Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu, uzskaitītu un ārējos normatīvajos aktos nostiprinātu VID informācijas sistēmu tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai saistībā ar VID valsts informācijas sistēmu darbību un tajā ietverto fizisko peronu datu apstrādi un lai vienā likumā ietvertu un noteiktu VID kā valsts informāciju sistēmas pārzinim noteiktos mērķus, uzdevumus un funkcijas, kuru īstenošanai izveidotas likumprojektā uzskaitītās valsts informācijas sistēmas.

Vispārējā kārtība

Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apriti (tostarp informācijas ierosināšanu, radīšanu, apkopošanu, uzkrāšanu, apstrādāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu), šobrīd VID ikdienas darbā izmanto dažādas valsts informācijas sistēmas.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļā noteiktas minimālās prasības attiecībā uz visām valsts informācijas sistēmām. Tās paredz, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz:
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9.punktā noteikts, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.¹ daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Izvērtējot normatīvajos aktos noteikto regulējumu par VID valsts informācijas sistēmām, konstatēts, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.¹ daļā noteiktais minimālais tiesiskais regulējums nav izstrādāts visām VID valsts informācijas sistēmām.
Lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) reģistrētajām VID valsts informācijas sistēmām, ir jāveic grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
Valsts informācijas sistēmas statuss ir reģistrēts šādām VID informācijas sistēmām:
1) Nodokļu informācijas sistēma (NIS);
2) Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma (VADIS);
3) Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS);
4) Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS);
5) Datu noliktavas sistēma (DNS);
6) VID publiskojamo datu bāze (PDB);
7) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (ES DSS);
8) Integrētā tarifa vadības sistēma (ITVS);
9) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS);
10) VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS);
11) Integrētā riska informācijas sistēma (IRIS);
12) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS);
13) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS).
Minēto sistēmu izmantošanas mērķis ir nodrošināt VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi.
Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) no 2020. gada 9. februāra ir integrēta Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma (VADIS) un no 2020. gada 14. septembra uzsākta Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) integrēšana, tādējādi par šīm sistēmām paredzēts vienots tiesiskais ietvars, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu.
Par minētajām VID valsts informācijas sistēmām konstatēts, ka:
1) Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) VID ir reģistrēts kā datu pārzinis gandrīz visām uzskaitītajām sistēmām, tomēr ārējos normatīvajos aktos nav noteikts kā valsts informācijas sistēmu pārzinis;
2) daļēji ir izpildīti nosacījumi par valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informācijas apjomu, VID funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kādiem konkrētā valsts informācijas sistēma izveidota;
3) par atsevišķām valsts informācijas sistēmām ir noteikta kārtība informācijas iekļaušanai valsts informācijas sistēmā un ir noteikta piekļuves kārtība attiecīgajai valsts informācijas sistēmai, kā arī  kārtība, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā.
Tādējādi normatīvajos aktos jānosaka tāds VID valsts informācijas sistēmu tiesiskais ietvars, kas atbilst Valsts informācijas sistēmu likumam, Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz noteikt attiecīgās valsts informācijas sistēmas darbības jomas, lai nodrošinātu VID mērķu, uzdevumu un funkciju izpildi.

Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS)
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS) izveidota VID uzdevumu nodrošināšanai akcīzes preču aprites jomā, lai nodrošinātu informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un Latvijas teritorijā. Informāciju sistēmā iesniedz komersanti, kuriem ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm. Pastāv iespēja, ka fiziskā persona var saņemt īslaicīgi reģistrēta saņēmēja atļauju vienreizējai preču saņemšanai. VID izmanto informāciju kontroles vajadzībām un, ja nepieciešams, var veikt sadarbību ar citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām par konkrētiem akcīzes preču pārvietošanas gadījumiem.
EMCS izveidošanas pamatojums izriet no:
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 7. punkta;
- Komisijas 2009. gada 4. jūlija Regulas (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā;
- likuma “Par akcīzes nodokli” 25. panta;
- Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumiem Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”;
- Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK;
- Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvas 2020/262/EK, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (aizstās Direktīvu 2008/118/EK);
- Komisijas 2016. gada 24. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa atliktā maksāšana saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012;

Informācijas apjoms ir noteikts Komisijas 2009. gada 4. jūlija Regulas (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, 1. punkta pielikuma tabulās (preču nosūtītājs, saņēmējs, pārvadājuma organizētājs, transportētājs, transporta informācija, garantētājs, preču apraksts un daudzums).
EMCS sistēmas lietotāji pārsvarā ir komersanti. Ja fiziskajai personai kā saimnieciskās darbības veicējai būs piešķirta attiecīga atļauja darbībām ar akcīzes precēm vai fiziskā persona sniegs pārvadājuma organizētāja, transportētāja vai garantētāja pakalpojumus, tad par konkrēto fizisko personu var būt norādīts vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētās komercdarbības vietas adrese (publiski šī informācija nav pieejama). Informāciju par akcīzes preču pārvietošanu sistēmā iesniedz personas, kurām ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm (preču nosūtītājs un saņēmējs). Sistēmā atsevišķas informācijas vienības ievada arī VID ierēdņi vai saņem kā informāciju no citu dalībvalstu nodokļu administrācijām. Minētā informācija tiek lietota tikai VID vajadzībām. Sistēmā ir arī klasifikatori, kas tiek ievadīti centralizēti ES. Viens no klasifikatoriem ir komersantu klasifikators, kas tiek saņemts no Akcīzes datu apmaiņas sistēmas (SEED).
EMCS informācija ir pieejama tikai VID. Informāciju nodod uz VID Datu noliktavas sistēmu (DNS), citām iestādēm informāciju nenodod.
Minimālais informācijas glabāšanas termiņš ir pieci gadi. Sistēma ieviesta 2010. gadā un pagaidām dati no sistēmas nav dzēsti.

Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS)
CMIS izveides mērķis ir VID uzdevumu nodrošināšana muitas jomā – muitas maksājumu uzskaitei un to kontrolei, statistisko datu sniegšanai par muitas darījumiem, riska pārvaldībai.
CMIS izveidošanas tiesiskais pamats ir:
- Latvijas muitas modernizācijas projekts Muitas kravu deklarāciju apstrādes sistēma (projekta kods L7/RSWH/LG) – 1996. gads;
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11. panta otrās daļas 2. un 4. punkts;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 2. punkts, 28. pants;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu 3. pants;
- Muitas risku pārvaldība, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
CMIS tiek iekļauti juridisko un fizisko personu dati (vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, personas administratīvie pārkāpumi muitas jomā), muitas deklarāciju dati par importētām, eksportētām vai tranzītā vestām precēm, to apjomiem, muitas procedūrām, izcelsmes vai galamērķa valsti, izsniegtajām muitas atļaujām, administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā, muitas vajadzībām izmantojamie klasifikatori.
CMIS saņem datus no citām informācijas sistēmām un nodod citām VID valsts informācijas sistēmām (EMDAS, MAIS, NIS).
Informācijas sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņi un nosacījumi tās dzēšanai ir ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam (mērķim)).

Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)

EMDAS sastāv no vairākām apakšsistēmām, kuras nodrošina muitas jomā visu muitas deklarāciju (importa, eksporta, tranzīta, pagaidu uzglabāšanu) iesniegšanu un noformēšanu, skaidras naudas deklarācijas reģistrēšanu, akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu reģistrēšanu, muitas apskates aktu aizpildīšanu. EMDAS apakšsistēmas ir izstrādātas atbilstoši EK tehniskajai dokumentācijai (DDNIA - Design Document for National Import Application; DDNXA - Design Document for National eXport Application; DDNTA - Design Document for National Transit Application).
Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS) ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu I sadaļas “Vispārīgie noteikumi” 6.panta pirmo daļu “Informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļi un kopējas datu prasības” nosacījumiem, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, kā arī pamatojoties uz 16.panta pirmā daļas nosacījumiem par “Elektroniskajām sistēmām”, kas nosaka to, ka dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un ar Komisiju un šādas informācijas glabāšanu saskaņā ar Kodeksu. Atbilstoši minētajam EMDAS 7/24 režīmā nodrošina visas preču muitošanas jomā nepieciešamās funkcionalitātes, pirmkārt, procedūru piemērošanai atbilstoša Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu V Sadaļu “Vispārējie noteikumi par muitas statusu, muitas procedūras piemērošanai precēm, preču pārbaudei, izlaišanai un atsavināšanai” 2. nodaļas nosacījumiem par “Muitas procedūras piemērošana precēm”, VII sadaļu “Īpašās procedūras”, VIII sadaļu “No Savienības muitas teritorijas izvestās preces”. Muitas procedūru atbilstošie deklarāciju formāti ir izstrādāti atbilstoši Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem “B” pielikumu par “Kopējām datu prasībām attiecībā uz deklarācijām, paziņojumiem un Savienības preču muitas statusu”. Tāpat EMDAS nodrošina funkcionalitāti atbilstoši ES iekšējās drošības īstenošanas stratēģijai un muitas risku pārvaldībai, sekmējot cīņu pret terorismu un pārrobežu organizēto noziedzību, ir izstrādātas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas. Nosacījumi ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un apstrādei ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu IV sadaļā “Savienības muitas teritorijā ievestas preces” 127. pantā par “Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu” un 128.pantā par “Riska analīzes veikšanu” noteiktā termiņā, galvenokārt drošības un drošuma nolūkos, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datiem. EMDAS funkcionalitātes tiek izstrādātas un ieviestas atbilstoši Komisijas Īstenošanas Lēmumam (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. EMDAS izmantošana izriet arī Muitas likums, likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.
          EMDAS iekļauj un uzkrāj datus par muitas deklarācijām (precēm), attiecībā uz deklarētajām precēm veiktajiem kontroles pasākumiem, fizisko personu robežšķērsošanas vietās uz autoceļiem ievestajām akcīzes precēm, skaidras naudas deklarācijām attiecībā uz skaidru naudu, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikā vai izved no tās.
         Par fiziskajām personām iekļauj šādus datus:
a) personas identifikācijas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ārvalsts personas identifikācijas numuru (ja tāds ir piešķirts)), dzimšanas datumu, valstisko piederību, deklarēto adresi, personu apliecinošo dokumenta numuru, izsniegšanas vietu, laiku;
b) personas eksporta, importa, tranzīta darījumus, darījumu partneri (preču nosūtītāju, saņēmēju, pārvadātāju), eksporta, tranzīta un importa darījumos iesaistītā personas transportlīdzekļa identifikācijas numuru, preču kustības maršrutu, informāciju par precēm – vērtība, daudzums, nodokļu aprēķins un informācija par personas veiktajiem muitas maksājumiem;
c) ziņas par personai veikto muitas kontroli (kontroles vietu, veidu, veicamām darbībām, laiku, apgaismojumu, objektu, izmantoto muitas tehnisko aprīkojumu, preci vai kravu, pievienotajiem dokumentiem, muitas kontroles laikā veiktajām darbībām, muitas kontroles laikā attiecībā uz personu pieņemtajiem lēmumiem, muitas kontroles veikšanā iesaistītām muitas amatpersonām (vārds uzvārds, ieņemamais amats), muitas kontrolē pieaicinātām personām (vārds, uzvārds, ieņemamais amats);
d) ziņas par personas iesniegtās deklarācijas numuru, iesniegšanas vietu, laiku, valsti (iebraukšanas, izbraukšanas, tranzītā), personas deklarētā vai nedeklarētā skaidras naudas summa, personai aizturētā naudas summa, valūta, skaidras naudas deklarāciju reģistrējušo muitas amatpersonu (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) laiks, vieta, un pieņemtie lēmumi;
d) ziņas par akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma iesniegšanas vietu, laiku, transportlīdzekli ar kuru tika šķērsota robeža (numurs), personas pārvietoto akcīzes preču apjomu, muitas amatpersonu, kas pieņēma akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu (vārds, uzvārds, ieņemamais amats).
        
          Informācija tiek saņemta un nodota citām VID valsts informācijas sistēmām, citām iestādēm saskaņā ar starpresoru vienošanos, privātpersonām, uz kurām dati attiecas.
EMDAS iekļautās informācijas glabāšanas termiņi un nosacījumi tās dzēšanai ir noteikti ievērojot ārējos normatīvos aktus un sasniedzamos apstrādes nolūkus (mērķi)).

Datu noliktavas sistēma (DNS)
DNS veidota kā centralizēta sistēma ar kopēju datu bāzi, kurā integrēta gan informācija no VID informācijas sistēmām (NIS, MAIS, CMIS, EMDAS, EDS, u.c.), gan informācija, kas VID tiek saņemta no citu iestāžu un organizāciju datu bāzēm vai reģistriem, piemēram, no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Valsts adrešu reģistra un Kadastra informācijas sistēmas, no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Traktortehnikas uzskaites datu bāzes u.c.
DNS ir sadalīta vairākos blokos, kuros ir ietverta dažāda veida un satura informācija VID noteikto uzdevumu īstenošanā, lai nodrošinātu VID nodarbinātos ar operatīviem analītiskiem pārskatiem, kas nodokļu administrēšanas procesos un lēmumu pieņemšanā sniedz informatīvu atbalstu. Sistēmas funkcionalitāte ļauj veidot regulāri atjaunināmas pārskatu bibliotēkas, organizēt pārskatu un analīzes dokumentu sagatavošanu, uzglabāšanu un apmaiņu sistēmas lietotāju starpā.
DNS ir izveidota nodokļu un nodevu administrēšanas un ar to saistīto uzdevumu nodrošināšanai.
DNS ir šāds mērķis:
- aktuālās un vēsturiskās informācijas periodiska apkopošana no dažādiem VID pieejamiem datu avotiem integrētā informācijas glabātuvē, padarot to pieejamu un piemērotu analīzei, tādējādi atbalstot efektīvu plānošanu un lēmumu pieņemšanu VID;
- liela apjoma datu glabāšana centralizētā, viegli pārvaldāmā DNS datubāzē;
- operatīva analītisko un statistikas datu apstrāde, dodot iespēju DNS reģistrētajiem lietotājiem izmantot gatavus standarta pārskatus, kā arī veidot pašiem savus pārskatus, izmantojot viņiem saprotamus biznesa jēdzienus;
- informatīvais atbalsts dažādu risku analīzes un kontroles uzdevumu veikšanā;
- sinhronā vai asinhronā datu apmaiņa ar citām (t.sk. citu institūciju) informācijas sistēmām, informācijas apmaiņa ar citām valsts un ES institūcijām;
- nepieciešamās VID rīcībā esošās informācijas iegūšanas iespējas citiem ārējiem lietotājiem, t.sk., valsts citu institūciju amatpersonām savu funkciju un/vai uzdevumu veikšanai, nodrošināšanai.
Sistēmas funkcionalitāte ļauj veidot regulāri atjaunināmas pārskatu bibliotēkas, organizēt pārskatu un analīzes dokumentu sagatavošanu, uzglabāšanu un apmaiņu sistēmas lietotāju starpā.
DNS tiek izmantota arī atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem administrēšanas nodrošināšanā, kuri ir VID kompetencē.
Atsauces uz normatīvajiem aktiem:
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.pants un 8.panta 8.punkts;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmā daļa, 18.¹pants, 18.²pants, 22.² pants, 22.³ pants, 23.pants.
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 11.¹punkts un 13.panta trešā daļa;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr.952/2013), 5.panta 3.punkts, 15.pants un 46.panta 1.punkts, 48. un 51.pants;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punkts, 18.panta pirmās daļas 10.punkts un 23.panta trešā, 3.¹ un ceturtā daļa;
- likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.pants.
Iesniegumi atbalstam par dīkstāvi:
- Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.
Iesniegumi atbalstam algu subsīdijai:
- Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.
- Iesniegumi atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai:
- Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

DNS uzkrāj gan juridisko personu, gan fizisko personu datus, kuri ir pieejami citās VID informācijas sistēmās. Attiecībā uz fiziskajām personām, DNS ir iegūstama šāda veida informācija: vārds, uzvārds; personas kods; dzimšanas datums; dzīvesvietas adrese; tālruņa numurs, e-pasta adrese; radinieki, apgādājamie un apgādnieki, speciālie nosacījumi, darbavieta, profesija, ieņemamais amats; veiktie nodokļu kontroles pasākumi; gūtie ienākumi; nodokļu nomaksas stāvoklis; veiktie uzkrājumi; saņemtie aizdevumi, nekustamie īpašumi; fiziskajai personai piederošo juridisko personu nodokļu maksātāju dati (reģistrācijas kods, nosaukums, juridiskā adrese), NACE kods; informācija no kredītiestādēm par aizdomīgiem darījumiem, informācija par kontu apgrozījumu, piederošie transportlīdzekļi un traktortehnika, Valsts meža dienesta izsniegtie ciršanas apliecinājumi, riska analīzes rezultāti un identificētie riski.
Piekļuve DNS iekļautajai informācijai ir:
- iekšējiem lietotājiem, kas ir reģistrēti DNS lietotāju grupā „VID”, izņemot apakšgrupu „VIDàDNSWS”, un kuriem ir nodrošināta piekļuve noteiktās DNS analīzes sistēmās iekļautajām dimensijām un atribūtiem, kā arī gatavajiem DNS pārskatiem. Šīs grupas lietotājiem var būt pieejama vienas vai vairāku analīzes sistēmu informācija pilnā vai ierobežotā apjomā;
- ārējiem lietotājiem, kuri ir reģistrēti DNS lietotāju grupā “Ārējie” un kuriem DNS dati ir nepieciešami normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei. Šī mērķa sasniegšanai attiecīgās lietotāju grupās iekļautajiem lietotājiem ir nodrošināta piekļuve tikai VID speciālistu sagatavotiem pārskatiem, bet nav tiesību veidot jaunus pārskatus. Atsevišķām Finanšu ministrijas amatpersonām normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei ir tiesības veidot pārskatus un iegūt liela apjoma statistiskos datus;
- tehniskiem lietotājiem, kas ir atrodami DNS lietotāju apakšgrupā "VIDàDNSWS" un kas ir izveidoti, lai nodrošinātu datu apmaiņu ar tādām ārējām organizācijām kā Ekonomikas ministrija, Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs un Nodarbinātības valsts aģentūra;
- VID administratoriem, kuri ir reģistrēti DNS lietotāju grupās „Administrators” un „Lietotāju administratori” un kuri uztur DNS un koplietošanas repozitoriju, kā arī administrē DNS lietotāju piekļuves tiesības.

VID publiskojamo datu bāze (PDB)

          VID publiskojamo datu bāzes mērķis ir normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apjomā publiskot datus.
VID publiskojamo datu bāzē publiskojamā informācija, kā arī tās publiskošanas mērķis jau šobrīd ir noteikts šādos ārējos normatīvajos aktos:
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 9., 12., 19., 22., 23., 28., 29., 30. un 34. punktā, 22. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā un 34.¹ panta astotajā daļā;
- likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrajā daļā (tiek publiskotas valsts amatpersonu deklarāciju publiski pieejamās daļas) un 31. panta pirmajā daļā (sabiedrība tiek informēta par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem);
- likuma “Par grāmatvedību” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim) 15.⁷ pantā, ka ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē publiski pieejamu uztur VID, un no 2022. gada – saskaņā ar Grāmatvedības likuma 39. panta pirmo daļu;
- Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 3. punktā, 24. punktā, 31. punktā;
- Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 129.¹⁸ punktā;
- Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.², 44.¹ un 57.¹ punktā;
- Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība” 41. punktā;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 67. panta ceturtajā daļā, 74. panta piektajā daļā un 92. panta sestajā daļā;
- Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 59. punktā;
- Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta piektajā daļā;
- Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5. pantā, 7. panta astotajā daļā, 14. panta sestajā un septītajā daļā;
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22. panta otrās daļas 2. un 3. punktā, 23. panta otrās daļas 1. punktā, 25. panta sestajā daļā;
- Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 612/2013 par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā;
- Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5. pantā.

Publiskojamo datu bāze nodrošina piekļuvi šādai informācijai:
1. Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistram, ievērojot:
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12. punktu, kurš nosaka VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 67. panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka informāciju par reģistrāciju VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, izņemot informāciju par PVN grupas reģistrāciju vai par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, VID publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 74. panta piekto daļu, kurā noteikta informācijas publicēšana par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta sesto daļu, kura noteic, ka nodokļa maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Šo informāciju var saņemt VID vai publiski pieejamā nodokļa maksātāju datubāzē internetā.

2. Politiski nozīmīgām personām: informācija par politiski nozīmīgām personām ir pieejama, lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22. panta otrās daļas 2. un 3. punktā, 23. panta otrās daļas 1. punktā noteikto. Informācija par politiski nozīmīgām personām tiek publicēta saskaņā ar minētā likuma 25. panta sesto daļu.

3. Saimnieciskās darbības veicēju reģistram, VID reģistrētu juridisko personu un citu personu reģistram; nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistram, kuru publiskošana izriet no šādiem normatīvajiem aktiem:
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 22. punkts nosaka nodrošināt VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām publiski pieejamu datubāzi (reģistru);
- likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta sestā daļa, kura nosaka, ka šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas vai patentmaksas maksātājas vai kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē, ievadot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu, var saņemt šādu informāciju:
1) datums, kad persona reģistrēta VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai izslēgta no minētā reģistra;
2) patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas maksājuma termiņš);
3) datums, kad VID apstiprināts tās personas saimnieciskās darbības paziņojums, kura normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, bet ir paziņojusi VID par saimnieciskās darbības veikšanu, vai saimnieciskās darbības izbeigšanas datums, ko minētā persona paziņojusi VID.
Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 3. un 24. punktā noteikts, ka informāciju par reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, fiziskajām personām, kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā (to patiesajiem labuma guvējiem) un nodokļu maksātāju struktūrvienībām VID ievieto vienas darbdienas laikā nodokļu maksātāju reģistrā, kurš pieejams publiski.
- Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 31.punkts nosaka, ka VID iekļauj VID publiski pieejamā datubāzē informāciju par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra.

 4. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienotajai datu bāzei (reģistram), kas  ietver:
- Nodokļu maksātājiem reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas;
- VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētie apkalpojošie dienesti
- VID vienotajā datu bāzē reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas:
Kases aparāts, t.sk. – 
 Kases aparāts ar elektronisko kontrollenti;
Kases aparāts ar elektronisko kontrollenti un fiskālās atmiņas moduli;
Kases aparāts ar papīra kontrollenti un fiskālās atmiņas moduli;
Pasažieru transportlīdzekļos izmantojamais kases aparāts.
Hibrīda kases aparāts, t. sk. – hibrīda kases aparāts; pasažieru transportlīdzekļos izmantojamais hibrīda kases aparāts.
Kases sistēma, t. sk. – automātiskās degvielas uzpildes stacijas kases sistēma; degvielas uzpildes stacijas kases sistēma; kases sistēma; pasažieru transportlīdzekļos izmantojamā kases sistēma.
Specializētās ierīces un iekārtas, t. sk. - taksometra skaitītājs un tirdzniecības automāts. 
Atbilstības pārbaudes institūcijas.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 14.punktu;
Publiskošanas pamatojums Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 129.⁹punkts, kurš nosaka, VID reģistrē apkalpojošos dienestus un to apkalpojamo kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļus vai modifikācijas un veic attiecīgas izmaiņas VID vienotajā datubāzē (reģistrā) 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 125., 126., 128., 129.², 129.³, 129.⁴, 129.⁵, 129.⁷ un 129.⁸ punktā minēto dokumentu saņemšanas. Lēmumu par apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļu (modifikāciju) reģistrēšanu un attiecīgu izmaiņu veikšanu VID vienotajā datubāzē (reģistrā) VID paziņo savā tīmekļvietnē. Šo noteikumu 129.¹⁰ punkts nosaka, ka apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļus vai modifikācijas, kā arī attiecīgās izmaiņas uzskata par reģistrētām VID vienotajā datubāzē (reģistrā) ar dienu, kad paziņots lēmums.
Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 122. punktā noteikts, ka VID reģistrē VID vienotajā datubāzē (reģistrā):
122.1. kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļus (modifikācijas), kas nodrošina normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām noteikto prasību izpildi, – šajā nodaļā noteiktajā kārtībā;
122.2. lietotājus un to lietošanā esošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas – šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā;
122.3. apkalpojošos dienestus – šajā nodaļā noteiktajā kārtībā;
122.4. atbilstības pārbaudes institūcijas – šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
Savukārt izslēgšana no reģistra ir noteikta minēto noteikumu 129.¹⁶, 129.¹⁷punktā, un noteikumu 129.¹⁸ punktā nosaka, ka VID nodrošina publiski pieejamu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu, to lietotāju, atbilstības pārbaudes institūciju un apkalpojošo dienestu vienoto datubāzi (reģistru), kurā ietvertas šādas ziņas:
1. informācija par lietošanā esošu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu:
1.1. modelis, modifikācija, versija, šasijas numurs;
1.2. tehniskās pases sērija un numurs;
1.3. kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas reģistrācijas datums VID;
1.4. VID reģistrētā kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas uzstādīšanas vietas adrese (juridiskā adrese vai struktūrvienības adrese, vai deklarētā dzīvesvieta);
1.5. lietotāja nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds) un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.

5. Darījumu apliecinošām kvītīm, kuras publisko, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 23. punktu, kurā noteikts VID pienākums nodrošināt publiski pieejamu VID reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru).

6. Speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm publiskošana izriet no Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.², 44.¹ un 57.¹punkta, Ministru kabineta 2017. gada 4.aprīļa noteikumu Nr.199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību” 41.punkta.

Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.² punkts nosaka šo noteikumu 4.¹, 4.², 4.³, 9., 10., 11., 12. vai 13. pielikumā noteiktā informācija par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai pārreģistrāciju tiek publicēta VID publiskojamo datu bāzē, 44.¹ punkts nosaka, ka šo noteikumu 4.¹, 4.², 4.³, 9., 10., 11., 12. vai 13. pielikumā noteikto informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu un atjaunošanu vai licencē norādītās darbības vietas darbības apturēšanu un atjaunošanu, vai preču veida darbības apturēšanu un atjaunošanu un attiecīgās darbības ar preču veidu apturēšanu un atjaunošanu publicē VID publiskojamo datu bāzē, savukārt 57.¹ punkts nosaka, ka VID publiskojamo datu bāzē tiek publicēta informācija par VID lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, darbības veida ieraksta anulēšanu, akcīzes preču veida ieraksta anulēšanu vai realizācijas vietas ieraksta anulēšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība” 41. punktu VID publiskojamo datu bāzē tiek publicēta informācija par izsniegto speciālo atļauju (licenci), speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu, speciālās atļaujas (licences) anulēšanu darbībām ar dabasgāzi.
Publiskojamo datu bāzē par speciālajām atļaujām (licencēm) komercdarbībai ar akcīzes precēm tiek publicēta šāda informācija:
nodokļu maksātāja (turpmāk – NM) nosaukums,
NM reģ.nr.,
licences sērija un numurs,
licence derīga no:,
licences derīguma termiņš,
licences pārreģistrācijas datums (ja licence ir pārreģistrēta),
licences statuss (spēkā, apturēta vai anulēta),
licences izsniegšanas datums,
darbības vietas adrese (adreses) ar darbības uzsākšanas un darbības pārtraukšanas datumiem.

7. ES akcīzes nodokļa maksātājiem šis reģistrs paredzēts, lai pārbaudītu Akcīzes preču noliktavu, noliktavu turētāju un apstiprināto tirgotāju informācijas sistēmā (SEED) iekļauto akcīzes identifikācijas numuru derīgumu. Reģistra publicēšanu nosaka Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas regula (ES) 612/2013 par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā.

8. Valsts amatpersonu deklarācijām.
Publiskošanas tiesiskais pamats noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā, kā arī sestajā un septītajā daļā (par valsts amatpersonu deklarāciju (arī precizēto) publiski pieejamo daļu publiskošanu).

9. Valsts amatpersonu pārkāpumiem.
Publiskošanas pienākums (pamatojums) ir noteikts ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. panta pirmo un piekto daļu, proti, VID atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju savā tīmekļvietnē.
Atsevišķās normās ir noteikts arī datu glabāšanas ilgums, savukārt citi dati ir jāglabā pastāvīgi.
Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” 26.punkts noteic, ka visu valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 50 gadu.

10. Akcīzes nodokļa markām.
Nodrošina informācijas pārbaudi par akcīzes nodokļa markas atbilstību konkrētam alkoholiskajam dzērienam vai tabakas izstrādājumam.

11. Sabiedriskā labuma organizācijām.
Publicēšanas tiesiskais pamats noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 19.punktā, kurā noteikts VID pienākums nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5. pants – sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē VID.
12. Sabiedriskā labuma komisijas sēdām.
Publicēšanas pienākums noteikts Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumu Nr. 976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums" 13.punktā, kurā noteikts, ka par komisijas kārtējās sēdes datumu komisijas priekšsēdētājs informē komisijas locekļus vismaz piecas darbdienas iepriekš, un ievieto informāciju VID mājaslapā internetā, norādot sēdes darba kārtību un to organizāciju sarakstu, kuru lietas tiks izskatītas attiecīgajā sēdē.

13. Saimnieciskās darbības apturēšana, t. sk.:
-Apturēta saimnieciskā darbība nodokļu maksātājam - publisko saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹panta astoto daļu;
-Nodokļu maksātāju saraksts ar informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu - publisko saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.¹ panta astoto daļu, kurā noteikts, ka lēmums par nodokļu maksātāju (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā mājaslapā internetā publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.¹ panta devīto daļu nodokļu maksātājam, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar tādu nodokļu maksātāju, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, no nākamās dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu vai nodokļu maksātājam, kas VID, reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no nākamās dienas, kad attiecīgā informācija publicēta VID mājaslapā internetā.

14. Nodokļu parādniekiem.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.punkts nosaka nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus.

15. Nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummu.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.¹ punkts nosaka nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1.aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.

16. Darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.
Publicēšanas pienākums noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 28. punktā, saskaņā ar kuru, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, VID ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. VID minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

17. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.
Informācija par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai. 
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4.panta piektā daļa nosaka, ka VID piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja VID rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst šajā likumā noteiktajiem mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tam nevar piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo, informāciju publicējot VID tīmekļvietnē.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 35. punkts nosaka, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vienoto datubāzi (reģistru).

18. Neiesniegtās nodokļu deklarācijas.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 30.punkts nosaka, lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID ir pienākums publicēt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Publicējot minēto informāciju, norāda neiesniegtās nodokļu deklarācijas nosaukumu un tās iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai individuālā komersanta — nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. VID mājaslapā internetā ievietoto informāciju aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā, un tā ir publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas.

19. Riska personu sarakstam.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 21. punktā noteikts pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un riska personu sarakstu, un regulāri nodot ziņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta VID un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par VID uzturētajā riska adrešu sarakstā un riska personu sarakstā iekļautajām ziņām, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka nodokļu administrācijas ierēdnis drīkst izpaust informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kura iekļauta riska personu sarakstā, pamatojoties uz šā likuma 1. panta 31. punkta "c" apakšpunktā minēto kritēriju, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.

20. Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistram.
Reģistra nodrošināšanu nosaka Grāmatvedības likuma 39. panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID.

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)

Elektroniskās deklarēšanās sistēma ir pašapkalpošanās sistēma, kura nodrošina ārējos normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, VID pamatfunkciju izpildi un ir paredzēta deklarāciju, informatīvo deklarāciju, valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu (to grozījumu), pārskatu, nodokļu aprēķinu, gada pārskatu, iesniegumu un citu dokumentu elektroniskai iesniegšanai, elektronisko algas nodokļa grāmatiņu funkcionalitātes nodrošināšanai, tā ir attaisnoto izdevumu čeku krātuve, tā paredzēta gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanas vajadzībām, nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu automatizētai apmaksai, informācijas apritei par darbnespējas lapām, nodokļu atlikumu vēsturēm, pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņiem, VID pieņemtajiem lēmumiem, arī lēmuma izdošanu , informatīvo vēstuļu un normatīvo aktu izmaiņu nosūtīšana atbilstoši nodokļa maksātāja statusam., pieslēgšanos citām informācijas sistēmām, piemēram, deminimis, EMIS, ECMS.
Elektroniskās deklarēšanas sistēma nodrošina VID pamatfunkciju izpildi, un tās pilnvarojumu nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punkts; Elektronisko dokumentu likums; likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piektā daļa (valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi) un 23. panta otrā daļa (valsts amatpersonu deklarācijas); Valsts informācijas sistēmu likums; Fizisko personu datu apstrādes likums; Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”; Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”; Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”; Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīva 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī; Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”; Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”; likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”; Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 ”Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” un Muitas likuma 13. pants un 13.¹ pants. 

Nē

Likumprojekts palīdzēs izprast VID informācijas sistēmu darbības mērķi, to izmantošanu.

Likumprojekts palīdzēs izprast VID informācijas sistēmu darbības mērķi, to izmantošanu.

Nē

Nē

Nē

-