Anotācija (ex-ante)

Doktora grādu ieguvušajiem zinātniekiem ir nepieciešams sniegt atbalstu karjeras uzsākšanai zinātniskajās institūcijās vai kvalifikācijai atbilstošas zināšanu ietilpīgās tautsaimniecības nozarēs, jo pēc doktorantūras pabeigšanas un doktora grāda iegūšanas jaunais zinātnieks vēl nespēj pretendēt uz LZP grantiem vai ES finansējumu, līdz ar ko konkurēt ar jau pieredzējušiem zinātniekiem ir samērā sarežģīti un veidojas riski jauno zinātnieku aizplūšanai no nozares. Līdz ar to ir nepieciešams īstenot 1.1.1.9. pasākumu, kas nodrošinās jaunajiem zinātniekiem darbavietas un sekmēs karjeras uzsākšanu  zinātnē.  

Lai veicinātu P&A cilvēkkapitāla attīstību tautsaimniecības nozaru intelektuālās un inovācijas kapacitātes veicināšanai, tai skaitā sniedzot ieguldījumu tādu ZTAIP2027 noteikto mērķu izpildei kā ''nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā PLE izteiksmē'', ''starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (Web of Science, SCOPUS), ir svarīgi turpināt sniegt atbalstu pēcdoktorantiem pēc 1.1.1.2. pasākuma PostDoc projekta īstenošanas beigām. Līdz ar to tiks īstenots 1.1.1.9. pasākums, kas ir paredzēts, lai veicinātu jauno zinātnieku karjeras uzsākšanu zinātnē, tādējādi stiprinot tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kapacitāti.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.9. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.9. pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, zinātnieki, augstākās izglītības institūcijas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 44 800 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 488 842 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 38 080 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 665 516 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 149 646 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 823 326 euro) un privātais līdzfinansējums - 1 570 354 euro.

Pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 39 311 158 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu - 33 414 484 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 326 320 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā.

Pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 31 407 079  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 488 842 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 696 017  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 665 516 euro), valsts budžeta līdzfinansējumu –3 140 708 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 823 326 euro) un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā.

Pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 25 918 237 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 22 030 501 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 317 382 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā.

Ja Eiropas Komisijas Pētniecības izpildaģentūra apstiprina finansējuma saņēmēja izstrādāto un iesniegto COFUND projektu un piešķir finansējumu tā īstenošanai, COFUND projekta īstenošanai plāno kopējo finansējumu ne vairāk kā 10 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 8 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 500 000 euro.

10 000 000 euro no 1.1.1.9. pasākuma kopējā finansējuma tiek pārdalīts no 1.1.1.5. pasākuma ''Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu'', elastības finansējumu atstājot minētajā 1.1.1.5. pasākumā.

Privātais līdzfinansējums ietver sevī gan ar saimniecisko darbību saistītu pētniecības pieteikumu iesniedzēju piesaistīto privāto līdzfinansējumu, gan ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības pieteikumu iesniedzēju piesaistīto līdzfinansējumu no citiem ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības pieteikumu iesniedzēju rīcībā esošiem līdzekļiem, tostarp publiskā finansējuma (piemēram, zinātnes bāzes finansējums).

1.1.1.9. pasākums tiks ieviests ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu 1.1.1.9. pasākumam plānoto finansējumu. Projekta iesniedzējs (finansējuma saņēmējs) ir Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – LZP).

LZP kā finansējuma saņēmējs 1.1.1.9. pasākuma ietvaros nodrošinās:
1) pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta pasākumu īstenošanu:
   - līdz 2024. gada 31.decembrim projekta iesnieguma izstrādi un iesniegšanu kopā ar zinātniskajām institūcijām un komersantiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas aktivitātē "Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND)", lai piesaistītu finansējumu pētniecībai un mācību un karjeras attīstībai;
   - ārvalstu jauno zinātnieku apzināšanu un piesaisti Latvijas zinātniskajām institūcijām vai komersantiem, tai skaitā nodrošinot pēcdoktorantu atlasi un publicitāti EK portālā Euraxess, informējot un konsultējot ārvalsts pēcdoktorantus par atbalsta iespējām un potenciālajām uzņemošajām iestādēm Latvijā;
   - atbalstīto pēcdoktorantu iesaistes zinātnes komunikācijas aktivitātēs stratēģijas izstrāde un īstenošana;
   - mācību un tīklošanās pasākumu organizatorisko un informatīvo atbalstu;
   - nodrošinot nozariskās konsultācijas par atbilstību Viedās specializācijas stratēģijai un pētniecības un attīstības jomas stratēģiskajiem uzstādījumiem, par projektu sagatavošanu un iesniegšanu EK Marijas Sklodovskas-Kirī programmā pētniecības un attīstības cilvēkresursu atbalstam, par atbilstību pētniecības organizācijas statusam, pētniecības kategoriju nošķīrumu un atbalstāmajām izmaksām un to ierobežojumu u.c. jautājumiem, kā arī nodrošinot metodisko atbalstu projektu sagatavošanā, kas saistīts ar valsts atbalsta regulējuma ievērošanu, nodarbinātības un darba laika uzskaites u.c. jautājumiem;

2) pētniecības pieteikumu atlasi, vērtēšanu, līgumsaistību izpildes uzraudzību:
   - ikgadējo pētniecības pieteikumu atlases konkursu organizēšana;
   - ārvalstu ekspertu datubāzē iekļauto ekspertu atlase un darba koordinēšana;
   - pētniecības pieteikumu finansēšana un dokumentācijas pārbaude;
   - pētniecības pieteikumu zinātniskā snieguma novērtējums;
   - pētniecības pieteikumu īstenošanas kontrole pētniecības pieteikumu īstenošanas vietā pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā.

1.1.1.9. pasākuma ilgtspējas nodrošināšanas uzraudzībai MK sēdes protokollēmumā paredzēts rast risinājumu, lai nodrošinātu 1.1.1.9. pētniecības pieteikumu ilgtspējas uzraudzībai nepieciešamo papildu finansējumu atbilstoši uzraugāmo pētniecības pieteikumu skaitam un uzraudzības periodam laika posmā no 2029.gada 1.jūlija līdz 2030.gada 30.jūnijam. LZP ir atbildīgs arī par 1.1.1.2. pasākuma ilgtspējas nodrošināšanas uzraudzību, tam indikatīvi paredzot nepieciešamo finansējumu 266 592 euro apmērā no 1.1.1.9. pasākumam plānotā kopējā finansējuma.

LZP kā finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par dubultā finansējuma riska novēršanu, izstrādājot skaidrus nosacījumus pētniecības pieteikumu atlases nolikumos. Ja pētniecības pieteikuma iesniedzējs īsteno iekšējo pieteikumu atlasi, tam ir pienākums nodrošināt interešu konflikta novēršanas pasākumu ievērošanu, nepieļaujot interešu konflikta situāciju iestāšanos un vadot riskus attiecībā uz Regulas Nr.2018/1046 61.panta interešu konflikta tvērumu.

LZP ir pienākums nodrošināt interešu konflikta novēršanas pasākumu ievērošanu, kā arī nodrošināt Eiropas parlamenta un padomes 2018. gada 18. jūlija regulas Nr. 2018/1046 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 61.panta noteikumu uzraudzību attiecībā uz LZP speciālistiem, kas nodrošina ekspertīzes procesu, nepieļaujot interešu konflikta situāciju iestāšanos un vadot riskus attiecībā uz Regulas Nr. 2018/1046 61.panta interešu konflikta tvērumu. LZP ir izstrādāta iekšējā kontroles sistēma, pamatojoties uz MK 08.05.2012. noteikumos Nr.326 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs” un MK 17.10.2017. noteikumos Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” noteiktajām prasībām.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Ja pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā pētniecības pieteikuma iesniedzējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā publiskā finansējuma kopsummas. Pēc tam kad noslēgts līgums par pētniecības pieteikuma īstenošanu, finansējuma saņēmējs, pamatojoties uz pētniecības pieteikuma iesniedzēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina pētniecības pieteikuma iesniedzējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Lai veidotu vienotu, izsekojamu un drošas finanšu vadības principiem atbilstošu finanšu plūsmu pētniecības projektu īstenošanai, maksājumu veikšanai pētniecības pieteikumu īstenošanā tiks piemēroti tādi paši principi, kādi noteikti finansējuma saņēmējiem Ministru kabineta 25.04.2023 noteikumos Nr. 205.

Lai nodrošinātu iespējami ātrāku finansējuma pieejamību pēcdoktorantūras pētniecībai un stabilu pasākuma finansējuma plūsmu, MK noteikumi paredz prasību finansējuma saņēmējam organizēt projektā iekļautās darbības, to izpildes grafiku un izmaksu struktūru tā, lai līdz 2025. gada 31.maijam finansējuma saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu apjoms sastāda vismaz 5 094 418 eiro. Pasākuma finansējuma plūsma pa gadiem plānota balstoties uz iepriekšējo pieredzi līdzīgu pasākumu īstenošanā.

Noteikumu projekts paredz, ka nepamatoti piešķirto publisko finansējumu atskaita no pētniecības pieteikuma kopējām attiecināmajām izmaksām un atmaksā finansējuma saņēmējam. Nepamatoti piešķirtais publiskais finansējums attiecas uz noteikumu projektā noteikto, ka pasākuma ietvaros piešķirto pētniecības pieteikuma publisko finansējumu nevar apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts cita valsts atbalsta vai individuālā atbalsta projekta ietvaros. Nepamatoti piešķirtā publiskā finansējuma gadījumi var būt tādi kā, piemēram, konstatēta dubultfinansējuma situācija vai avansa pārmaksa.

Noteikumu projekts nosaka, ka atbalsts netiks sniegts mācībām, kuras uzņēmumi rīko, lai nodrošinātu atbilstību valsts obligātajiem standartiem attiecībā uz mācībām un kas ir saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 31.panta 2.punktā noteikto.

LZP kā finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas izmaksas nepārsniedz 3 126 329 euro no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma, un ietver šādas izmaksu pozīcijas:
   - ārvalstu ekspertu datu bāzē iekļauto ekspertu pētniecības pieteikuma zinātniskās kvalitātes vērtēšanas izmaksas (pētniecības pieteikuma sākotnējās, vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes vērtēšana) – indikatīvi 1% no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma);
   - 1.1.1.9. pasākuma projekta vadībā un projekta īstenošanā iesaistītā personāla atalgojuma izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – indikatīvi 7 % no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma;
   - pārējās 1.1.1.9. pasākuma projekta īstenošanas izmaksas (E-platformas uzturēšana un pilnveide, tulkošanas un citi pakalpojumi, komandējumu un darba braucienu izmaksas, publicitātes izmaksas un netiešās izmaksas) – indikatīvi  3 % no kopējā pasākumam pieejamā attiecināmā finansējuma.

Noteikumu projektā papildus noteikts, ka IZM līdz 2025. gada 31. decembrim veic 1.1.1.9. pasākuma ieviešanas nosacījumu un atbalstāmo darbību vidusposma izvērtējumu, tajā skaitā izvērtējot pasākuma atbilstību aktuālākajiem Latvijas viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem, un nepieciešamības gadījumā sagatavo priekšlikumus grozījumiem pasākuma ieviešanas nosacījumos un atbalstāmajās darbībās.

LZP saskaņā ar noteikumu projektā un 1.1.1.9. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos noteikto, izstrādās un atklātas pētniecības pieteikumu iesniegumu atlases veidā organizēs pētniecības pieteikumu atlasi. Pētniecības pieteikumu zinātnisko kvalitāti vērtēs ārvalstu ekspertu datu bāzē iekļautie eksperti, piemērojot ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas-Kirī programmas “Pēcdoktorantūras stipendijas” (turpmāk - MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas”) vērtēšanas pieeju un principus.

Gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu izmanto lēmuma pieņemšanā par pētniecības pieteikuma mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanu. Pamatojoties uz gala izvērtējumu par pētniecības pieteikuma plānoto rezultātu sasniegšanas līmeni, ja attiecināms, finansējuma saņēmējs pieņem lēmumu par izmaksātā finansējuma atgūšanu atbilstoši līgumam par pētniecības pieteikumu īstenošanu. Finanšu korekcijas apmēri saskaņā ar LZP “Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikumu īstenošanas  noslēguma rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanas  vadlīnijas un vērtēšanas kritēriji” kārtībā paredz:
1) ja vērtējums procentuālā izteiksmē ir 60% līdz 64% ieskaitot, tad piemēro vienotu likmi 5% apmērā;
2) ja vērtējums procentuālā izteiksmē ir 50 % līdz 59 %, piemēro vienotu likmi 10 % apmērā;
3) ja vērtējums procentuālā izteiksmē zem 50 %, piemēro vienotu likmi 25 % apmērā.

Lai nodrošinātu izmaksu nodalīšanu ekspertu darba samaksai 1.1.1.9. pasākumā un 1.1.1.1. pasākumā “Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana”, saskaņā ar LZP noteikto kārtību, visa projekta dokumentācija tiek nodalīta no pārējās iestādes dokumentācijas, izmantojot lietu nomenklatūrā speciāli projektam piešķirtos lietu indeksus. Slēdzot līgumus ar ārvalstu ekspertiem par pakalpojuma sniegšanu, tiks lietota atsauce uz projektu, kā arī darbu pieņemšanas – nodošanas aktos tiks uzrādīti pētniecības pieteikumu numuri, līdz ar to būs izsekojams, ka par šīm ekspertīzēm apmaksa veicama no projekta finanšu līdzekļiem. Projekta īstenošanai tiks atvērts atsevišķs konts Valsts kasē, no kura tiks veikti visi uz projektu attiecināmie maksājumi.

Pētniecības pieteikumus 1.1.1.9. pasākuma ietvaros LZP atklāta pētniecības pieteikumu iesniegumu atlasē var iesniegt Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts  sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants (turpmāk – pētniecības pieteikuma iesniedzējs), nodarbinot Latvijas vai ārvalstu pēcdoktorantu (doktora grāds iegūts ne vairāk kā desmit gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa, ko pamatota iemesla (bērna kopšanas atvaļinājums, pārejoša darbnespēja) gadījumā, var pagarināt).

Pētniecības pieteikuma iesniedzējs pētniecības pieteikumu var īstenot individuāli vai partnerībā ar ārvalsts vai Latvijas zinātnisko institūciju, augstskolu vai komersantu, kas nodibina darba tiesiskās attiecības ar pēcdoktorantu un nodrošina pieeju infrastruktūrai, cilvēkresursiem vai citiem resursiem pētniecības pieteikuma ietvaros nepieciešamo pētījumu īstenošanai. Finansējuma saņēmējs pirms atbalsta piešķiršanas ar saimniecisko darbību nesaistītam pētniecības pieteikumam pārbauda tā atbilstību MK noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem ar saimniecisko darbību nesaistītam pētniecības pieteikumam. Ja pētniecības pieteikumu paredzēts īstenot ar sadarbības partneri, tiek pārbaudīts, vai pētniecības pieteikumā aprakstītās darbības un sadarbības līgums atbilst efektīvas sadarbības nosacījumiem.

Ja, īstenojot ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības pieteikumu, paredzēts piesaistīt sadarbības partneri, sadarbības partneris nesaņem publiskos resursus pētniecības pieteikuma īstenošanai, bet iesaistās ar saviem resursies un var gūt ekonomiskās priekšrocības un intelektuālā īpašuma tiesības tieši proporcionāli tā ieguldījumam pētniecības pieteikuma īstenošanā - sadarbības līgumā atrunā tiesības uz pētniecības pieteikumu ietvaros radītiem rezultātiem, tostarp intelektuālā īpašuma tiesībām, atbilstoši katra partnera proporcionālajam materiālo aktīvu, nemateriālo aktīvu, finanšu resursu vai cilvēkresursu ieguldījumam. Tāpat tiek paredzēta pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā publicējot pētījuma rezultātus zinātnisko rakstu datu bāzēs. 

Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" (2022/C 414/01) 29. punkta (c) apakšpunktam, ka visas intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no projekta, kā arī saistītās piekļuves tiesības ir piešķirtas dažādajiem sadarbības partneriem tādā veidā, kas adekvāti atspoguļo viņu darbu paketes, ieguldījumu un attiecīgās intereses, iesaistītajiem uzņēmumiem ar minēto subjektu starpniecību netiek piešķirts netiešs valsts. 

Līdzvērtīga pieeja attiecībā uz pētniecības pieteikumu īstenotāju un sadarbības partneri tika piemērota ES fondu 2014-2020 gadu plānošanas perioda 1.1.1.2.pasākuma ietvaros, tai skaitā, lai veicinātu sadarbības partneru interesi piedalīties pētniecības pieteikumu īstenošanā, paredzot partnerim gūt ekonomiskās priekšrocības un intelektuālā īpašuma tiesības tieši proporcionāli tā ieguldījumam pētniecības pieteikuma īstenošanā, piemēram, gūt autortiesības uz kopīgi ar pēcdoktorantu izstrādāto zinātnisko rakstu. 

1.1.1.9. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts pētniecības pieteikumiem, kas sniedz ieguldījumu Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā vai specializācijas jomu attīstībā, tai skaitā starpdisciplināriem pētniecības pieteikumiem, kas atbilst vismaz vienai no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām. Starpdisciplinārs pētniecības pieteikums var ietvert vairākas no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām vai vismaz vienu no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām un vismaz vienu jomu vai nozari, kas nav noteikta kā Latvijas viedās specializācijas joma.

Viena pētniecības pieteikuma īstenošanai 36 mēnešu laikā maksimālais pieejamais  finansējums ir 191 700  euro, kas ietver:
   - personāla (pēcdoktoranta) izmaksas atbilstoši MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai standartlikmei (piemērojot korelācijas koeficientu 76%) - līdz 3 860 euro mēnesī, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas. Atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas tiks saskaņota ar vadošo iestādi;
   - pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu vienas vienības izmaksas atbilstoši MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai standartlikmei – 1 000 euro mēnesī, kas tostarp ietver pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību nostiprināšanas un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas, tīklošanās pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumu, dalības maksu konferencēs un iesaistes informatīvos pasākumos izmaksas;
   - izmaksas par pētniecības pieteikuma īstenošanas nodrošināšanai izmantotajiem pētniecības pieteikuma iesniedzēja administratīvajiem un infrastruktūras resursiem, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai ar noteikto standarta likmi 255 euro mēnesī, kas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
         - kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma noma vai iegāde;
         - telpu noma vai īre, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas (tai skaitā iestādes koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionāla segšana);
         - telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
         - informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas;
         - pētniecības pieteikuma iesniedzēja atbalsta un vadības personāla atlīdzības izmaksas;
         - izmaksas, kas nav iekļautas pēcdoktoranta atlīdzības izmaksās un pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu vienas vienības izmaksas, bet ir nepieciešamas pētniecības pieteikuma rezultātu sasniegšanai (piemēram, mentora konsultācijas);
   - mobilitātes nodrošināšanas vienas vienības izmaksas atbilstoši MSCA "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 600 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir 6 mēneši vai vairāk;
   - ģimenes pabalsta vienas vienības izmaksas atbilstoši MSCA "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 660 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir 6 mēneši vai vairāk.

Lai veicinātu pēcdoktorantus iegūt starptautisku pieredzi un pilnveidot kompetences, pasākuma ietvaros var tik īstenota divu veidu starptautiskā mobilitāte ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma gadījumā - īsā mobilitāte (obligāta) - vismaz 2 mēneši pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā (pētniecības izmaksu ietvaros) un garā mobilitāte (pēc izvēles) - vismaz 6 mēneši pētniecības pieteikuma īstenošanas laikā (ar iespēju saņemt papildus mobilitātes nodrošināšanas izmaksas, lai segtu ar mobilitāti saistītas transporta un uzturēšanās izmaksas, kā arī, ja nepieciešams, projektā iesaistītā pētnieka ģimenes pabalsta izmaksas). Attiecīgais laika posms garās mobilitātes ietvaros izvēlēts, lai ārvalstu mobilitāte kā pieredzes, zinātniskās kvalitātes un kapacitātes celšanas, kā arī labās prakses iegūšanas instruments tiktu efektīvi izmantots. 

Pētnieka mobilitātes nodrošināšanas izmaksu attiecināmība pētniecības pieteikuma īstenošanai tiek vērtēta pētniecības pieteikuma iesnieguma vērtēšanas posmā.

Ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma gadījumā mobilitāte ir pēc nepieciešamības.

Pētniecības  pieteikuma iesniedzējam, saņemot no pēcdoktoranta iesniegumu ar lūgumu  pagarināt pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņu, ir tiesības saskaņā ar līgumu par pētniecības pieteikuma īstenošanu pagarināt pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos noteikto pētniecības pieteikuma īstenošanas beigu termiņu, ja pēcdoktorantam nav iespējas pabeigt pētniecības pieteikuma īstenošanu pētniecības pieteikumā noteiktajā termiņā šādu objektīvu iemeslu dēļ:
1. pēcdoktoranta ilgstoša pārejoša darbnespēja, kas ir:
    1.1. ilgusi nepārtraukti vairāk nekā sešus mēnešus;        
    1.2. ilgusi ar pārtraukumiem vienu gadu trīs gadu periodā, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;
2. pēcdoktorants atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā;
3. pēcdoktorants atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Ilgstošas pārejošas darbnespējas periods noteikumu projektā iekļauts, ievērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā norādītos apstākļus, un nepasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli.
Ja augstāk minēto objektīvo iemeslu dēļ pētniecības pieteikumu nav iespējams īstenot līdz 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos noteiktajam pētniecības pieteikuma īstenošanas beigu termiņam, pēcdoktorantam, atgriežoties no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai ilgstošas pārejošas darbnespējas, pētniecības pieteikuma iesniedzējs izvērtē, vai pēcdoktoranta pētniecības pieteikums nav zaudējis tēmas aktualitāti. Gadījumā, ja pētniecības pieteikums ir zaudējis aktualitāti, pētniecības pieteikuma iesniedzējs nodrošina pēcdoktorantam pētnieka vai vadošā pētnieka amata vietu darbam ar pētījumiem par citu aktuālu tēmu. Savukārt, ja pētniecības pieteikums nav zaudējis aktualitāti, pēcdoktorants var turpināt īstenot iesākto pētniecības pieteikumu. Abos gadījumos pēcdoktorantam tiek saglabāti līdzvērtīgi pētniecības pieteikuma īstenošanas nosacījumi atbilstoši pēcdoktoranta pētniecības pieteikuma laika grafikā noteiktajam (pēcdoktoranta algas apmērs, pētniecības izmaksas, u.c.) uz laika periodu, kas ir vienāds ar pēcdoktoranta nepabeigto pētniecības pieteikuma laika periodu. Abos gadījumos radušos pētniecības pieteikuma īstenošanas izdevumus sedz pētniecības pieteikuma dibinātājs. Ja pētniecības pieteikuma iesniedzējs ir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola, valsts augstskolas zinātniskais institūts, tai skaitā valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona, kas īsteno ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības pieteikumu, tad radušās pētniecības pieteikuma izmaksas sedz no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši normatīvajam regulējumam par zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību. Lai saņemtu kompensāciju par izdevumiem, kas radušies sakarā ar šāda pētniecības pieteikuma īstenošanu, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts valsts zinātniskais institūts, valsts augstskola, valsts augstskolas zinātniskais institūts, tai skaitā valsts dibinātas universitātes zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona vienu reizi gadā iesniegs IZM rēķinu par veiktajiem izdevumiem, kas tiks kompensēti no kopējā zinātniskās darbības bāzes finansējuma. Īstenojot ar saimniecisko darbību saistītu pētniecības pieteikumu, radušās ar pētniecības pieteikuma īstenošanas pabeigšanu saistītās izmaksas sedz no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.

Papildus vēršam uzmanību, ka iepriekš minētie nosacījumi pētniecības pieteikuma īstenošanas pagarināšanai vienādi attiecināmi gan uz vīriešiem, gan sievietēm pēcdoktorantiem, kā objektīvus iemeslus vērtējot ilgstošu pārejošu darbnespēju vai atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā.

Pētniecības pieteikuma ietvaros atbalstāmas sekojošas darbības:
- pētniecība;
- pēcdoktoranta kompetenču pilnveide, starptautiskā mobilitāte un tīklošanās pasākumi;
- zināšanu un tehnoloģiju pārnese;
- tehnoloģiju tiesību iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana.

Fundamentālo pētījumu īstenošanai pieejamais finansējuma apmērs nepārsniedz 20 procentus no kopējā pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamā finansējuma.

1.1.1.9. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts ar saimniecisko darbību nesaistītu un ar saimniecisko darbību saistītu pētniecības pieteikumu īstenošanai, ievērojot ar valsts atbalstu saistīto normatīvo aktu regulējumu, tai skaitā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014). Atbalsts ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 var tikt sniegts līdz 2027. gada 30. jūnijam, ievērojot Komisijas regulas Nr.  651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteikto.

Ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma gadījumā, finansējuma saņēmējs pirms atbalsta piešķiršanas izvērtē pētniecības pieteikuma atbilstību MK noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem ar saimniecisko darbību saistītam pētniecības pieteikumam, tai skaitā izvērtē pētniecības pieteikuma iesniegumā pamatoto kopējā publiskā finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā noteiktajiem stimulējošas ietekmes kritērijiem. Finansējuma saņēmējs atbalstu pētniecības pieteikuma iesniedzējam piešķir ar dienu, kad finansējuma saņēmējs un ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma iesniedzējs ir noslēguši līgumu par pētniecības pieteikuma īstenošanu. Atbalsts tiek piešķirts atbilstoši Komisijas regulai Nr. 651/2014, tai skaitā noteiktais pieļaujamo izmaksu apmērs un atbalsta intensitāte, atbalstāmās nozares pētniecības pieteikuma iesniegumā.

1.1.1.9. pasākumā vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot transporta pakalpojumu izmaksām, iekšzemes komandējumiem un dienesta braucieniem, pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu izmaksām, izmaksām par pētniecības pieteikuma īstenošanas nodrošināšanai izmantotajiem pētniecības pieteikuma iesniedzēja administratīvajiem un infrastruktūras resursiem, pēcdoktoranta atlīdzības izmaksām, mobilitātes nodrošināšanas un ģimenes pabalsta izmaksām. Projekta īstenošanas laikā paredzēts izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām. 

Ņemot vērā, ka ar 2022.gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas vadlīnijās “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām  un to piemērošana  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu (aprēķini ir iepriekš noteikti, taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi) piemērošanu 1.1.1.9.pasākuma īstenošanā, MK sēdes protokollēmumā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2025. gada 30.jūnijam nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 1.1.1.9. pasākuma projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām. Izstrādātā metodika tiks saskaņota ar vadošo iestādi. Projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas, līdz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai, tiek plānotas kā tiešās attiecināmās izmaksas.

1.1.1.9. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1) iznākuma rādītāji:
   - pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos – 10, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 5;
   - uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām – 13, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 5;
2) rezultātu rādītāji:
   - atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas - 41;
   - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) - 628 142 euro;
3) nacionālie rādītāji:
   - līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādāts un iesniegts projekta iesniegums Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas aktivitātē "Līdzfinansējums reģionālajām, nacionālajām un starptautiskajām programmām (COFUND – Co-funding of regional, national and international programmes)" (turpmāk – COFUND projekts), un tas novērtēts virs kvalitātes sliekšņa; 
   - līdz 2029. gada 31. decembrim:
   - pēcdoktoranti, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu – vismaz 165;
   - zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai Web of Science unScopus datubāzē iekļautos žurnālos vai konfereču rakstu krājumos sniegts atbalsts pētniecības pieteikumu ietvaros;
   - jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts pētniecības pieteikuma ietvaros.

Rezultāta rādītājs “atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas” tiek uzskatīts par izpildītu, ja ar pētnieku noslēgts darba līgums par nodarbinātību projekta ietvaros izveidotajā darba vietā (tiek pārbaudīts pie maksājuma pieprasījuma) un izveidotā darba vieta tiek saglabāta vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām (to apliecina fakts, ka noslēgtais darba līgums paredz nodarbinātības termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu pēc pētniecības pieteikuma īstenošanas beigām).

Pētniecības pieteikuma ietvaros ir jābūt izstrādātai vismaz vienai starptautiska līmeņa publikācijai.

Rādītāji RCO 07 ''Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos'' un RCO 10 “Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām” tiks uzskaitīti 1.1.1.9. pasākumā un 1.1.1.3. pasākumā “Praktiskas ievirzes pētījumi”, sadarbības iestādei pa abiem pasākumiem kopā uzskaitot unikālo pētniecības organizāciju un uzņēmumu skaitu.

Nacionālo rādītāju uzraudzību veic Izglītības un zinātnes ministrija.

1.1.1.9. pasākums sniedz ieguldījumu RIS3 rādītāju sasniegšanā, tādējādi pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) uzkrāj šādus RIS3 rādītājus sadalījumā pa gala labuma guvējiem:
1) publiskais finansējums pa RIS3 jomām (euro);
2) privātais finansējums pa RIS3 jomām (euro);
3) fundamentālie pētījumi (euro);
4) rūpnieciskie (lietišķie) pētījumi (euro);
5) jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
6) jaunradītie produkti (skaits);
7) iesaistītais zinātniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, skaits);
8) iesaistītais zinātniskais personāls (tai skaitā jaunie zinātnieki, pilna laika slodzes ekvivalents);
9) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (skaits);
10) iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (pilna laika slodzes ekvivalents);
11) publikācijas – WoS un SCOPUS (kopā).

Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par pētniecības pieteikuma iesniegumiem, t.sk. personu datu līmenī, lai uzskaitītu pēcdoktorantus, kas būs saņēmuši atbalstu gan 1.1.1.2., gan 1.1.1.9. pasākumā.

Līdzīgi kā 1.1.1.2. pasākumā, arī 1.1.1.9. pasākumā ir paredzēts īstenot COFUND projektu, bet, ņemot vērā, ka šobrīd nav pieejama detalizēta projekta budžeta tāme, tad MK noteikumi ar starptautiskās pētniecības pieteikumu īstenošanas nosacījumiem tiks papildināti, kad LZP sagatavos projekta iesniegumu. Tiek plānots, ka indikatīvi varētu tikt atbalstīti ap 78 starptautiskajiem pēcdoktorantiem.

Lai nodrošinātu pēcdoktorantūras atbalsta pasākumu nepārtrauktību, 1.1.1.9. pasākuma īstenošanai līdz projekta apstiprināšanai nepieciešamo finansējumu LZP kā 1.1.1.9. pasākuma plānotais finansējuma saņēmējs attiecināmo izmaksu segšanai:
1) 18 382 eiro par 2023.gada decembri nodrošina no 1.1.1.2.pasākuma netiešajām izmaksām. Finansējums paredzēts kā atlīdzības izmaksas 7 LZP darbiniekiem par projekta dokumentācijas izstrādi 2023. gadā (vienam mēnesim);
2) līdz 70 430 euro apmēram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Finansējums paredzēts kā atlīdzības izmaksas 7 LZP darbiniekiem par projekta dokumentācijas izstrādi  2024. gadā (trim mēnešiem). Plānotās izmaksas veido indikatīvi aprēķini, kuros ir iekļautas izmaksu pozīcijas, kas ir darbinieku darba alga (kopā 60 651 euro 3 mēnešiem), veselības apdrošināšanas izmaksas (kopā 779 euro 3 mēnešiem) un netiešās izmaksas (kopā 9 000 euro 3 mēnešiem), kas paredzētas projekta administratīvām darbībām. 

IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 1.1.1.9.pasākuma projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 1.1.1.9. pasākums tiek īstenots ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzējs ir LZP, kurai ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā, t.sk., 1.1.1.2. pasākuma īstenošanā. Riska mazināšanai LZP projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi par projekta iesnieguma sagatavošanu;
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka  noteikumu projekts precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai LZP projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 1.1.1.9. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

1.1.1.9. pasākumam tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar līdzīgām pēcdoktorantūras atbalsta programmām - Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) un ES fondu investīcijas ir savstarpēji papildinošas un drīkst būt secīgas, vienlaikus nevar tikt finansētas vienas un tās pašas vai saturiski līdzīgas darbības vai 2014-20 perioda ES fondu vai ANM projektā neizpildītās saistības. Finansējuma saņēmējam dubultfinansējuma risks būtu izvērtējams vismaz šādās Eiropas Savienības struktūrfondu un ANM programmās un to projektos: ANM plāna 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti", 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde", 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā", 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība", 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai", 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1.4. pasākums ''Mobilitātes, pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātes starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai zinātnē'', 1.1.2.2. pasākums “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība”, ⁠1.2.1.1. pasākums “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (2., 3.kārtas), ⁠1.2.1.4. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”, 4.2.4.1.pasākums "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmumu darbinieku apmācībai", EK pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", kā arī ar valsts budžeta finansētiem pētījumiem.

1.1.1.9. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods (ERAF finansējums 1 904 000 euro), 10. intervences kods (ERAF finansējums 1 904 000 euro), 11. intervences kods (ERAF finansējums 15 232 000 euro), 12. intervences kods (ERAF finansējums 17 136 000 euro) un 29. intervences kods (ERAF finansējums 1 904 000) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

1.1.1.9. pasākums tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim.