25-TA-2577: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai Mēslošanas līdzekļu aprites likumu (turpmāk – likums) padarītu vieglāk uztveramu, turpmāk paredzot vienotu procedūru mēslošanas līdzekļu reģistrācijai, papildinātu likumu ar jaunām normām, svītrotu aktualitāti zaudējušās normas ir nepieciešams veikt likuma grozījumus. Grozījumi arī paredz precizēt, kādos gadījumos Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistra (turpmāk – reģistrs), tādējādi nodrošinot, ka reģistrā ir atrodama tikai aktuāla informācija par mēslošanas līdzekļiem, kurus ir atļauts laist Latvijas tirgū.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt mēslošanas līdzekļa definīciju, kas ietvertu arī augu augšanas substrātus. Paredzēt, ka turpmāk visus mēslošanas līdzekļu veidus reģistrēs, atteikties no atļauju izsniegšanas, atcelt prasību dienestam izsniegt reģistrācijas apliecību uzņēmējiem. Noteikt prasības uzņēmējiem, kas mēslošanas līdzekļus tirgo internetā un izdalīt atsevišķi prasības, kuras jāievēro uzņēmējiem, kas darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori. Precizēt, kādos gadījumos dienests var mēslošanas līdzekļus izslēgt no reģistra.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd mēslošanas līdzekļu kategorija - augu augšanas substrāti likumā ir izdalīta atsevišķi, taču precizējot mēslošanas līdzekļa definīciju tā aptvers plašāku mēslošanas līdzekļu kategoriju klāstu, ietverot arī augu augšanas substrātus.
Nav noteikta definīcija mēslošanas līdzeklim, kurš tiek likumīgi tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskas zonas dalībvalstī vai Turcijā (turpmāk - citā valstī) un ievests Latvijā piemērojot savstarpējās atzīšanas principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk - paziņots mēslošanas līdzeklis).
Šobrīd visi mēslošanas līdzekļi, kas ir sprāgstvielu prekursori likumā tiek atsevišķi uzskaitīti (kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas).
Šobrīd nav noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt, ka tirgū laistie mēslošanas līdzekļi sniedz pozitīvu ietekmi uz augiem un to ražību.
Nepieciešams precizēt, ka likums neattiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kas nav darīti pieejami tirgū un darbību veicējiem, kas gatavo maisījumus pēc individuāla pasūtījuma no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem, ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi vai paziņotiem mēslošanas līdzekļiem. Šobrīd noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu un substrātu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti reģistrā vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām. Likumā nav deleģējums, kas paredzētu noteikt prasības digitālajai etiķetei.
Šobrīd likuma 6. pants nosaka, ka ražotājam ne retāk kā reizi gadā jānovērtē mēslošanas līdzekļa atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, taču nav noteikts, ka uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem jābūt atbildīgiem par to kvalitāti laikā kamēr mēslošanas līdzeklis nonāk līdz gala patērētājam, kā arī iztrūkst prasības uzņēmējiem, kuri mēslošanas līdzekļus tirgo internetā.
Likuma 5. pantā vienkopus ir prasības, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļu ražotājiem, iepakotājiem, ievedējiem un prasības uz personām, kuras darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Šobrīd likums paredz dažādas procedūras mēslošanas līdzekļu iekļaušanai reģistrā – reģistrāciju, paziņošanu, atļauju saņemšanu.
Nepieciešams precizēt un papildināt, kādos gadījumos dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra.
Šobrīd likuma 15. pantā ir aprakstīts savstarpējās atzīšanas princips, kurš nosaka, ka Latvijā var tirgot mēslošanas līdzekli, kurš tiek likumīgi tirgots citā valstī.
Nav noteikta definīcija mēslošanas līdzeklim, kurš tiek likumīgi tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskas zonas dalībvalstī vai Turcijā (turpmāk - citā valstī) un ievests Latvijā piemērojot savstarpējās atzīšanas principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk - paziņots mēslošanas līdzeklis).
Šobrīd visi mēslošanas līdzekļi, kas ir sprāgstvielu prekursori likumā tiek atsevišķi uzskaitīti (kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas).
Šobrīd nav noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt, ka tirgū laistie mēslošanas līdzekļi sniedz pozitīvu ietekmi uz augiem un to ražību.
Nepieciešams precizēt, ka likums neattiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kas nav darīti pieejami tirgū un darbību veicējiem, kas gatavo maisījumus pēc individuāla pasūtījuma no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem, ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi vai paziņotiem mēslošanas līdzekļiem. Šobrīd noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saņemta atļauja to mēslošanas līdzekļu un substrātu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti reģistrā vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām. Likumā nav deleģējums, kas paredzētu noteikt prasības digitālajai etiķetei.
Šobrīd likuma 6. pants nosaka, ka ražotājam ne retāk kā reizi gadā jānovērtē mēslošanas līdzekļa atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām prasībām, taču nav noteikts, ka uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem jābūt atbildīgiem par to kvalitāti laikā kamēr mēslošanas līdzeklis nonāk līdz gala patērētājam, kā arī iztrūkst prasības uzņēmējiem, kuri mēslošanas līdzekļus tirgo internetā.
Likuma 5. pantā vienkopus ir prasības, kas attiecas uz mēslošanas līdzekļu ražotājiem, iepakotājiem, ievedējiem un prasības uz personām, kuras darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Šobrīd likums paredz dažādas procedūras mēslošanas līdzekļu iekļaušanai reģistrā – reģistrāciju, paziņošanu, atļauju saņemšanu.
Nepieciešams precizēt un papildināt, kādos gadījumos dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra.
Šobrīd likuma 15. pantā ir aprakstīts savstarpējās atzīšanas princips, kurš nosaka, ka Latvijā var tirgot mēslošanas līdzekli, kurš tiek likumīgi tirgots citā valstī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Patreizējā likuma mēslošanas līdzekļa definīcija neietver augu augšanas substrātus, un šī mēslošanas līdzekļu kategorija ir atsevišķi izdalīta likumā. Ir nepieciešams precizēt mēslošanas līdzekļa definīciju, kura aptvertu visus mēslošanas līdzekļu veidus, tai skaitā arī augu augšanas substrātus, augsnes ielabotājus un inhibitorus. Ņemot vērā, ka likumā tiks precizēta mēslošanas līdzekļa definīcija, kas aptvers arī augu augšanas substrātus, atsauces uz šo mēslošanas līdzekļu kategoriju likumā ir svītrojamas.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta 2. punktā tiks precizēta mēslošanas līdzekļa definīcija un atsauces uz mēslošanas līdzekļu kategoriju - augu augšanas substrāti tiks dzēstas.
Problēmas apraksts
Likums ir attiecināms arī uz mēslošanas līdzekļiem, kurus likumīgi tirgoto citā valstī. Tā kā likuma normas ir attiecināmas arī uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem, likumu nepieciešams papildināt ar attiecīgu terminu.
Lai likuma normas būtu skaidras, nepieciešams ieviest terminu par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū.
Kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas ir sprāgstvielu prekursori saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 noteikto. Lai likuma normas, kas attiecas uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem būtu vieglāk uztverams, nepieciešams likumu papildināt ar terminu, kas apzīmē visus iepriekš uzskaitītos mēslošanas līdzekļus, kas ir sprāgstvielu prekursori. Attiecīgi nepieciešams precizēt arī likuma 9. panta pirmās daļas 11. punktu.
Lai likuma normas būtu skaidras, nepieciešams ieviest terminu par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū.
Kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas ir sprāgstvielu prekursori saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 noteikto. Lai likuma normas, kas attiecas uz šāda veida mēslošanas līdzekļiem būtu vieglāk uztverams, nepieciešams likumu papildināt ar terminu, kas apzīmē visus iepriekš uzskaitītos mēslošanas līdzekļus, kas ir sprāgstvielu prekursori. Attiecīgi nepieciešams precizēt arī likuma 9. panta pirmās daļas 11. punktu.
Risinājuma apraksts
Likuma pirmais pants tiks papildināts ar 7.,8.,9. punktu, likumu papildinot ar jaunajiem terminiem - "paziņots mēslošanas līdzeklis", "darīt pieejamu tirgū", "mēslošanas līdzeklis, kas ir sprāgstvielu prekursors". Likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienests ievieto savā tīmekļvietnē mēslošanas līdzekļu sarakstu, kurā norādīti reģistrētie mēslošanas līdzekļi, kas ir sprāgstvielu prekursori.
Problēmas apraksts
Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas. Svarīgi, lai mēslošanas līdzekļi ne tikai būtu kvalitatīvi, bet lai tie arī sniedz pozitīvu ietekmi uz augiem un to ražību. Līdz ar to likuma mērķis ir papildināms ar šo prasību.
Risinājuma apraksts
Likuma 2. pants tiks papildināts, nosakot, ka tirgū laistiem mēslošanas līdzekļiem jāsniedz pozitīva ietekme uz augiem un to ražību.
Problēmas apraksts
Tā kā mēslošanas līdzekļus var gatavot arī pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājam un tos nedarīt pieejamus tirgū, līdz ar to likuma normas uz šādiem mēslošanas līdzekļiem nav attiecināmas.
Risinājuma apraksts
Likuma 3. panta pirmā daļa papildināta ar 11.,12. punktu, nosakot, ka likums nav attiecināms uz uzņēmējiem, kas gatavo maisījumus pēc individuāla pasūtījuma no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem, ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi vai paziņotiem mēslošanas līdzekļiem un mēslošanas līdzekļiem, kas nav darīti pieejami tirgū.
Problēmas apraksts
Tā kā šobrīd, lai noteiktu vai amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, uzņēmējiem ir nepieciešams deklarētās vērtības pārrēķināt uz amonija nitrāta saturu izmantojot molmasas, kas praksē ir salīdzinoši sarežģīts process, līdz ar to nepieciešams noteikt, kāds ir pieļaujamais amonija nitrāta saturs šāda veida mēslošanas līdzekļos.
Risinājuma apraksts
Lai ieviestu skaidras prasības, papildināts likuma 3. panta pirmās daļas 6. punkts, nosakot, ka pieļaujamais amonija nitrāta saturs ir 80 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ar likuma grozījumiem tiks veiktas izmaiņas, kas skar arī likuma normas attiecībā uz ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, tad nepieciešams precizēt likuma 3. panta otrajā daļas atsauces.
Risinājuma apraksts
Likuma 3. panta otrās daļas 1. punktā precizēts, ka turpmāk ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi reģistrēs un ka uz ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzraudzību, kontroli, reģistrāciju, informācijas sniegšanu un neatbilstības gadījumu paziņošanu Eiropas Komisijai ir arī attiecināma likuma 8. panta otrā daļa.
Dzēsts 3. panta otrās daļas 3. punkts. Likuma 3. panta otrās daļas 4. punkts papildināts, nosakot, ka uz uzņēmēja, kas darbojas ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, pienākumiem attiecas arī 5. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības, kā arī šajā punktā dzēstas neaktuālās norādes.
Likuma 3. panta otrā daļa papildināta ar 41 apakšpunktu, nosakot, kādas likuma normas ir attiecināmas darbojoties ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, kas ir sprāgstvielu prekursori un amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Likuma 3. panta otrās daļas 7. punktā precizēts, ka uz detonācijnoturības atbilstību amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, īstenojot uzraudzību un kontroli ir attiecināma arī 51 panta sestā, septītā daļa un šajā pantā dzēstas neaktuālās norādes.
Dzēsts 3. panta otrās daļas 3. punkts. Likuma 3. panta otrās daļas 4. punkts papildināts, nosakot, ka uz uzņēmēja, kas darbojas ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, pienākumiem attiecas arī 5. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības, kā arī šajā punktā dzēstas neaktuālās norādes.
Likuma 3. panta otrā daļa papildināta ar 41 apakšpunktu, nosakot, kādas likuma normas ir attiecināmas darbojoties ar ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, kas ir sprāgstvielu prekursori un amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Likuma 3. panta otrās daļas 7. punktā precizēts, ka uz detonācijnoturības atbilstību amonija nitrāta ES mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, īstenojot uzraudzību un kontroli ir attiecināma arī 51 panta sestā, septītā daļa un šajā pantā dzēstas neaktuālās norādes.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Valdības pilotprojektu, kura īstenošanā piedalās Zemkopības ministrija, paredzam, ka Ministru kabinets neizdos prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un substrātu kontroles paraugu ņemšanu, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību. Tā kā prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanu un sagatavošanu ir tehniskas un tās skar tikai noteiktas personas, kas noņem un sagatavo mēslošanas līdzekļa kontroles paraugus, šīs prasības ir dienesta kompetencē un norma, kas paredz, ka šos noteikumus izdod ministru kabinets no likuma ir svītrojama.
Risinājuma apraksts
Tiks svītrots 4. panta pirmās daļas 2. punkts.
Problēmas apraksts
Šobrīd likuma 5. pantā vienkopus ir vispārēji pienākumi uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem un pienākumi uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori un amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Būtiski ir tas, lai tiktu saražoti kvalitatīvi mēslošanas līdzekļi, taču ne mazāk svarīgi, lai laikā kamēr tie nonāk pie gala lietotāja tie nezaudētu savu kvalitāti, tāpēc ir nepieciešams likuma 5. pantā noteikt pienākumu uzņēmējiem nodrošināt, lai mēslošanas līdzekļa transportēšanas, uzglabāšanas laikā tā kvalitāte paliktu nemainīga.
Praksē mēdz būt situācijas, ka tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte nav atbilstoša prasībām, līdz ar to šajā pantā ir jānosaka pienākumi mēslošanas līdzekļa ražotājam, kā rīkoties šādās situācijās.
Ņemot vērā to, ka ar vien vairāk mēslošanas līdzekļi tiek tirgoti internetā, ir jāatrunā pienākumi, kurus jāievēro uzņēmējam, kas šādu tirdzniecību internetā veic un jāatrunā dienesta tiesības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu uzraudzību tiešsaistē.
Būtiski ir tas, lai tiktu saražoti kvalitatīvi mēslošanas līdzekļi, taču ne mazāk svarīgi, lai laikā kamēr tie nonāk pie gala lietotāja tie nezaudētu savu kvalitāti, tāpēc ir nepieciešams likuma 5. pantā noteikt pienākumu uzņēmējiem nodrošināt, lai mēslošanas līdzekļa transportēšanas, uzglabāšanas laikā tā kvalitāte paliktu nemainīga.
Praksē mēdz būt situācijas, ka tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte nav atbilstoša prasībām, līdz ar to šajā pantā ir jānosaka pienākumi mēslošanas līdzekļa ražotājam, kā rīkoties šādās situācijās.
Ņemot vērā to, ka ar vien vairāk mēslošanas līdzekļi tiek tirgoti internetā, ir jāatrunā pienākumi, kurus jāievēro uzņēmējam, kas šādu tirdzniecību internetā veic un jāatrunā dienesta tiesības attiecībā uz mēslošanas līdzekļu uzraudzību tiešsaistē.
Risinājuma apraksts
Likuma 5. pants izteikts jaunā redakcijā. Panta pirmajā daļā būs līdzšinējais pienākums uzņēmējiem sniegt ziņas par iepriekšējā gadā Latvijā ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem. Šī panta otrajā daļā būs jauns pienākums uzņēmējiem nodrošināt, lai mēslošanas līdzeklis nezaudētu kvalitāti tā transportēšanas, uzglabāšanas laikā. Mēslošanas līdzekļu ražotājiem tiks noteikts pienākums testēt mēslošanas līdzekļus un ziņot dienestam, ja tas nepieciešams. Trešajā daļā būs līdzšinējais pienākums uzņēmējiem nodrošināt dienesta inspektoram pieeju mēslošanas līdzekļu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības telpām, transportlīdzekļiem, kā arī mēslošanas līdzekļu uzskaites dokumentiem un pavaddokumentiem un sniegt pieprasīto informāciju par mēslošanas līdzekļu apriti.
Likums papildināts ar 51. pantu, kurā atsevišķi ir izdalīti tie pienākumi, kuri ir attiecināmi uz uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori un
amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Likums papildināts ar 51. pantu, kurā atsevišķi ir izdalīti tie pienākumi, kuri ir attiecināmi uz uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori un
amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem, kuros slāpekļa saturs ir 28 procenti vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.
Problēmas apraksts
Šobrīd likums paredz, ka mēslošanas līdzekļus, kuru kvalitātes prasības izvērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumu Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 506) 1. pielikumu reģistrē, paziņotos mēslošanas līdzekļus un ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi piesaka uzskaitē, bet par mēslošanas līdzekļiem, kuri nav minēti noteikumu Nr. 506 1. pielikumā vai tie neatbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām, izsniedz atļauju.
Tā kā visas šīs procedūras paredz, ka pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas, mēslošanas līdzeklis tiek iekļauts reģistrā un to atļauts ievest un tirgot Latvijā, nepieciešams viens termins, kurš attiektos uz visām šīm procedūrām.
Tā kā visas šīs procedūras paredz, ka pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas, mēslošanas līdzeklis tiek iekļauts reģistrā un to atļauts ievest un tirgot Latvijā, nepieciešams viens termins, kurš attiektos uz visām šīm procedūrām.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pants tiks izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka ražot, iepakot, ievest un tirgot drīkst reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus un ka dienests ES mēslošanas līdzekli ar CE zīmi, paziņotu mēslošanas līdzekli vai mēslošanas līdzekli, kas minēts un atbilst noteikumu Nr. 506 1. pielikuma prasībām iekļauj reģistrā pamatojoties uz darbību veicēja iesniegumu. Savukārt, ja mēslošanas līdzeklis nav minēts vai neatbilst noteikumu Nr. 506 1. pielikumam, tad dienests to varēs iekļaut reģistrā uz 2 gadiem, pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas un lēmuma pieņemšanas. Tā kā atļauju izsniegšana tiks aizstāta ar mēslošanas līdzekļu terminēto reģistrāciju, tiks svītrots 4. panta pirmās daļas pirmā punkta h) apakšpunkts un 9. panta pirmās daļas 4. punkts.
Problēmas apraksts
Tā kā pašlaik, ja mēslošanas līdzeklis tiek iekļauts reģistrā, dienests izsniedz uzņēmējam par katru iekļauto mēslošanas līdzekļa veidu reģistrācijas apliecību, šāda prasība rada administratīvo slogu dienestam. Ņemot vērā, ka visa informācija par reģistrēto mēslošanas līdzekli ir pieejama dienesta tīmekļvietnē - Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā, līdz ar to nav nepieciešamība dienestam izsniegt reģistrācijas apliecību par reģistrēto mēslošanas līdzekli.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. panta pirmās daļas 2. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienests iekļauj un izslēdz mēslošanas līdzekļus no reģistra. Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs gan dienesta amatpersonām, gan samazinātas administratīvās izmaksas, kuras rodas sūtot reģistrācijas apliecību uzņēmējam pa pastu.
Problēmas apraksts
Tā kā visa informācija par reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem ir pieejama dienesta tīmekļvietnē un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) muitas amatpersonām ir iespēja par to pārliecināties, šobrīd spēkā esošā likuma 9. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktā prasība, dienestam ziņot VID par trešajās valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem, kuri iekļauti vai izslēgti no reģistra, vairs nav aktuāla. Taču, jāparedz dienestam pienākums sadarboties ar VID, ja tas nepieciešams, lai pārliecinātos par datu interpretāciju, atsevišķiem mēslošanas līdzekļiem vai jebkādos citos gadījumos, ja tas nepieciešams. Līdz ar to šis punkts ir precizējams.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. panta pirmās daļas 9. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka dienesta funkcijās joprojām ietilps ziņot VID par trešajās valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem, kas ir iekļauti reģistrā vai kuri ir izslēgti no reģistra, ja tas nepieciešams.
Problēmas apraksts
Praksē ir situācijas, kad uzņēmējs, kas mēslošanas līdzekli reģistrējis, praktiski to vairs neražo vai atsaka dienesta inspektoriem veikt mēslošanas līdzekļu uzraudzību vai noņemt mēslošanas līdzekļiem kontrolparaugus, kā arī ir situācijas, kad paziņots mēslošanas līdzeklis vairs netiek likumīgi tirgots citā valstī, pamatojoties uz kuras kompetentās iestādes vai ražotāja apliecinājumu tas tika iekļauts reģistrā un tādējādi šādam mēslošanas līdzeklim vairs nav piemērojams savstarpējās atzīšanas princips. Lai dienestam būtu legāli instrumenti, kā šādus mēslošanas līdzekļus izslēgt no reģistra, ir precizējams likuma 11. pants.
Risinājuma apraksts
Likuma 11. pants izteikts jaunā redakcijā papildinot un precizējot jau šobrīd likumā noteiktos gadījumus, kad dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra, kā arī ņemot vērā aktuālo situāciju praksē, šis pants papildināts, nosakot kādos gadījumos dienests ir tiesīgs izslēgt mēslošanas līdzekli no reģistra, tādējādi tas nodrošinās, ka reģistrā būs aktuāla informācija par mēslošanas līdzekļiem, kuri ir pieejami tirdzniecībai Latvijā.
Problēmas apraksts
Tā kā no jaunās likuma 8. panta pirmās daļas redakcijas izriet, ka Latvijā ievest un tirgot drīkst tikai reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus, tai skaitā paziņotos mēslošanas līdzekļus, kuru definīcija sniegta likuma 1. panta 7. punktā, līdz ar to likuma 15. pants vairs nav nepieciešams. Tā kā ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi un paziņotos mēslošanas līdzekļus var iekļaut reģistrā bez maksas, tas ir precizējams likuma 16. pantā.
Risinājuma apraksts
Dzēsts likuma 15. pants. Likuma 1. panta 7. punktā iekļauta jauna definīcija, kas ir paziņots mēslošanas līdzeklis. Likuma 16. pants tiks izteikts jaunā redakcijā, precizējot, ka par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju jāmaksā valsts nodevu, bet par paziņota mēslošanas līdzekļa un ES mēslošanas līdzekļa ar CE zīmi reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā.
Problēmas apraksts
Šobrīd reģistrā ir informācija par mēslošanas līdzekļiem, kas ir ražoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem prasībām. Šādus mēslošanas līdzekļus varēja ražot un tirgū laisti līdz 2022. gada 16. jūlijam, līdz ar to likumā ir jānosaka datums ar kādu dienests ir tiesīgs šādus mēslošanas līdzekļus izslēgt no reģistra. Ja tomēr uzņēmējs varēs pierādīt dienestam, ka mēslošanas līdzekļi ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” ir ražoti un tirgū laisti pirms 2022. gada 16. jūlija, tos būs atļauts iztirgot, taču to uzraudzību un kontroli dienests veiks saskaņā ar normatīvajā aktā noteiktajām prasībām par ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzraudzību un kontroli, ievērojot regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 52. punktu.
Risinājuma apraksts
Likums papildināts ar 18. pārejas punktu, kurā noteikts, ka dienests līdz 2026. gada 1. decembrim no reģistra izslēdz informāciju par mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” un ka dienests tos kontrolēs saskaņā ar likumdošanu par ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzraudzību un kontroli.
Problēmas apraksts
Tā kā līdz ar šī likuma pieņemšanu būs nepieciešams no jauna izdot likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, ir nepieciešams noteikt, ka līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, ir piemērojami pašreiz spēkā esošie noteikumi.
Risinājuma apraksts
Likums papildināts ar 19. pārejas punktu, nosakot, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam ir piemērojami šobrīd spēkā esošie noteikumi Nr. 506, Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumi Nr. 318 "Aprites uzraudzības un kontroles kārtība ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi", Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumi Nr. 83 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumi Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā grozījumus likumā, noteikumi tiks izdoti jaunā redakcijā.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumi Nr. 318 "Aprites uzraudzības un kontroles kārtība ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu
Pamatojums un apraksts
Noteikumi tiks atcelti un noteikumos esošās normas tiks iekļautas Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2007. gada 30. janvāra noteikumos Nr. 83 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa un substrāta reģistrāciju vai atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai vai tirdzniecībai, kā arī tās maksāšanas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā grozījumus likumā, veicami arī grozījumi noteikumos.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2025. gada 1.decembra līdz 14. decembrim informācija par noteikumu projektu ievietota TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Noteikumu projekts 2025. gada 12. novembrī elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku Saeima" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija".
Noteikumu projekts 2025. gada 12. novembrī elektroniski tika nosūtīts saskaņošanai biedrībām "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Zemnieku Saeima" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi