24-TA-1734: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodam" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu, kā arī saskaņā ar
1) Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu Nr. CCI: 2023LV06AFSP001, ar kuru apstiprina Latvijas 2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu attiecībā uz Savienības atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – Īstenošanas lēmums);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115);
3) Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai;
5)Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
1) Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu Nr. CCI: 2023LV06AFSP001, ar kuru apstiprina Latvijas 2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu attiecībā uz Savienības atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – Īstenošanas lēmums);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115);
3) Eiropas Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai;
5)Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
No 2023. gada 1. janvāra sākās ar Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP) ieviešana un jaunais 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai plānošanas periods. Noteikumos noteikta valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība intervencē LA20 "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" (turpmāk – intervence).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Uzsākot jauno KLP SP īstenošanas periodu, jāizdod Ministru kabineta noteikumi, jo ir pieņemti Eiropas Savienības normatīvie akti par atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA).
Eiropas Komisija 2022. gada 11. novembrī ar Īstenošanas lēmumu apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto KLP SP.
Noteikumu projektā noteiktās intervences mērķis ir sekmēt vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu, attīstot īso pārtikas piegādes ķēžu darbību un piedāvājumu pārtikas produktu piegādes un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, izmantojot vietējās teritorijas dotās iespējas un potenciālu, kā arī sadarbību starp produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumu tirgū un sekmētu to atpazīstamību.
Noteikumu projektā ietverti atbalsta saņemšanas nosacījumi abās intervencē paredzētajās aktivitātēs – "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" un "Produktu virzība tirgū", kā arī noteikta komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošana aktivitātē "Produktu virzība tirgū", kopīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi, publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, atbalsta saņemšanas un vērtēšanas nosacījumi, projekta īstenošanas nosacījumi un projekta uzraudzība aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana".
Eiropas Komisija 2022. gada 11. novembrī ar Īstenošanas lēmumu apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto KLP SP.
Noteikumu projektā noteiktās intervences mērķis ir sekmēt vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu, attīstot īso pārtikas piegādes ķēžu darbību un piedāvājumu pārtikas produktu piegādes un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, izmantojot vietējās teritorijas dotās iespējas un potenciālu, kā arī sadarbību starp produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumu tirgū un sekmētu to atpazīstamību.
Noteikumu projektā ietverti atbalsta saņemšanas nosacījumi abās intervencē paredzētajās aktivitātēs – "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" un "Produktu virzība tirgū", kā arī noteikta komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošana aktivitātē "Produktu virzība tirgū", kopīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi, publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, atbalsta saņemšanas un vērtēšanas nosacījumi, projekta īstenošanas nosacījumi un projekta uzraudzība aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz šim Latvijā ir problēmas ar vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un īso pārtikas piegādes ķēžu izveidi, izmantojot vietējās teritorijas dotās iespējas un potenciālu. Tāpat ir jāveicina sadarbība starp produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumu tirgū un sekmētu to atpazīstamību.
Risinājuma apraksts
Sniegtais atbalsts veicinās pārtikas nozares dalībnieku sadarbību, lai, koncentrējot ražošanas apjomu, nodrošinātu labāku piekļuvi tirgum, tā optimizējot izmaksas un palielinot ienākumus. Tāpat atbalsts veicinās sadarbību starp lauksaimniekiem, pārstrādātājiem un citiem piegādes ķēdes un tirgus dalībniekiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nelielu produkcijas daudzumu, produktu izplatīšanu un uzglabāšanu. Īsās piegādes ķēdes samazinās potenciālo starpnieku skaitu starp ražotāju un galapatērētāju, samazinot ražošanas transportēšanas un pārdošanas izmaksas, lokalizējot lauksaimniecības un pārtikas produktus un sasaistot tos ar izcelsmes vietu. Intervences "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" veids ir sadarbība saskaņā ar regulas 2021/2115 77. panta 1. punkta "f" apakšpunktā noteikto.
Abās intervencē paredzētajās aktivitātēs atbalsta pretendents ir sadarbības grupa.
Intervencē ir paredzētas divas aktivitātes – "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" un "Produktu virzība tirgū".
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiks sniegts atbalsts, lai, attīstot īsās piegādes ķēdes, veicinātu vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un kopīgu piedāvājumu veidošanu, tā dodot lielāku iespēju arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās (kafejnīcās, restorānos, izglītības, sociālās aprūpes, ārstniecības iestādēs u.c.) nodrošināt vietējo ražotāju izaudzētu un pārstrādātu kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību un līdz ar to veicinot vietējo ražotāju iespējas realizēt saražoto produkciju. Šāda veida sadarbība arī sekmēs lielāka apjoma saražotās produkcijas noietu vietējā teritorijā. Noteikumu projektā lietotais jēdziens "vietējais tirgus" ir visa Latvijas teritorija.
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" kopīgu darbību īstenošanas nolūkā atbalsta ieguldījumus kopīgai izmantošanai paredzētā tikai vietējas izcelsmes pārtikas produktu uzglabāšanas infrastruktūrā, pamatlīdzekļu iegādē lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, loģistikā un produkcijas izplatīšanā (tostarp ieguldījumus esošo datubāzu būtiskai uzlabošanai, piemēram, tīmekļvietnē "Novada garša"), kā arī produktu atpazīstamības pasākumu īstenošanā.
Noteikumu projektā lietotais jēdziens "būtiska uzlabošana" nozīmē, piemēram, datubāzu funkcionālo īpašību un lietojuma, tostarp lietojamības ērtuma, uzlabošanu.
Atbalsta piešķiršanai, lai iegādātos pamatlīdzekļus lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiks piemērots Lauku atbalsta dienesta tehnikas un iekārtu katalogs, kurā apkopota informācija par tehnikas vienībām, ko atbalsta saņēmējs var iegādāties. Tā atbalsta pretendentam tiek dota priekšrocība ātrāk aizpildīt projekta pieteikumu un vieglāk izvēlēties atbilstošu tehniku, izvērtējot tās jaudu un izcenojumu.
Izveidotajai sadarbības grupai jānosaka reģions, kurā tā darbosies, jo produkts ražojams, pārstrādājams un pārdodams pēc iespējas tuvāk galapatērētājam. Produktu nevarēs realizēt vairumtirgotājam, un tas ļaus izvairīties no tā, ka ir vairāk nekā viens starpnieks.
Īstenojot projektu, atbalsta saņēmējam ir jāizveido īsā piegādes ķēde, nodrošinot sadarbības grupā iesaistīto partneru saražoto produktu uzglabāšanu un kopīgu realizāciju vismaz vienā mazumtirdzniecības vietā, vai jābūt noslēgtam ilgtermiņa līgumam par produkcijas piegādi, piemēram, lauksaimniecības produktu piegādi ēdināšanas nodrošināšanai izglītības, sociālās aprūpes vai ārstniecības iestādē.
Alternatīva tirdzniecības vietai varētu būt pārvietojamais mazumtirdzniecības punkts (autoveikals), vieta paviljonā un (vai) tirgū, kur notiek mazumtirdzniecība, tirdzniecība produktu ražošanas vietā (saimniecībā), tirdzniecība saskaņā ar ilgtermiņa pārdošanas līgumiem. Papildus var attīstīt citus tirdzniecības veidus un periodiskas vai pagaidu tirdzniecības vietas, piemēram, tirdzniecību īslaicīgos pasākumos un tirdzniecības automātos bez pārdevēja.
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiešie labuma guvēji projekta īstenošanā ir primārie lauksaimniecības produktu ražotāji – lauksaimnieki vai to izveidotās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Projektā tiks atbalstītas investīcijas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu noieta veicināšanai (uzglabāšanas infrastruktūra, loģistika, atpazīstamības veidošana), un saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu uz sniegto atbalstu aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" neattiecas komercdarbības atbalsta normas.
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" sadarbības grupas dalībnieki nodrošina produktu izsekojamību no to audzēšanas vietas, izmantojot saimniecības pārvaldības sistēmu, piemēram, lauku saimniecību elektroniskajā pārvaldības sistēmā "Mans Lauks", produktu izsekojamībai.
Aktivitātē "Produktu virzība tirgū" tiks atbalstīta sadarbība starp maziem ekonomikas dalībniekiem lauku teritorijā, kas darbojas lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī lauku tūrisma nozarēs, veicinot vietējo produktu piedāvājumu virzību tirgū un atpazīstamību.
Maziem ekonomikas dalībniekiem, darbojoties atsevišķi, īpaši lauku tūrisma nozarē, ir sarežģīti nodrošināt tādus lauku tūrisma pakalpojumus, kas rosinātu ceļotāju un tūristu interesi par pakalpojumu. Sniegtais atbalsts palielinās mazo ekonomikas dalībnieku dzīvotspēju, attīstību un konkurētspēju. Latvijas tirgus un vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir ierobežota, tāpēc svarīga arī lauku tūrisma (īpaši kulinārā tūrisma) pakalpojumu sniedzēju iesaiste un sadarbība, lai nodrošinātu vietējo produktu pieejamību tūristiem un citiem ceļotājiem.
Aktivitātē atbalsts pieejams arī Eiropas Savienības vai dalībvalsts atzītas pārtikas kvalitātes shēmu produktu veicināšanai un atpazīstamībai.
Aktivitāte "Produktu virzība tirgū" tiks ieviesta ar vienkāršoto izmaksu, t. i., fiksētas summas maksājums ar budžeta projekta aprēķina metodi, atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam un saskaņā ar Zemkopības ministrijas sagatavotu metodiku fiksētās summas maksājuma piemērošanai.
Atbalstu aktivitātē piešķir saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Lauku atbalsta dienests publicē informāciju savā tīmekļvietnē par piešķirto atbalstu aktivitātē "Produktu virzība tirgū" sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas saskaņā ar regulas 2022/2472 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 3. punktā noteikto.
Intervencē atbalstu saņems sadarbības grupas:
1) aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" piedalīsies lauksaimnieki, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas (piemēram, pašvaldības vai biedrības un nodibinājumi).
Sadarbības grupā vismaz pieciem sadarbības partneriem ir jābūt lauksaimniekiem, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, vai kooperatīvajām sabiedrībām. Sadarbības grupā var piedalīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu nekā 4000 euro, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem, kas ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības;
2) aktivitātē "Produktu virzība tirgū" piedalīsies lauksaimnieki, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, lauku tūrisma pakalpojuma sniedzēji, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas (piemēram, pašvaldības vai biedrības un nodibinājumi). Sadarbības grupa sastāv no vismaz pieciem sadarbības partneriem. Sadarbības grupā var piedalīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu nekā 4000 euro, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem.
Intervences finansējums sadalīts šādi:
a) vienai sadarbības grupai aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 500 000 euro. Ja projektā nav paredzēta būvniecība vai pārbūve – tad 200 000 euro. Ja projektā ir paredzēta atpazīstamības veidošana, kopējā attiecināmo šādu izmaksu summa nepārsniedz 45 000 euro;
b) vienai sadarbības grupai aktivitātē "Produktu virzība tirgū" kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro.
Atbalsta intensitāte:
a) 65 procenti no attiecināmajām izmaksām;
b) 80 procentu no attiecināmajām izmaksām atpazīstamības veidošanas pasākumiem ( 80 procentu atbalsta intensitāte piemērojama produktu atpazīstamības veidošanas izmaksām, tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksām, sadarbības partneru darba braucienu un komandējuma izmaksām, ja šīs izmaksas ir saistītas ar produktu atpazīstamības veidošanu);
c) 100 procentu personāla atlīdzības un netiešajām attiecināmajām izmaksām.
Projekta iesnieguma sagatavošanas un vispārējām izmaksām tiek piemērota Zemkopības ministrijas apstiprināta vienotās likmes aprēķina metodika, un atbilstoši tai projektam, kura dažādām izmaksu pozīcijām tiek piemērota atšķirīga atbalsta intensitāte, projekta sagatavošanas un vispārējām izmaksām piemēro atbalsta intensitāti, kas ir attiecināta uz vairāk nekā 50 procentiem no projekta kopējām investīcijām.
Projekta netiešās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ietver tehnisko nodrošinājumu projekta koordinēšanai un īstenošanas uzraudzībai, piemēram, transporta izdevumus, telpu nomu un telpu apsaimniekošanu (arī koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionālu segšanu), sakaru pakalpojumus, kancelejas preču un biroja piederumu iegādes izmaksas, biroja aprīkojuma īres vai iegādes izmaksas, grāmatvedības izmaksas, kā arī juridisko pakalpojumu izmaksas.
Publisko finansējumu nepiešķir par darbībām, kuras atbalsta pretendents ir sācis īstenot pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, izņemot izdevumiem, kas saistīti ar projekta iesnieguma sagatavošanu, un vispārējām izmaksām.
Intervencē neattiecināmās izmaksas ietver, piemēram, izmaksas primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, mārketinga pasākumiem konkrēta ražotāja produktu atpazīstamības veidošanai, naudas sodus, līgumsodus, nokavējuma procentus, tiesas prāvu izmaksas vai izmaksas, kas saistītas ar sadarbības partnera ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Atbalstu šajā intervencē nepiešķir par tādām attiecināmām izmaksām, kas ir atbalstāmas regulas 2021/2115 citās intervencēs, piemēram, ieguldījumiem kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas veicināšanai vai ražotāju grupu atbalstam.
Atbalsts šajā intervencē par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem. Demarkācija un potenciālais dubultā finansējuma risks tiks novērsts, saistībā ar projektiem Lauku atbalsta dienestam sadarbojoties ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru.
Atbalsta saņemšanas pamatnoteikumi ietverti Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumos "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai", tostarp kārtība, kādā Lauku atbalsta dienests nodrošina informācijas pieejamību, iesniegumu vērtēšanas noteikumi un kārtība kādā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, ieskaitot termiņu.
Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz projekta iesniegumu, kurā norādīta informācija par sadarbības grupu (projektā iesaistīto sadarbības partneru juridiskais nosaukums, to pārstāvji un kontaktinformācija, kā arī sadarbības partnera loma – vadošais vai koordinators) un projektu (projekta mērķis un apraksts, projekta īstenošanas vieta un paredzēto turpmāko darbību apraksts pēc projekta īstenošanas), ar projektu saistītā finanšu informācija un cita informācija atbilstoši noteikumu projektam, kā arī pievieno sadarbības līguma kopiju.
Starp sadarbības grupas partneriem noslēgtajā sadarbības līgumā paredz sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, pienākumus un atbildību, kā arī nosaka sadarbības grupas vadošo partneri un produktīvo investīciju īpašnieku. Papildus līgumā paredz plānoto kopējo finansējumu, sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), partneri, kurš koordinē projektu, kā arī norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, kā arī citu informāciju atbilstoši noteikumu projektam.
Noteikumu projekts paredz izvēles iespējas sadarbības partneriem izlemt, kā dalīties projekta riskā, piemēram, sadarbības partneri var noteikt katram savas attiecināmās izmaksas un ieguldījumus, un, pamatojoties uz tiem, proporcionāli tiek noteikts, kā starp partneriem tiek sadalīts projekta riska apmērs.
Iesniegtie projektu iesniegumi, Lauku atbalsta dienestam tos izvērtējot, sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši projektu atlases kritēriju punktiem, kas tiks izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumu "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktā noteiktajam. Prioritāte saņemt atbalstu būs sadarbības grupai, kurai ir lielāks sadarbības dalībnieku skaits un partneru daudzveidība un kurā piedalās uzņēmēji, kas projekta iesniegšanas brīdī ir iesaistījušies zaļo publisko iepirkumu (ZPI) pārtikas piegādē, projektiem, kuros plānots piegādāt atbilstoši kvalitātes sistēmām audzētu, ražotu un (vai) pārstrādātu produkciju, projektiem, kurus koordinē vietējā rīcības grupa (nodrošinot vietējo rīcības grupu funkciju nodalīšanu) un kuros ir lielāks labumu guvēju loks.
Sadarbības grupa nosaka sava projekta ilgumu, vienlaikus ievērojot, ka projekts nevar būt īsāks par diviem gadiem un projekta īstenošana nevar būt ilgāka par pieciem gadiem, kā arī projekta īstenošanas termiņš ir ne ilgāks kā līdz 2029. gada 30. jūnijam, lai ievērotu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma attiecināmības perioda beigas.
Projektu varēs ieviest pa posmiem, no kuriem viens ilgst vismaz sešus mēnešus un nevar būt garāks par vienu gadu, nosakot katrā posmā īstenojamos darbus un sasniedzamos rezultātus.
Starpposma maksājumu par projekta posmu īstenošanu var saņemt ne biežāk kā vienu reizi pusgadā. Lai saņemtu starpposma maksājumu, vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, izņemot aktivitātei "Produktu virzība tirgū", un pārskatu par projekta posmā īstenotajām darbībām.
Priekšapmaksa nepārsniedz 10 procentu no kopējās attiecināmo izmaksu summas vai 50 procentu no attiecināmo izmaksu summas konkrētajam posmam.
Projekta uzraudzība paredzēta aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana", un uzraudzības periods ir trīs gadi pēc pēdējā maksājuma saņemšanas attiecībā uz projekta laikā iegūtajiem pamatlīdzekļiem vai ar būvniecību saistītiem ieguldījumiem. Uzraudzības periodā turpinās projekta laikā uzsāktā kopīgā sadarbība un sasniegto rezultātu īstenošana. Uzraudzība aktivitātē "Produktu virzība tirgū" nav paredzēta, jo atbalsts tiks piešķirts kā fiksētas summas maksājums, kas noteikts ar budžeta projektu, un tiks vērtēts, vai rezultāts ir izpildīts.
Abās intervencē paredzētajās aktivitātēs atbalsta pretendents ir sadarbības grupa.
Intervencē ir paredzētas divas aktivitātes – "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" un "Produktu virzība tirgū".
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiks sniegts atbalsts, lai, attīstot īsās piegādes ķēdes, veicinātu vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un kopīgu piedāvājumu veidošanu, tā dodot lielāku iespēju arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās (kafejnīcās, restorānos, izglītības, sociālās aprūpes, ārstniecības iestādēs u.c.) nodrošināt vietējo ražotāju izaudzētu un pārstrādātu kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību un līdz ar to veicinot vietējo ražotāju iespējas realizēt saražoto produkciju. Šāda veida sadarbība arī sekmēs lielāka apjoma saražotās produkcijas noietu vietējā teritorijā. Noteikumu projektā lietotais jēdziens "vietējais tirgus" ir visa Latvijas teritorija.
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" kopīgu darbību īstenošanas nolūkā atbalsta ieguldījumus kopīgai izmantošanai paredzētā tikai vietējas izcelsmes pārtikas produktu uzglabāšanas infrastruktūrā, pamatlīdzekļu iegādē lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, loģistikā un produkcijas izplatīšanā (tostarp ieguldījumus esošo datubāzu būtiskai uzlabošanai, piemēram, tīmekļvietnē "Novada garša"), kā arī produktu atpazīstamības pasākumu īstenošanā.
Noteikumu projektā lietotais jēdziens "būtiska uzlabošana" nozīmē, piemēram, datubāzu funkcionālo īpašību un lietojuma, tostarp lietojamības ērtuma, uzlabošanu.
Atbalsta piešķiršanai, lai iegādātos pamatlīdzekļus lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiks piemērots Lauku atbalsta dienesta tehnikas un iekārtu katalogs, kurā apkopota informācija par tehnikas vienībām, ko atbalsta saņēmējs var iegādāties. Tā atbalsta pretendentam tiek dota priekšrocība ātrāk aizpildīt projekta pieteikumu un vieglāk izvēlēties atbilstošu tehniku, izvērtējot tās jaudu un izcenojumu.
Izveidotajai sadarbības grupai jānosaka reģions, kurā tā darbosies, jo produkts ražojams, pārstrādājams un pārdodams pēc iespējas tuvāk galapatērētājam. Produktu nevarēs realizēt vairumtirgotājam, un tas ļaus izvairīties no tā, ka ir vairāk nekā viens starpnieks.
Īstenojot projektu, atbalsta saņēmējam ir jāizveido īsā piegādes ķēde, nodrošinot sadarbības grupā iesaistīto partneru saražoto produktu uzglabāšanu un kopīgu realizāciju vismaz vienā mazumtirdzniecības vietā, vai jābūt noslēgtam ilgtermiņa līgumam par produkcijas piegādi, piemēram, lauksaimniecības produktu piegādi ēdināšanas nodrošināšanai izglītības, sociālās aprūpes vai ārstniecības iestādē.
Alternatīva tirdzniecības vietai varētu būt pārvietojamais mazumtirdzniecības punkts (autoveikals), vieta paviljonā un (vai) tirgū, kur notiek mazumtirdzniecība, tirdzniecība produktu ražošanas vietā (saimniecībā), tirdzniecība saskaņā ar ilgtermiņa pārdošanas līgumiem. Papildus var attīstīt citus tirdzniecības veidus un periodiskas vai pagaidu tirdzniecības vietas, piemēram, tirdzniecību īslaicīgos pasākumos un tirdzniecības automātos bez pārdevēja.
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiešie labuma guvēji projekta īstenošanā ir primārie lauksaimniecības produktu ražotāji – lauksaimnieki vai to izveidotās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Projektā tiks atbalstītas investīcijas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu noieta veicināšanai (uzglabāšanas infrastruktūra, loģistika, atpazīstamības veidošana), un saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu uz sniegto atbalstu aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" neattiecas komercdarbības atbalsta normas.
Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" sadarbības grupas dalībnieki nodrošina produktu izsekojamību no to audzēšanas vietas, izmantojot saimniecības pārvaldības sistēmu, piemēram, lauku saimniecību elektroniskajā pārvaldības sistēmā "Mans Lauks", produktu izsekojamībai.
Aktivitātē "Produktu virzība tirgū" tiks atbalstīta sadarbība starp maziem ekonomikas dalībniekiem lauku teritorijā, kas darbojas lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī lauku tūrisma nozarēs, veicinot vietējo produktu piedāvājumu virzību tirgū un atpazīstamību.
Maziem ekonomikas dalībniekiem, darbojoties atsevišķi, īpaši lauku tūrisma nozarē, ir sarežģīti nodrošināt tādus lauku tūrisma pakalpojumus, kas rosinātu ceļotāju un tūristu interesi par pakalpojumu. Sniegtais atbalsts palielinās mazo ekonomikas dalībnieku dzīvotspēju, attīstību un konkurētspēju. Latvijas tirgus un vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir ierobežota, tāpēc svarīga arī lauku tūrisma (īpaši kulinārā tūrisma) pakalpojumu sniedzēju iesaiste un sadarbība, lai nodrošinātu vietējo produktu pieejamību tūristiem un citiem ceļotājiem.
Aktivitātē atbalsts pieejams arī Eiropas Savienības vai dalībvalsts atzītas pārtikas kvalitātes shēmu produktu veicināšanai un atpazīstamībai.
Aktivitāte "Produktu virzība tirgū" tiks ieviesta ar vienkāršoto izmaksu, t. i., fiksētas summas maksājums ar budžeta projekta aprēķina metodi, atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam un saskaņā ar Zemkopības ministrijas sagatavotu metodiku fiksētās summas maksājuma piemērošanai.
Atbalstu aktivitātē piešķir saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Lauku atbalsta dienests publicē informāciju savā tīmekļvietnē par piešķirto atbalstu aktivitātē "Produktu virzība tirgū" sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas saskaņā ar regulas 2022/2472 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 3. punktā noteikto.
Intervencē atbalstu saņems sadarbības grupas:
1) aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" piedalīsies lauksaimnieki, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas (piemēram, pašvaldības vai biedrības un nodibinājumi).
Sadarbības grupā vismaz pieciem sadarbības partneriem ir jābūt lauksaimniekiem, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, vai kooperatīvajām sabiedrībām. Sadarbības grupā var piedalīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu nekā 4000 euro, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem, kas ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības;
2) aktivitātē "Produktu virzība tirgū" piedalīsies lauksaimnieki, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, lauku tūrisma pakalpojuma sniedzēji, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas (piemēram, pašvaldības vai biedrības un nodibinājumi). Sadarbības grupa sastāv no vismaz pieciem sadarbības partneriem. Sadarbības grupā var piedalīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu nekā 4000 euro, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem.
Intervences finansējums sadalīts šādi:
a) vienai sadarbības grupai aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 500 000 euro. Ja projektā nav paredzēta būvniecība vai pārbūve – tad 200 000 euro. Ja projektā ir paredzēta atpazīstamības veidošana, kopējā attiecināmo šādu izmaksu summa nepārsniedz 45 000 euro;
b) vienai sadarbības grupai aktivitātē "Produktu virzība tirgū" kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro.
Atbalsta intensitāte:
a) 65 procenti no attiecināmajām izmaksām;
b) 80 procentu no attiecināmajām izmaksām atpazīstamības veidošanas pasākumiem ( 80 procentu atbalsta intensitāte piemērojama produktu atpazīstamības veidošanas izmaksām, tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksām, sadarbības partneru darba braucienu un komandējuma izmaksām, ja šīs izmaksas ir saistītas ar produktu atpazīstamības veidošanu);
c) 100 procentu personāla atlīdzības un netiešajām attiecināmajām izmaksām.
Projekta iesnieguma sagatavošanas un vispārējām izmaksām tiek piemērota Zemkopības ministrijas apstiprināta vienotās likmes aprēķina metodika, un atbilstoši tai projektam, kura dažādām izmaksu pozīcijām tiek piemērota atšķirīga atbalsta intensitāte, projekta sagatavošanas un vispārējām izmaksām piemēro atbalsta intensitāti, kas ir attiecināta uz vairāk nekā 50 procentiem no projekta kopējām investīcijām.
Projekta netiešās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ietver tehnisko nodrošinājumu projekta koordinēšanai un īstenošanas uzraudzībai, piemēram, transporta izdevumus, telpu nomu un telpu apsaimniekošanu (arī koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionālu segšanu), sakaru pakalpojumus, kancelejas preču un biroja piederumu iegādes izmaksas, biroja aprīkojuma īres vai iegādes izmaksas, grāmatvedības izmaksas, kā arī juridisko pakalpojumu izmaksas.
Publisko finansējumu nepiešķir par darbībām, kuras atbalsta pretendents ir sācis īstenot pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, izņemot izdevumiem, kas saistīti ar projekta iesnieguma sagatavošanu, un vispārējām izmaksām.
Intervencē neattiecināmās izmaksas ietver, piemēram, izmaksas primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, mārketinga pasākumiem konkrēta ražotāja produktu atpazīstamības veidošanai, naudas sodus, līgumsodus, nokavējuma procentus, tiesas prāvu izmaksas vai izmaksas, kas saistītas ar sadarbības partnera ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Atbalstu šajā intervencē nepiešķir par tādām attiecināmām izmaksām, kas ir atbalstāmas regulas 2021/2115 citās intervencēs, piemēram, ieguldījumiem kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas veicināšanai vai ražotāju grupu atbalstam.
Atbalsts šajā intervencē par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem. Demarkācija un potenciālais dubultā finansējuma risks tiks novērsts, saistībā ar projektiem Lauku atbalsta dienestam sadarbojoties ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru.
Atbalsta saņemšanas pamatnoteikumi ietverti Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumos "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai", tostarp kārtība, kādā Lauku atbalsta dienests nodrošina informācijas pieejamību, iesniegumu vērtēšanas noteikumi un kārtība kādā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, ieskaitot termiņu.
Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz projekta iesniegumu, kurā norādīta informācija par sadarbības grupu (projektā iesaistīto sadarbības partneru juridiskais nosaukums, to pārstāvji un kontaktinformācija, kā arī sadarbības partnera loma – vadošais vai koordinators) un projektu (projekta mērķis un apraksts, projekta īstenošanas vieta un paredzēto turpmāko darbību apraksts pēc projekta īstenošanas), ar projektu saistītā finanšu informācija un cita informācija atbilstoši noteikumu projektam, kā arī pievieno sadarbības līguma kopiju.
Starp sadarbības grupas partneriem noslēgtajā sadarbības līgumā paredz sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, pienākumus un atbildību, kā arī nosaka sadarbības grupas vadošo partneri un produktīvo investīciju īpašnieku. Papildus līgumā paredz plānoto kopējo finansējumu, sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), partneri, kurš koordinē projektu, kā arī norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, kā arī citu informāciju atbilstoši noteikumu projektam.
Noteikumu projekts paredz izvēles iespējas sadarbības partneriem izlemt, kā dalīties projekta riskā, piemēram, sadarbības partneri var noteikt katram savas attiecināmās izmaksas un ieguldījumus, un, pamatojoties uz tiem, proporcionāli tiek noteikts, kā starp partneriem tiek sadalīts projekta riska apmērs.
Iesniegtie projektu iesniegumi, Lauku atbalsta dienestam tos izvērtējot, sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši projektu atlases kritēriju punktiem, kas tiks izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumu "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktā noteiktajam. Prioritāte saņemt atbalstu būs sadarbības grupai, kurai ir lielāks sadarbības dalībnieku skaits un partneru daudzveidība un kurā piedalās uzņēmēji, kas projekta iesniegšanas brīdī ir iesaistījušies zaļo publisko iepirkumu (ZPI) pārtikas piegādē, projektiem, kuros plānots piegādāt atbilstoši kvalitātes sistēmām audzētu, ražotu un (vai) pārstrādātu produkciju, projektiem, kurus koordinē vietējā rīcības grupa (nodrošinot vietējo rīcības grupu funkciju nodalīšanu) un kuros ir lielāks labumu guvēju loks.
Sadarbības grupa nosaka sava projekta ilgumu, vienlaikus ievērojot, ka projekts nevar būt īsāks par diviem gadiem un projekta īstenošana nevar būt ilgāka par pieciem gadiem, kā arī projekta īstenošanas termiņš ir ne ilgāks kā līdz 2029. gada 30. jūnijam, lai ievērotu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma attiecināmības perioda beigas.
Projektu varēs ieviest pa posmiem, no kuriem viens ilgst vismaz sešus mēnešus un nevar būt garāks par vienu gadu, nosakot katrā posmā īstenojamos darbus un sasniedzamos rezultātus.
Starpposma maksājumu par projekta posmu īstenošanu var saņemt ne biežāk kā vienu reizi pusgadā. Lai saņemtu starpposma maksājumu, vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, izņemot aktivitātei "Produktu virzība tirgū", un pārskatu par projekta posmā īstenotajām darbībām.
Priekšapmaksa nepārsniedz 10 procentu no kopējās attiecināmo izmaksu summas vai 50 procentu no attiecināmo izmaksu summas konkrētajam posmam.
Projekta uzraudzība paredzēta aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana", un uzraudzības periods ir trīs gadi pēc pēdējā maksājuma saņemšanas attiecībā uz projekta laikā iegūtajiem pamatlīdzekļiem vai ar būvniecību saistītiem ieguldījumiem. Uzraudzības periodā turpinās projekta laikā uzsāktā kopīgā sadarbība un sasniegto rezultātu īstenošana. Uzraudzība aktivitātē "Produktu virzība tirgū" nav paredzēta, jo atbalsts tiks piešķirts kā fiksētas summas maksājums, kas noteikts ar budžeta projektu, un tiks vērtēts, vai rezultāts ir izpildīts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Intervencē sniegtais atbalsts sekmēs vietējās produkcijas pieejamību iedzīvotājiem, lokalizējot lauksaimniecības un pārtikas produktus un sasaistot tos ar izcelsmes vietu. Ar intervences īstenošanu tiks veicināts vietējās produkcijas patēriņš.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas ir sadarbības grupa.
Sadarbības grupa apvieno vismaz piecus dažādus un neatkarīgus sadarbības partnerus – lauksaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, kooperatīvās sabiedrības, vietējās rīcības grupas, lauku tūrisma pakalpojuma sniedzējus, konsultantus vai citas ieinteresētās personas.
Visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā indikatīvi plānotas 95 sadarbības grupas.
Sadarbības grupa apvieno vismaz piecus dažādus un neatkarīgus sadarbības partnerus – lauksaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, kooperatīvās sabiedrības, vietējās rīcības grupas, lauku tūrisma pakalpojuma sniedzējus, konsultantus vai citas ieinteresētās personas.
Visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā indikatīvi plānotas 95 sadarbības grupas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs mikrouzņēmumus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus, jo dod iespēju realizēt to produkciju.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts veicinās lauksaimniecības uzņēmumu izaugsmi un palielinās konkurētspēju.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
3 570 000
0
3 570 000
3 570 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
3 570 000
0
3 570 000
3 570 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
4 200 000
0
4 200 000
4 200 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 200 000
0
4 200 000
4 200 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-630 000
0
-630 000
-630 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-630 000
0
-630 000
-630 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-630 000
-630 000
-630 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
-630 000
-630 000
-630 000
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Ministru kabinetā 2022. gada 18. janvārī apstiprināto informatīvo ziņojumu (prot. Nr. 3 34.§) "Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam" pasākumam "Teritorijas attīstības vecināšana ar LEADER pieeju" ir apstiprināts finansējums 72 300 000 euro, no kura 61 455 000 euro (85 %) ir ES līdzfinansējums un 10 845 000 euro (15 %) – valsts līdzfinansējums, un tas ietver arī atbalstu Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (KLP SP) intervencei "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai", kas tika sagatavota KLP SP saskaņošanas laikā ar Eiropas Komisiju.
Saskaņā ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam intervencei "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" publiskais finansējums apstiprināts 16 000 000 euro apmērā, no kura 13 600 000 euro (85 %) ir ES līdzfinansējums un 2 400 000 euro (15 %) – valsts finansējums.
Publiskā finansējuma sadalījums pa gadiem ir šāds:
2025. gadā – 4 200 000 euro;
2026. gadā – 4 200 000 euro;
2027. gadā – 4 200 000 euro;
2028. gadā – 2 200 000 euro;
2029. gadā – 1 200 000 euro.
Sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var mainīties atbilstoši nepieciešamībai.
Saskaņā ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam intervencei "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" publiskais finansējums apstiprināts 16 000 000 euro apmērā, no kura 13 600 000 euro (85 %) ir ES līdzfinansējums un 2 400 000 euro (15 %) – valsts finansējums.
Publiskā finansējuma sadalījums pa gadiem ir šāds:
2025. gadā – 4 200 000 euro;
2026. gadā – 4 200 000 euro;
2027. gadā – 4 200 000 euro;
2028. gadā – 2 200 000 euro;
2029. gadā – 1 200 000 euro.
Sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var mainīties atbilstoši nepieciešamībai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu pasākuma īstenošanai Zemkopības ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Zemkopības ministrija atbalstu intervences īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 65.10.00. "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)".
Zemkopības ministrija atbalstu intervences īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 65.10.00. "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
Regula 2021/1060
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2115
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013
Apraksts
Regula 2021/2115
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R2472
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Regula 2022/2472
ES tiesību akta CELEX numurs
32007R0715
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
Apraksts
Regula 715/2007
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 17.2. un 27.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/1060 55. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 17.1.7. un 27.1.8 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projektā tiek ieviesta regulas 2021/1060 54. pantā paredzētā rīcības brīvība un netiešās attiecināmās izmaksas noteiktas vienotas likmes veidā – septiņi procenti no tiešām attiecināmajām izmaksām, pamatojoties uz noteikumu projekta sagatavošanas laikā izdarītu izvērtējumu, kā arī apspriežu rezultātiem.
Noteikumu projektā tiek ieviesta regulas 2021/1060 55. panta 1. punktā paredzētā rīcības brīvība, piemērojot izmaksu vienoto likmi 10 procentu apmērā projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksām. Likme tika noteikta, pamatojoties uz noteikumu projekta sagatavošanas laikā izdarītu izvērtējumu, kā arī apspriežu rezultātiem.
Noteikumu projektā tiek ieviesta regulas 2021/1060 55. panta 1. punktā paredzētā rīcības brīvība, piemērojot izmaksu vienoto likmi 10 procentu apmērā projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksām. Likme tika noteikta, pamatojoties uz noteikumu projekta sagatavošanas laikā izdarītu izvērtējumu, kā arī apspriežu rezultātiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2021/2115
Noteikumu projekta 3.un 38. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 73. pants
Noteikumu projekta 37.11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 77. panta 1. punkta "f" apakšpunkts
Noteikumu projekta 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 26. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunkts
Noteikumu projekta 17.1.8. un 27.1.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "b" apakšpunkts
Noteikumu projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, kurus var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai starpniecību. Dalībvalstis atbilstoši regulas 2021/2115 104. pantam atkarībā no to ekonomiskās un sociālās situācijas izvēlas konkrētus pasākumus un, pastāv rīcības brīvība regulas ieviešanā, atkarībā no situācijas dalībvalstī attiecīgos nosacījumus ietverot KLP SP, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts jau ir izmantojusi minēto rīcības brīvību KLP SP sagatavošanā atbilstoši 104. pantam, un ar 2023. gada 1. janvāri sākās tā ieviešana.
Regulas 2021/2115 77. panta 1. punktā minētā rīcības brīvība atbalstīt citus sadarbības veidus izmantota, lai sniegtu atbalstu intervencē "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai", kurā atbalstu saņem sadarbības grupas.
73. panta rīcības brīvība izmantota, lai noteiktu neattiecināmās izmaksas attiecībā uz Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai investīciju pasākumiem.
83. panta 1. punktā noteiktā rīcības brīvība izmantota atbalsta sniegšanai projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksu un vispārējo izmaksu segšanai vienotas likmes finansējuma veidā, un vienotas likmes finansējums sagatavošanas un vispārējām izmaksām noteikts saskaņā ar 83. panta 2. punkta "c" apakšpunktu, ievērojot to, ka šīs vienkāršotās izmaksas piemērotas 2014.–2020. gada programmēšanas periodā. Rīcības brīvība piemērot vienotas likmes finansējumu izmantota, lai vienkāršotu projektu faktisko izmaksu uzskaiti, kā arī samazinātu atbalsta pretendenta un Lauku atbalsta dienesta administratīvo slogu.
83. panta 1. punktā un 2. punktā paredzētā rīcības brīvība izmantota atbalsta piešķiršanai aktivitātē "Produktu virzība tirgū", paredzot atbalsta saņemšanu kā fiksētas summas maksājumu, kas noteikts ar budžeta projekta aprēķina metodi. Konkrētā rīcības brīvība izmantota, lai vienkāršotu projektu faktisko izmaksu uzskaiti, pārejot no finanšu dokumentu pārbaudes uz sasniegto rezultātu pārbaudi un tā samazinot atbalsta saņēmējam administratīvo slogu, lai nodrošinātu projekta izmaksu uzskaiti un maksājuma pieprasījumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu.
Citas regulā 2021/2115 paredzētās rīcības brīvības nav attiecināmas uz noteikumu projektu, līdz ar to tās netiek izmantotas.
Regulas 2021/2115 77. panta 1. punktā minētā rīcības brīvība atbalstīt citus sadarbības veidus izmantota, lai sniegtu atbalstu intervencē "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai", kurā atbalstu saņem sadarbības grupas.
73. panta rīcības brīvība izmantota, lai noteiktu neattiecināmās izmaksas attiecībā uz Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai investīciju pasākumiem.
83. panta 1. punktā noteiktā rīcības brīvība izmantota atbalsta sniegšanai projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksu un vispārējo izmaksu segšanai vienotas likmes finansējuma veidā, un vienotas likmes finansējums sagatavošanas un vispārējām izmaksām noteikts saskaņā ar 83. panta 2. punkta "c" apakšpunktu, ievērojot to, ka šīs vienkāršotās izmaksas piemērotas 2014.–2020. gada programmēšanas periodā. Rīcības brīvība piemērot vienotas likmes finansējumu izmantota, lai vienkāršotu projektu faktisko izmaksu uzskaiti, kā arī samazinātu atbalsta pretendenta un Lauku atbalsta dienesta administratīvo slogu.
83. panta 1. punktā un 2. punktā paredzētā rīcības brīvība izmantota atbalsta piešķiršanai aktivitātē "Produktu virzība tirgū", paredzot atbalsta saņemšanu kā fiksētas summas maksājumu, kas noteikts ar budžeta projekta aprēķina metodi. Konkrētā rīcības brīvība izmantota, lai vienkāršotu projektu faktisko izmaksu uzskaiti, pārejot no finanšu dokumentu pārbaudes uz sasniegto rezultātu pārbaudi un tā samazinot atbalsta saņēmējam administratīvo slogu, lai nodrošinātu projekta izmaksu uzskaiti un maksājuma pieprasījumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu.
Citas regulā 2021/2115 paredzētās rīcības brīvības nav attiecināmas uz noteikumu projektu, līdz ar to tās netiek izmantotas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce uz regulu 2022/2472
Noteikumu projekta 28., 34. un 35. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 32.5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 2. panta 59. punkts
Noteikumu projekta 32.5.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 28. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 9. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 32.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 9. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 32.2. un 32.3. apakšpunkts un 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 55. panta 3. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 55. panta 5. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 30. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 59. panta 6. punkta "c" un "e" apakšpunkts
Noteikumu projekta 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 59. panta 12. punkta "f" apakšpunkts
Noteikumu projekta 31. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 64. pants
Noteikumu projekta 32.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2022/2472 I pielikums
Noteikumu projekta 2.9. un 14.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regula 2022/2472 paredz visus iespējamos pasākumus, kurus var atbalstīt ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai starpniecību. Dalībvalstis atkarībā no to ekonomiskās un sociālās situācijas izvēlas konkrētus pasākumus.
Regula 2022/2472 paredz rīcības brīvību piemērot atbalsta shēmu, kas atbilst konkrētam KLP SP pasākumam.
Regulas 2022/2472 59. panta 6. punktā minētā rīcības brīvība izmantota, lai sniegtu atbalstu mazo ekonomikas dalībnieku sadarbības projektiem kopīgai produktu virzībai, noieta veicināšanai un attīstīšanai tirgū lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs, kā arī lauku tūrismā, piemērojot arī 12. punktā minētās atbilstošās attiecināmās izmaksas.
Citas regulā 2022/2472 paredzētās rīcības brīvības nav attiecināmas uz noteikumu projektu, līdz ar to tās netiek izmantotas.
Regula 2022/2472 paredz rīcības brīvību piemērot atbalsta shēmu, kas atbilst konkrētam KLP SP pasākumam.
Regulas 2022/2472 59. panta 6. punktā minētā rīcības brīvība izmantota, lai sniegtu atbalstu mazo ekonomikas dalībnieku sadarbības projektiem kopīgai produktu virzībai, noieta veicināšanai un attīstīšanai tirgū lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs, kā arī lauku tūrismā, piemērojot arī 12. punktā minētās atbilstošās attiecināmās izmaksas.
Citas regulā 2022/2472 paredzētās rīcības brīvības nav attiecināmas uz noteikumu projektu, līdz ar to tās netiek izmantotas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 715/2007 I pielikuma 1. tabula
Noteikumu projekta 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, vietējās rīcības grupas, biedrības "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija", "Latvijas Zemnieku federācija" un "Lopkopības saimniecību asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Biedrība "Latvijas Lauku forums" (turpmāk – LLF), pārstāvot 32 vietējās rīcības grupas, atbalsta Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, vienlaikus lūdzot šādu papildu informāciju un sniedzot ierosinājumus tālākajam procesam:
1) LLF vērš uzmanību diviem MK noteikumu punktiem, kas ietver specifiskus ierobežojumus:
14.1. apakšpunktā ir noteikts, ka sadarbības grupā vismaz pieci sadarbības partneri ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības;
2.3. apakšpunkts noteic, ka lauksaimnieks ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā vismaz 4000 euro apmērā.
LLF lūdz sniegt informāciju, lai uzzinātu izvēlēto nosacījumu pamatojumu. Lai novērstu situācijas, kad nepamatoti tiek izslēgti potenciālie sadarbības partneri, LLF rosina ierobežojumus noteikt tālākajā, piemēram, kritēriju vai konkursu izsludināšanas, posmā, bet ne noteikt tos MK noteikumos;
2) projekta veiksmīgas un stratēģiskas īstenošanas priekšnosacījums ir daudzveidīgu sektoru iesaiste, kas sākas jau ar projekta pieteikuma sagatavošanu, noskaidrojot viedokļus un lēmumu pieņemšanā ņemot vērā privātās un publiskās intereses. Projekta īstenotājiem jāspēj nodrošināt, ka īstenojamās iniciatīvas nepārstāv šaura loka intereses un ir vērstas uz to, lai iesaistītos pēc iespējas plašāka vietējo pārstāvju grupa. Šādas pieejas veiksmīgi īstenotāji vietējā mērogā ir vietējās rīcības grupas un viņu sadarbības partneri. LLF norāda, ka tieši vietējām rīcības grupām ir viss nepieciešamais potenciāls sasniegt izvirzītos mērķus, un lūdz arī turpmāk iesaistīt LLF, kas pārstāv 32 vietējās rīcības grupas Latvijā.
Zemkopības ministrija paskaidro: lai gan aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" ir izvirzīts obligāts nosacījums, ka sadarbības grupā vismaz pieciem sadarbības partneriem ir jābūt lauksaimniekiem, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, vai kooperatīvajām sabiedrībām, tas neizslēdz iespēju piedalīties lauksaimniekiem ar mazāku neto apgrozījumu. Sadarbības grupā var iesaistīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem, kas ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības. Piekrītam, ka viedokļu apzināšanai un daudzveidīgai sektoru iesaistei ir būtiska nozīme noteikumu projekta sagatavošanā un lēmumu pieņemšanā.
1) LLF vērš uzmanību diviem MK noteikumu punktiem, kas ietver specifiskus ierobežojumus:
14.1. apakšpunktā ir noteikts, ka sadarbības grupā vismaz pieci sadarbības partneri ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības;
2.3. apakšpunkts noteic, ka lauksaimnieks ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā vismaz 4000 euro apmērā.
LLF lūdz sniegt informāciju, lai uzzinātu izvēlēto nosacījumu pamatojumu. Lai novērstu situācijas, kad nepamatoti tiek izslēgti potenciālie sadarbības partneri, LLF rosina ierobežojumus noteikt tālākajā, piemēram, kritēriju vai konkursu izsludināšanas, posmā, bet ne noteikt tos MK noteikumos;
2) projekta veiksmīgas un stratēģiskas īstenošanas priekšnosacījums ir daudzveidīgu sektoru iesaiste, kas sākas jau ar projekta pieteikuma sagatavošanu, noskaidrojot viedokļus un lēmumu pieņemšanā ņemot vērā privātās un publiskās intereses. Projekta īstenotājiem jāspēj nodrošināt, ka īstenojamās iniciatīvas nepārstāv šaura loka intereses un ir vērstas uz to, lai iesaistītos pēc iespējas plašāka vietējo pārstāvju grupa. Šādas pieejas veiksmīgi īstenotāji vietējā mērogā ir vietējās rīcības grupas un viņu sadarbības partneri. LLF norāda, ka tieši vietējām rīcības grupām ir viss nepieciešamais potenciāls sasniegt izvirzītos mērķus, un lūdz arī turpmāk iesaistīt LLF, kas pārstāv 32 vietējās rīcības grupas Latvijā.
Zemkopības ministrija paskaidro: lai gan aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" ir izvirzīts obligāts nosacījums, ka sadarbības grupā vismaz pieciem sadarbības partneriem ir jābūt lauksaimniekiem, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, vai kooperatīvajām sabiedrībām, tas neizslēdz iespēju piedalīties lauksaimniekiem ar mazāku neto apgrozījumu. Sadarbības grupā var iesaistīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem, kas ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības. Piekrītam, ka viedokļu apzināšanai un daudzveidīgai sektoru iesaistei ir būtiska nozīme noteikumu projekta sagatavošanā un lēmumu pieņemšanā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi