Anotācija (ex-ante)

Līdz šim Latvijā ir problēmas ar vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un īso pārtikas piegādes ķēžu izveidi, izmantojot vietējās teritorijas dotās iespējas un potenciālu. Tāpat ir jāveicina sadarbība starp produktu ražotājiem, lai kopīgi virzītu vietējo produktu piedāvājumu tirgū un sekmētu to atpazīstamību.

Sniegtais atbalsts veicinās pārtikas nozares dalībnieku sadarbību, lai, koncentrējot ražošanas apjomu, nodrošinātu labāku piekļuvi tirgum, tā optimizējot izmaksas un palielinot ienākumus. Tāpat atbalsts veicinās sadarbību starp lauksaimniekiem, pārstrādātājiem un citiem piegādes ķēdes un tirgus dalībniekiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nelielu produkcijas daudzumu, produktu izplatīšanu un uzglabāšanu. Īsās piegādes ķēdes samazinās potenciālo starpnieku skaitu starp ražotāju un galapatērētāju, samazinot ražošanas transportēšanas un pārdošanas izmaksas, lokalizējot lauksaimniecības un pārtikas produktus un sasaistot tos ar izcelsmes vietu. Intervences "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai" veids ir sadarbība saskaņā ar regulas 2021/2115 77. panta 1. punkta "f" apakšpunktā noteikto.

Abās intervencē paredzētajās aktivitātēs atbalsta pretendents ir sadarbības grupa.

Intervencē ir paredzētas divas aktivitātes – "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" un "Produktu virzība tirgū".

Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiks sniegts atbalsts, lai, attīstot īsās piegādes ķēdes, veicinātu vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un kopīgu piedāvājumu veidošanu, tā dodot lielāku iespēju arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās (kafejnīcās, restorānos, izglītības, sociālās aprūpes, ārstniecības iestādēs u.c.) nodrošināt vietējo ražotāju izaudzētu un pārstrādātu kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību un līdz ar to veicinot vietējo ražotāju iespējas realizēt saražoto produkciju. Šāda veida sadarbība arī sekmēs lielāka apjoma saražotās produkcijas noietu vietējā teritorijā. Noteikumu projektā lietotais jēdziens "vietējais tirgus" ir visa Latvijas teritorija.

Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" kopīgu darbību īstenošanas nolūkā atbalsta ieguldījumus kopīgai izmantošanai paredzētā tikai vietējas izcelsmes pārtikas produktu uzglabāšanas infrastruktūrā, pamatlīdzekļu iegādē lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, loģistikā un produkcijas izplatīšanā (tostarp ieguldījumus esošo datubāzu būtiskai uzlabošanai, piemēram, tīmekļvietnē "Novada garša"), kā arī produktu atpazīstamības pasākumu īstenošanā.

Noteikumu projektā lietotais jēdziens "būtiska uzlabošana" nozīmē, piemēram, datubāzu funkcionālo īpašību un lietojuma, tostarp lietojamības ērtuma, uzlabošanu.

Atbalsta piešķiršanai, lai iegādātos pamatlīdzekļus lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiks piemērots Lauku atbalsta dienesta tehnikas un iekārtu katalogs, kurā apkopota informācija par tehnikas vienībām, ko atbalsta saņēmējs var iegādāties. Tā atbalsta pretendentam tiek dota priekšrocība ātrāk aizpildīt projekta pieteikumu un vieglāk izvēlēties atbilstošu tehniku, izvērtējot tās jaudu un izcenojumu.

Izveidotajai sadarbības grupai jānosaka reģions, kurā tā darbosies, jo produkts ražojams, pārstrādājams un pārdodams pēc iespējas tuvāk galapatērētājam. Produktu nevarēs realizēt vairumtirgotājam, un tas ļaus izvairīties no tā, ka ir vairāk nekā viens starpnieks.

Īstenojot projektu, atbalsta saņēmējam ir jāizveido īsā piegādes ķēde, nodrošinot sadarbības grupā iesaistīto partneru saražoto produktu uzglabāšanu un kopīgu realizāciju vismaz vienā mazumtirdzniecības vietā, vai jābūt noslēgtam ilgtermiņa līgumam par produkcijas piegādi, piemēram, lauksaimniecības produktu piegādi ēdināšanas nodrošināšanai izglītības, sociālās aprūpes vai ārstniecības iestādē. 

Alternatīva tirdzniecības vietai varētu būt pārvietojamais mazumtirdzniecības punkts (autoveikals), vieta paviljonā un (vai) tirgū, kur notiek mazumtirdzniecība, tirdzniecība produktu ražošanas vietā (saimniecībā), tirdzniecība saskaņā ar ilgtermiņa pārdošanas līgumiem. Papildus var attīstīt citus tirdzniecības veidus un periodiskas vai pagaidu tirdzniecības vietas, piemēram, tirdzniecību īslaicīgos pasākumos un tirdzniecības automātos bez pārdevēja.

Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" tiešie labuma guvēji projekta īstenošanā ir primārie lauksaimniecības produktu ražotāji – lauksaimnieki vai to izveidotās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Projektā tiks atbalstītas investīcijas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu noieta veicināšanai (uzglabāšanas infrastruktūra, loģistika, atpazīstamības veidošana), un saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu uz sniegto atbalstu aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" neattiecas komercdarbības atbalsta normas.

Aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" sadarbības grupas dalībnieki nodrošina produktu izsekojamību no to audzēšanas vietas, izmantojot saimniecības pārvaldības sistēmu, piemēram, lauku saimniecību elektroniskajā pārvaldības sistēmā "Mans Lauks", produktu izsekojamībai. 

Aktivitātē "Produktu virzība tirgū" tiks atbalstīta sadarbība starp maziem ekonomikas dalībniekiem lauku teritorijā, kas darbojas lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī lauku tūrisma nozarēs, veicinot vietējo produktu piedāvājumu virzību tirgū un atpazīstamību.

Maziem ekonomikas dalībniekiem, darbojoties atsevišķi, īpaši lauku tūrisma nozarē, ir sarežģīti nodrošināt tādus lauku tūrisma pakalpojumus, kas rosinātu ceļotāju un tūristu interesi par pakalpojumu. Sniegtais atbalsts palielinās mazo ekonomikas dalībnieku dzīvotspēju, attīstību un konkurētspēju. Latvijas tirgus un vietējo iedzīvotāju pirktspēja ir ierobežota, tāpēc svarīga arī lauku tūrisma (īpaši kulinārā tūrisma) pakalpojumu sniedzēju iesaiste un sadarbība, lai nodrošinātu vietējo produktu pieejamību tūristiem un citiem ceļotājiem.

Aktivitātē atbalsts pieejams arī Eiropas Savienības vai dalībvalsts atzītas pārtikas kvalitātes shēmu produktu veicināšanai un atpazīstamībai.

Aktivitāte "Produktu virzība tirgū" tiks ieviesta ar vienkāršoto izmaksu, t. i., fiksētas summas maksājums ar budžeta projekta aprēķina metodi, atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam un saskaņā ar Zemkopības ministrijas sagatavotu metodiku fiksētās summas maksājuma piemērošanai.

Atbalstu aktivitātē piešķir saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu.  

Lauku atbalsta dienests publicē informāciju savā tīmekļvietnē par piešķirto atbalstu aktivitātē "Produktu virzība tirgū" sešu mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas saskaņā ar regulas 2022/2472  9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 3. punktā noteikto.

Intervencē atbalstu saņems sadarbības grupas:
1) aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" piedalīsies lauksaimnieki, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas (piemēram, pašvaldības vai biedrības un nodibinājumi).
Sadarbības grupā vismaz pieciem sadarbības partneriem ir jābūt lauksaimniekiem, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, vai kooperatīvajām sabiedrībām. Sadarbības grupā var piedalīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu nekā 4000 euro, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem, kas ir lauksaimnieki vai kooperatīvās sabiedrības;
2) aktivitātē "Produktu virzība tirgū" piedalīsies lauksaimnieki, kuru neto apgrozījums ir vismaz 4000 euro, lauksaimniecības produktu pārstrādātāji, kooperatīvās sabiedrības, lauku tūrisma pakalpojuma sniedzēji, konsultanti, vietējās rīcības grupas vai citas ieinteresētās personas (piemēram, pašvaldības vai biedrības un nodibinājumi). Sadarbības grupa sastāv no vismaz pieciem sadarbības partneriem. Sadarbības grupā var piedalīties arī lauksaimnieki ar mazāku neto apgrozījumu nekā 4000 euro, bet uz tiem netiek attiecināts obligātais nosacījums par pieciem dalībniekiem.

Intervences finansējums sadalīts šādi:
a) vienai sadarbības grupai aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana" kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 500 000 euro. Ja projektā nav paredzēta būvniecība vai pārbūve – tad 200 000 euro. Ja projektā ir paredzēta atpazīstamības veidošana, kopējā attiecināmo šādu izmaksu summa nepārsniedz 45 000 euro;
b) vienai sadarbības grupai aktivitātē "Produktu virzība tirgū" kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro.
Atbalsta intensitāte:
a) 65 procenti no attiecināmajām izmaksām;
b) 80 procentu no attiecināmajām izmaksām atpazīstamības veidošanas pasākumiem ( 80 procentu atbalsta intensitāte piemērojama produktu atpazīstamības veidošanas izmaksām, tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksām, sadarbības partneru darba braucienu un komandējuma izmaksām, ja šīs izmaksas ir saistītas ar produktu atpazīstamības veidošanu);
c) 100 procentu personāla atlīdzības un netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Projekta iesnieguma sagatavošanas un vispārējām izmaksām tiek piemērota Zemkopības ministrijas apstiprināta vienotās likmes aprēķina metodika, un atbilstoši tai projektam, kura dažādām izmaksu pozīcijām tiek piemērota atšķirīga atbalsta intensitāte, projekta sagatavošanas un vispārējām izmaksām piemēro atbalsta intensitāti, kas ir attiecināta uz vairāk nekā 50 procentiem no projekta kopējām investīcijām.

Projekta netiešās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ietver tehnisko nodrošinājumu projekta koordinēšanai un īstenošanas uzraudzībai, piemēram, transporta izdevumus, telpu nomu un telpu apsaimniekošanu (arī koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionālu segšanu), sakaru pakalpojumus, kancelejas preču un biroja piederumu iegādes izmaksas, biroja aprīkojuma īres vai iegādes izmaksas, grāmatvedības izmaksas, kā arī juridisko pakalpojumu izmaksas.

Publisko finansējumu nepiešķir par darbībām, kuras atbalsta pretendents ir sācis īstenot pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, izņemot izdevumiem, kas saistīti ar projekta iesnieguma sagatavošanu, un vispārējām izmaksām.

Intervencē neattiecināmās izmaksas ietver, piemēram, izmaksas primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, mārketinga pasākumiem konkrēta ražotāja produktu atpazīstamības veidošanai, naudas sodus, līgumsodus, nokavējuma procentus, tiesas prāvu izmaksas vai izmaksas, kas saistītas ar sadarbības partnera ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Atbalstu šajā intervencē nepiešķir par tādām attiecināmām izmaksām, kas ir atbalstāmas regulas 2021/2115 citās intervencēs, piemēram, ieguldījumiem kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas veicināšanai vai ražotāju grupu atbalstam.

Atbalsts šajā intervencē par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem. Demarkācija un potenciālais dubultā finansējuma risks tiks novērsts, saistībā ar projektiem Lauku atbalsta dienestam sadarbojoties ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru.

Atbalsta saņemšanas pamatnoteikumi ietverti Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumos "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai", tostarp kārtība, kādā Lauku atbalsta dienests nodrošina informācijas pieejamību, iesniegumu vērtēšanas noteikumi un kārtība kādā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, ieskaitot termiņu.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz projekta iesniegumu, kurā norādīta informācija par sadarbības grupu (projektā iesaistīto sadarbības partneru juridiskais nosaukums, to pārstāvji un kontaktinformācija, kā arī sadarbības partnera loma – vadošais vai koordinators) un projektu (projekta mērķis un apraksts, projekta īstenošanas vieta un paredzēto turpmāko darbību apraksts pēc projekta īstenošanas), ar projektu saistītā finanšu informācija un cita informācija atbilstoši noteikumu projektam, kā arī pievieno sadarbības līguma kopiju. 

Starp sadarbības grupas partneriem noslēgtajā sadarbības līgumā paredz sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, pienākumus un atbildību, kā arī nosaka sadarbības grupas vadošo partneri un produktīvo investīciju īpašnieku. Papildus līgumā paredz plānoto kopējo finansējumu, sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), partneri, kurš koordinē projektu, kā arī norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, kā arī citu informāciju atbilstoši noteikumu projektam.

Noteikumu projekts paredz izvēles iespējas sadarbības partneriem izlemt, kā dalīties projekta riskā, piemēram, sadarbības partneri var noteikt katram savas attiecināmās izmaksas un ieguldījumus, un, pamatojoties uz tiem, proporcionāli tiek noteikts, kā starp partneriem tiek sadalīts projekta riska apmērs.

Iesniegtie projektu iesniegumi, Lauku atbalsta dienestam tos izvērtējot, sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši projektu atlases kritēriju punktiem, kas tiks izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 7. marta noteikumu "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktā noteiktajam. Prioritāte saņemt atbalstu būs sadarbības grupai, kurai ir lielāks sadarbības dalībnieku skaits un partneru daudzveidība un kurā piedalās uzņēmēji, kas projekta iesniegšanas brīdī ir iesaistījušies zaļo publisko iepirkumu (ZPI) pārtikas piegādē, projektiem, kuros plānots piegādāt atbilstoši kvalitātes sistēmām audzētu, ražotu un (vai) pārstrādātu produkciju, projektiem, kurus koordinē vietējā rīcības grupa (nodrošinot vietējo rīcības grupu funkciju nodalīšanu) un kuros ir lielāks labumu guvēju loks.

Sadarbības grupa nosaka sava projekta ilgumu, vienlaikus ievērojot, ka projekts nevar būt īsāks par diviem gadiem un projekta īstenošana nevar būt ilgāka par pieciem gadiem, kā arī projekta īstenošanas termiņš ir ne ilgāks kā līdz 2029. gada 30. jūnijam, lai ievērotu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma attiecināmības perioda beigas.

Projektu varēs ieviest pa posmiem, no kuriem viens ilgst vismaz sešus mēnešus un nevar būt garāks par vienu gadu, nosakot katrā posmā īstenojamos darbus un sasniedzamos rezultātus. 
Starpposma maksājumu par projekta posmu īstenošanu var saņemt ne biežāk kā vienu reizi pusgadā. Lai saņemtu starpposma maksājumu, vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, izņemot aktivitātei "Produktu virzība tirgū", un pārskatu par projekta posmā īstenotajām darbībām.
Priekšapmaksa nepārsniedz 10 procentu no kopējās attiecināmo izmaksu summas vai 50 procentu no attiecināmo izmaksu summas konkrētajam posmam.

Projekta uzraudzība paredzēta aktivitātē "Pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšana", un uzraudzības periods ir trīs gadi pēc pēdējā maksājuma saņemšanas attiecībā uz projekta laikā iegūtajiem pamatlīdzekļiem vai ar būvniecību saistītiem ieguldījumiem. Uzraudzības periodā turpinās projekta laikā uzsāktā kopīgā sadarbība un sasniegto rezultātu īstenošana. Uzraudzība aktivitātē "Produktu virzība tirgū" nav paredzēta, jo atbalsts tiks piešķirts kā fiksētas summas maksājums, kas noteikts ar budžeta projektu, un tiks vērtēts, vai rezultāts ir izpildīts.