Anotācija (ex-ante)

21-TA-1295: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) iniciatīvas, lai pilnveidotu tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) VID valsts informācijas sistēmām.
Apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Valsts informācijas sistēmu likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.jūnijā, ar kuru papildina 5. pantu ar 1.1 daļu un pārejas noteikumus ar 9. punktu, kas paredz obligātu ārējo normatīvo aktu esamību uz brīdi, kad valsts informācijas sistēmu sāk izmantot produktīvā darbībā, savukārt, lai nodrošinātu pakāpenisku ārējo normatīvo aktu izstrādi jau esošajām valsts informācijas sistēmām, kurām vēl nav izstrādāti ārējie normatīvie akti, tiek noteikts pārejas periods līdz 2023. gada 31.jūlijam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu, uzskaitītu un ārējos normatīvajos aktos nostiprinātu VID informācijas sistēmu tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai saistībā ar VID valsts informācijas sistēmu darbību un tajā ietverto fizisko peronu datu apstrādi un lai vienā likumā ietvertu un noteiktu VID kā valsts informāciju sistēmas pārzinim noteiktos mērķus, uzdevumus un funkcijas, kuru īstenošanai izveidotas likumprojektā uzskaitītās valsts informācijas sistēmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju izpildei nepieciešamās informācijas apriti (tostarp informācijas ierosināšanu, radīšanu, apkopošanu, uzkrāšanu, apstrādāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu), šobrīd VID ikdienas darbā izmanto dažādas valsts informācijas sistēmas.
Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļā noteiktas minimālās prasības attiecībā uz visām valsts informācijas sistēmām. Tās paredz, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz:
1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma;
2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai;
3) valsts informācijas sistēmas pārzini;
4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu;
5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā;
6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9.punktā noteikts, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.1 daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Izvērtējot normatīvajos aktos noteikto regulējumu par VID valsts informācijas sistēmām, konstatēts, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļā noteiktais minimālais tiesiskais regulējums nav izstrādāts visām VID valsts informācijas sistēmām.
Lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko ietvaru Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) reģistrētajām VID valsts informācijas sistēmām, ir jāveic grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
Valsts informācijas sistēmas statuss ir reģistrēts šādām VID informācijas sistēmām:
1) Nodokļu informācijas sistēma (NIS);
2) Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma (VADIS);
3) Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS);
4) Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS);
5) Datu noliktavas sistēma (DNS);
6) VID publiskojamo datu bāze (PDB);
7) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (ES DSS);
8) Integrētā tarifa vadības sistēma (ITVS);
9) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS);
10) VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS);
11) Integrētā riska informācijas sistēma (IRIS);
12) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS);
13) Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS).
Minēto sistēmu izmantošanas mērķis ir nodrošināt VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi.
Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) no 2020. gada 9. februāra ir integrēta Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma (VADIS) un no 2020. gada 14. septembra uzsākta Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) integrēšana, tādējādi par šīm sistēmām paredzēts vienots tiesiskais ietvars, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu.
Par minētajām VID valsts informācijas sistēmām konstatēts, ka:
1) Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) VID ir reģistrēts kā datu pārzinis gandrīz visām uzskaitītajām sistēmām, tomēr ārējos normatīvajos aktos nav noteikts kā valsts informācijas sistēmu pārzinis;
2) daļēji ir izpildīti nosacījumi par valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informācijas apjomu, VID funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kādiem konkrētā valsts informācijas sistēma izveidota;
3) par atsevišķām valsts informācijas sistēmām ir noteikta kārtība informācijas iekļaušanai valsts informācijas sistēmā un ir noteikta piekļuves kārtība attiecīgajai valsts informācijas sistēmai, kā arī  kārtība, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā.
Tādējādi normatīvajos aktos jānosaka tāds VID valsts informācijas sistēmu tiesiskais ietvars, kas atbilst Valsts informācijas sistēmu likumam, Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz noteikt attiecīgās valsts informācijas sistēmas darbības jomas, lai nodrošinātu VID mērķu, uzdevumu un funkciju izpildi.

Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS)
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS) izveidota VID uzdevumu nodrošināšanai akcīzes preču aprites jomā, lai nodrošinātu informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un Latvijas teritorijā. Informāciju sistēmā iesniedz komersanti, kuriem ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm. Pastāv iespēja, ka fiziskā persona var saņemt īslaicīgi reģistrēta saņēmēja atļauju vienreizējai preču saņemšanai. VID izmanto informāciju kontroles vajadzībām un, ja nepieciešams, var veikt sadarbību ar citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām par konkrētiem akcīzes preču pārvietošanas gadījumiem.
EMCS izveidošanas pamatojums izriet no:
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 7. punkta;
- Komisijas 2009. gada 4. jūlija Regulas (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā;
- likuma “Par akcīzes nodokli” 25. panta;
- Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumiem Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”;
- Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK;
- Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvas 2020/262/EK, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (aizstās Direktīvu 2008/118/EK);
- Komisijas 2016. gada 24. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/323, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas akcīzes nodokļa atliktā maksāšana saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012;

Informācijas apjoms ir noteikts Komisijas 2009. gada 4. jūlija Regulas (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, 1. punkta pielikuma tabulās (preču nosūtītājs, saņēmējs, pārvadājuma organizētājs, transportētājs, transporta informācija, garantētājs, preču apraksts un daudzums).
EMCS sistēmas lietotāji pārsvarā ir komersanti. Ja fiziskajai personai kā saimnieciskās darbības veicējai būs piešķirta attiecīga atļauja darbībām ar akcīzes precēm vai fiziskā persona sniegs pārvadājuma organizētāja, transportētāja vai garantētāja pakalpojumus, tad par konkrēto fizisko personu var būt norādīts vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētās komercdarbības vietas adrese (publiski šī informācija nav pieejama). Informāciju par akcīzes preču pārvietošanu sistēmā iesniedz personas, kurām ir attiecīgas atļaujas darbībām ar akcīzes precēm (preču nosūtītājs un saņēmējs). Sistēmā atsevišķas informācijas vienības ievada arī VID ierēdņi vai saņem kā informāciju no citu dalībvalstu nodokļu administrācijām. Minētā informācija tiek lietota tikai VID vajadzībām. Sistēmā ir arī klasifikatori, kas tiek ievadīti centralizēti ES. Viens no klasifikatoriem ir komersantu klasifikators, kas tiek saņemts no Akcīzes datu apmaiņas sistēmas (SEED).
EMCS informācija ir pieejama tikai VID. Informāciju nodod uz VID Datu noliktavas sistēmu (DNS), citām iestādēm informāciju nenodod.
Minimālais informācijas glabāšanas termiņš ir pieci gadi. Sistēma ieviesta 2010. gadā un pagaidām dati no sistēmas nav dzēsti.

Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS)
CMIS izveides mērķis ir VID uzdevumu nodrošināšana muitas jomā – muitas maksājumu uzskaitei un to kontrolei, statistisko datu sniegšanai par muitas darījumiem, riska pārvaldībai.
CMIS izveidošanas tiesiskais pamats ir:
- Latvijas muitas modernizācijas projekts Muitas kravu deklarāciju apstrādes sistēma (projekta kods L7/RSWH/LG) – 1996. gads;
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11. panta otrās daļas 2. un 4. punkts;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 2. punkts, 28. pants;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu 3. pants;
- Muitas risku pārvaldība, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.
CMIS tiek iekļauti juridisko un fizisko personu dati (vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, personas administratīvie pārkāpumi muitas jomā), muitas deklarāciju dati par importētām, eksportētām vai tranzītā vestām precēm, to apjomiem, muitas procedūrām, izcelsmes vai galamērķa valsti, izsniegtajām muitas atļaujām, administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā, muitas vajadzībām izmantojamie klasifikatori.
CMIS saņem datus no citām informācijas sistēmām un nodod citām VID valsts informācijas sistēmām (EMDAS, MAIS, NIS).
Informācijas sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņi un nosacījumi tās dzēšanai ir ilglaicīgi (atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem un sasniedzamajam apstrādes nolūkam (mērķim)).

Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS)

EMDAS sastāv no vairākām apakšsistēmām, kuras nodrošina muitas jomā visu muitas deklarāciju (importa, eksporta, tranzīta, pagaidu uzglabāšanu) iesniegšanu un noformēšanu, skaidras naudas deklarācijas reģistrēšanu, akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu reģistrēšanu, muitas apskates aktu aizpildīšanu. EMDAS apakšsistēmas ir izstrādātas atbilstoši EK tehniskajai dokumentācijai (DDNIA - Design Document for National Import Application; DDNXA - Design Document for National eXport Application; DDNTA - Design Document for National Transit Application).
Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS) ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu I sadaļas “Vispārīgie noteikumi” 6.panta pirmo daļu “Informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļi un kopējas datu prasības” nosacījumiem, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, kā arī pamatojoties uz 16.panta pirmā daļas nosacījumiem par “Elektroniskajām sistēmām”, kas nosaka to, ka dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un ar Komisiju un šādas informācijas glabāšanu saskaņā ar Kodeksu. Atbilstoši minētajam EMDAS 7/24 režīmā nodrošina visas preču muitošanas jomā nepieciešamās funkcionalitātes, pirmkārt, procedūru piemērošanai atbilstoša Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu V Sadaļu “Vispārējie noteikumi par muitas statusu, muitas procedūras piemērošanai precēm, preču pārbaudei, izlaišanai un atsavināšanai” 2. nodaļas nosacījumiem par “Muitas procedūras piemērošana precēm”, VII sadaļu “Īpašās procedūras”, VIII sadaļu “No Savienības muitas teritorijas izvestās preces”. Muitas procedūru atbilstošie deklarāciju formāti ir izstrādāti atbilstoši Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem “B” pielikumu par “Kopējām datu prasībām attiecībā uz deklarācijām, paziņojumiem un Savienības preču muitas statusu”. Tāpat EMDAS nodrošina funkcionalitāti atbilstoši ES iekšējās drošības īstenošanas stratēģijai un muitas risku pārvaldībai, sekmējot cīņu pret terorismu un pārrobežu organizēto noziedzību, ir izstrādātas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas. Nosacījumi ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un apstrādei ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu IV sadaļā “Savienības muitas teritorijā ievestas preces” 127. pantā par “Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu” un 128.pantā par “Riska analīzes veikšanu” noteiktā termiņā, galvenokārt drošības un drošuma nolūkos, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datiem. EMDAS funkcionalitātes tiek izstrādātas un ieviestas atbilstoši Komisijas Īstenošanas Lēmumam (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. EMDAS izmantošana izriet arī Muitas likums, likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.
          EMDAS iekļauj un uzkrāj datus par muitas deklarācijām (precēm), attiecībā uz deklarētajām precēm veiktajiem kontroles pasākumiem, fizisko personu robežšķērsošanas vietās uz autoceļiem ievestajām akcīzes precēm, skaidras naudas deklarācijām attiecībā uz skaidru naudu, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikā vai izved no tās.
         Par fiziskajām personām iekļauj šādus datus:
a) personas identifikācijas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ārvalsts personas identifikācijas numuru (ja tāds ir piešķirts)), dzimšanas datumu, valstisko piederību, deklarēto adresi, personu apliecinošo dokumenta numuru, izsniegšanas vietu, laiku;
b) personas eksporta, importa, tranzīta darījumus, darījumu partneri (preču nosūtītāju, saņēmēju, pārvadātāju), eksporta, tranzīta un importa darījumos iesaistītā personas transportlīdzekļa identifikācijas numuru, preču kustības maršrutu, informāciju par precēm – vērtība, daudzums, nodokļu aprēķins un informācija par personas veiktajiem muitas maksājumiem;
c) ziņas par personai veikto muitas kontroli (kontroles vietu, veidu, veicamām darbībām, laiku, apgaismojumu, objektu, izmantoto muitas tehnisko aprīkojumu, preci vai kravu, pievienotajiem dokumentiem, muitas kontroles laikā veiktajām darbībām, muitas kontroles laikā attiecībā uz personu pieņemtajiem lēmumiem, muitas kontroles veikšanā iesaistītām muitas amatpersonām (vārds uzvārds, ieņemamais amats), muitas kontrolē pieaicinātām personām (vārds, uzvārds, ieņemamais amats);
d) ziņas par personas iesniegtās deklarācijas numuru, iesniegšanas vietu, laiku, valsti (iebraukšanas, izbraukšanas, tranzītā), personas deklarētā vai nedeklarētā skaidras naudas summa, personai aizturētā naudas summa, valūta, skaidras naudas deklarāciju reģistrējušo muitas amatpersonu (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) laiks, vieta, un pieņemtie lēmumi;
d) ziņas par akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma iesniegšanas vietu, laiku, transportlīdzekli ar kuru tika šķērsota robeža (numurs), personas pārvietoto akcīzes preču apjomu, muitas amatpersonu, kas pieņēma akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu (vārds, uzvārds, ieņemamais amats).
        
          Informācija tiek saņemta un nodota citām VID valsts informācijas sistēmām, citām iestādēm saskaņā ar starpresoru vienošanos, privātpersonām, uz kurām dati attiecas.
EMDAS iekļautās informācijas glabāšanas termiņi un nosacījumi tās dzēšanai ir noteikti ievērojot ārējos normatīvos aktus un sasniedzamos apstrādes nolūkus (mērķi)).

Datu noliktavas sistēma (DNS)
DNS veidota kā centralizēta sistēma ar kopēju datu bāzi, kurā integrēta gan informācija no VID informācijas sistēmām (NIS, MAIS, CMIS, EMDAS, EDS, u.c.), gan informācija, kas VID tiek saņemta no citu iestāžu un organizāciju datu bāzēm vai reģistriem, piemēram, no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Valsts adrešu reģistra un Kadastra informācijas sistēmas, no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Traktortehnikas uzskaites datu bāzes u.c.
DNS ir sadalīta vairākos blokos, kuros ir ietverta dažāda veida un satura informācija VID noteikto uzdevumu īstenošanā, lai nodrošinātu VID nodarbinātos ar operatīviem analītiskiem pārskatiem, kas nodokļu administrēšanas procesos un lēmumu pieņemšanā sniedz informatīvu atbalstu. Sistēmas funkcionalitāte ļauj veidot regulāri atjaunināmas pārskatu bibliotēkas, organizēt pārskatu un analīzes dokumentu sagatavošanu, uzglabāšanu un apmaiņu sistēmas lietotāju starpā.
DNS ir izveidota nodokļu un nodevu administrēšanas un ar to saistīto uzdevumu nodrošināšanai.
DNS ir šāds mērķis:
- aktuālās un vēsturiskās informācijas periodiska apkopošana no dažādiem VID pieejamiem datu avotiem integrētā informācijas glabātuvē, padarot to pieejamu un piemērotu analīzei, tādējādi atbalstot efektīvu plānošanu un lēmumu pieņemšanu VID;
- liela apjoma datu glabāšana centralizētā, viegli pārvaldāmā DNS datubāzē;
- operatīva analītisko un statistikas datu apstrāde, dodot iespēju DNS reģistrētajiem lietotājiem izmantot gatavus standarta pārskatus, kā arī veidot pašiem savus pārskatus, izmantojot viņiem saprotamus biznesa jēdzienus;
- informatīvais atbalsts dažādu risku analīzes un kontroles uzdevumu veikšanā;
- sinhronā vai asinhronā datu apmaiņa ar citām (t.sk. citu institūciju) informācijas sistēmām, informācijas apmaiņa ar citām valsts un ES institūcijām;
- nepieciešamās VID rīcībā esošās informācijas iegūšanas iespējas citiem ārējiem lietotājiem, t.sk., valsts citu institūciju amatpersonām savu funkciju un/vai uzdevumu veikšanai, nodrošināšanai.
Sistēmas funkcionalitāte ļauj veidot regulāri atjaunināmas pārskatu bibliotēkas, organizēt pārskatu un analīzes dokumentu sagatavošanu, uzglabāšanu un apmaiņu sistēmas lietotāju starpā.
DNS tiek izmantota arī atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem administrēšanas nodrošināšanā, kuri ir VID kompetencē.
Atsauces uz normatīvajiem aktiem:
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.pants un 8.panta 8.punkts;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmā daļa, 18.1pants, 18.2pants, 22.2 pants, 22.3 pants, 23.pants.
- likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 11.1punkts un 13.panta trešā daļa;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr.952/2013), 5.panta 3.punkts, 15.pants un 46.panta 1.punkts, 48. un 51.pants;
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 11.punkts, 18.panta pirmās daļas 10.punkts un 23.panta trešā, 3.1 un ceturtā daļa;
- likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.pants.
Iesniegumi atbalstam par dīkstāvi:
- Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.
Iesniegumi atbalstam algu subsīdijai:
- Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.
- Iesniegumi atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai:
- Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

DNS uzkrāj gan juridisko personu, gan fizisko personu datus, kuri ir pieejami citās VID informācijas sistēmās. Attiecībā uz fiziskajām personām, DNS ir iegūstama šāda veida informācija: vārds, uzvārds; personas kods; dzimšanas datums; dzīvesvietas adrese; tālruņa numurs, e-pasta adrese; radinieki, apgādājamie un apgādnieki, speciālie nosacījumi, darbavieta, profesija, ieņemamais amats; veiktie nodokļu kontroles pasākumi; gūtie ienākumi; nodokļu nomaksas stāvoklis; veiktie uzkrājumi; saņemtie aizdevumi, nekustamie īpašumi; fiziskajai personai piederošo juridisko personu nodokļu maksātāju dati (reģistrācijas kods, nosaukums, juridiskā adrese), NACE kods; informācija no kredītiestādēm par aizdomīgiem darījumiem, informācija par kontu apgrozījumu, piederošie transportlīdzekļi un traktortehnika, Valsts meža dienesta izsniegtie ciršanas apliecinājumi, riska analīzes rezultāti un identificētie riski.
Piekļuve DNS iekļautajai informācijai ir:
- iekšējiem lietotājiem, kas ir reģistrēti DNS lietotāju grupā „VID”, izņemot apakšgrupu „VIDàDNSWS”, un kuriem ir nodrošināta piekļuve noteiktās DNS analīzes sistēmās iekļautajām dimensijām un atribūtiem, kā arī gatavajiem DNS pārskatiem. Šīs grupas lietotājiem var būt pieejama vienas vai vairāku analīzes sistēmu informācija pilnā vai ierobežotā apjomā;
- ārējiem lietotājiem, kuri ir reģistrēti DNS lietotāju grupā “Ārējie” un kuriem DNS dati ir nepieciešami normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei. Šī mērķa sasniegšanai attiecīgās lietotāju grupās iekļautajiem lietotājiem ir nodrošināta piekļuve tikai VID speciālistu sagatavotiem pārskatiem, bet nav tiesību veidot jaunus pārskatus. Atsevišķām Finanšu ministrijas amatpersonām normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei ir tiesības veidot pārskatus un iegūt liela apjoma statistiskos datus;
- tehniskiem lietotājiem, kas ir atrodami DNS lietotāju apakšgrupā "VIDàDNSWS" un kas ir izveidoti, lai nodrošinātu datu apmaiņu ar tādām ārējām organizācijām kā Ekonomikas ministrija, Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs un Nodarbinātības valsts aģentūra;
- VID administratoriem, kuri ir reģistrēti DNS lietotāju grupās „Administrators” un „Lietotāju administratori” un kuri uztur DNS un koplietošanas repozitoriju, kā arī administrē DNS lietotāju piekļuves tiesības.

VID publiskojamo datu bāze (PDB)

          VID publiskojamo datu bāzes mērķis ir normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apjomā publiskot datus.
VID publiskojamo datu bāzē publiskojamā informācija, kā arī tās publiskošanas mērķis jau šobrīd ir noteikts šādos ārējos normatīvajos aktos:
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 8., 9., 12., 19., 22., 23., 28., 29., 30. un 34. punktā, 22. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā un 34.1 panta astotajā daļā;
- likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrajā daļā (tiek publiskotas valsts amatpersonu deklarāciju publiski pieejamās daļas) un 31. panta pirmajā daļā (sabiedrība tiek informēta par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem);
- likuma “Par grāmatvedību” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim) 15.7 pantā, ka ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē publiski pieejamu uztur VID, un no 2022. gada – saskaņā ar Grāmatvedības likuma 39. panta pirmo daļu;
- Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 3. punktā, 24. punktā, 31. punktā;
- Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 129.18 punktā;
- Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.2, 44.1 un 57.1 punktā;
- Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība” 41. punktā;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 67. panta ceturtajā daļā, 74. panta piektajā daļā un 92. panta sestajā daļā;
- Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 59. punktā;
- Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta piektajā daļā;
- Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5. pantā, 7. panta astotajā daļā, 14. panta sestajā un septītajā daļā;
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22. panta otrās daļas 2. un 3. punktā, 23. panta otrās daļas 1. punktā, 25. panta sestajā daļā;
- Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 612/2013 par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā;
- Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5. pantā.

Publiskojamo datu bāze nodrošina piekļuvi šādai informācijai:
1. Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistram, ievērojot:
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 12. punktu, kurš nosaka VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 67. panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka informāciju par reģistrāciju VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, izņemot informāciju par PVN grupas reģistrāciju vai par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, VID publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 74. panta piekto daļu, kurā noteikta informācijas publicēšana par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra;
- Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta sesto daļu, kura noteic, ka nodokļa maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Šo informāciju var saņemt VID vai publiski pieejamā nodokļa maksātāju datubāzē internetā.

2. Politiski nozīmīgām personām: informācija par politiski nozīmīgām personām ir pieejama, lai veicinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22. panta otrās daļas 2. un 3. punktā, 23. panta otrās daļas 1. punktā noteikto. Informācija par politiski nozīmīgām personām tiek publicēta saskaņā ar minētā likuma 25. panta sesto daļu.

3. Saimnieciskās darbības veicēju reģistram, VID reģistrētu juridisko personu un citu personu reģistram; nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistram, kuru publiskošana izriet no šādiem normatīvajiem aktiem:
- likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 22. punkts nosaka nodrošināt VID Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām publiski pieejamu datubāzi (reģistru);
- likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta sestā daļa, kura nosaka, ka šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas vai patentmaksas maksātājas vai kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē, ievadot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu, var saņemt šādu informāciju:
1) datums, kad persona reģistrēta VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai izslēgta no minētā reģistra;
2) patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas maksājuma termiņš);
3) datums, kad VID apstiprināts tās personas saimnieciskās darbības paziņojums, kura normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja, bet ir paziņojusi VID par saimnieciskās darbības veikšanu, vai saimnieciskās darbības izbeigšanas datums, ko minētā persona paziņojusi VID.
Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 3. un 24. punktā noteikts, ka informāciju par reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, fiziskajām personām, kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu, ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā (to patiesajiem labuma guvējiem) un nodokļu maksātāju struktūrvienībām VID ievieto vienas darbdienas laikā nodokļu maksātāju reģistrā, kurš pieejams publiski.
- Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 31.punkts nosaka, ka VID iekļauj VID publiski pieejamā datubāzē informāciju par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra.

 4. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienotajai datu bāzei (reģistram), kas  ietver:
- Nodokļu maksātājiem reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas;
- VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) reģistrētie apkalpojošie dienesti
- VID vienotajā datu bāzē reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas:
Kases aparāts, t.sk. – 
 Kases aparāts ar elektronisko kontrollenti;
Kases aparāts ar elektronisko kontrollenti un fiskālās atmiņas moduli;
Kases aparāts ar papīra kontrollenti un fiskālās atmiņas moduli;
Pasažieru transportlīdzekļos izmantojamais kases aparāts.
Hibrīda kases aparāts, t. sk. – hibrīda kases aparāts; pasažieru transportlīdzekļos izmantojamais hibrīda kases aparāts.
Kases sistēma, t. sk. – automātiskās degvielas uzpildes stacijas kases sistēma; degvielas uzpildes stacijas kases sistēma; kases sistēma; pasažieru transportlīdzekļos izmantojamā kases sistēma.
Specializētās ierīces un iekārtas, t. sk. - taksometra skaitītājs un tirdzniecības automāts. 
Atbilstības pārbaudes institūcijas.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 14.punktu;
Publiskošanas pamatojums Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 129.9punkts, kurš nosaka, VID reģistrē apkalpojošos dienestus un to apkalpojamo kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļus vai modifikācijas un veic attiecīgas izmaiņas VID vienotajā datubāzē (reģistrā) 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 125., 126., 128., 129.2, 129.3, 129.4, 129.5, 129.7 un 129.8 punktā minēto dokumentu saņemšanas. Lēmumu par apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļu (modifikāciju) reģistrēšanu un attiecīgu izmaiņu veikšanu VID vienotajā datubāzē (reģistrā) VID paziņo savā tīmekļvietnē. Šo noteikumu 129.10 punkts nosaka, ka apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļus vai modifikācijas, kā arī attiecīgās izmaiņas uzskata par reģistrētām VID vienotajā datubāzē (reģistrā) ar dienu, kad paziņots lēmums.
Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" 122. punktā noteikts, ka VID reģistrē VID vienotajā datubāzē (reģistrā):
122.1. kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļus (modifikācijas), kas nodrošina normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām noteikto prasību izpildi, – šajā nodaļā noteiktajā kārtībā;
122.2. lietotājus un to lietošanā esošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas – šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā;
122.3. apkalpojošos dienestus – šajā nodaļā noteiktajā kārtībā;
122.4. atbilstības pārbaudes institūcijas – šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
Savukārt izslēgšana no reģistra ir noteikta minēto noteikumu 129.16, 129.17punktā, un noteikumu 129.18 punktā nosaka, ka VID nodrošina publiski pieejamu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu, to lietotāju, atbilstības pārbaudes institūciju un apkalpojošo dienestu vienoto datubāzi (reģistru), kurā ietvertas šādas ziņas:
1. informācija par lietošanā esošu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu:
1.1. modelis, modifikācija, versija, šasijas numurs;
1.2. tehniskās pases sērija un numurs;
1.3. kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas reģistrācijas datums VID;
1.4. VID reģistrētā kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas uzstādīšanas vietas adrese (juridiskā adrese vai struktūrvienības adrese, vai deklarētā dzīvesvieta);
1.5. lietotāja nosaukums (fiziskai personai – vārds, uzvārds) un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.

5. Darījumu apliecinošām kvītīm, kuras publisko, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 23. punktu, kurā noteikts VID pienākums nodrošināt publiski pieejamu VID reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru).

6. Speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm publiskošana izriet no Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.2, 44.1 un 57.1punkta, Ministru kabineta 2017. gada 4.aprīļa noteikumu Nr.199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību” 41.punkta.

Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 17.2 punkts nosaka šo noteikumu 4.1, 4.2, 4.3, 9., 10., 11., 12. vai 13. pielikumā noteiktā informācija par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai pārreģistrāciju tiek publicēta VID publiskojamo datu bāzē, 44.1 punkts nosaka, ka šo noteikumu 4.1, 4.2, 4.3, 9., 10., 11., 12. vai 13. pielikumā noteikto informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu un atjaunošanu vai licencē norādītās darbības vietas darbības apturēšanu un atjaunošanu, vai preču veida darbības apturēšanu un atjaunošanu un attiecīgās darbības ar preču veidu apturēšanu un atjaunošanu publicē VID publiskojamo datu bāzē, savukārt 57.1 punkts nosaka, ka VID publiskojamo datu bāzē tiek publicēta informācija par VID lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, darbības veida ieraksta anulēšanu, akcīzes preču veida ieraksta anulēšanu vai realizācijas vietas ieraksta anulēšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 199 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība” 41. punktu VID publiskojamo datu bāzē tiek publicēta informācija par izsniegto speciālo atļauju (licenci), speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu, speciālās atļaujas (licences) anulēšanu darbībām ar dabasgāzi.
Publiskojamo datu bāzē par speciālajām atļaujām (licencēm) komercdarbībai ar akcīzes precēm tiek publicēta šāda informācija:
nodokļu maksātāja (turpmāk – NM) nosaukums,
NM reģ.nr.,
licences sērija un numurs,
licence derīga no:,
licences derīguma termiņš,
licences pārreģistrācijas datums (ja licence ir pārreģistrēta),
licences statuss (spēkā, apturēta vai anulēta),
licences izsniegšanas datums,
darbības vietas adrese (adreses) ar darbības uzsākšanas un darbības pārtraukšanas datumiem.

7. ES akcīzes nodokļa maksātājiem šis reģistrs paredzēts, lai pārbaudītu Akcīzes preču noliktavu, noliktavu turētāju un apstiprināto tirgotāju informācijas sistēmā (SEED) iekļauto akcīzes identifikācijas numuru derīgumu. Reģistra publicēšanu nosaka Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas regula (ES) 612/2013 par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā.

8. Valsts amatpersonu deklarācijām.
Publiskošanas tiesiskais pamats noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta otrajā daļā, kurā noteikts, ka publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā, kā arī sestajā un septītajā daļā (par valsts amatpersonu deklarāciju (arī precizēto) publiski pieejamo daļu publiskošanu).

9. Valsts amatpersonu pārkāpumiem.
Publiskošanas pienākums (pamatojums) ir noteikts ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. panta pirmo un piekto daļu, proti, VID atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju savā tīmekļvietnē.
Atsevišķās normās ir noteikts arī datu glabāšanas ilgums, savukārt citi dati ir jāglabā pastāvīgi.
Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” 26.punkts noteic, ka visu valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 50 gadu.

10. Akcīzes nodokļa markām.
Nodrošina informācijas pārbaudi par akcīzes nodokļa markas atbilstību konkrētam alkoholiskajam dzērienam vai tabakas izstrādājumam.

11. Sabiedriskā labuma organizācijām.
Publicēšanas tiesiskais pamats noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 19.punktā, kurā noteikts VID pienākums nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5. pants – sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā mājaslapā internetā publicē VID.
12. Sabiedriskā labuma komisijas sēdām.
Publicēšanas pienākums noteikts Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumu Nr. 976 "Sabiedriskā labuma komisijas nolikums" 13.punktā, kurā noteikts, ka par komisijas kārtējās sēdes datumu komisijas priekšsēdētājs informē komisijas locekļus vismaz piecas darbdienas iepriekš, un ievieto informāciju VID mājaslapā internetā, norādot sēdes darba kārtību un to organizāciju sarakstu, kuru lietas tiks izskatītas attiecīgajā sēdē.

13. Saimnieciskās darbības apturēšana, t. sk.:
-Apturēta saimnieciskā darbība nodokļu maksātājam - publisko saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta astoto daļu;
-Nodokļu maksātāju saraksts ar informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu - publisko saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta astoto daļu, kurā noteikts, ka lēmums par nodokļu maksātāju (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā mājaslapā internetā publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta devīto daļu nodokļu maksātājam, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar tādu nodokļu maksātāju, kuram VID apturējis saimniecisko darbību, no nākamās dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu vai nodokļu maksātājam, kas VID, reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no nākamās dienas, kad attiecīgā informācija publicēta VID mājaslapā internetā.

14. Nodokļu parādniekiem.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.punkts nosaka nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.3 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus.

15. Nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummu.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.punkts nosaka nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, ik gadu līdz 1.aprīlim publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) iepriekšējā taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummu, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.

16. Darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.
Publicēšanas pienākums noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta 28. punktā, saskaņā ar kuru, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, VID ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. VID minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

17. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.
Informācija par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai. 
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4.panta piektā daļa nosaka, ka VID piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja VID rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst šajā likumā noteiktajiem mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tam nevar piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. Lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo, informāciju publicējot VID tīmekļvietnē.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 35. punkts nosaka, lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vienoto datubāzi (reģistru).

18. Neiesniegtās nodokļu deklarācijas.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 30.punkts nosaka, lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID ir pienākums publicēt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Publicējot minēto informāciju, norāda neiesniegtās nodokļu deklarācijas nosaukumu un tās iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai individuālā komersanta — nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. VID mājaslapā internetā ievietoto informāciju aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā, un tā ir publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas.

19. Riska personu sarakstam.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 21. punktā noteikts pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un riska personu sarakstu, un regulāri nodot ziņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta VID un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par VID uzturētajā riska adrešu sarakstā un riska personu sarakstā iekļautajām ziņām, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka nodokļu administrācijas ierēdnis drīkst izpaust informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kura iekļauta riska personu sarakstā, pamatojoties uz šā likuma 1. panta 31. punkta "c" apakšpunktā minēto kritēriju, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.

20. Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistram.
Reģistra nodrošināšanu nosaka Grāmatvedības likuma 39. panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID.

VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS)

Elektroniskās deklarēšanās sistēma ir pašapkalpošanās sistēma, kura nodrošina ārējos normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, VID pamatfunkciju izpildi un ir paredzēta deklarāciju, informatīvo deklarāciju, valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu (to grozījumu), pārskatu, nodokļu aprēķinu, gada pārskatu, iesniegumu un citu dokumentu elektroniskai iesniegšanai, elektronisko algas nodokļa grāmatiņu funkcionalitātes nodrošināšanai, tā ir attaisnoto izdevumu čeku krātuve, tā paredzēta gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanas vajadzībām, nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu automatizētai apmaksai, informācijas apritei par darbnespējas lapām, nodokļu atlikumu vēsturēm, pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņiem, VID pieņemtajiem lēmumiem, arī lēmuma izdošanu , informatīvo vēstuļu un normatīvo aktu izmaiņu nosūtīšana atbilstoši nodokļa maksātāja statusam., pieslēgšanos citām informācijas sistēmām, piemēram, deminimis, EMIS, ECMS.
Elektroniskās deklarēšanas sistēma nodrošina VID pamatfunkciju izpildi, un tās pilnvarojumu nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punkts; Elektronisko dokumentu likums; likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20. panta piektā daļa (valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi) un 23. panta otrā daļa (valsts amatpersonu deklarācijas); Valsts informācijas sistēmu likums; Fizisko personu datu apstrādes likums; Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”; Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”; Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 307 “Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība”; Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīva 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī; Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1514 “Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam”; Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”; likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”; Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 ”Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” un Muitas likuma 13. pants un 13.pants. 
Piemēram, Muitas likuma 13. pants nosaka dokumentu iesniegšanu muitas iestādei. Atbilstoši šā likuma 13. panta pirmajai daļai dokumentus un informāciju (turpmāk – dokumenti), kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, iesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, otrajā daļā noteikts, lai iesniegtu dokumentus šā panta pirmajā daļā minētajās sistēmās, personas identifikācijai un autentifikācijai izmanto VID informācijas sistēmās esošos tehniskos risinājumus, kā arī trešajā daļā noteikts, ka dokumentus, kuri iesniegti, izmantojot šā panta otrajā daļā minētos tehniskos risinājumus, uzskata par parakstītiem iesniegšanas brīdī, un tiem ir juridisks spēks arī tad, ja tie nesatur rekvizītu "paraksts".
Tāpat atbilstoši Muitas likuma 13.panta septītajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz dokumentus elektroniski.
2021. gada 29. jūnijā stājās spēkā grozījumi Muitas likumā, ar kuriem Muitas likuma 13.pantā pirmajā un otrajā daļā noteikta muitas iestādes lēmumu izdošana izmantojot EDS, t.i., lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod  elektroniskās deklarēšanas sistēmā, apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu; lēmumu par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu izdod, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, un vienlaikus nosūta personai par to informāciju VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja persona ir tās lietotājs, vai paziņo personai par šo lēmumu atbilstoši Paziņošanas likumam.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot VID nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts", un atbilstoši 15. punktam nodokļu maksātāji, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, līdz 1. maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID.
          Tāpat likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta pirmās daļas 16. punktā noteikts, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir tiesības deaktivizēt elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu, par to iesniedzot iesniegumu VID. Šajā gadījumā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums tiek deaktivizēts ar iesnieguma izskatīšanas dienu. Fiziskajai personai, kura neveic saimniecisko darbību un kurai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums ir deaktivizēts, ir tiesības atkārtoti aktivizēt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu saskaņā ar kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojuma statusa maiņa nav pieļaujama biežāk kā reizi 24 stundās.
         Savukārt atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 31. punktam VID pienākums ir nodrošināt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām.
Tāpat atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”:
- 20. panta piektajai daļai publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā VID iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu;
- 23. panta otrajai daļai valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz VID elektroniskā veidā, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punktu un Muitas likuma 13. panta septīto daļu ir izdoti Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”.
Ievērojot minēto, kārtība, kādā personas identificējas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiek deaktivizētas, ir noregulēta ārējos normatīvajos aktos.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajā daļā noteikts, ja normatīvajos aktos tas paredzēts, valsts iestāde var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā.
Saeimas 2018. gada 7. jūnijā pieņemtā likuma “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, ar kuru izteikts likuma 12. pants jaunā redakcijā, sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā noteikts, ka likuma 12. panta otrā daļa saistībā ar prioritātes noteikšanu ir precizēta, iekļaujot tajā vispārīgu atsauci uz speciālo normatīvo aktu (normu), piemēram, kā tas tiek noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantā, kas nodokļu jomā paredz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu.
Arī Paziņošanas likuma 2. pantā ir atsauce, ka likums reglamentē dokumenta paziņošanu, ciktāl tieši piemērojamos ES tiesību aktos, Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai citos likumos nav noteikts citādi.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantam VID izdoto dokumentu paziņošana notiek, izmantojot elektroniskos sakarus, t.i., VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. VID nodrošina, ka nodokļu maksātājam no oficiālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai.
Ievērojot minēto, VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju personai, izmantojot elektroniskos sakarus, paziņo VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, t.i., dokumenta oriģināls tiek paziņots VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot informācijas sniegšanu uz oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, attiecīgi nodrošinot no oficiālās elektroniskās adreses konta piekļuvi VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” dokumentu paziņošana, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, arī paredzēta, lai iestāde varētu pārliecināties, ka persona ir iepazinusies ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņotajiem dokumentiem, kā arī nodrošinātu svarīgas informācijas aizsardzību atbilstoši Vispārīgo datu aizsardzības regulas prasībām un nodrošinātu glabāšanas ilgumu kopsakarā ar tā izdošanas mērķi.
Ievērojot grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, šā likuma 7.2 panta trešajā daļā noteikts, ka fiziskā persona, kura neveic saimniecisko darbību un ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja, var norādīt citu dokumenta paziņošanas veidu, tad attiecīgi dokuments tiek paziņots atbilstoši personas norādītajam paziņošanas veidam, kā arī likums papildināts ar 7.3 pantu, kas paredz iesniegumu iesniegšanas kārtību VID, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Tāpat saskaņā ar grozījumiem Muitas likumā 2021. gada 29. jūnijā Muitas likums papildināts ar 13.1 pantu saistībā ar muitas iestāžu lēmumu paziņošanu, t.sk. VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Muitas likuma 13.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu, savukārt otrajā daļā noteikts, ka lēmumu par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu izdod, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, un vienlaikus nosūta personai par to informāciju VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja persona ir tās lietotājs, vai paziņo personai par šo lēmumu atbilstoši Paziņošanas likumam. Tādējādi VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, apstiprinot vai noraidot pieteikumu, tiek paziņoti muitas lēmumi.
Ņemot vērā minēto, VID piemēro speciālajos normatīvajos aktos noteikto, t. i., saziņu ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas klientiem veic, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.panta nosacījumus, kā arī Muitas likuma 13.1 panta pirmajā daļā noteikto par dokumenta paziņošanu, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, savukārt uz e-adresi tiek nosūtīta informācija. Vienlaikus, lai uzlabotu e-pakalpojumu kvalitāti, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir izveidota elektroniskās deklarēšanas sistēmas paziņojumu konfigurācijas sadaļa, kas dod iespēju klientam izvēlēties, kādā veidā tas vēlas saņemt paziņojumus par elektroniskās deklarēšanas sistēmā ievietotajiem dokumentiem, kā arī iespēju izvēlēties papildus saņemt elektroniskās deklarēšanas sistēmā ievietotos dokumentus arī e-adresē. 
Ievērojot straujo tehnoloģiju attīstību, to pieejamību, iedzīvotāju paradumu maiņu un citas aktualitātes sabiedrībā, VID, nodrošinot sniegto pakalpojumu pieejamību, ērtību, kvalitāti, ir nozīmīgi iegūt sabiedrības vai atsevišķo tās grupu viedokli par pakalpojumu un informācijas pieejamību, saprotamību, kvalitāti. Vienlaikus ne mazāk svarīgi ir saņemt ne vien novērtējumu, bet arī ieteikumus un jaunas idejas.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteikto valsts pārvaldes iestādes pienākums ir iegūt sabiedrības viedokli, lai normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus īstenotu pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai, uzlabojot to kvalitāti un efektivitāti.
VID sniedz pakalpojumus visiem Latvijas komersantiem un darba ņēmējiem, turklāt visi pakalpojumi ir izmantojami tiešsaistē.
Līdz ar to, lai uzlabotu VID sniegto pakalpojumu kvalitāti, lai komersantiem un iedzīvotājiem būtu pēc iespējas ērti, skaidri un saprotami īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus nodokļu un muitas jomā, VID veic aptaujas.
VID rīcībā ir informācija, ko sākotnēji fiziskas vai juridiskas personas iesniedz, lai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejama fizisko un juridisko personu iesniegtā kontaktinformācija – elektroniskā pasta adreses, kuras sākotnēji fiziskas vai juridiskas personas iesniedz, lai nodrošinātu saziņu ar VID. Lai nodrošinātu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestajā daļā noteikto funkciju, kura nosaka, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, VID izmanto aptauju veikšanai elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamo fizisko un juridisko personu kontaktinformāciju – elektroniskā pasta adreses, lai atbilstoši aptauju rezultātiem varētu uzlabot VID sniegto pakalpojumu kvalitāti. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju kontaktinformācija dod iespēju VID sazināties tieši ar tām iedzīvotāju/komersantu grupām, kurām konkrētie VID pakalpojumi ir būtiski – viņi tos ir izmantojuši nesenā pagātnē, izmanto regulāri vai varētu izmantot tuvākajā laikā. Tieša VID klientu grupu aptauja sniedz ticamus datus, kuri var tikt izmantoti pilnvērtīgai datu analīzei. Pilnvērtīga datu analīze savukārt sniedz iespēju uzlabot VID piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. VID veic vispārēju klientu apmierinātības aptauju reizi divos gados, savukārt pēc nepieciešamības var aptaujāt klientus par konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, dīkstāves atbalsta izmaksas kārtību, saimnieciskās darbības reģistrēšanu, algas nodokļu grāmatiņu un citiem VID nodrošinātajiem pakalpojumiem. Valsts pārvaldes iestāde fizisko personu datus saskaņā ar Vispārīgā datu aizsardzības regulu var apstrādāt gadījumos, ja šī apstrāde ir likumīga, t. i., atbilst vismaz vienam no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, kas ir piemērojami valsts pārvaldei - t. i., apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Norādītajos gadījumos pienākumam veikt datu apstrādi jābūt noteiktam normatīvajā aktā. Tas ir, personas datu, kas tiek izmantoti, lai veiktu pasākumus sabiedrības sniegtā pakalpojuma uzlabošanā un kvalitātes nodrošināšanā, apstrādei jābūt noteiktai normatīvajā aktā, tādējādi un vienlaikus nodrošinot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos personas datu apstrādes principus, jo īpaši, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārskatāmā veidā, tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un netiek izmantoti ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā.

Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (ES DSS)
Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (ES DSS) izveidota pamatojoties uz Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā.
ES DSS programmatūra nodrošina PVN maksātāju reģistrācijas datu un preču un pakalpojumu apgrozījumu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un Latvijas Republiku.
Minētās informācijas apmaiņa balstās uz pieprasījumu  sagatavošanu/nosūtīšanu komunikāciju modulim, datu saņemšanu no komunikāciju moduļa, kā arī uz saņemtās/nosūtītās informācijas izvietošanu datu bāzē un attēlošanu sarakstos un formās.
ES DSS ar integrētu ES Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) funkcionalitāti nodrošina:
- informācijas apmaiņu par PVN reģistrācijas numuriem un par ES uzņēmumu veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu apjomiem, no ES dalībvalstīm saņemto kļūdu ziņojumu apstrādi, ieskaitot sasaisti ar Latvijas nodokļu maksātāju iesniegtajiem dokumentiem;
- no dalībvalstīm saņemto datu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem uz Latviju un tiem atbilstošo kļūdu ziņojumu par nepareizajiem vai nederīgajiem Latvijas PVN reģistrācijas numuriem vizuālo kontroli;
- datus par PVN numuru derīgumu un apgrozījuma datiem par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iegūšanu no VID Nodokļu informācijas sistēmas un nodošanu citām ES dalībvalstīm;
- ES Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmas servera programmatūra, kas paredzēta galvenokārt citu dalībvalstu pieprasījumu apkalpošanai.
ES DSS programmatūru izmanto VID nodarbinātie:
a) kas ar minētās programmatūras atbalstu veic ārvalstu ar PVN apliekamo personu reģistrācijas datu pārbaudi, analizē saņemtās atbildes un noformē atbildes Latvijas nodokļu maksātājiem (ja pārbaude tika veikta Latvijas nodokļu maksātāju uzdevumā);
b) kuriem nepieciešama informācija par kāda(~u) Latvijas nodokļu maksātāju veiktajām preču un pakalpojumu iegādēm Kopienas iekšienē.
ES DSS iekļauj un uzkrāj šāda veida datus:
- ES PVN reģistrācijas datus (arī vēsturiskos);
- ES un Latvijas pārdevēju piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējās/individuālās vērtības, to korekcijas, un piegādes uz noliktavu datus.
Fizisko personu datus ES DSS neuzkrāj. IS uzkrāj lietotāja veiktās atlases un darbības.
ES DSS saņem datus no ES dalībvalstīm un Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) pēc NIS integrēšanas informācija tiks saņemta no MAIS nodod datus citai VID informācijas sistēmai (DNS) un ES dalībvalstīm.
          Pašreiz informācijas sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņi nav noteikti. Informācija ES DSS tiek uzglabāta kopš sistēmas ieviešanas. Ārējā piekļuve ir pieejama ES Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmas datiem oficiālajā Eiropas Komisijas mājas lapā: https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/, nodokļu maksātājiem ir ierobežota piekļuve un pieprasītājs redz tikai informāciju vai darījuma partneris ir izslēgts no PVN režīma vai ir aktīvs PVN maksātājs.

Integrētā tarifa vadības sistēma (ITVS)
ITVS mērķis ir ES kopējā muitas tarifa (TARIC) izmantošana muitas lietās un muitas deklarāciju aizpildīšanas un kontroles procesos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 56., 57. pantu un Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 5. pantu. ITVS datu pamatstruktūra un nacionālo muitas administrāciju atbildība ir noteikta ar Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, B pielikumu, Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 49. -56.pantu un B pielikumu, Muitas likuma 5. panta trešo daļu un citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz importa un eksporta pasākumiem.
          ITVS sastāv no trīs apakšsistēmām - TARIC, KVOTA, Statistika, kur divās no tām (KVOTA, Statistika) tiek iekļauti muitas deklarāciju dati par importētām vai eksportētām precēm, to apjomiem, piešķirtajiem kvotu apjomiem, aprēķinātajiem nodokļiem, muitas procedūrām, izcelsmes vai galamērķa valsti, deklarētājiem un importētājiem.
          ITVS saņem datus no citām informācijas sistēmām, dati tiek ievadīti arī manuāli.
         
Integrētā riska informācijas sistēma (IRIS)

Integrētā riska informācijas sistēma izveidota, lai izpildītu VID pamatfunkcijas un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 14. panta pirmajā daļā noteiktos Nodokļu un muitas policijas pārvaldes uzdevumus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013 ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 46. panta “Riska pārvaldība un muitas kontroles” saistību izpildi, proti, Savienības noteikto prasību ieviešanu attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt muitas kontroli, kas ir balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. IRIS datu apstrādes, veicot noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomās atklāšanu un novēršanu, pilnvarojums izriet no Kriminālprocesa likuma 386. panta septītās daļas, 387. panta septītās daļas un Operatīvās darbības likuma 27. panta pirmās daļas. Apstrādājot fizisko personu datus, jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. aprīļa direktīva (ES) Nr.2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI, un likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”.
Apstrādājot personas datus IRIS, tiek skaidri nošķirtas dažādu datu subjektu kategorijas personas dati, kā arī personas dati, kas balstīti uz faktiem, no personas datiem, kas balstīti uz personiskiem vērtējumiem. Turklāt sistēmas funkcionalitāte nosaka nepieciešamību vērtēt informācijas un informācijas avota ticamību pirms apstrādes, kā arī tai ir noteikti informācijas piekļuves līmeņi. IRIS netiek nodrošināta piekļuve ārējiem lietotājiem. Lietotāju loks ir stingri ierobežots un iekļauj tikai tās amatpersonas, kas nodrošina likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” nodokļu un muitas policijai noteikto uzdevumu izpildi, kā arī iekļauj Muitas pārvaldes amatpersonas, kas īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013 ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 46. panta “Riska pārvaldība un muitas kontroles” saistību izpildi. Datu iekļaušana sistēmā notiek arī ar datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām starpniecību.
IRIS iekļauj informāciju par fiziskām un juridiskām personām, objektiem un to saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesiem, muitas procedūrām, riska informāciju šādā apjomā:
- fiziskas personas: vārds, uzvārds; personas kods; valsts piederība; EORI kods; dzimšanas datums; pilsonība; dzimums; ģimenes stāvoklis; personu apliecinošu dokumentu dati; cita informācija, kurai var būt nozīme noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā;
- juridiskas personas: nosaukums; nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs; reģistrācijas valsts un cita informācija, kurai var būt nozīme noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā;
- sakaru līdzekļi, adrese, transportlīdzekļi un to sasaiste ar fiziskām juridiskām personām.
IRIS uzkrāj un apstrādā Nodokļu un muitas policijas iegūto informāciju, citu VID struktūrvienību uzkrāto informāciju un Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmas ietvaros – citu iestāžu uzkrāto informāciju tādā apjomā, kā tas ir nepieciešams noziedzīgu nodarījumu atklāšanā vai novēršanā.

Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS)
MAIS ieviesta pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra protokollēmumu (protokols Nr. 1, 35. § 2.-5. punkts), kas paredz atbalstīt uzkrājuma principa ieviešanu VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, valsts budžeta ieņēmumu kontu skaita samazināšanu VID administrētajiem valsts budžeta ieņēmumiem un jaunas paaudzes informācijas sistēmas "Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma" (MAIS) izveidi, kā arī atbalstīt un prioritārajā secībā virzīt VID projekta "Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija" kārtas līdzfinansēšanai no darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība", ja projekta iesniegums atbildīs projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" ieviešanas nosacījumiem.
MAIS ieviesta, lai VID nodrošinātu savu pamatfunkciju izpildi: 
- nodrošināt nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti;
- nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu ES budžetam;
- likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;
 - nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi;
 - lemt par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un nodrošināt šo organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai;
 - sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī uzturēt sakarus ar ES dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm)
-nodrošināt valsts amatpersonu uzskaiti, uzraudzību un to iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju apstrādi un administrēšanu.
- nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumu veikšanu
MAIS no 2020.gada 9.februāra integrēta Valsts amatpersonu datu informācijas sistēma (VADIS), kas nodrošina:
- valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu apstrādi un uzskaiti;
- valsts amatpersonu deklarāciju datu apstrādi un uzskaiti.

Pakāpeniski no 2020.gada 14.septembra MAIS tiek integrēta Nodokļu informācijas sistēma (NIS). MAIS līguma ietvaros integrāciju plānots pabeigt 2022.gada 22. novembrī.
NIS nodrošina šādu galveno VID funkciju atbalstu:
- nodokļu maksātāju (gan juridisku personu, gan fizisku personu), maksājamo nodokļu un nodokļu atvieglojumu reģistrācija un reģistrācijas datu aktualizēšana;
- dažādu pārskatu sagatavošana par nodokļu maksātājiem;
- VID administrējamo nodokļu, nodevu un iemaksu uzskaites kopīgo funkciju izpilde;
- katram nodokļu vai maksājumu veidam specifisko deklarāciju, nodokļu pārskatu vai citu pirmdokumentu apstrāde un saglabāšana;
- gada pārskatu informācijas apstrāde un analīze, kā arī gada pārskatu informācijas nodošana Latvijas republikas Uzņēmumu reģistram;
- VID izpildāmo kontroles pasākumu (audits, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes u.c.) rezultātu uzskaite un saglabāšana;
- nodokļu maksātājiem izsniedzamo izziņu sagatavošana un drukāšana;
- nenomaksāto nodokļu piedziņas atbalsts, ieskaitot piedziņas procesā izmantojamo dokumentu sagatavošanu un drukāšanu;
- speciālo atļauju (licenču) darbībai ar akcīzes precēm, atļauju un izziņu reģistrācija, izsniegšana un nosacījumu izpildes uzraudzība;
- akcīzes nodokļa nodrošinājumu reģistrācija un izmantošanas kontrole;
- akcīzes nodokļa marku aprites uzraudzība;
- akcīzes preču aprites riska kritēriju uzskaite;
- nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, un darījumu apliecinošo dokumentu, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu uzskaite.

Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS) pakāpeniski tiks integrēta gan MAIS, gan Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). MAIS līguma ietvaros integrāciju MAIS plānots pabeigt līdz 2023.gada 31.decembrim.
No CMIS uz MAIS tiks pārnesti šādi dati:
Iekšlietu ministrijas VAD dati; muitas administrējamo maksājumu uzskaite un kontrole; muitas audita lietas; piedziņas lietas; pēcimporta pārbaudes; muitas klientu darījumi; administratīvās pārkāpuma lietas; pasta pavadzīmju un FP maksājumu kvīšu datu apstrāde pēc replikācijas no EMDAS; preču izcelsmes sertifikāti; tiešsaites maksājumi datu pieprasījumi no NMDS, PDB, IZIS.
Informācijas piekļūšanas nosacījumi – MAIS un tajā glabātajai informācijai nav paredzēta ārējā piekļuve. Paredzētas tikai datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām.
         MAIS lietotājiem jāievēro VID informācijas sistēmu drošības noteikumi (2020. gada 2. jūnijs, Nr. 19); Eiropas Savienības regula (ES) 2016/679; Fizisko personu datu apstrādes likums; Elektronisko sakaru likums; Informācijas atklātības likums; VID amatpersonu atbildība tiek noteikta saskaņā ar visiem Latvijas Republikas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, konkrētās VID amatpersonas amata aprakstu, kā arī VID iekšējiem noteikumiem par informācijas sistēmu datu administrēšanu un citiem iekšējiem noteikumiem.

MAIS uzkrāta informācija no citām valsts informācijas sistēmām un informācijas avotiem par nodokļu maksātājiem, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, iesniegtajiem dokumentiem un muitas operācijām.
MAIS atspoguļo dažādus datus par juridiskām un fiziskām personām, t. sk. arī valsts amatpersonām.
Personas dati: personas kods, vārds(-i), uzvārds(-i), deklarētās dzīvesvietas adrese,
e-pasta adrese, tālruņa numurs, ģimenes stāvoklis, gūtie ienākumi, izsniegtās izziņas, atļaujas un speciālās atļaujas (licences) u.c. personu identificējoši dati.
Juridiskās personas dati: reģistrācijas numurs, nosaukums, juridiskā adrese, e-pasta adrese, tālruņa numurs, informācija par struktūrvienībām, amatpersonas un pilnvarotās personas, aprēķinātie nodokļi, izsniegtās speciālās atļaujas (licences), atļaujas, izziņas un sertifikāti u.c. personu identificējoši dati.
Pie katra no nodokļu maksātāja iesniegtajiem un VID sagatavotajiem dokumentiem tiek norādīta informācija:
- nodokļu maksātāja nosaukums/vārds, uzvārds,
- reģistrācijas numurs/personas kods,
- adrese,
- informācija par sagatavotāju (vārds, uzvārds, e-pasta adrese u.c.).
Informācija par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem vienotajā nodokļu kontā un VID veiktajiem maksājumiem no vienotā nodokļu konta.
MAIS izveidošanas mērķis ir tehniski un funkcionāli nodrošināt VID rīcībā esošo datu apstrādi atbilstoši VID, Latvijas un ES budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām; attīstīt nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju; veikt informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. pantu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. pantu, kā arī citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. Sistēmai un tajā glabātajai informācijai nav paredzēta ārējā piekļuve. Paredzētas tikai datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām.
MAIS atspoguļo dažādus datus par juridiskām un fiziskām personām, t.sk. arī valsts amatpersonām. Tajā ir fizisko personu dati: personas kods, vārds(i), uzvārds(i), deklarētās dzīvesvietas adrese, e-pasta adrese.

Transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS)
TLKAIS mērķis ir, izmantojot efektīvu pārraudzības mehānismu, sniegt atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm Savienības finansiālo interešu aizsardzības jomā, operatīvi iegūstot datus pat transportlīdzekļiem vai konteineriem, nodrošinot transportlīdzekļu un konteineru kustības vēstures un attēlu saglabāšanu datubāzē, kā arī nodrošinot trauksmju izveidi par transportlīdzekļiem, kuri saistīti ar augstu vai vidēju risku muitas jomā, tādējādi nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 46. pantā noteikto riska pārvaldību.
TLKAIS uzkrāj fiziskai vai juridiskai personai piederošo transportlīdzekļu datus: reģistrācijas numurus (t.sk. piekabes, puspiekabes reģistrācijas numurs, ieskaitot transportlīdzekļu krāsainos attēlus – transportlīdzekļa priekšpuses un aizmugures, priekšējo un aizmugurējo numura zīmju, kravas transportlīdzekļu sānu (t.sk. konteineru), konteineru identifikācijas numura kopskata attēls (konteinera sāna attēls)); transportlīdzekļu valsts piederību; ātrumu; ass svaru; kustības virzienu.
TLKAIS datus iegūst pati – fotografējot transportlīdzekli noteiktā tā apgabalā brīdī, kad tas šķērso sistēmas identifikācijas punktu (robežšķēršošanas vietu un muitas kontrolpunktu).
TLKAIS nodod datus Lietuvas un Igaunijas (nākotnē Polijas) muitas administrācijām uz valstu savstarpējā līguma pamata un šajā sistēmā ietvertie dati ir ierobežotas pieejamības dati.TLKAIS apstrādā valsts robežu šķērsojošo fizisko personu identificējošos datus (vārds, uzvārds, personas kods), transportlīdzekļa, ar kuru persona šķērso valsts robežu, reģistrācijas numuru, attēlu.
         
Ņemot vērā, ka ir nepieciešams laiks Ministru kabineta noteikumu izstrādei par VID valsts informācijas sistēmām, un ka Valsts informācijas sistēmu likuma pārejas noteikumu 9. punkts nosaka, ka attiecībā uz valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022. gada 31. maijam, nepiemēro šā likuma 5. panta 1.1 daļu līdz 2023. gada 31. jūlijam, tad likumprojektā iekļautie grozījumi, ar kuriem papildina likumu ar pārejas noteikumus paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par VID valsts informācijas sistēmām ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
  Izvērtējot normatīvajos aktos noteikto VID valsts informācijas sistēmu tiesisko ietvaru konstatēts, ka:
1) Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) VID ir reģistrēts kā datu pārzinis gandrīz visām VID uzskaitītajām sistēmām, tomēr ārējos normatīvajos aktos nav noteikts kā valsts informācijas sistēmu pārzinis;
2) reģistrētajām valsts informācijas sistēmām daļēji ir izpildīta Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1daļas 1., 2., 4., 5. un 6. punkta prasība;
3) tikai atsevišķām valsts informācijas sistēmām ir noteikta kārtība informācijas iekļaušanai valsts informācijas sistēmā un ir noteikta piekļuves kārtība attiecīgajai valsts informācijas sistēmai.
  Ņemot vērā minēto, konstatēts, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1daļā noteiktais minimālais tiesiskais regulējums nav izstrādāts visām VID valsts informācijas sistēmām.
2022.gada 1.jūnijā stājās spēkā grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā. Atbilstoši Valsts informāciju sistēmu likuma 5.panta 1.1 daļai un pārejas noteikumu 9.punktam turpmāk valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, savukārt pārejas noteikumi nosaka pārejas periodu līdz 2023.gada 31.jūlijam spēkā esošajām valsts informācijas sistēmām, kuras izveidotas līdz 2022,gada 31.maijam,  līdz ar to ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikt tādu VID valsts informācijas sistēmu tiesisko ietvaru, kas atbilst Valsts informācijas sistēmu likumam.
   Ņemot vērā Datu valsts inspekcijas norādīto, ka papildus nozares normatīvajos aktos noteiktajam ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, likumprojekts nosaka, kurās sistēmās konkrētiem VID uzdevumiem tiek apstrādāti personas dati, norādot personu kategorijas, t. i., nodokļa maksātāju, valsts amatpersonu, personu, kuras muitas iestādēm iesniedz dokumentus, papildus no nozares normatīvajos aktos noteiktā, kur izriet datu apstrādes nolūks.
  Likumprojekts nemaina personas datu apstrādes nolūkus un to glabāšanas ilgumu, bet vienkopus norāda uz to, ka personu dati tiek apstrādāti noteiktās sistēmās. Savukārt personas datu apstrādes nolūks izriet no nozares normatīvajiem aktiem.
  Lai minēto nodrošinātu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
 
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu papildināts tiesiskais regulējums par VID valsts informācijas sistēmām atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.1 daļā noteiktajām minimālajām prasībām un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.

1. Likumprojekts paredz nostiprināt ārējos normatīvajos aktos VID valsts informācijas sistēmas un noteikt šādu tās darbības mērķi:
1) Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu (EMCS) – nodrošināt informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Latvijas Republikas teritorijā;
2) Centrālo muitas informācijas sistēmu (CMIS) – nodrošināt muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, nodrošināt starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, uzkrāt statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju;
3) Datu noliktavas sistēmu (DNS) – nodrošināt VID informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī citas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas, kas saņemta no citām valsts institūcijām un reģistriem, analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti;
4) VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) – sniegt autentifikācijas pakalpojumu šajā un citās informācijas sistēmās, lai iesniegtu un saņemtu dokumentus; nodrošināt elektronisku saziņu ar personu un VID, kā arī VID izdoto administratīvo aktu, lēmumu, citu dokumentu vai informācijas paziņošanu; iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju muitas lietu jomā, kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, kā arī nodrošināt lēmumu par darbībām ar muitas deklarāciju izstrādi un paziņošanu iesniedzējam, lēmuma par drošības naudas, kas iemaksāta kā nodrošinājums muitas procedūras izpildei vai kritiskas tarifu kvotas gadījumā, atmaksu paziņošana; nodrošināt elektroniska dokumenta veidā likumā “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniegšanu, gada pārskatu, iesniegumu un citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu elektronisku iesniegšanu VID; nodrošināt valsts amatpersonu deklarāciju un valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu iesniegšanu; nodrošināt nodokļa maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto VID administrēto nodokļu un nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām; nodrošināt darba devējam (ienākumu izmaksātājam) informāciju par maksātājam piemērojamiem atvieglojumiem, izsniedzot algas nodokļa grāmatiņu; nodrošināt pārskatu veidā VID informācijas sistēmās uzkrāto datu pieejamību, t.i., uzkrātie dati VID informācijas sistēmās pārskatu veidā, ko iesniegusi pati persona, šīs personas darba devējs vai cits ienākumu izmaksātājs, informācija, kas saņemta no citām iestādēm, piemēram, Kontu reģistra, Uzņēmumu reģistra par uzņēmumu amatpersonām, nodokļa maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu apstrādāta Nodokļu informācijas sistēmā (NIS) vai MAIS, informācija, kas saistīta ar deklarētajiem ienākumiem, apgrozījumu un nodokļa aprēķiniem, atvieglojumiem, attaisnotajiem izdevumiem, reģistrācijas datiem, pārstāvēšanas un pilnvarojuma tiesībām. Tiem nodokļa maksātājiem, kuri ir PVN maksātāji EDS tiek attēlotas nesakritības, deklarēto darījumu pozitīvās un negatīvās starpības ar darījumu partneriem un šo informāciju pats nodokļa maksātājs var analizēt un novērst trūkumus, nodrošināt nodokļu maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu gada ienākumu deklarācijām uzkrāšanu; nodrošināt izziņu un informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par nodokļu nomaksas stāvokli; veikt pasākumus sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, t.i, veikt aptaujas, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošo fizisko un juridisko personu kontaktinformāciju – elektroniskā pasta adreses, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu; saņemt informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildes raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu (skatīt Saeimā iesniegto Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr.1651/Lp13), kurā ietvertais regulējums paredz VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu un nodokļu maksātāju tiesības saņemt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildes raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu);
Lai nodokļu maksātājs varētu iesniegt deklarācijas elektroniskā veidā, ir izstrādāta deklarāciju sagataves izveidošana (ģenerēšanas funkcionalitāte), ar kuras palīdzību tiek atvieglota dažādu pārskatu iesniegšana nodokļu maksātājam, piemēram, nodokļu maksātājs var izveidot gada ienākumu deklarācijas un mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas sagatavi, kas nodrošina VID informācijas sistēmās esošās informācijas iekļaušanu deklarāciju sagatavē un attēlošanu deklarācijas iesniedzējam.
Autentificēti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāji var piekļūt citām valsts informācijas sistēmām, kurās lietotāju identifikācijai izmanto VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” de minimiss atbalsta uzskaites sistēmai, lai tajās iesniegtu un saņemtu dokumentus un informāciju, Centrālajai muitas informācijas sistēmai, lai atbilstoši Muitas likuma 13.panta pirmajai daļai iesniegtu dokumentus un informāciju, kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās;
5) Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmu (ES DSS) – nodrošināt PVN maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījumu informācijas apmaiņu starp ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Latvijas Republiku, pareizu PVN piemērošanu, informācijas publicēšanu par reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem;
6) Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS) – nodrošināt elektronisku muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu;
7) Integrēto tarifa vadības sistēmu (ITVS) – nodrošināt informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa (TARIC) izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai;
8) Integrēto riska informācijas sistēmu (IRIS) – nodrošināt informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai, profilakses pasākumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanas un novēršanas, kā arī Eiropas Savienības Muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību, muitas kontroli un Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalstu;
9) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), kurā integrēta Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma (VADIS) un uzsākta Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) integrācija, – nodrošināt:
a) VID rīcībā esošo datu apstrādi par nodokļu maksātāju un ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrāciju un uzskaiti,
b) nodokļu maksātāju uzraudzību un to iesniegto nodokļu un informatīvo deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību,
c) valsts amatpersonu uzskaiti, uzraudzību un to iesniegto deklarāciju apstrādi un administrēšanu,
d) VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu uzskaiti un administrēšanu,
e) VID administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši VID, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām, informācijas apmaiņu ar ārējiem datu avotiem un nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju;
f) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto uzraudzības un kontroles funkciju, nodrošinot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto subjektu identificēšanu un uzskaiti, ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu, ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību un publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra uzturēšanu;
g) akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildes nodrošināšanu, t.sk. akcīzes nodokļa marku izsniegšanu, aprites uzraudzību un nodrošinājumu administrēšanu;
h) sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un šo organizāciju uzraudzību;
10) VID publiskojamo datu bāzi (PDB) – nodrošināt normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas, kas uzkrāta VID valsts informācijas sistēmās, publiskumu;
11) Transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu (TLKAIS) – nodrošināt datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā.
 
2. Paredzēts noteikt VID valsts informācijas sistēmu pārzini.
Visām VID uzturētajām valsts informācijas sistēmām pārzinis ir VID.

3. Likumprojekts paredz VID noteiktos uzdevumus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, minētās izveidotās valsts informācijas sistēmas, proti, VID izmantojot uzturētās informācijas sistēmas nodrošina nodokļu un nodevu administrēšanu un ar to saistīto likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un citos normatīvajos aktos noteikto citu uzdevumu veikšanu. VID nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas, nodrošina interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. VID galvenie uzdevumi ir noteikti likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. pantā, papildus tiem nodokļu administrēšanas jomā VID pienākumi noteikti  likumā "Par nodokļiem un nodevām", intrešu konflikta un korupcijas novēršanas jomā ir noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" utt. Tāpat atsevišķas valsts informācijas sistēmas atbilstoši VID noteiktai kompetencei tiek izmantotas arī atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem administrēšanas nodrošināšanā, piemēram, kas izriet no Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma. 

4. Likumprojektā ir vienkopus ietverts, vispārējs princips, ka VID kā pārzinis ir tiesīgs iegūt, uzkrāt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt informāciju VID uzturētajās valsts informācijas sistēmās par personām, faktiem, notikumiem, kas nepieciešama VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, kā arī to, ka ir tiesīgs nodot informāciju citām iestādēm valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai – informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

5. Likumprojekts paredz, ka iestādes atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam no VID valsts informācijas sistēmas saņem un apstrādā tostarp personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai – informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

6. Likumprojekts uzskaita, kādas fizisko personu datu kategorijas apstrādā VID.

7. Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt VID uzturētajās valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Savukārt pilnvarojums Ministru kabinetam par kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus jau ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punktā un Muitas likuma 13. panta septītajā daļā, atbilstoši kuriem ir izdoti Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”. Turklāt Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” 37.punktā noteikts, lai piekļūtu sistēmai, atbalsta pretendents izmanto Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Fiziskas personas identitātes pārbaudi elektroniskajā vidē veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā identificē personas, kas iesniedz elektronisko dokumentu.
Ievērojot minēto, likumprojektā pilnvarojums Ministru kabinetam saistībā ar piekļuves nosacījumiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav paredzēts.
Sistēmu auditācijas dati – autentifikācijas dati un tīkla plūsmas auditācijas dati, domēna vārdu sistēmas (DNS) servera pieraksti, ielaušanās atklāšanas sistēmu (IDS) pieraksti, operētājsistēmas autentifikācijas pieraksti. Sistēmu auditāciju dati ir būtiski, piemēram, elektroniskā informācija vai dokumenti, kas apstrādāti, uzglabāti vai pārraidīti, izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, t.sk. par IP adresēm, var kalpot kā elektroniskie pierādījumi un var tikt pieprasīti ievērojot Kriminālprocesa likuma 190. -192.pantu. Atbilstoši minētajam, pilnvarojumā Ministru kabinetam ir paredzēts noteikt informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas kārtību.
Ministru kabinetam - noteikt regulējumu piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā (VIS) iekļautajai informācijai (t.sk. kādā veidā tiek identificēti lietotāji, kuri piekļūst informācijai VIS).

8. Termiņu Ministru kabineta noteikumu izdošanai.
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz izdot Ministru kabineta noteikumus par VID valsts informācijas sistēmām ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.jūlijam.
Likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Likumprojektā paredzēto VID valsts informācijas sistēmu minimālo prasību noteikšanu nav iespējams īstenot ar alternatīviem risinājumiem, ievērojot Valsts informācijas sistēmu likuma 5.pantā noteiktās minimālās prasības un Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteiktās prasības, ka fizisko personu datu apstrāde nosakāma likumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Likumprojekts regulē minimālo prasību noteikšanu esošajām VID valsts informācijas sistēmām, kuras jau darbojas un papildus izdevumi neveidojas.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Likumprojekta izstrādes gaitā saņemtas konsultācijas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Datu valsts inspekcijas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nodokļa maksātāji, valsts amatpersonas, citas personas, kuras muitas iestādēm iesniedz dokumentus.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts palīdzēs izprast VID informācijas sistēmu darbības mērķi, to izmantošanu.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts palīdzēs izprast VID informācijas sistēmu darbības mērķi, to izmantošanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Likumprojekta paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ne vēlāk kā līdz 2023.gada 31.jūlijam Ministru kabineta noteikumus par VID valsts informācijas sistēmās iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Pilnvarojums Ministru kabinetam izriet no Valsts informāciju sistēmas likuma 5.panta 1.1 daļas 4., 5. un 6.punktā noteiktām minimālajām prasībām, kas jānosaka ārējos normatīvajos aktos, norādot vismaz valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, kā arī paredzot katrai valsts informācijas sistēmai norādīt, kādus fizisko personu datus apstrādājam, jo likumprojekts paredz noteikt tikai apstrādājamo personu kategorijas, citu  informāciju un kritērijus, kas nepieciešama informācijas apstrādei. 
Pilnvarojums Ministru kabinetam saistībā ar auditācijas pierakstu uzglabāšanu, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumiem un kārtību, ir paredzēts, lai trešās personas, kurām šāda informācija būs nepieciešama, ir informētas par nosacījumiem auditācijas pierakstu piekļuves saņemšanai,  šo datu pieejamībai un termiņiem. Auditācijas pierakstus var nodod pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanā, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, piemēram, auditācijas pieraksti par IP adresēm, var kalpot kā elektroniskie pierādījumi un var tikt pieprasīti ievērojot Kriminālprocesa likuma 190. -192. pantu. Savukārt informācijas sistēmas pārzinis nodrošina auditācijas pierakstu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot noteiktos pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu vai pārveidošanu, vai neparedzētu apstrādi vai izpaušanu.
Pilnvarojums Ministru kabinetam par kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus ir jau noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 3. punktā un Muitas likuma 13. panta septītajā daļā, atbilstoši kuriem ir izdoti Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 263 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus”.
Turklāt Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem” 37. punktā noteikts, lai piekļūtu sistēmai, atbalsta pretendents izmanto VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Fiziskas personas identitātes pārbaudi elektroniskajā vidē veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā identificē personas, kas iesniedz elektronisko dokumentu.
Ievērojot minēto, likumprojektā pilnvarojums Ministru kabinetam saistībā ar piekļuves nosacījumiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav paredzēts.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Datu valsts inspekcija

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
VID izveidotās darba grupas ietvaros saņemtas konsultācijas no minētājām institūcijām.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Projekts paredz nostiprināt ārējos normatīvajos aktos minimālās VID VIS prasības atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts attiecināms uz fizisku personu, t.sk. nodokļa maksātāju, valsts amatpersonu, personu, kuras muitas iestādēm iesniedz dokumentus, datu aizsardzību, bet tas nepaplašina spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto VID līdzšinējo funkciju un uzdevumu ietvaros tiesības apstrādāt lielāku VID valsts informācijas sistēmās iekļaujamo personas datu apjomu, nemaina personas datu apstrādes nolūkus un to glabāšanas ilgumu, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu nodrošināšanas pienākumu. Fizisko personu dati tiks apstrādāti atbilstoši Vispārīgai datu aizsardzības regulas prasībām.
Papildus likumprojekts paredz EDS norādītās fizisko un juridisko personu kontaktinformācijas – elektroniskā pasta adreses, kas tiek norādīta saziņas nodrošināšanai ar VID, izmantošanu nolūkā veikt pasākumus sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, tas ir, lai veiktu aptauju un noskaidrotu nodokļu maksātāju viedokli par VID sniegtajiem pakalpojumiem, šo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas nolūkā. Ievērojot, ka VID līdz šim nav bijis veids, kā noskaidrot sabiedrības viedokli vai saņemt atgriezenisko saiti par sniegtajiem pakalpojumiem plašākā mērogā, ar minēto normu, kas pamatota ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta “e” apakšpunktu -  lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, tiks nodrošināta brīvprātīga informācijas saņemšana no nodokļu maksātājiem, kas ietvers ieteikumus un novērtējumu par VID sniegtajiem pakalpojumiem. 
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk