Anotācija

1. Šobrīd veselības aprūpes jomas reglamentētās profesijās apakšspecialitāti, papildspecialitāti var apgūt rezidentūrā -pilna laika studijas (40 kredītpunkti nedēļā). Bieži vien specialitātes apguves forma formālā izglītības programmā ir nepievilcīga lielai daļai potenciālo speciālistu. Specialitātes apguve šādā gadījumā pieprasa ilgstošu prombūtni no aktīvas praktizēšanas pamatspecialitātē vai pārslodzi, apvienojot studiju darbu un profesionālo darbību pamatspecialitātē. Tas var novest pie vairākām nelabvēlīgām sekām, proti, speciālista izdegšanas, iemaņu zaudēšanai pamatspecialitātē vai riska samazināties apmācības apguves kvalitātei. Apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei kopumā nozarē tiek meklēti citi risinājumi un izglītības iegūšanas formas, ko rosinājuši vairāki faktori:
- lai nodrošinātu pēc iespējas lielākam ārsta pamatstudiju absolventu skaitam turpināt studijas rezidentūrā, prioritāri lielāks skaits valsts budžeta finansētu rezidentūras vietu tiek plānots un novirzīts pamatspecialitāšu rezidentūrai, kā to rosinājusi arī Valsts kontrole, veicot veselības jomas cilvēkresursu revīziju[1];
- tā kā apakšspecialitāti, papildspecialitāti apgūst ārsti, zobārsti ar jau iepriekš iegūtu pamatspecialitāti un pārsvarā ir nodarbināti darbā savā pamatspecialitātē, tad ir apgrūtināta papildspecialitātes apgūšana atbilstošā apjomā un kvalitātē rezidentūras ietvaros. Turklāt, veidojas situācija, kad papildspecialitātes rezidents tiek atalgots dubultā – gan par darbu specialitātē, gan kā papildspecialitātes rezidents.

[1] Valsts Kontroles Lietderības Revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”, 2019.gada 14.jūnijs

1. Lai rastu elastīgākas mācīšanās iespējas, veselības nozarē tika izvērtēta iespēja apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvi īstenot profesionālajā tālākizglītībā, ko turpinātu nodrošināt augstskolas. Profesionālās tālākizglītības programmu apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs var īstenot kā akreditētās rezidentūras izglītības programmas daļu (vai kā atsevišķi licencētu profesionālās tālākizglītības programmu) un to var darīt augstskola, kas ir attiecīgās akreditētās rezidentūras programmas turētāja.

Tā pat kā rezidentūras programmu arī profesionālās tālākizglītības programmas varēs apgūt dažādu pamatspecialitāšu ārsti. Kā arī  varēs apgūt augstas sarežģītības pakāpes procedūru veikšanu, un šo iemaņu apgūšanu nodrošina regulāra un pietiekoši ilgstoša praktiska apmācība attiecīgās klīnikās sertificētu ārstu uzraudzībā un vadībā. Līdz ar to specialitātes apgūšana profesionālās tālākizglītības programmā nepasliktina apmācību procesa kvalitatīvu nodrošināšanu. Apmācību kvalitātes standarti paliek nemainīgi un tiek saglabāta praktisko iemaņu pārbaude.
Profesionālās tālākizglītības programmas sasniedzamie rezultāti ir atbilstoši rezidentūras studiju programmā sasniedzamiem rezultātiem, t.i. atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetenču apraksta 8.profesionālās kvalifikācijas līmenim (PKL). Profesionālās tālākizglītības programmu ieviešana notiek uz esošo rezidentūras sistēmas bāzes, nodrošinot elastīgus mācību ceļus. 
Apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu persona saņem valsts atzītu izglītības dokumentu – profesionālās kvalifikācijas apliecību[3] ar norādi par piešķirto kvalifikāciju un atbilstību astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. 

Direktīva 2005/36/EK nenosaka kvalifikācijas ieguves formātu. Direktīvas 2005/36/EK 25. pantā ir noteiktas prasības ārsta profesijas specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Turklāt Direktīvas 2005/36/EK 26.pants attiecībā par specializēto ārstu apmācības veidiem norāda, ka specializētā ārsta kvalifikāciju apliecinošais dokuments ir tāds dokuments, kuru piešķīrušas Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.2. punktā minētās kompetentās iestādes vai struktūras (Latvijas gadījumā - ārstniecības personas sertifikāts) un kurš attiecībā uz konkrēto specializēto apmācību atbilst profesionālajiem nosaukumiem, kas lietoti dažādās dalībvalstīs un uzskaitīti Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā. No Direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.1.3. punktā minētajām specialitātēm Latvijā kā papildspecialitātes tiek īstenotas imunologa un alergologa specialitātes.  Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Direktīvā 2005/36/EK noteiktais neaizliedz kvalifikācijas ieguvi ārsta profesijas apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs organizēt profesionālās tālākizglītības programmas formātā, ja tiek izpildītas tās 25. pantā noteiktās prasības, piemēram, apmācības konkrētai specializācijai nodrošina kā pilna laika apmācību īpašās iestādēs, ko atzinušas kompetentās iestādes. Apmācība paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.

Direktīvas 2005/36/EK 35.pantā ir noteiktas prasības zobārsta specialitāšu apguves galvenās prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības ieguvi, apmācības ilgumu, saturu, organizāciju. Proti, specializētā zobārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātes centrā, ārstniecības mācību un pētījumu centrā vai, attiecīgos gadījumos, veselības aprūpes iestādē, ko šādam nolūkam apstiprinājušas kompetentās iestādes vai struktūras. Specializētā zobārsta pilna laika kursi ir vismaz trīs gadus ilgi kursi, ko nodrošina kompetento iestāžu vai struktūru uzraudzībā. Tie ietver apmācāmā specializētā zobārsta personisku dalību attiecīgās iestādes darbībā un pienākumos (Direktīvas 2005/36/EK 35.panta 2. un 3. punkts).  

Prasības apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu profesionālo kvalifikāciju ieguvei ir nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā. Līdz ar to Veselības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (23-TA-3092),  kas paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra (Termiņš ir saistīts ar Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 110 "Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu " noteikto, ka valsts izglītības standartus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām plānots piemērot no 2025. gada 1. janvāra.)  apakšspecialitātes, papildspecialitātes ir apgūstamas profesionālās tālākizglītības programmās, kas atbilst 8.PKL.

Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir inovatīva apakšspecialitātes, papildspecialitātes apguvei, Veselības ministrija ir akceptējusi dažu profesionālo organizāciju piesardzību un nostāju par apakšspecialitātes apguvi formālā izglītībā. Tomēr likumprojektā tiek paredzēta iespēja visās ārsta apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un zobārsta apakšspecialitātēs profesionālo kvalifikāciju iegūt profesionālās tālākizglītības programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta rīkojuma projektā "Par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu"" (24-TA-5) ir ietverts pasākums par valsts dibināto augstskolu iesaisti mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projektā. Mikrokvalifikāciju ieviešana ir būtiska veselības aprūpes jomas profesiju specialitāšu un ārstniecisko un diagnostisko metožu apguvē. Noteikumu projektā 23-TA-3092 ietvertais regulējums par apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvi profesionālā tālākizglītības programmā ar iegūstamu kvalifikāciju pēc būtības atbilst mikrokvalifikācijai.
 

2.  Lai sasniegtu Rīcības plāna 7.rīcības virzienā noteikto rezultatīvo rādītāju harmonizēt starptautiskās augstākās medicīniskās izglītības atzīšanas procesu, ir nepieciešams noteikt atbalsta pasākumus personām ar ārvalstīs iegūtu medicīnisko izglītību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā.

2. Likumprojekta 3.pants paredz, ka personām, kas profesionālo kvalifikāciju ir ieguvušas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē vai valstī, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, profesionālā kvalifikācijas atzīšana Latvijā tiek piemērota speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma. Šajā gadījumā likumprojektā ietvertais tvērums paplašina iespējas personām (ne tikai diasporas pārstāvjiem) ar noteiktu valstu kopā iegūtu profesionālo kvalifikāciju vienkāršākā procedūrā pretendēt uz kvalifikācijas atzīšanu Latvijā. Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro gadījumos, ka profesionālā kvalifikācija ir iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs. 
Likumprojekta 3.pantā noteikto valstu kopa ir izvēlēta identiska jau šobrīd likuma 43.panta 3.¹ panta trešajā daļā noteiktajai valstu kopai. Izglītības un zinātnes ministrija virzot šo valstu kopu atzīmēja, ka šo valstu kopa sastāv no tām pašām valstīm, ar kurām Latvija atzīst automātisku dubultpilsonības pieļaujamību. Vienlaikus atzīmējam, ka līdzīga pieeja bija ietverta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā [1].
Likumprojekta 3.pantā noteiktajā valstu kopā  veselības aprūpes pakalpojumu organizācija un sniegšana ir tik augstā kvalitātē, lai ārstniecības personām (piemēram, ārstiem, māsām), kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas kādā no sarakstā iekļautajām valstīm, varētu piemērot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.
Līdz ar to ir nodrošināta iespēja piesaistīt darbam Latvijā veselības jomā profesionāļus ar starptautisku pieredzi, kas vienlaikus arī veicinātu veselības nozares attīstību Latvijā.  

[1] Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, 49.¹⁰ pants (zaudējis spēku 01.01.2024.).