23-TA-1570: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā izmanto valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts “Kārtība, kādā izmanto valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei” (turpmāk – TA projekts) sagatavots saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta 4. 1 daļu un pārejas noteikumu 99. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt pastāvīgu kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju izmanto valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC) tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, ņemot vērā grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Publisko pakalpojumu nodrošināšana sabiedrībai un to sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 14 “Grozījumi Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi”, 2015. gadā tika uzsākta VPVKAC izveide un darbinieku apmācības.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 “Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” ir dots virsmērķis izveidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju (Ievads 4. lpp).[1] Lai nodrošinātu šī virsmērķa sasniegšanu, nepieciešama vienota un efektīvi funkcionējoša publisko pakalpojumu nodrošināšanas sistēma.
Lai nodrošinātu valsts pakalpojumu pieejamību, ministrijai no 2015. gada jauno politikas iniciatīvu ietvaros tiek piešķirts finansējums VPVKAC tīkla uzturēšanai un attīstībai pasākuma “Publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana saskaņā ar vienas pieturas aģentūras principu” ietvaros. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” finansējums šim mērķim 2023. gadā plānots 940 394 EUR apmērā.
Kopējais VPVKAC tīklā reģistrēto pakalpojumu skaits periodā no 2015. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. decembrim bija 406 050, tai skaitā 217 370 konsultācijas un 188 680 pakalpojumu pieteikumi, 2021. gadā kopējais reģistrēto pakalpojumu skaits sastādīja 242 145, tai skaitā 118 427 konsultācijas un 123 718 pakalpojumu pieteikumi, savukārt 2022. gadā kopējais reģistrēto pakalpojumu skaits sastādīja 210 965, tai skaitā 146 007 konsultācijas un 64 958 pakalpojumu pieteikumi.
Ievērojot minēto, secināms, ka 2022. gadā palielinājies reģistrēto konsultāciju skaits. Tas saistīts ar iestāžu sniegto pakalpojumu pakāpenisku pārņemšanu, kur to atļauj pakalpojumu sniegšanas specifika, un klientu klātienes apkalpošanas funkcijas samazināšanos iestādēs, kā rezultātā klienti vēršas VPVKAC, lai saņemtu konsultācijas par sev interesējošiem jautājumiem. 2021. gadā ievērojamais reģistrēto pakalpojumu skaits saistīts ar Covid sertifikātu izsniegšanu klientiem.
2019., 2020., 2021. un 2022. gadā ir veikti šādi pētījumi:
1. vienota publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtēšana;
2. pasākumu plāna izstrādāšana klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīvākiem kanāliem;
3. valsts pārvaldes institūciju klientu klātienes apkalpošanas struktūru optimizācijas iespēju izvērtēšana;
4. SIA Jaunatnes laboratorija 2021. un 2022. gadā veiktais pētījums “Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings”.
5. SIA PricewaterhouseCoopers 2020. gada pētījumu “Valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas stratēģiskās un finanšu-ekonomiskās analīzes veikšana”.
6. SIA PricewaterhouseCoopers 2021. gada pētījumu “Pakalpojumu pārbūves ieviešanas plāns klientu apkalpošanas funkciju finanšu optimizācijai”.
Minētajos pētījumos bija norādīta nepieciešamība pārskatīt VPVKAC tīkla finansējuma modeli, jo tobrīd esošais dotācijas piešķiršanas modelis paredzēja vispārīgus principus finanšu sadalē un nebija saistīts ar pakalpojumu vērtības celšanu VPVKAC klientiem. Netika ņemti vērā VPVKAC rezultatīvie rādītāji (piemēram, pakalpojumu skaits, klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos publisko pakalpojumu jomā).
Vienlaikus paskaidrojam, ka ar ministrijas valsts sekretāra 2019. gada 26. jūlija rīkojumu Nr. 1-2/92 bija izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuras sastāvā iekļauti pašvaldību, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvji. Darba grupa sagatavoja šādus priekšlikumus:
1) izmaiņām kārtībā, kādā ministrija budžeta programmas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” paredzētās apropriācijas ietvaros piešķir dotāciju pašvaldībām VPVKAC tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei;
2) analizējot slodzes sadalījumu VPVKAC tīklā, saistībā ar klientu apkalpošanu klātienē un sniedzot telefonisko atbalstu e-pakalpojumu lietotājiem;
3) izvērtējot dotāciju piešķiršanas kārtības izmaiņas praktiskos aspektus ar mērķi ieviest uz VPVKAC attīstību un efektivitātes veicināšanu vērstu dotāciju piešķiršanas kārtību;
4) izmaiņām valsts budžeta dotācijas (turpmāk – dotācija) piešķiršanas kārtībā.
Darba grupas locekļi, izvērtējot VPVKAC pakalpojumu pārvaldības sistēmā reģistrētos datus par VPVKAC tīklā sniegtajiem valsts pārvaldes pakalpojumiem un to sniegšanas dinamiku, konstatēja, ka slodžu sadalījums VPVKAC tīklā ir izteikti nevienmērīgs – valsts dotācija par vienu reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu ir robežās no 1,68 EUR līdz pat 140 EUR (aprēķinā izmantoti reāli apkopotie dati VPVKAC tīklā gadā laika periodā no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim). Vairāk kā 30 VPVKAC sniegto valsts pārvaldes pakalpojumu skaits ir mazāks kā divi reģistrētie valsts pārvaldes pakalpojumi vienā darba dienā. Astoņi VPVKAC vienā darba dienā klientiem snieguši vairāk kā 10 valsts pārvaldes pakalpojumus. Taču minētie VPVKAC saņem praktiski vienādu dotāciju, kuras apjoms atkarīgs no iedzīvotāju skaita pašvaldībā, nevis sniegto pakalpojumu skaita (līdzšinējais dotācijas lielums ir 6 900 EUR gadā – pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotājiem, 9 660 EUR gadā – pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu no 10 000 līdz 20 000 iedzīvotāju un 13 800 EUR gadā – pašvaldībām ar vairāk kā 20 000 iedzīvotājiem).
Ņemot vērā minēto, ministrija 2022. gadā izstrādāja jaunu dotācijas modeli, kam jāveicina pakalpojumu sniegšana un jābūt sasaistītam ar pakalpojumu sniegšanas gadījumiem, un tika izdoti Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 248), kas noteic pastāvīgu kārtību dotācijas piešķiršanai.
Pēc portāla pakalpojumucentri.lv reģistrētajiem datiem 2022. gadā 4 VPVKAC ir snieguši 30-50 pakalpojumus dienā, 6 VPVKAC snieguši 20-30 pakalpojumus dienā, bet 30 VPVKAC ir snieguši tikai 1-2 pakalpojumus dienā. Ņemot vērā MK noteikumu Nr. 248 izstrādāto dotācijas modeli, pašvaldības saņem dotāciju atbilstoši VPVKAC sniegto pakalpojumu skaitam. Vēršam uzmanību, kas VPVKAC darbinieki klientiem sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldību pakalpojumus, kuru skaits dažkārt ir daudz lielāks par sniegto valsts pakalpojumu skaitu un ir pašvaldības tiešais pienākums. Visas pašvaldības saņem vienādu dotācijas fiksēto daļu VPVKAC darbības nodrošināšanai, savukārt dotācijas mainīgā daļa ir atkarīga no pakalpojumucentri.lv sistēmā reģistrēto klientiem sniegto pakalpojumu skaita.
2023. gadā esošo VPVKAC uzturēšanai pašvaldībām pārskaitīti 503 236 EUR, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmas uzturēšanai - 65 000 EUR. Šobrīd 4000 EUR paredzēti VPVKAC tīkla ikgadējās darbības analīzei, 15 000 EUR - VPVKAC "attālinātā ierēdņa" atpazīstamības veicināšanas pasākumiem, 30 000 EUR - VPVKAC tīkla klientu un nodarbināto apmierinātības analīzei, 10 000 EUR - VPVKAC tīkla klientu apkalpošanas speciālistu ikgadējās mācībām. Neizmantotā summa 313 158 EUR šobrīd paredzēta jaunu VPVKAC izveidei. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar TA projekta 3. punktu par dotācijas atlikuma izmantošanu priekšlikumus sniedz ministrijas izveidotā komisija, kuras sastāvā iekļauti ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Reģionālo attīstības centru apvienības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar TA projekta 21. punktu dotācijas atlikumu ministram ir tiesības novirzīt jaunu VPVKAC izveidei un uzturēšanai apdzīvotās vietās, kā arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanai, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai VPVKAC tīklā.
Ar 2024. gadu VPVKAC izveidei ir plānots Atjaunošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) finansējums. Attiecīgu tiesību akta projektu 22-TA-3843 plānots skatīt Ministru kabineta sēdē 2023. gada 8. augustā. Ar ANM finansējumu 2024. un 2025. gadā plānots atvērt 372 VPVKAC par kopējo summu 2 213 554 EUR apmērā.
[1] Pieejams https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam.
Ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 “Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” ir dots virsmērķis izveidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju (Ievads 4. lpp).[1] Lai nodrošinātu šī virsmērķa sasniegšanu, nepieciešama vienota un efektīvi funkcionējoša publisko pakalpojumu nodrošināšanas sistēma.
Lai nodrošinātu valsts pakalpojumu pieejamību, ministrijai no 2015. gada jauno politikas iniciatīvu ietvaros tiek piešķirts finansējums VPVKAC tīkla uzturēšanai un attīstībai pasākuma “Publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana saskaņā ar vienas pieturas aģentūras principu” ietvaros. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” finansējums šim mērķim 2023. gadā plānots 940 394 EUR apmērā.
Kopējais VPVKAC tīklā reģistrēto pakalpojumu skaits periodā no 2015. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. decembrim bija 406 050, tai skaitā 217 370 konsultācijas un 188 680 pakalpojumu pieteikumi, 2021. gadā kopējais reģistrēto pakalpojumu skaits sastādīja 242 145, tai skaitā 118 427 konsultācijas un 123 718 pakalpojumu pieteikumi, savukārt 2022. gadā kopējais reģistrēto pakalpojumu skaits sastādīja 210 965, tai skaitā 146 007 konsultācijas un 64 958 pakalpojumu pieteikumi.
Ievērojot minēto, secināms, ka 2022. gadā palielinājies reģistrēto konsultāciju skaits. Tas saistīts ar iestāžu sniegto pakalpojumu pakāpenisku pārņemšanu, kur to atļauj pakalpojumu sniegšanas specifika, un klientu klātienes apkalpošanas funkcijas samazināšanos iestādēs, kā rezultātā klienti vēršas VPVKAC, lai saņemtu konsultācijas par sev interesējošiem jautājumiem. 2021. gadā ievērojamais reģistrēto pakalpojumu skaits saistīts ar Covid sertifikātu izsniegšanu klientiem.
2019., 2020., 2021. un 2022. gadā ir veikti šādi pētījumi:
1. vienota publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtēšana;
2. pasākumu plāna izstrādāšana klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīvākiem kanāliem;
3. valsts pārvaldes institūciju klientu klātienes apkalpošanas struktūru optimizācijas iespēju izvērtēšana;
4. SIA Jaunatnes laboratorija 2021. un 2022. gadā veiktais pētījums “Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings”.
5. SIA PricewaterhouseCoopers 2020. gada pētījumu “Valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas stratēģiskās un finanšu-ekonomiskās analīzes veikšana”.
6. SIA PricewaterhouseCoopers 2021. gada pētījumu “Pakalpojumu pārbūves ieviešanas plāns klientu apkalpošanas funkciju finanšu optimizācijai”.
Minētajos pētījumos bija norādīta nepieciešamība pārskatīt VPVKAC tīkla finansējuma modeli, jo tobrīd esošais dotācijas piešķiršanas modelis paredzēja vispārīgus principus finanšu sadalē un nebija saistīts ar pakalpojumu vērtības celšanu VPVKAC klientiem. Netika ņemti vērā VPVKAC rezultatīvie rādītāji (piemēram, pakalpojumu skaits, klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos publisko pakalpojumu jomā).
Vienlaikus paskaidrojam, ka ar ministrijas valsts sekretāra 2019. gada 26. jūlija rīkojumu Nr. 1-2/92 bija izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa), kuras sastāvā iekļauti pašvaldību, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvji. Darba grupa sagatavoja šādus priekšlikumus:
1) izmaiņām kārtībā, kādā ministrija budžeta programmas 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” paredzētās apropriācijas ietvaros piešķir dotāciju pašvaldībām VPVKAC tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei;
2) analizējot slodzes sadalījumu VPVKAC tīklā, saistībā ar klientu apkalpošanu klātienē un sniedzot telefonisko atbalstu e-pakalpojumu lietotājiem;
3) izvērtējot dotāciju piešķiršanas kārtības izmaiņas praktiskos aspektus ar mērķi ieviest uz VPVKAC attīstību un efektivitātes veicināšanu vērstu dotāciju piešķiršanas kārtību;
4) izmaiņām valsts budžeta dotācijas (turpmāk – dotācija) piešķiršanas kārtībā.
Darba grupas locekļi, izvērtējot VPVKAC pakalpojumu pārvaldības sistēmā reģistrētos datus par VPVKAC tīklā sniegtajiem valsts pārvaldes pakalpojumiem un to sniegšanas dinamiku, konstatēja, ka slodžu sadalījums VPVKAC tīklā ir izteikti nevienmērīgs – valsts dotācija par vienu reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu ir robežās no 1,68 EUR līdz pat 140 EUR (aprēķinā izmantoti reāli apkopotie dati VPVKAC tīklā gadā laika periodā no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim). Vairāk kā 30 VPVKAC sniegto valsts pārvaldes pakalpojumu skaits ir mazāks kā divi reģistrētie valsts pārvaldes pakalpojumi vienā darba dienā. Astoņi VPVKAC vienā darba dienā klientiem snieguši vairāk kā 10 valsts pārvaldes pakalpojumus. Taču minētie VPVKAC saņem praktiski vienādu dotāciju, kuras apjoms atkarīgs no iedzīvotāju skaita pašvaldībā, nevis sniegto pakalpojumu skaita (līdzšinējais dotācijas lielums ir 6 900 EUR gadā – pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotājiem, 9 660 EUR gadā – pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu no 10 000 līdz 20 000 iedzīvotāju un 13 800 EUR gadā – pašvaldībām ar vairāk kā 20 000 iedzīvotājiem).
Ņemot vērā minēto, ministrija 2022. gadā izstrādāja jaunu dotācijas modeli, kam jāveicina pakalpojumu sniegšana un jābūt sasaistītam ar pakalpojumu sniegšanas gadījumiem, un tika izdoti Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 248 “Kārtība, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 248), kas noteic pastāvīgu kārtību dotācijas piešķiršanai.
Pēc portāla pakalpojumucentri.lv reģistrētajiem datiem 2022. gadā 4 VPVKAC ir snieguši 30-50 pakalpojumus dienā, 6 VPVKAC snieguši 20-30 pakalpojumus dienā, bet 30 VPVKAC ir snieguši tikai 1-2 pakalpojumus dienā. Ņemot vērā MK noteikumu Nr. 248 izstrādāto dotācijas modeli, pašvaldības saņem dotāciju atbilstoši VPVKAC sniegto pakalpojumu skaitam. Vēršam uzmanību, kas VPVKAC darbinieki klientiem sniedz ne tikai valsts, bet arī pašvaldību pakalpojumus, kuru skaits dažkārt ir daudz lielāks par sniegto valsts pakalpojumu skaitu un ir pašvaldības tiešais pienākums. Visas pašvaldības saņem vienādu dotācijas fiksēto daļu VPVKAC darbības nodrošināšanai, savukārt dotācijas mainīgā daļa ir atkarīga no pakalpojumucentri.lv sistēmā reģistrēto klientiem sniegto pakalpojumu skaita.
2023. gadā esošo VPVKAC uzturēšanai pašvaldībām pārskaitīti 503 236 EUR, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmas uzturēšanai - 65 000 EUR. Šobrīd 4000 EUR paredzēti VPVKAC tīkla ikgadējās darbības analīzei, 15 000 EUR - VPVKAC "attālinātā ierēdņa" atpazīstamības veicināšanas pasākumiem, 30 000 EUR - VPVKAC tīkla klientu un nodarbināto apmierinātības analīzei, 10 000 EUR - VPVKAC tīkla klientu apkalpošanas speciālistu ikgadējās mācībām. Neizmantotā summa 313 158 EUR šobrīd paredzēta jaunu VPVKAC izveidei. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar TA projekta 3. punktu par dotācijas atlikuma izmantošanu priekšlikumus sniedz ministrijas izveidotā komisija, kuras sastāvā iekļauti ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Reģionālo attīstības centru apvienības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar TA projekta 21. punktu dotācijas atlikumu ministram ir tiesības novirzīt jaunu VPVKAC izveidei un uzturēšanai apdzīvotās vietās, kā arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanai, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai VPVKAC tīklā.
Ar 2024. gadu VPVKAC izveidei ir plānots Atjaunošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) finansējums. Attiecīgu tiesību akta projektu 22-TA-3843 plānots skatīt Ministru kabineta sēdē 2023. gada 8. augustā. Ar ANM finansējumu 2024. un 2025. gadā plānots atvērt 372 VPVKAC par kopējo summu 2 213 554 EUR apmērā.
[1] Pieejams https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 99. punkts paredz, ka līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam piemērojami MK noteikumi Nr. 248.
Ņemot vērā minēto, ir jāizstrādā jauns TA projekts par dotācijas piešķiršanas kārtību, kādā izmanto valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju VPVKAC tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei.
2022. gadā tika izstrādāts jauns dotācijas modelis, kas dod sistemātisku un VPVKAC tīkla ietvaros aptverošu iespēju veikt pakalpojumu efektivitātes mērījumus, kur regulāri par sniegtajiem pakalpojumiem dati tiek ievadīti reālā laikā pakalpojuma pārvaldības sistēmā un ikdienas gaitā tiek uzkrāta pakalpojumu sniegšana katrā no VPVKAC. Minētais dotācijas modelis ir sasaistīts ar pakalpojumu sniegšanas gadījumiem un faktiski sniegto pakalpojumu pašizmaksām, kā arī pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir noteikts izmaksu apjoms. Dotācijas izmaksu aprēķināšanas modelis paredz ikgadējo dotāciju izmaksu aprēķināt VPVKAC pēc sniegto pakalpojumu un apkalpoto kontaktu skaita, kas netiešā veidā veicina VPVKAC veidot tā, lai sniegto pakalpojumu un konsultāciju skaits augtu.
Ņemot vērā minēto, nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas 2022. gadā izstrādātajā dotācijas aprēķināšanas modelī. Ņemot vērā, ka pašvaldībām, iesniedzot pieteikumus jaunu VPVKAC izveidei, informācijas apmaiņa, izmantojot pašreizējo formātu, nav mūsdienīga un informācijas pieejamība ir ierobežota lietotājiem, nepieciešams precizēt TA projekta 6. punktu un 1. pielikumu, paredzot dokumentu iesniegšanu, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, kā arī pārskatīt un vienādot 2. un 3. pielikuma veidlapas galvenes. Nepieciešams precizēt 3. pielikuma koda nosaukumu "IZDEVUMI (1000+2000+5000)", lai atbilstu TA projektā noteiktajam un ePārskati formulām.
Ņemot vērā minēto, ir jāizstrādā jauns TA projekts par dotācijas piešķiršanas kārtību, kādā izmanto valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju VPVKAC tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei.
2022. gadā tika izstrādāts jauns dotācijas modelis, kas dod sistemātisku un VPVKAC tīkla ietvaros aptverošu iespēju veikt pakalpojumu efektivitātes mērījumus, kur regulāri par sniegtajiem pakalpojumiem dati tiek ievadīti reālā laikā pakalpojuma pārvaldības sistēmā un ikdienas gaitā tiek uzkrāta pakalpojumu sniegšana katrā no VPVKAC. Minētais dotācijas modelis ir sasaistīts ar pakalpojumu sniegšanas gadījumiem un faktiski sniegto pakalpojumu pašizmaksām, kā arī pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir noteikts izmaksu apjoms. Dotācijas izmaksu aprēķināšanas modelis paredz ikgadējo dotāciju izmaksu aprēķināt VPVKAC pēc sniegto pakalpojumu un apkalpoto kontaktu skaita, kas netiešā veidā veicina VPVKAC veidot tā, lai sniegto pakalpojumu un konsultāciju skaits augtu.
Ņemot vērā minēto, nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas 2022. gadā izstrādātajā dotācijas aprēķināšanas modelī. Ņemot vērā, ka pašvaldībām, iesniedzot pieteikumus jaunu VPVKAC izveidei, informācijas apmaiņa, izmantojot pašreizējo formātu, nav mūsdienīga un informācijas pieejamība ir ierobežota lietotājiem, nepieciešams precizēt TA projekta 6. punktu un 1. pielikumu, paredzot dokumentu iesniegšanu, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, kā arī pārskatīt un vienādot 2. un 3. pielikuma veidlapas galvenes. Nepieciešams precizēt 3. pielikuma koda nosaukumu "IZDEVUMI (1000+2000+5000)", lai atbilstu TA projektā noteiktajam un ePārskati formulām.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts TA projekts par dotācijas piešķiršanas kārtību, kādā izmanto valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju VPVKAC tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei. TA projekta saturs izstrādāts, veicot izmaiņas MK noteikumu Nr. 248 nosaukumā, kā arī precizēti un papildināti TA projekta punkti, kas ir saistīti ar TA projekta 1. pielikumā veiktajiem precizējumiem, paredzot, ka pašvaldībām pieteikumi jaunu VPVKAC izveidei jāiesniedz, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, jo pašreizējās informācijas apmaiņa, izmantojot pašreizējo formātu, nav mūsdienīga un informācijas pieejamība ir ierobežota lietotājiem. 1. pielikumā veikti precizējumi, lai uzlabotu un atvieglotu pašvaldību pieteikumu jaunu VPVKAC izveidei sagatavošanas, pārbaudes un iesniegšanas procesu, un ir saskaņoti ar Valsts kases atbildīgajām personām par e-pakalpojumu ePārskati. Ņemot vērā, ka sākotnēji, iesniedzot pieteikumu jaunu VPVKAC izveidei, pašvaldības aizpilda 1. pielikumu, norādot plānotās valsts budžeta dotācijas izlietojuma sadalījumu atbilstoši ekonomisko kategoriju klasifikācijas (turpmāk – EKK) kodiem, TA projekts papildināts ar 6.4. apakšpunktu, kas paredz, ka tām pašvaldībām, kuras pārskata gadā saņēmušas dotāciju jaunu VPVKAC izveidei, līdz pārskata gada 11. novembrim ir jāsagatavo un jāiesniedz precizētais pieteikums par kārtējā gadā saņemtās dotācijas izlietojuma sadalījumu atbilstoši EKK kodiem, izmantojot ePārskati. Sākotnējā pieteikumā norādītās informācijas pārcelšana uz precizēto pieteikumu un datu atbilstība tiks nodrošināta automātiski ar ePārskati tehniskajiem rīkiem. Pašvaldībām precizētajā pieteikumā būs jāveic tikai korekcijas sadalījumā starp EKK kodiem 2000 un 5000, ja tādas būs veidojušās uz kārtēja gada 11. novembri salīdzinājumā ar plānotās dotācijas izlietojuma sadalījumu par EKK, kas norādīts sākotnējā pieteikumā. Tām pašvaldībām, kurām faktiskajā valsts budžeta dotācijas izlietojuma sadalījumā starp EKK kodiem jaunu VPVKAC izveidei uz 11. novembri nebūs izmaiņas salīdzinājumā ar plānoto, būs tikai jāapstiprina precizētais pieteikums, izmantojot ePārskati. Lai vienādotu veidlapu formu, veikti precizējumi 2. un 3. pielikuma galvenē, kā arī precizēts 3. pielikuma koda nosaukums "IZDEVUMI (1000+2000+5000)", lai atbilstu ePārskati formulām un TA projekta 25.4. apakšpunktam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- pašvaldības
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Ietekmes apraksts
Informācijas sniegšanas pienākumi pašvaldībām izriet no MK noteikumu projekta 27. punkta.
Informācijas apkopošanas, uzglabāšanas pienākumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izriet no MK noteikumu projekta 29., 30. un 31. punkta.
Informācijas apkopošanas, uzglabāšanas pienākumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izriet no MK noteikumu projekta 29., 30. un 31. punkta.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
4 554,00
pašvaldības
palielinās
Vērtības nozīme:
12,65
12,65
16,00
16,00
5
5
2
2
2 024,00
Pašvaldībām informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas ir C = (f x l) x (n x b) = 2 024 euro, kur C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas; f – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu MK noteikumu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir) (atbilstoši Centrālās statistikas tīmekļvietnes “Darbaspēka izmaksas”) + pie identificētām darbaspēka izmaksām pieskaitīts klāt 25% (pieskaitāmās izmaksas) – 12,65; l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu informāciju, kuras sniegšanu paredz projekts - 16 h; n – subjektu skaits, uz ko attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības - 5; b – cik bieži gada laikā projekts paredz informācijas sniegšanu - 2.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
12,65
12.65
40,00
40
5
5
1
1
2 530,00
Ministrijai informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas ir C = (f x l) x (n x b) = 2 530 euro, kur C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas; f – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir) (atbilstoši Centrālās statistikas tīmekļvietnes “Darbaspēka izmaksas” + pie identificētām darbaspēka izmaksām pieskaitīts klāt 25% (pieskaitāmās izmaksas) – 12,65; l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu informāciju, kuras sniegšanu paredz projekts – 40 h; n – subjektu skaits, uz ko attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības - 5; b – cik bieži gada laikā projekts paredz informācijas sniegšanu - 1.
Kopā
4 554,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
940 394
0
940 394
0
940 394
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
940 394
0
940 394
0
940 394
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
940 394
0
940 394
0
940 394
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
940 394
0
940 394
0
940 394
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” ministrijai VPVKAC izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei paredzēts finansējums 2023. gadā 940 394 euro.
Paredzētais finansējums sadalās šādi:
dotācijas apmērs, paredzot darbinieku pirmreizējās un regulārās apmācības, kā arī VPVKAC atpazīstamības pasākumus un sabiedriskās domas pētījuma veikšanu, 10 000 euro;
dotācijas apmērs, lai nodrošinātu VPVKAC darbībai nepieciešamo pakalpojumu vadības sistēmas uzturēšanu, 65 000 euro;
dotācijas apmērs VPVKAC izveidei, darbības nodrošināšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, kas tiek aprēķināts atbilstoši ikgadējās pieejamās dotācijas apjomam.
Paredzētais finansējums sadalās šādi:
dotācijas apmērs, paredzot darbinieku pirmreizējās un regulārās apmācības, kā arī VPVKAC atpazīstamības pasākumus un sabiedriskās domas pētījuma veikšanu, 10 000 euro;
dotācijas apmērs, lai nodrošinātu VPVKAC darbībai nepieciešamo pakalpojumu vadības sistēmas uzturēšanu, 65 000 euro;
dotācijas apmērs VPVKAC izveidei, darbības nodrošināšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, kas tiek aprēķināts atbilstoši ikgadējās pieejamās dotācijas apjomam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Pašvaldībai piešķiramās dotācijas apmērs, ko paredz noteikumu projekta III nodaļā noteiktais, tiek aprēķināts atbilstoši ikgadējās ministrijai pieejamās dotācijas apmēram attiecīgajam mērķim.
Finansējuma apmēra noteikšana:
K = (A – Isab – Ipvs – (Dizv x Z) – (Dfiks x X))/ Y
K – finansējuma apmērs par vienu reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu VPVKAC (euro);
A - likumā par valsts budžetu paredzētais finansējums, kas piešķirts ministrijai VPVKAC izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei (940 394 euro.);
Isab - izdevumi VPVKAC tīkla darbinieku apmācībām, kā arī VPVKAC atpazīstamības pasākumu un sabiedriskās domas pētījuma veikšanai (10 000 euro);
Ipvs – izdevumi, lai nodrošinātu VPVKAC darbībai nepieciešamo pakalpojumu vadības sistēmas uzturēšanu (65 000 euro);
Dizv – dotācija jaunu VPVKAC izveidei (7 200 euro);
Dfiks – dotācijas fiksētā daļa (1 200 euro);
X – esošo VPVKAC skaits;
Z – jauno VPVKAC skaits;
Y – kopējais reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu skaits iepriekšējā kalendārajā gadā.
Pašvaldībai pieejamās dotācijas aprēķina piemērs:
Dot = 1200 x X + Y x K, kur
1200 – dotācijas fiksētā daļa (euro);
X- pašvaldībā esošo VPVKAC skaits;
Y- pašvaldības VPVKAC sniegto pakalpojumu skaits iepriekšējā kalendārajā gadā;
K- finansējuma apmērs par vienu reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu VPVKAC (euro).
Finansējuma apmēra noteikšana:
K = (A – Isab – Ipvs – (Dizv x Z) – (Dfiks x X))/ Y
K – finansējuma apmērs par vienu reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu VPVKAC (euro);
A - likumā par valsts budžetu paredzētais finansējums, kas piešķirts ministrijai VPVKAC izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei (940 394 euro.);
Isab - izdevumi VPVKAC tīkla darbinieku apmācībām, kā arī VPVKAC atpazīstamības pasākumu un sabiedriskās domas pētījuma veikšanai (10 000 euro);
Ipvs – izdevumi, lai nodrošinātu VPVKAC darbībai nepieciešamo pakalpojumu vadības sistēmas uzturēšanu (65 000 euro);
Dizv – dotācija jaunu VPVKAC izveidei (7 200 euro);
Dfiks – dotācijas fiksētā daļa (1 200 euro);
X – esošo VPVKAC skaits;
Z – jauno VPVKAC skaits;
Y – kopējais reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu skaits iepriekšējā kalendārajā gadā.
Pašvaldībai pieejamās dotācijas aprēķina piemērs:
Dot = 1200 x X + Y x K, kur
1200 – dotācijas fiksētā daļa (euro);
X- pašvaldībā esošo VPVKAC skaits;
Y- pašvaldības VPVKAC sniegto pakalpojumu skaits iepriekšējā kalendārajā gadā;
K- finansējuma apmērs par vienu reģistrēto valsts pārvaldes pakalpojumu VPVKAC (euro).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 9.18. apakšpunktā noteiktajam, nav iespējams precīzi aprēķināt MK noteikumu projekta ietekmi uz pašvaldību budžeta līdzekļiem, jo katras pašvaldības pieteikums satur individualizētus aprēķinus, pieprasot pašvaldību budžetu un investīciju apjomus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
MK noteikumu projekts tiešā veidā neietekmē sabiedrību, jo tas ir valsts pārvaldes iekšējās darbības organizatorisks jautājums.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ietver vienotas un efektīvi funkcionējošas pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas attīstību. Īstenojot jauno digitālās transformācijas politiku, ir uzsākta iedzīvotāju klātienes apkalpošanas transformācija, plānojot klātienes konsultācijas iedzīvotājiem nodrošināt pamatā VPVKAC tīklā. Līdz ar to tiek plānota VPVKAC tīkla teritoriāla paplašināšana, veidojot VPVKAC katrā pagastā. Ciešā sadarbībā ar pašvaldībām līdz 2022. gada nogalei paredzēts izveidot līdz 300 jauniem VPVKAC, kopumā līdz 2023. gada nogalei attīstot virs 500 (~592) centru tīklu. VPVKAC izveide var tikt finansēta arī no citiem finansējuma avotiem.
Papildus, līdz 2027. gadam paredzēts paplašināt VPVKAC tīklā pieejamo pakalpojumu klāstu un ieviešot jaunas pakalpojumu pieteikšanas iespējas. Līdz ar to VPVKAC tīklā paredzams pakalpojumu pieteikumu reģistrāciju skaita pieaugums, kam jāparedz secīgs valsts budžeta dotācijas apjoma pieaugums, lai nodrošinātu iespēju piešķirt dotāciju atbilstoši VPVKAC rezultatīvajiem rādītājiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu jaunās valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas sistēmas ieviešanai un darbības nodrošināšanai 2023. un turpmākajos gados ministrija virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Kā arī, lai nodrošinātu pakalpojumu vadības sistēmas funkcionālu pilnveidi proporcionāli vienoto klientu apkalpošanas centru sniegto valsts pārvaldes pakalpojumu skaitam, ar ministra rīkojumu var piešķirt papildus finanšu līdzekļus pakalpojumu vadības sistēmas pilnveidei.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts kase
- Pašvaldības, kuras pieteikušās dotācijām.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašināta publisko pakalpojumu pieejamība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paplašināta valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamība un konsultāciju saņemšana. Ērtāka pakalpojumu saņemšana un dokumentu iesniegšana visiem iedzīvotājiem (tajā skaitā ar ierobežotām digitālajām prasmēm).
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Visu novadu iedzīvotājiem vieglāk sasniedzami valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Visu novadu iedzīvotājiem vieglāk sasniedzami valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi ērti saņemami arī personām ar invaliditāti.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Visu novadu iedzīvotājiem ērti sasniedzami valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi