nepārsniedz:
- 10 000 euro pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu un darba vietas nomai;
- 20 000 euro prototipēšanas un tehnoloģiju izstrādei tikai inovatīvam komersantam;
- 8 000 euro ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei;
- 5 000 euro izejmateriālu un izejvielu iegādei;
- 10 000 euro valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām, kas noteiktas Latvijas Republikas “Darba Likumā“, “Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr. 656 “Par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” vienam darbiniekam vienu reizi 12 mēnešu periodam tikai inovatīvam komersantam (atbalsts tiek sniegts tikai par neto darba algu un par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām). 

Aktivitātes ietvaros tiks uzturēts biznesa inkubatoru (Finansējuma saņēmēja pārstāvniecību) tīkls, t.sk. izvērtējot pieprasījumu un gala labuma guvēju aktivitāti, var tikt nodrošinātas arī iekārtotas pasākumu un kopstrādes telpas.

Maksimālais biznesa inkubatoru kopējā atbalsta periods vienam komersantam nepārsniedz četrus gadus no brīža, kad stājies spēkā lēmums par atbalsta piešķiršanu, pirmsinkubācijas periodam nepārsniedzot vienu gadu un inkubācijas atbalsta periodam trīs gadus.

Aktivitātes ietvaros plānoti šādi pakalpojumi: atpazīstamību veicinoši pasākumi, ekspertu konsultācijas, granti un līdzfinansēti pakalpojumi.

Kopumā plānoti 22 biznesa inkubatori jeb Finansējuma saņēmēja pārstāvniecības (Latvijā), tajā skaitā, radošo industriju inkubators (Finansējuma saņēmēja pārstāvniecība) un tehnoloģiju biznesa inkubators (Finansējuma saņēmēja pārstāvniecība).
Tā kā pasākums skar arī radošo industriju jomu, tad Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde veido sadarbību ar Kultūras ministriju tieši radošo industriju attīstības jautājumos. Pasākuma ietvaros tiek veidots Radošo industriju inkubators (Finansējuma saņēmēja pārstāvniecība), kas sniedz atbalstu jauniem uzņēmumiem un biznesa idejām, kas pārstāv radošo industriju jomu, kuras, savukārt, definē Kultūras ministrija. Līdz ar to, tiek paredzēts, ka Kultūras ministrija iesaistās gan Radošo industriju inkubatora (Finansējuma saņēmēja pārstāvniecība) darbības stratēģijas izstrādē, gan piedalās gala labuma guvēju atlases un izvērtēšanas procesā.

Finansējuma saņēmējs komersantu vērtēšanas komisijā biznesa inkubācijas pakalpojuma saņemšanai nodrošina Finansējuma saņēmēja, pašvaldības, augstskolas, komersantu organizācijas un atbildīgās iestādes pārstāvja klātbūtni ar vienu balsi no katras organizācijas. Papildus piesaistītie nozaru eksperti un pārējie dalībnieki ir ar novērošanas tiesībām.

6. Inovācijas un uzņēmējdarbības motivācija
Atbalsta pasākuma ietvaros uzņēmēji tiks iedrošināti uzsākt inovatīvu  uzņēmējdarbību vai pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai. Īstenojot minēto atbalsta aktivitāti, plānots paaugstināt inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmēt komercdarbību atbilstoši Latvijas RIS3 noteiktajām specializācijas prioritātēm vai jomām.

Aktivitātes ietvaros atbalstāmas šādas darbības, ko Finansējuma saņēmējs sniedz gala labuma guvējiem:
- inovācijas un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu organizēšana;
- izglītojošu un mācību  programmu īstenošana, kas vērstas uz uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību;
- godalgu un naudas balvu piešķiršana;
- informācijas, publicitātes un mārketinga pasākumi;
- pasākumi jaunu partnerību un jaunu sadarbības projektu veicināšanai.

7. Eksporta veicināšana un jaunu tirgu apgūšana

Aktivitātes mērķa grupa ir gala labuma guvēji ir Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēti komersanti un, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības, kurās ir apvienojušies vismaz pieci komersanti (neattiecas uz biedrību, kas organizē šo noteikumu 45.13. minētos starptautiskos sporta pasākumus), un nodibinājumi, kuros starp tā dibinātājiem un to biedriem ir vismaz pieci komersanti (neattiecas uz nodibinājumu, kas organizē šo noteikumu 45.13. minētos starptautiskos sporta pasākumus), kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības subjektu statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktu.

Atbalsta pasākuma ietvaros tiks veicināta nozaru starptautiskā konkurētspēja, atbalstot ieiešanu ārvalstu tirgos un nodrošinot Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību efektīvu un uz rezultātu vērstu darbību.

Aktivitātes ietvaros atbalstāmas šādas gala labuma guvēja darbības:
- dalība starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un Latvijā ar stendu vai kopstendu, konferencēs ārvalstīs ar stendu vai ar prezentāciju, kontaktbiržās ārvalstīs klātienē vai tiešsaistē;
- dalība starptautiskajās digitālajās nozaru platformās;
- preču zīmes, tai skaitā preču zīmes stratēģijas, izstrāde un reģistrēšana;
- reklāmas kampaņas par produkta palaišanu eksporta tirgū izstrāde un vadība;
- mārketinga materiālu izstrāde;
- dalība ārvalstu starptautiskajās nozaru organizācijās un asociācijās;
- tirgus pētījumu mērķa tirgos izstrāde un iegāde;
- telemārketinga pakalpojumi ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai;
- ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos eksporta tirgus stratēģijas izstrādei un realizēšanai, kā arī ārvalstu tirdzniecības aģenta piesaiste tirgus darbības pārorientācijai;
- ražotņu un produktu atbilstības novērtēšana;
- dalība finansējuma saņēmēja organizētajās starptautiskajās tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs klātienē un tiešsaistē;
 - atbalsta nodrošināšana starptautisku konferenču organizēšanai Latvijā RIS3 jomā, ja dalībnieku skaits konferencē ir ne mazāk kā 50 dalībnieki un vismaz 50% no tiem ir ārvalstu dalībnieki. Ar dalībniekiem jāsaprot tie, kas piedalās konferences satura veidošanā – lektori, diskusiju dalībnieki, eksperti, stendu dalībnieki u.c.
- atbalsta nodrošināšana starptautisku sporta pasākumu un starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā ir atbalstāma, ja ārvalstu apmeklētāji vai ārvalstu dalībnieki ir vismaz no četrām valstīm un to skaits starptautiskajā  sporta pasākumā un starptautiskā izstādē ir ne mazāk kā 500 un pasākuma ilgums ir vismaz divas dienas. Šis atbalsts ir identificējams kā eksporta prece/pakalpojums, kurā Latvija gūst ienākumus no apmeklētājiem un dalībniekiem.

Atbalsta apjoms minētajām darbībām, izņemot dalībai finansējuma saņēmēja organizētajās starptautiskajās tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs klātienē un tiešsaistē un finansējuma saņēmēja sniegtās eksporta konsultācijas biznesa kontaktu dibināšanai ārvalstīs, vienam gala labuma guvējam viena kalendārā gada laikā nepārsniedz 40 000 euro. Minētais finansējuma apjoms ir noteikts, ņemot vērā komersantu izteiktos priekšlikumus. 

Nenoliedzams ir dažādu procesu digitalizācijas pienesums uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā, komersantu spēja pārnest uzņēmējdarbību uz digitālo vidi ir viens no galvenajiem ne tikai konkurētspējas veicināšanas, bet arī pastāvēšanas nosacījumiem. Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksam (DESI) par 2022. gadu, digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvija ieņem 17. vietu ES valstu vidū un šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo līmeni. Arī informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā “Going Digital in Latvia” uzsvērts, ka Latvija atpaliek no ES uzņēmumu īpatsvara ziņā, kas izmanto IKT - gan pamattehnoloģijas, gan specifiskās atbalsta tehnoloģijas. Ņemot vērā iepriekš minēto ir nepieciešams stimulēt Latvijas komersantus, izmantot progresīvas tehnoloģijas un jaunas inovatīvas uzņēmējdarbības metodes, tādējādi, īstenojot digitālo transformāciju uzņēmumos un sekmējot to konkurētspēju. Ir nepieciešams identificēt uzņēmumu dažādās digitalizācijas vajadzības un piedāvāt pielāgotus atbalsta pasākumus. Veicinot digitalizācijas procesu attīstību komercdarbībā, tiek sekmēta produktivitātes paaugstināšana ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības. Ņemot vērā iepriekš minēto MK noteikumu projektā tiek identificētas tādas atbalstāmās darbības, kas vērstas uz digitalizācijas pilnveidošanas pasākumiem. Izvērtējot digitālā mārketinga pakalpojumu atbilstību Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumiem, jāņem vērā, ka savā būtībā digitālais mārketings koncentrējas uz mārketinga aktivitātēm digitālajā vidē (piem., e-pasta mārketingu, digitālās mārketinga stratēģijas izstrāde;  saistošu tekstu, atbilstoši sociālo mediju stilam un prasībām sagatavošana un vizuālā materiāla izstrāde; video materiālu izstrāde), nenoliedzami, ka digitālais mārketings tiek izmantots, lai veicinātu produktu vai pakalpojumu pārdošanu, tomēr tas nav tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem vai darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām. Digitālā marketinga aktivitātes mērķis ir atrast jaunus klientus, sasniegt tos un nodot informāciju par produktu vai pakalpojumu jaunā – digitālā vidē.

Telemārketinga pakalpojumi ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai ir atbilstoši  Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumiem. Proti, telemārketinga pakalpojumi ir neatraujami saistīts ar komersanta spēju konkurēt tirgū un tas ir viens no veidiem nodot informāciju sabiedrībai par produktu vai pakalpojumu. Ieguldījums telemārketinga pakalpojumos kā vienā no produkta izplatīšanas un sadarbības partneru meklēšanas kanāliem ir tieši saistīts ar komersanta konkurētspēju, tomēr tam nav tiešas ietekmes uz eksportējamiem apjomiem.
Telemārketinga pakalpojums ir uzņēmēja rīcībā esošs instruments (informācijas kanāls) ar kura palīdzību viņš var sasniegt savus klientus un sadarbības partnerus, gan iekšējā tirgū, gan ārējos tirgos, tomēr jāņem vērā, ka paša par sevi telemārketinga esamība nenozīmē izplatīšanas tīkla izveidi kādā eksporta tirgū. Lai runātu par izplatīšanas tīkla izveidi svarīgi ņemt vērā uzņēmuma daudzveidīgās, mērķtiecīgās aktivitātes, kas pakārtotas secīgi viena otrai var nodrošināt produkta veiksmīgu ieiešanu eksporta tirgū, tomēr telemārketinga pakalpojums pats par sevi to negarantē.

MK Noteikumu projekta 18.3. apakšpunkta kontekstā ar Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību konsultācijām saprotamas  specifiskas un padziļinātas konsultācijas par konkrētu jaunu  ārvalstu tirgus potenciālu, likumdošanas prasībām, biznesa partneru atrašanās iespējām utml. jautājumiem, tai skaitā, organizējot uzņēmumu dalību stendos starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijās, individuālajās vizītēs u.c. eksporta veicināšanas pasākumos, lai paplašinātu uzņēmumu iespējas diversificēt eksportu, un kuru izveide nav noteikta LIAA reglamentā. Šādus specifiskus pakalpojumus var nodrošināt tikai attiecīgo ārvalstu tirgu pārstāvji ar plašu biznesa kontaktu loku attiecīgajā ārvalstī un ar visaptverošu biznesa pieredzi darījumu sarunu vešanā atbilstoši izvēlētās valsts biznesa kultūrai un tradīcijām. LIAA reglamentā ir noteiktas valstis, kur ir izveidotas LIAA pārstāvniecības, kuras tiek finansētas gan no valsts budžeta, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma. Projektā ir paredzēts atvērt 3 jaunas LIAA pārstāvniecības ārvalstīstādejādi paplašinot eksporta atbalsta klāstu gala labuma guvējiem jaunos tirgos , kur LIAA projekta vadības un īstenošanas personāls eksporta atbalsta pakalpojumus nevar sniegt.  Šo pārstāvniecību atvēršana nav iespējama, ja netiek piešķirts projekta finansējums, līdz ar to uzdevumi, kas tiks veikti projekta ietvaros, citādi netiktu veikti un tie netiks veikti arī kā LIAA pamatfunkcija, jo LIAA reglamentā nav minētas šīs pārstāvniecības. Par šī pakalpojuma sniegšanu tiks sniegts deleģējuma līgums, kas pēc būtības ir pakalpojumu līgums, kura ietvaros tiks apmaksāts sniegtais pakalpojums. Pretendenti deleģējuma līguma slēgšanai tiek izvēlēti atklātā konkursā, kur pretendenti iesniedz arī finanšu piedāvājumu. Slēdzot līgumu, tajā  tiek iekļautas visas izmaksas, ko pretendents iesniedz finanšu piedāvājumā un kas uzskaitītas MK noteikumu projekta 23.1. – 23.8.punktos.

8. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējam, kas nodrošina projekta īstenošanu atbalstāmas šādas darbības:
- projekta vadības nodrošināšana, tajā skaitā iepirkumu organizēšana
- projekta īstenošanas nodrošināšana;
- konsultācijas biznesa kontaktu dibināšanai ārvalstīs, kuras nodrošina Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vai konsultācijas, ko finanšu saņēmējs iepērk ārpakalpojumā. Pārstāvniecību funkcijas nepārklāsies ar projekta vadības vai īstenošanas amatu funkcijām un tās atbilstoši pieprasījumam būs sekojošas: konsultācijas par tirgus izmēru, struktūru, tirgus dalībniekiem, cenām, preču izplatīšanas kanāliem, loģistikas jautājumiem, konkurentiem, biznesa kultūru, konsultācijas par eksporta piedāvājuma sagatavošanu,  konsultācijas par potenciālo sadarbības partneru profilu sagatavošanu, potenciālo sadarbības partneru atlase no datu bāzēm, informācijas pārbaudīšana un precizēšana, biznesa tikšanos programmu sagatavošana;
- izglītojošu un apmācību programmu īstenošana, kas vērstas uz uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību (tiks nodrošināts 18.2. apakšpunktā paredzēto darbību ietvaros, kas tiks uzskaitīts kā nefinanšu atbalsts).
-uzņēmējdarbības, un eksporta veicināšanas pasākumu organizēšana (stendi starptautiskās izstādēs, vietējās izstādēs (attiecas tikai uz V nodaļā ietvertajiem pasākumiem), semināri, tai skaitā mācību semināri, individuālas konsultācijas biznesa kontaktu dibināšanai ārvalstīs, konferences, tajā skaitā, starptautisku konferenču organizēšana Latvijā RIS3 jomas komersantiem), preses konferences, tirdzniecības misijas, Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītes, starptautiskas mārketinga kampaņas, mārketinga materiālu izstrāde un iegāde, prezentācijas, degustācijas, iepircēju, aģentu, vairumtirgotāju, nozaru speciālistu un žurnālistu vizītes Latvijā un tirgus pētījumu iegāde un izstrāde, eksporta datu platformu izstrāde un iegāde) un finansējuma saņēmēja dalība šajos pasākumos klātienē un tiešsaistē. Stendi vietējās izstādēs attiecas tikai uz biznesa inkubatoru pasākumu nodrošināšanu. Šajā  punktā ietverto atbalsta pasākumu organizēšana nav uzskaitīta LIAA reglamentā; organizēšana tiks nodrošināta 19.5. apakšpunktā paredzēto izmaksu ietvaros; pasākumu producēšana, radošais un tehniskais personāls, piemēram, moderators, scenārists, maketētājs, video operators, utml. tiks iepirkts ārpakalpojumā, ja nav finanšu saņēmēja funkcijas; arī tehniskais nodrošinājums u.c. izdevumu pozīcijas tiks iepirkts kā ārpakalpojums);
- godalgu un naudas balvas piešķiršana biznesa ideju konkursu godalgoto vietu ieguvējiem atbilstoši konkursa nolikumam (tiks nodrošināts 18.2.punktā paredzēto darbību ietvaros);
- informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus (tiks nodrošināts 18.2.punktā paredzēto darbību ietvaros);
- sadarbības nodrošināšana ar organizācijām un institūcijām, kas nepieciešama pasākuma mērķa sasniegšanai;
- tirgus pētījumu, aptauju organizēšana, iegāde vai izstrāde (tiks iepirkts kā ārpakalpojums, kas nepārklāsies ar Finansējuma saņēmēja darbinieku veicamajiem pienākumiem);
- uzņēmumu datu bāzu iegāde, datu monitorings un analīze, pētījumi (tiks iepirkts kā ārpakalpojums);
- IT sistēmu, programmu un rīku izstrāde (tiks iepirkts kā ārpakalpojums);
- pasākumi jaunu partnerību un jaunu sadarbības projektu uzsākšanai un veicināšanai (tiks nodrošināts 18.2.punktā paredzēto darbību ietvaros);
- biznesa inkubatoru tīkla uzturēšana (noteiktā atbalstāmās darbības ir finansējuma saņēmēja darbības, lai veiktu funkciju īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām un nodrošināt Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēto aktivitāšu administrēšanu.) (tiks nodrošināts 18.2.punktā paredzēto darbību ietvaros).

Finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas kompetence un kapacitāte neļauj nodrošināt visus paredzētos pasākumus un aktivitātes, kā, piemēram, liela mēroga pasākumu organizēšanu (Latvijas dienas ārvalstīs, valsts amatpersonu vizītes ārvalstīs, plašas mārketinga kampaņas, starptautiski biznesa forumi), kuru īstenošanai ir jāpiesaista profesionālas mārketinga un komunikāciju aģentūras, kompānijas, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus un pasākumu norises telpas un tehnisko nodrošinājumu nodrošina transporta pakalpojumus utml. līdz ar to būs pakalpojumi, kas tiks organizēti iepirkumu veidā, attiecīgi tas neradīs dubultā finansējuma un neatbilstoši veikto izdevumu riskus. Finansējuma saņēmēja sniegtie pakalpojumi netiks dublēti ar Finansējuma saņemtajiem iepirktajiem pakalpojumiem. Tāpat Finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāls nenodrošina konsultācijas biznesa kontaktu dibināšanai ārvalstīs, kuras nodrošina Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības.

Ārvalstu komandējumu izmaksas ir tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu. Tās paredzētās MK noteikumu projekta 25.14.apakšpunktā nepārklājas ar 19.3. apakšpunktā minētajām komandējuma izmaksām projekta vadības un īstenošanas personālam. Šajā punktā izmaksas ir paredzētās LIAA personāla komandējumiem, kuri piedalās 16.5.punktā minētajos pasākumos vai atbalsta to organizēšanu. Izmaksas nepārklāsies, jo LIAA rīkojumā par komandējumiem tiek norādīts finanšu avots. Ārvalstu komandējuma izmaksas projekta īstenošanas un vadības personālam un Finansējuma saņēmēja darbiniekiem, kas piedalās 18.5. apakšpunktā minētajos pasākumos vai atbalsta to organizēšanu.

Finansējuma saņēmējam atbalstāmās darbības tā funkciju īstenošanai nepārklāsies ar atbalstāmajām darbībām gala labuma guvējiem.
Ņemot vērā, ka LIAA ir noteikta funkcija īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām un nodrošināt Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēto aktivitāšu administrēšanu, tad  noteikumu projekta 18.1., 18.2., 18.3., 18.6.-18.11., 18.13. apakšpunktos noteiktās atbalstāmās darbības ir LIAA darbības, lai veiktu attiecīgo funkciju un sekmīgi nodrošinātu pasākuma īstenošanu.

9. Atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Finansējuma saņēmējs nesaņem komercdarbības atbalstu un darbojas kā starpnieks, piešķirot atbalstu gala labu guvējam pakalpojumu vai grantu veidā. Finansējuma saņēmējs darbojas kā starpnieks, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, un īsteno tam noteikto funkciju.

Šajos noteikumos minētās izmaksas Finansējuma saņēmējam ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, gala labuma guvējiem attiecināmas sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās datumu.

Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Gala labuma guvējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.

MK noteikumu 25.18 apakšpunktā minētās izmaksas nav uzskatāmas par eksporta atbalstu, jo saskaņā ar regulas 1407/2013 preambulas 9. daļu atbalstu par izdevumiem saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī, parasti neuzskata par eksporta atbalstu un minētās izmaksas pēc būtības ir šīm pielīdzināmas.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, komercdarbības gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

10. Finansējuma saņēmēja pienākumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību par gala labuma guvēju atlasi, nosacījumiem (t.sk., pieejamo atbalsta apjomu) atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļas minētajiem nosacījumiem. Finansējuma saņēmējam minētajā kārtībā ir pienākums norādīt, kā sniegtais atbalsts nodrošinās gala labuma guvēja izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā šo noteikumu V nodaļas ietvaros. Finansējuma saņēmējs lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Kārtība V nodaļas ietvaros, cita starpā, detalizētāk noteiks nosacījumus atbalsta pretendentiem, gala labuma guvējiem un atbalstam, piemēram, gala labuma guvēja vecums, darbības nozare, ierobežojumi noteikta veida atbalstam. Kārtības tiks izstrādātas līdz finansējuma saņēmēja projekta iesnieguma iesniegšanai un publicētas finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē pirms atlases uzsākšanas. Kārtības var tikt precizētas tikai pirms konkrētas atlases vai atlases kārtas uzsākšanas, ja tiek mainīti nosacījumi, lai nodrošinātu, ka projekta iesniedzējs savlaicīgi ir informēts par atlases nosacījumiem un atlases kritēriji visas atlases ietvaros ir izsekojami un caurspīdīgi, nodrošinot atlases dalībniekiem taisnīgu konkurenci.

Kārtības projekts tiks izstrādātas līdz finansējuma saņēmēja projekta iesnieguma iesniegšanai un saskaņots ar Ekonomikas ministriju pēc finansējuma saņēmēja projekta iesnieguma apstiprināšanas, attiecīgi kārtība tiks apstiprināta līdz finansējuma saņēmēja uzsaukumam par programmas uzsākšanu. 
Komercdarbības atbalstu neuzskaita, ja finansējuma saņēmēja organizēts pasākums vai sniegts pakalpojums ir publisks un ja no dalības tajā gala labuma guvējiem netiek gūta ekonomiskā priekšrocība un nav konstatējams atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai (piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi). 

Ja šo noteikumu 18.4., 18.5, 18.12. apakšpunktā minētais pasākums ir brīvas piekļuves pasākums, kas veicina tā dalībnieku (gala labuma guvēju) vispārējo zināšanu pilnveidi, nav konstatējams atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, dalība tajā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un šo noteikumu 68.punktā minētais komercdarbības atbalsta kontroles regulējums gala labuma guvējiem netiek piemērots.

Minētie pasākumi ir brīvi pieejami un nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, piemēram, semināri par nozares aktualitātēm un pieejami skatīšanai sociālajos tīklos un attiecīgi materiāli ir publiski pieejami un  pieteikšanās dalībai vai dalība šādos pasākumos ir atklāta.

Finansējuma saņēmējs gala labuma guvējam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.

Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un lai gala labuma guvējs par vienām un tām pašām izmaksām atbalstu nesaņem atbalstu vienlaicīgi no piemēram, eksporta veicināšanas aktivitātēm un biznesa inkubatoru aktivitātēm, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par noslēgtajiem līgumiem (atbalsta saņēmēju saraksts). Visās atbalsta saņemšanas veidlapās, kuras iesniedz atbalsta saņēmējs, tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā atbalsta saņēmējs norāda īstenotos un plānotos projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā maksājuma pieprasījuma ietvaros pieprasīto finansējumu; kā arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu atkārtoti pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts. Turklāt, skaidrojam, ka gala labuma guvēji var saņemt atbalstu, lai attīstītu biznesa projektu arī kas atbalstīts jau iepriekšējā plānošanas periodā, taču finansējuma saņēmējs izvērtēs un nodrošinās, lai plānotais atbalsts ir samērīgs, ekonomiski pamatots un nepieciešams, kā arī nodrošinās izmērāmus rezultātus un mērķa sasniegšanu, nodrošinot, ka atbalsts netiks sniegts jau tām darbībām, kas iepriekš atbalstītas, ja nav noteikti jauni attīstības mērķi.
Finansējuma saņēmējs pārliecināsies pie 1.2.1. SAM īstenotāja un Inovāciju klastera īstenotāja, ka tiek ievērotas demarkācijas prasības.

Vērtēšanas komisiju locekļi, eksperti, novērotāji un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti gala labuma guvēju pieteikumu vērtēšanas procesā, paraksta šo noteikumu 1. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesības apliecinājumu, ka nepiedalīsies gala labuma guvēju pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā un vērtēšanas komisijas sēdēs, kurās tiks apstiprināti gala labuma guvēju pieteikumi. Apliecinājumu paraksta pirms gala labuma guvēja pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu Finansējuma saņēmējs glabā atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 82. punktam.

Finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvējus Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. 

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms 79.2 pants. Terorisma finansēšana 79.3  pants. Teroristu grupa 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi 89.1 pants. Noziedzīga organizācija 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība 177. pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana 179. pants. Piesavināšanās 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana 199. pants. Komerciālā uzpirkšana 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 320. pants. Kukuļņemšana 321. pants. Kukuļa piesavināšanās 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) 323. pants. Kukuļdošana 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Gala labuma guvējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Finansējuma saņēmējs pirms katras atbalsta piešķiršanas divas darba dienas pēc gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecināms, iesniegšanas pārbauda, vai gala labuma guvējam saskaņā ar VID administrēto nodokļu nodevu parādnieku datu bāzē pieejamo informāciju gala labuma guvēja pieteikuma vai tā precizējuma, ja attiecas, iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu (ievada gala labuma guvēja reģistrācijas numuru un nosaukumu Finansējuma saņēmējam pieejamajā VID datu bāzē un pārliecinās par gala labuma guvēja nodokļu parādu esamību). Finansējuma saņēmējs nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā limita.
Augstāk minētā kārtība, kādā Finansējuma saņēmējs pārbauda gala labuma guvēju nodokļu parādus, tiks noteikta Finansējuma saņēmēja iekšējās kārtības noteikumos. 

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.

Lai nodrošinātu Ministru prezidenta 2021.gada 7.septembra rezolūcijas Nr. 2021-1.1.1./50-50 izpildi, pasākuma koncepts izstrādes gaitā izdiskutēts un pasākuma īstenošanas noteikumu projekts skaņots ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.

Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2018/1046, Eiropas Parlamenta un padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.

11. Vienkāršoto izmaksu metodikas
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk Regula Nr.2021/1060) 53. panta 2. punktu, darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no KF, ERAF vai ESF+ un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, visas izmaksas  tiek segtas ar vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. Līdz ar to, lai mazinātu finansējuma saņēmēja administratīvo slogu kontekstā ar gala labuma guvēju maksājumu dokumentācijas pārbaudēm, Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādās vienkāršoto izmaksu metodikas izmaksām, kas saistītas ar pasākuma finanšu atbalstu.

Ekonomikas ministrija neparedz izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku nefinanšu atbalstam, šo pieeju saskaņojot ar Eiropas Komisiju.Ja Eiropas Komisija nesaskaņos Ekonomikas ministrijas pieeju, tiks izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika nefinanšu atbalstam.

Vienkāršoto izmaksu metodikas, kas saistītas finanšu atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem biznesa inkubācijas nodrošināšanai grantu atbalstam (attiecīgi 39.punktā norādītajām izmaksām) un eksporta atbalsta nodrošināšanai grantu atbalstam (attiecīgi 45.punktā minētajām darbībām) tiks izstrādātas un saskaņotas līdz projekta iesniegšanai Sadarbības iestādē.

Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu tiek noteikts, ka Finansējuma saņēmēja tiešās personāla izmaksāms (mēnešalga, atvaļinājuma pabalsts, naudas balvas, novērtēšana, veselības apdrošināšanas polises prēmija, VSAOI) tiek piemērota vienotā likme 20%  no  tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas (MK noteikumu projekta 21. punkts).
Finansējuma saņēmēja noteiktās tiešās personāla izmaksas noteiktas, ņemot vērā LIAA Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda īstenoto programmu ietverto atalgojumu un nosakot slieksni, tādējādi mērķtiecīgi novirzot lielāko daļu finansējuma komercdarbības atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem.

Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi, tie ir balstīti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.2 pantu un 3. pielikumu un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6. un 7. punktu.
Atalgojuma izmaksas nav noteiktas pārmērīgi augstas vai zemas, un tie piemērotas vienādi projekta ietvaros atbilstoši amata funkcijām.

Ekonomikas ministrija MK noteikumu projekta izstrādes laikā ir informējusi LIAA par likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts MK Noteikumu 21.punktā. Attiecīgi vienotās likmes aprēķins Finansējuma saņēmēja personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.

Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi. Tāpat Finansējuma saņēmējs būs valsts tiešās pārvaldes iestāde, kurai ir saistoši tādi normatīvie akti, kā likums "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” un Ministru kabineta 2022. gada 26.aprīļa noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtību”, kas papildus apliecina, ka tiks ievēroti augstāk minētie principi.
Projektā ir plānots administrēšanas personāls ar 31 amata vietu un īstenošanas personāls ar 47 amata vietām (par 23 vietām mazāk nekā šobrīd 3 programmu ietvaros). LIAA iestādes ietvaros nodrošinās izmaksu nepārklāšanos. Projekta ietvaros atalgojuma izmaksas paredzētas tādām amata vietām kā departamenta direktors, direktora vietnieks, nodaļas vadītājs, risku vadības speciālists, vecākais projektu vadītājs, jurists, grāmatvedis, informācijas sistēmu administrators, vecākais personāla speciālists, vecākais projektu vadītājs, LIAA pārstāvniecību Latvijā vadītājs.
Paredzētās mēnešalgu grupas ir no 8-13, savukārt amatu saimes ir 14.3, 17, 21.5, 24, 34 un 39.1. Noteiktais mēnešalgas intervāla viduspunkts ir paredzēts no 1653 – 3850 EUR.

Iepriekš anotācijā ir aprakstīts kā LIAA nodalīs iestādes funkcijas no citiem iepirktiem pakalpojumiem projekta ietvaros. Personāla izmaksas nepārklāsies ar citiem projektiem.

Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz MK 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 noteiktās robežvērtības.

Darba braucienu un komandējumu izmaksas, atbilstoši MK noteikumu 56. punkta norādītajam, attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi;  iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai". Ārvalstu komandējuma izmaksas sedzamas projekta īstenošanas un vadības personālam un Finansējuma saņēmēja darbiniekiem, kas piedalās 18.5.apakšpunktā minētajos pasākumos vai atbalsta to organizēšanu.

Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro viena mēneša laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās. 1.2.3.1. pasākumā paredzētās Atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas plānots izstrādāt līdz izsludinātajai projekta atlasei. Gadījumā, ja vienkāršoto izmaksu metodikas nav izstrādātas un saskaņotas ar vadošo iestādi, līdz atlases izsludināšanai, projekta iesniegumā izmaksas plāno atbilstoši faktiskajām izmaksām.