Anotācija (ex-ante)

Ievērojot minēto, tika veikti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", to papildinot ar 15. panta divpadsmito daļu, proti, deleģējot Ministru kabinetam izdot noteikumus. Ievērojot deleģējumu, MK Noteikumu projektā ietverts šāds regulējums:
1) vispārīgie jautājumi
1. nodaļā ir iekļautas svarīgās to terminu definīcijas, kas ir lietotas MK noteikumu projektā, lai nodokļu maksātājiem, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, un kriptoaktīvu lietotājiem, būtu tiesiskā noteiktība, par kuriem darījumiem ir jāziņo un kuras ir tās personas, par kurām ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam kā kompetentajai iestādei, kas pēc tam apmainīsies ar šo informāciju ar citu dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm. Ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji sniegs informāciju par visiem kriptoaktīvu lietotājiem, gan Latvijā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem, gan citās valstīs reģistrētajiem nodokļu maksātājiem.
Lai novērstu normu dublēšanos, tajos gadījumos, kad DAC8 un CARF standartā lietoto terminu definīcijas jau ir identiskas likumā “Par nodokļiem un nodevām” minētajām, MK noteikumu projekta 3. punktā ir ietverta atsauce uz šiem terminiem, tos atkārtoti nedefinējot. Izņēmums ir aktīvas vienības definīcija, kas nav identiska likuma “Par nodokļiem un nodevām” 86. panta pirmajā daļā minētajai aktīva nefinanšu juridiska veidojuma definīcijai, jo, piemēram, DAC8 un CARF standartā ir atsevišķi izceltas un kā izslēgtās personas pieminētas t.s. publiskās akciju sabiedrības (MK noteikumu projekta 2.15.1. apakšpunkts), valdības vienības, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas, kas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 86. panta pirmajā daļā ir ietvertas aktīva nefinanšu juridiska veidojuma definīcijā;
2) pienācīgas pārbaudes procedūras
Izmantojot/ievērojot MK noteikumu projekta 2. nodaļā aprakstītās darbības, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs identificēs kriptoaktīvu lietotājus, par kuriem un to veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Lai atvieglotu pārbaudes procedūru īstenošanu, ir atsevišķi izdalītas prasības, kas attiecas uz individuāliem kriptoaktīvu lietotājiem - fiziskām personām, un vienībām, kas izmanto kriptoaktīvus (juridiskiem veidojumiem). Attiecībā uz vienībām īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai noskaidrot un sniegt informāciju par patiesā labuma guvēju (kontrolējošo personu), lai nodokļu administrācijas saņemtu informāciju par personām, kuras ir guvušas ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem.
Apliecinājumā tiek ietverta informācija, kas nepieciešama, lai identificētu kriptoaktīvu lietotāju, tai skaitā ir nepieciešams arī norādīt kriptoaktīvu lietotāja – fiziskas personas rezidences (dzīvesvietas) adresi, vai kriptoaktīvu lietotāja – vienības (juridiskā veidojuma) juridisko adresi. Apliecinājumu nepieciešams parakstīt, taču DAC8 un arī CARF standartā, ņemot vērā autentifikācijas instrumentu (piemēram, internetbanka vai dalībvalsts autentifikācijas pakalpojums (e-latvija.lv ekvivalents) straujo attīstību un daudzveidību tiek paredzēta iespēja apliecinājumu nevis parakstīt digitāli, bet citādi pozitīvi apliecināt, kas ļautu ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam pārliecināties, ka kriptoaktīvu  lietotājs ir sevi identificējis, t.sk. ar audio vai video ierakstu.
Viena no prasībām, lai identificētu kriptoaktīvu lietotāju, ir nodokļu maksātāja identifikācijas numura norādīšana. DAC8 un arī CARF standarts pieļauj nodokļu maksātāja identifikācijas numuram funkcionāla ekvivalenta norādīšanu tikai tajos gadījumos, kad ziņojošās valsts kompetentā iestāde nepiešķir nodokļu maksātāja identifikācijas numuru. Attiecīgi ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jānoskaidro un jānorāda nodokļu maksātāja identifikācijas numurs visos gadījumos, kad ziņojošā valsts tādu piešķir. Informācija par nodokļu maksātāju identifikācijas numuriem ir atrodama arī OECD mājas lapā - https://www.oecd.org/en/networks/global-forum-tax-transparency/resources/aeoi-implementation-portal/tax-identification-numbers.html.
Vairākus nodokļu maksātāja identifikācijas numurus ir nepieciešams norādīt un vēlāk arī paziņot, ja konkrētajā ziņošanas periodā kriptoaktīvu lietotājs vai persona par kuru ir jāsniedz ziņojums (MK noteikumu projekta 2.8. apakšpunkts) ir rezidents vairākas valstīs.
Gadījumos, kad ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam rodas šaubas par sākotnējā apliecinājumā iekļautās informācijas aktualitāti, tam ir pienākums iegūt jaunu apliecinājumu vai pamatotu paskaidrojumu, kāpēc sākotnējais apliecinājums vēl joprojām ir pareizs, piemēram, ja kriptoaktīvu lietotājs divos atšķirīgos dokumentos ir norādījis atšķirīgas rezidences valstis (apliecinājumā un klienta izpētes anketā saskaņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem). DAC8 un CARF nav noteikti stingri termiņi, kādos ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam šī informācija no kriptoaktīvu lietotāja ir jāsaņem. MK noteikumu projektā ir iekļauta prasība ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam neļaut kriptoaktīvu lietotājam veikt darījumus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, ja 60 dienu laikā no pirmā ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma kriptoaktīvu lietotājs nav iesniedzis aktuālu informāciju, attiecīgi MK noteikumu projekta 42. punktā minētais 60 dienu termiņš būtu jāizmanto kā atskaites punkts sākotnējā apliecinājuma precizēšanai. Savukārt attiecībā uz gadījumiem, kad jauns apliecinājums nav iegūts un iepriekš sniegtā apliecinājuma pareizība nav apstiprināta, ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzskata tādu ziņošanai pakļautu personu par abu valstu rezidentu – gan atbilstoši sākotnēji sniegtajam apliecinājumam, gan ņemot vērā apstākļu maiņu (skat. iepriekš minēto piemēru);
3) ziņošanas prasības
MK noteikumu projekta 3. nodaļā ir ietverts regulējums, kas paredz kritērijus, saskaņā ar kuriem ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var noteikt, kurai dalībvalsts vai trešās valsts kompetentai iestādei tam ir jāziņo informācija par darījumiem ar kriptoaktīviem. Tam ziņojošajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas ir saņēmis atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā, primāri ziņošanas pienākums būtu jāīsteno kādā no dalībvalstīm, kurā tas ir nodokļu rezidents vai ar kuru šim kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir visciešākā ekonomiskā saistība. MK noteikumu projekta 3.2. apakšnodaļā ir aprakstīta ziņojamā informācija par katru kriptoaktīvu lietotāju, par kuru jāsniedz ziņojumus un par darījumu ar kriptoaktīviem. Savukārt MK noteikumu projekta 3.3. apakšnodaļā ir aprakstīta kārtība, kādā ziņojamā informācija tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam (elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmu), un kā paziņotā informācija tiek precizēta, ja ir konstatētas kļūdas vai neprecizitātes;
4) saņemtās informācijas apmaiņa
MK noteikumu projekta 4. nodaļā ir aprakstīta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests kā Latvijas kompetentā iestāde paziņo informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem citu ziņojošo valstu kompetentajām iestādēm. Katrai ziņojošajai valstij paziņo informāciju par tiem darījumiem, kurus, izmantojot ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, ir veicis kriptoaktīvu lietotājs, kas ir nodokļu rezidents šajā valstī. Saskaņā ar OECD mājas lapā sniegto informāciju 52 valstis plāno veikt pirmo informācijas apmaiņu saskaņā ar CARF standartu 2027. gadā (par 2026. gadu), savukārt 17 valstis plāno informācijas apmaiņu uzsākt 2028. gadā (https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/networks/global-forum-tax-transparency/commitments-carf.pdf).
Tāpēc MK noteikumu projektā ir paredzēta iespēja precizēt ziņojošo valstu sarakstu, par kuru nodokļu rezidentiem un to veiktajiem darījumiem ziņojošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāvāc informācija, un iesaistīto valstu sarakstu. Lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu tiesisko noteiktību ir plānots, ka atjaunotais saraksts stāsies spēkā un būs piemērojams, sākot ar nākošā kalendārā gada 1. janvāri pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
5) informācijas apmaiņas efektīva īstenošana (ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšana un kontrole)
MK noteikumu projekta 5. nodaļā ir aprakstīta kārtība ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu  sniedzēju reģistrācijai Eiropas Komisijas centrālajā reģistrā, kā arī kontroles darbības, kuras īsteno gan ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, gan Valsts ieņēmumu dienests attiecībā uz ziņojošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, ka tie ievēro pienācīgās pārbaudes procedūras un iesniedz precīzu informāciju;
6) MK noteikumu projekta 6. nodaļā iekļautas regulējums, kas paredz pienākumu Latvijas Bankai sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par tiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas Latvijas Republikā (licencēti vai paziņojuši par savu darbību Latvijas Republikā), lai atvieglotu Valsts ieņēmumu dienesta kontroles funkciju īstenošanu, un pilnvarojums Finanšu ministrijai lūgt citas valsts regulējuma izvērtējumu Eiropas Komisijai;
7) pārejas perioda regulējums
DAC8 un CARF standarts paredz pārejas periodu, kurā ziņojošie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji iegūst informāciju no tiem kriptoaktīvu lietotājiem, kas ir atvēruši kontus vai uzsākuši darījuma attiecības līdz 2027. gada 1. janvārim, tāpēc arī MK noteikumu projektā ir reglamentēts pārejas perioda regulējums attiecībā uz pienācīgo pārbaudes procedūru veikšanu.