Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” valsts atbalstam subsīdiju veidā 2022. gadam paredzētais finansējums ir 8 760 490 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem.

1. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem valsts atbalsts ļoti būtisks ir jomās, kas stimulētu lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju, tāpēc saskaņā ar noteikumu projekta 1. punktu pieejamais finansējums novirzīts šādiem pasākumiem:
1) lopkopības attīstībai – 5 968 422 euro;
2) augkopības attīstībai – 901 328 euro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 548 312 euro;
4) tirgus veicināšanai – 384 782 euro;
5) pārtikas kvalitātes shēmām – 477 274 euro;
6) lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 30 000 euro;
7) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 410 372 euro.
2022. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.
2. Salīdzinot ar 2021. gadu finansējums palielināts atbalsta pasākumam "Lopkopības attīstībai" - par 25 364 euro, attiecīgi palielinājums skar šādus apakšpasākumus:
1)  atbalsts "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai un piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai" finansējums palielināts par 80 000 euro, jo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) ir jāpārstrādā Lauksaimniecības datu centra pārziņā esošais zirgu reģistrs un novietņu reģistrs, paredzot iespēju izdrukāt dažāda veida zirgu pases, reģistrēt arī briežus, kamieļus un lamas, kā arī iespēju reģistrēt visas darbības objektos, kas skar lopkopību. Minētās izmaksas veidojas no atbalsta palielinājuma par 0,03 euro trijās noteikumu Nr.1524 99. punkta pozīcijās (sīkāk turpmāk tekstā).
2) atbalsts "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai" finansējums palielināts par 24 990 euro, jo 2022. gadā lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki pirmo reizi atbalstu saņems arī par Latvijas ardeņu un Latgales rikšotāju šķirņu zirgiem. Tāpat visi vietējo šķirņu dzīvnieku īpašnieki 2022. gadā saņems atbalstu ar nedaudz lielāku likmi nekā 2021. gadā.
No 2022. gada pasākumā "Lopkopības attīstībai" paredzēts jauns apakšpasākums: atbalsts "Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanai", ar finansējumu 20 000 euro.
Tomēr atsevišķos pasākuma "Lopkopības attīstībai" apakšpasākumos finansējums ir samazināts:
1) "Ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē" – par 40 000 euro, jo šajā atbalsta pasākumā no 2021. gada finansējums lineārajai vērtēšanai tiek piešķirts tikai daļai govju (kas ir ciltsdarba dzīvnieki), tādējādi veidojas neizmantoti finanšu līdzekļi;
2) "Ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē" - par  37 000  euro, jo cūku skaits uz 2021. gada 1. jūliju, salidzinot ar 2020.gada 1. jūliju, samazinājies par 7%, un šajā atbalsta pasākumā 2021. gadā izveidojušies neizmantoti finanšu līdzekļi;
3) "Dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem" - par 22 626 euro. Pēdējo gadu tendence liecina, ka organizācijas neizmanto visu piešķirto finansējumu. Tā kā no pieejamajiem budžeta līdzekļiem bija nepieciešams rast finansējumu iepriekš minētā dzīvnieku un novietņu reģistra pārstrādāšanai, kā arī Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankai, tad popularizēšanas pasākumiem 2022. gadā paredzēts nedaudz mazāks kopējā finansējuma apmērs.
3. 2022. gadā no budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”  piešķirts papildus finansējums 40 000 euro apmērā, kas paredzēts mazpulku darbības veicināšanai. Šis finansējums pretendentam tiks piešķirts no pasākuma "Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai", tāpēc šajā pasākumā, salīdzinot ar 2021. gadu, finansējums palielināts.
4. Salīdzinot ar 2021. gadu finansējums nedaudz samazināts šādiem atbalsta pasākumiem:
1) "Dalībai pārtikas kavlitātes shēmās" - par 5000 euro, jo daļa pretendentu būs pārsnieguši noteikumos Nr. 1524 noteikto piecu gadu laikposmu, kad var saņemt atbalstu, tādējādi šie pretendenti vairs nebūs atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem;
2) "2021. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam" - par 20 264 euro, jo šajā atbalsta pasākumā izveidojušies neizmantoti finanšu līdzekļi.

Iztrādājot 2021. gada atbalsta nosacījumus, ir ieviesusies kļūda noteikumu Nr. 1524 9. punktā. Tā kā 2021. gadā klāt nāca viens atbalsta pasākums, mainījās noteikumu Nr. 1524 2.6. apakšpunkta numerācija, tādējādi ir jālabo 9. punktā iekļautā asauce uz šo apakšpunktu.

Noteikumu Nr. 1524 9. punktā labota atsauce, aizstājot 2.6. pakašpunktu ar 2.7. apakšpunktu.

Laboratorijām atbalsts saistībā ar pārraudzibas analīzēm paredzēts gan par pārraudzības un snieguma pārbaudes analīžu veikšanu (0,47 euro par analīzi), gan par datu ievadi, apstrādi un nosūtīšanu (0,14 euro). Šobrīd datu ievade, apstrāde un nosūtīšana notiek automatizēti, un šī procesa izmaksas ir samazinājušās. Savukārt analīžu izmaksas ir palielinājušās, jo dārgāki ir gan reaģenti, gan pārējās izmaksas.

Noteikumu Nr. 1524 18.3.2.1. apakšpunktā palielināts atbalsts par pārraudzības un snieguma pārbaudes analīzēm (0,52 euro par analīzi), savukārt 18.3.2.1. apakšpunktā atbalsts samazināts (0,10 euro par vienas analīzes datu pirmapstrādi, ievadi un nosūtīšanu). Ņemot vērā to, ka kopējās izmaksas par pārraudzības un snieguma pārbaudes analīzēm palielinājušās par 0,01 euro, 18.3. apakšpunkta ievaddaļā precizēts kopējais atbalsts, 0,87 euro aizstājot ar 0,88 euro.

Pašlaik Noteikumu Nr. 1524 31.3. apakšpunktā noteikts, ka atbalstu DNS analīzēm liellopu gaļas ražošanas nozarē piešķir tikai par buļļu mātēm. Tomēr būtu lietderīgi šādas analīzes veikt arī citiem ciltsgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem, jo ciltsdarbā dzīvnieka izcelsmes ticamība ir ļoti būtiska un ļauj pareizi plānot ganāmpulka atjaunošanu.

Noteikumu Nr. 1524 31.3. apakšpunkts precizēts, ļaujot saņemt atbalstu par visiem ciltgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem, kam veiktas DNS analīzes dzīvnieku izcelsmes pārbaudei.

Pašlaik pasākumā "Atbalsts dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem" vienai lopkopības nozares organizācijai paredzētā atbalsta apjoms ir 23 356 euro. Tā kā 2022. gadā kopējais finansējums šim pasākumam ir samazināts, arī maksimālā atbalsta slieksnis ir jāsamazina.

Noteikumu Nr. 1524 96.² punktā vienai organizācijai paredzātais atbalsta apjoms 2022. gadā noteikts 21 090 euro apmērā.

Kā jau iepriekš minēts, Eiropas Savīnības dalībvalstīm no 2021. gada 21. aprīļa jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) noteiktās prasības. Attiecīgi ir jāveic uzlabojumi arī Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un novietņu reģistrā.

Lai segtu Lauksaimniecības datu centram izdevumus, kas rodas strādājot ar reģistru pilnveidošanu, par 0,03 euro ir palielināts atbalsts trijās pozīcijās: 
99.1. apakšpunktā no 0,075 euro līdz 0,105 euro palielināts atbalsts par katru datubāzē reģistrētu liellopu un zirgu;
99.2. apakšpunktā no 0,033 euro līdz 0,063 euro palielināts atbalsts par katru datubāzē reģistrētu aitu, kazu un cūku;
99.4. apakšpunktā no 0,17 euro līdz 0,20 euro palielināts atbalsts par katru datubāzē reģistrētu novietni.

Līdz šim atbalsts noteikumu Nr. 1524 ietvaros tika paredzēts tikai augu gēnu bankas darbības nodrošināšanai. Kopš 2018. gada 7. novembra atbilstoši Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma 7. pantam Latvijas Lauksaimniecības universitātei deleģēta Lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšana. Pašlaik gēnu banka tiek uzturēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas ietvaros. Savukārt pētniecībā gēnu bankas materiālu izmanto Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta pētnieki, kas ir arī noslēguši līgumu ar Eiropas gēnu banku tīklu (EUGENA) un nosūtījuši tam informāciju par Latvijā gēnu bankā iekļautā bioloģiskā materiāla krājumiem. Arī turpmāk plānota sadarbība starptautiskā līmenī.
Papildus finansējums no valsts atbalsta gēnu bankas uzturēšanai līdz šim nav paredzēts. 

Noteikumi Nr. 1524 papildinati ar jaunu 2.15. apakšnodaļu, kurā iekļauti nosacījumi atbalsta saņemšanai pasākumā "Atbalsts Lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbības nodrošināšanai". Tā kā noteikumi Nr. 1524 ir paredzēti lauksaimniecības attīstībai, atbalsts nav paredzēts par mājas (istabas) dzīvniekiem.
129.¹² punktā noteikts, kādiem pasākumiem atbalsts paredzēts (atbilstoši tam, kādi uzdevumi gēnu bankai noteikti normatīvajos aktos par Lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanas kārtību). Svarīgi ir, lai bioloģiskais materiāls tiktu ne vien uzglabāts, bet arī lai tas tiktu izvērtēts. Tāpat svarīgi ir uzturēt datubāzi, lai par visiem paraugiem un to donordzīvniekiem būtu zināma visa pieejamā informācija. Tāpat darba procesā ir jāsadarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzetāju organizācijām, kas vislabāk pārzin Latvijā audzēto dzīvnieku populāciju, un sadarbojas ar attiecīgo šķirņu audzētājiem. Tāpat, kā jau minēts, svarīga ir arī sadarbība starrptautiskā līmenī, jo ir svarīgi gūt citu valstu pieredzi par to, kādā veidā tiek organizēts gēnu banku darbs, jo tas ietver daudzus dažādus risināmus jautājumus - sākot no paraugu savākšanas, pieņemšanas, analizēšanas un uzglabāšanas, kā arī jautājumu par uzglabāto paraugu tālākas izmatošanas  pieejamību pētniekiem. Savukārt 129.¹³ punktā noteikts, kādas ir atbalsta attiecināmās izmaksas. Tā kā pieejamais finansējums ir salīdzinoši neliels, pašlaik atbalsts paredzēts tikai par pamata izmaksām, bez kurām gēnu bankas uzturēšana nav iespējama. Tā kā paredzēts arī finansējums administratīvajām izmaksām, ir iespēja daļu no šī finansējuma novirzīt algai.
129.¹⁴ punktā noteikts, ka pretendents veicamos pasākumus un izdevumu tāmi saskaņo ar Zemkopības ministriju, jo gēnu banku joma ir specifiska, un tādēļ nepieciešama atbilstošu ekspertu iesaiste. Pašlaik tieši Zemkopības ministrijas speciālisti ir kā nacionālie koordinatori par ģenētiskajiem resursiem, tostarp gēnu bankām, gan pasaules, gan Eiropas līmenī (iesaistoties Eiropas reģionālā ģenētisko resursu koordinācijas centra (ERFP) darbībā). 
129.¹⁵ un 129.¹⁶ punktā noteikts procentuālais atbalsta apjoms, ko Lauku atbalsta dinests piešķir pretendentam pēc lēmuma pieņemšanas, starppārskata saņemšanas un gala pārskata saņemšanas, kā arī datumi, kas jāievero atbalsta pretendentam, iesniedzot starppārskatu un gala pārskatu. 

Pašlaik 3.5. apakšnodaļā iekļautajā pasākumā "Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas" nav iekļautas degvielas izmaksas, kaut gan pasākuma veiksmīgai īstenošanai tās ir būtiskas.

Lai precizētu attiecīgā pasākuma attiecināmās izmaksas, noteikumu Nr. 1524 157. punkta ievaddaļā ir iekļauta atsauce uz regulas Nr. 702/2014 31. panta 6. punktu, kā arī punkts papildināts ar 157.7. apakšpunktu, kas attiecināmajās izmaksās iekļauj arī degvielas izmaksas.
Papildus 3.5. apakšnodaļā precizēts 155. punkts, atbilstoši pasākuma nosaukumam arī pasākuma mērķī iekļaujot atsauci uz bioloģisko lauksaimniecību.

1) Noteikumu Nr. 1524 4.2. apakšnodaļas "Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās" 180. punktā ir noteikts atbalsta apmērs nevalstiskajai organizācijai, kas apvieno citas nevalstiskās organizācijas. Tomēr 2022. gadā organizācijām ir paredzams ļoti intensīvs darbs - organizācijas līdzdarbojas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna izstrādē 2023. - 2027. gadam. Tāpat 2022. gadā atbilstoši jaunā plānošanas perioda regulējumam būs jāpārstrādā liela daļa Ministru kabineta noteikumi, un to saskaņošanā ir jāiesaistās arī nevalstiskajām organizācijām.
2) 182.⁸ punktā ir nepieciešams precizēt pretendenta atbilstības nosacījumus. Pašlaik nav nepieciešams atbalsts par zinātnisko pētījumu datubāzes uzturēšanu, jo to veic Latvijas Lauksaimniecības universitāte sava budžeta ietvaros. Tomēr finansējums zinātniekus apvienojošai biedrībai tomēr ir būtisks, lai veicinātu zinātnes attīstību lauksaimniecības jomā Latvijā.
3) Lauksaimniecība Latvijai ir stratēģiski nozīmīga nozare, tāpēc ir būtiski veicināt bērnu un jauniešu iesaisti ar lauksaimniecību sasitītās aktivitātēs, lai bērniem un jauniešiem būtu interese turpināt izglītību un strādāt šajā nozarē.Tā kā 2022. gadā no budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”  piešķirts papildus finansējums 40 000 euro apmērā, kas paredzēts mazpulku darbības veicināšanai, pasākumā "Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās" ir nepieciešams iekļaut nosacījumus šī atbalsta saņemšanai. 
Biedrība “Latvijas Mazpulki” ir lielākā nevalstiskā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā. Mazpulku ideja pirms 90 gadiem ir pārņemta no Amerikas Savienotajām Valstīm, un organizācijas mērķis ir rosināt bērnu un jauniešu interesi par saimniekošanu laukos, mudinot bērnus uzņemties atbildību par savu dārzu vai ganāmpulku, veikt praktiskus pētījumus lauksaimniecībā, uzlabojot saimniekošanas efektivitāti. Mazpulkos šobrīd darbojas ap 2000 mazpulcēnu 137 vietējos mazpulku klubos, un Latvijas Mazpulki ik gadu īsteno vairāk kā 10 nacionāla un reģionāla mēroga pasākumus (konferences, nometnes, jauniešu forumus), vismaz 10 dažāda veida seminārus un simtiem vietēja mēroga iniciatīvas. 2018.gadā biedrība "Latvijas Mazpulki" ir saņēmuši Izglītības un zinātnes ministrijas balvu kā aktīvākā jaunatnes organizācija, kura veica darbu ar jauniešiem nacionālā mērogā. Biedrība "Latvijas Mazpulki" caur īpaši izstrādātām neformālās izglītības programmām mudina bērnus un jauniešus īstenot savus individuālos projektus lauksaimniecības, amatniecības, novadpētniecības nozarēs. Ik gadu mazpulkos līdz galam tiek īstenoti 800 – 1000 individuālie projekti. 
4) Dažkārt ir situācijas, kad atbalsta pretendenti izlieto piešķirto atbalstu atšķirīgi no izdevumu tāmē norādītā, un tikai pēc tam nosūta precizēto tāmi uz Lauku atbalsta dienestu. 

1) Noteikumu Nr. 1524 180 punktā pa 13 300 euro palielināts finansējums nevalstiskajai organizācijai, kas apvieno citas nevalstiskās organizācijas. Tādējādi kopējais finansējums šai organizācijai noteikts 241 700 euro apmērā.
2) 182.⁸ punktā noteikts, ka atbalsts pienākas biedrībai, kas apvieno dažādu jomu zinātniekus un nosaka prioritāros pētniecības virzienus fundamentālajā un pielietojamajā zinātnē. Ir būtiski, ka zinātnieki kopīgi izvērtē sasniegto, sadarbojas un organizē konkursus, tādējādi veicinot arī jauno zinātnieku iesaisti zinātnē un pētniecībā.
3) Noteikumu Nr. 1524 4.2. apakšnodaļa papildināta ar 182.¹⁰ punktu, kurā noteikti atbalsta pretendenta nosacījumi papildus piešķirtā 40 000 euro finansējuma apguvei. 182.¹² un 182.¹³ punktā noteikts procentuālais atbalsta apjoms, ko Lauku atbalsta dinests piešķir pretendentam pēc lēmuma pieņemšanas, starppārskata saņemšanas un gala pārskata saņemšanas, kā arī datumi, kas jāievero atbalsta pretendentam, iesniedzot starppārskatu un gala pārskatu. 
4) Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 182.¹⁴ punktu, kas nosaka, ka atbalsta pretendentiem ir jāsaskaņo izdevumu tāme Zemkopības ministriju visos gadījumos, kad grozījumi kādā no tāmes pozīcijām pārsniedz 10 procentus.

Pašlaik gan noteikumu Nr. 1524 223.3. gan 223.4. apakšpunktā ir noteiktas prasības attiecībā uz atbalsta pretendentu ieņēmumus apliecinošiem dokumentiem. 

Lai attiecībā uz visiem atbalsta pretendentiem būtu vienotas prasības, 223.3. apakāpunktā iekļauta atsauce uz 220. punktā minētajiem atbalsta pretendentiem, savukārt 223.4. apakšpunkts svītrots.

2021. gadā tika ieviests jauns atbalsta pasākums "Atbalsts lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai". Īstenojot šo pasākumu tika konstatēts, ka nepieciešami precizējumi tā aprakstā, kā arī attiecināmajās izmaksās.

Noteikumu Nr. 1524 225.¹⁰ punkta ievaddaļa papildināta, nosakot, ka atbalstu piešķir arī par administratīvajām izmaksām. 225.¹⁰ punkts papildināts ar 225.¹⁰ 6. apakšpunktu, paredzot, ka atbalstu piešķir par lauksaimniecības profesiju popularizēšanu un skolu jauniešu informēšanu. Tas ir ļoti būtiski, jo profesionālās skolas pēdējos gados saskaras ar jauniešu samazinātu interesi par lauksaimniecības profesijām. Savukārt lauksaimniekiem ir grūtības atrast darbiniekus, kam ir attiecīgās specialitātes izglītība.

45. pielikuma 73., 74. un 75. punktā nosauktas augu sugas un to izmaksas šķirnes identitātes pārbaudei.

Tā kā šīs sugas var mainīties un ik gadu sēklaudzēšanā parādās kāda jauna suga, 45. pielikuma 73., 74. un 75. punktā augu sugas aizstātas ar augu sugu grupām.