Anotācija (ex-ante)

Tirgus nepilnību analīze apstiprina, ka iespējkapitāla nozares izaugsme Latvijā ir lēna, un iespējkapitāla fondu finansējuma pieejamība komersantiem nav pietiekoša, tādejādi inovatīviem saimnieciskās darbības uzsācējiem un strauji augošiem saimnieciskās darbības veicējiem pieejamība komercbanku aizdevumiem un alternatīviem finansēšanas avotiem ir ierobežota.

Lai īstenotu Valdības rīcības plāna 148.1.pasākumu “kas paredz veicināt produktivitātes celšanu uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī atbalstīt uzņēmumus jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei RIS3 vadības grupās, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas”, ir izstrādāta 1.2.3.2. pasākuma īstenošanas programma.

Īss 1.2.3.2. pasākuma īstenošanas kopsavilkums:
- sabiedrība  Altum finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. panta 14. punktā iekļautos nosacījumus un piemērojot publiskā iepirkuma regulējuma nosacījumus.
- ar atlasītajiem finanšu starpniekiem tiek slēgti komandītsabiedrības līgumi par fondu pārvaldību. Komandītsabiedrības līgumus slēdz saskaņā ar normatīvo aktu, kas nosaka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros izmantojamo finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas tiks slēgti kā konstitutīvi līgumi, ar ko tiks dibinātas personu apvienības, kas pārvaldīs šo noteikumu ietvaros izveidotos Iespējkapitāla fondus, tai skaitā līgumos iekļaujot nosacījumu, ka finanšu starpnieki:
1. ir izstrādājuši iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, kas ietver arī:
1.1. pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Komisijas regulas Nr. 2018/1046  (turpmāk – Finanšu regula) 61. pantu;
1.2.  krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;
1.3.  iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
1.4.  ētikas kodeksu;
1.5.  kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
2. noteikuši pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
3. izstrādājuši dubultā finansējuma novēršanas mehānismu;
4. izstrādājuši ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu vai kriminālatbildību

- gala saņēmēju atlasei netiek noteikti detalizēti kritēriji, saskaņā ar kādiem finanšu starpnieki veic projekta dzīvotspējas izvērtējumu, jo tie tiek veikti balstoties uz finanšu starpnieku investīciju stratēģijām;
- finanšu starpnieki Iespējkapitāla fondos atbalstu sniegs dzīvotspējīgu investīciju projektu realizēšanai, proti, pieņemot lēmumu par attiecīgā ieguldījuma veikšanu, tiks vērtēts gala saņēmēja produkta/pakalpojuma raksturojums, noieta un rentabilitātes, un finansiālās atdeves potenciāls;
- programmai paredzētais finansējums tiks ieguldīts finanšu starpnieku dibināto komandītsabiedrību kapitālā un izmantots atbilstoši finanšu starpnieku ieguldījumu stratēģijai un šiem noteikumiem;
- pasākuma ietvaros ir paredzēts atbalstīt kopumā 80 gala saņēmējus un piesaistīt privātās investīcijas 31,6  milj. euro.


1.2.3.2. pasākums tiks ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumiem, kas nosaka finanšu instrumentu īstenošanas kārtību, pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumiem.

FONDI

Noteikumu projekts nosaka 3 jaunzņēmumu iespējkapitāla fondu, 1 sākuma stadijas iespējkapitāla fonda un 1 izaugsmes stadijas iespējkapitāla fonda izveides nosacījumus, kuros sabiedrības Altum atlasīti finanšu starpnieki, piesaistot privāto līdzfinansējumu, izveido iepriekš minētos iespējkapitāla fondus, lai nodrošinātu pieejamību iespējkapitāla investīcijām gala saņēmējiem, tādejādi risinot tirgus nepilnību analīzē identificētās nepilnības finanšu pieejamībā, nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu resursus, un vienlaikus veicinot iespējkapitāla nozares attīstību.

Noteikumu projekts nosaka iepriekš minēto iespējkapitāla fondu darbību un ieguldījumu piešķiršanas nosacījumus gala saņēmējiem to attīstības un konkurētspējas veicināšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka izveidotos iespējkapitāla fondus pārvaldīs un finanšu pakalpojumus sniegs finanšu starpnieki – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki. Sabiedrība Altum finanšu starpniekus un to piedāvātos finanšu pakalpojumus izvēlēsies atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā, piemērojot publiskā iepirkuma regulējuma nosacījumus un Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. panta 14. punktu. 

Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 21. panta 2. punkts noteic, ka ne dalībvalsts, ne pilnvarotais subjekts, t.i. sabiedrība Altum nevar veikt ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos, neiesaistot finanšu starpnieku.


Sabiedrība Altum, veicot ieguldījumu fondā, iegūs ieguldījuma daļu, kas apliecinās līdzdalību fondā un no tā izrietošās tiesības.
Fonda mērķis būs ieguldījumu veikšana atbilstoši saistošo normatīvo aktu prasībām saskaņā ar finanšu starpnieku piedāvāto ieguldījumu politiku un komandītsabiedrības līguma nosacījumiem.

Veicot fondu pārvaldnieku atlasi, viens no vērtēšanas kritērijiem tiks noteikts finanšu starpnieku piedāvātā pārvaldības maksa no fonda parakstītā un pēcinvestīciju periodā attiecīgi faktiski ieguldītā fonda kapitāla, papildus tam daļu no atlīdzības finanšu starpnieks varēs saņemt, fondam strādājot ar peļņu, finanšu starpnieku komandas piedāvātā ieguldījumu politika, komandas pieredze, kā arī piedāvātā fonda pārvaldības struktūra un citi kritēriji, kas saistīti ar fonda pārvaldību.

Atlases procedūrā tiks atlasīti pieci iespējkapitāla fondu pārvaldnieki. Paredzētas divas atlases: vienā atlasē tiks izvēlēti trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fonda pārvaldnieki un otrā atlasē – divi fondu pārvaldnieki (viens sākuma stadijas un viens izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondiem). Atlases tiks izsludinātas ar viena mēneša starpību. Atlases prasības un nosacījumi tiks publicēti ALTUM mājaslapā, kā arī tiks rīkotas informatīvās sesijas un nodrošinātas fondu pārvaldnieku atlasei piemērotajā publiskā iepirkuma regulējumā paredzētās publikācijas Publikāciju vadības sistēmā un Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā.. Fondu pārvaldnieku pieteikumu iesniegšanas termiņš tiks noteikts trīs mēneši.
Pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, atlases process notiks vairākos posmos:
    1) Pieteikumu saņemšana un pārbaude (eligibility criteria): tiks pārbaudīts, vai pieteikums ir iesniegts laikā, vai tas satur pieprasīto informāciju, vai tas ir atbilstoši parakstīts utt. (indikatīvais termiņš* 10 darba dienas).
    2) Pieteikumu un stratēģiju izvērtēšana: atlases komisija un piesaistītie eksperti izvērtēs fondu pārvaldnieku pretendentu iesniegtos dokumentus. Vērtēšanas kritēriji būs fonda pārvaldnieka komanda (profils, iepriekšējā pieredze, zināšanas, kompetence, komandas kompozīcija u.c.), investīciju stratēģija (fonda fokuss, fonda apmērs, ieguldījumu stratēģija, atbilstība MK noteikumos definētajām prioritātēm, bijušie un plānotie investīciju darījumi, investīciju piesaiste, teritoriālā darbība, pārvaldnieka pievienotā vērtība investīciju saņēmējiem u.c.), fonda pārvaldība (pārvaldnieka atlīdzība, lēmumu pieņemšana, organizatoriskā struktūra, risku pārvaldība, interešu konflikta novēršana) (indikatīvais termiņš*: 20 darba dienas).
    3) Intervijas ar kandidātiem: stratēģiju prezentācijas – jautājumu un atbilžu sesijas ar atlases komisiju un piesaistītajiem ekspertiem (indikatīvais termiņš*: 10 darba dienas).
    4) Norādīto faktu pārbaude: fondu pārvaldnieku iesniegtās informācijas faktu, pieredzes un reputācijas pārbaude (ārpakalpojums), (indikatīvais termiņš*: 15 darba dienas).
    5) Pretendentu izpēte (due diligence): pretendentu padziļinātā izpēte (indikatīvais termiņš*: 20 darba dienas).
    6) Vienošanās par līguma nosacījumiem un līguma slēgšana.
*precīzs termiņš tiks definēts atkarībā no pieteikumu skaita.

Sabiedrība Altum nodrošina:
1)   pasākumus, kas attiecas uz interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu, ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 prasības;
2) finanšu instrumentu īstenošanu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un subsidiaritātes principus kā noteikts Regulā 2018/1046.

Lai nodrošinātu galasaņēmēju atbilstību Regulas 2018/1046 209.pantā norādītajiem principiem un nosacījumiem, sabiedrība Altum veic pārbaudes, vadoties pēc konservatīvas pieejas, neuzņemoties saistības ar klientiem, par kuriem ir šaubas, ka tie var radīt ES līdzekļu neattiecināmības riskus. Sabiedrība Altum atsaka atbalstu galasaņēmējiem, ja ir konstatēts kaut viens no šiem gadījumiem:
1)      ierosināts vai pasludināts maksātnespējas process;
2)      ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process;
3)      uzsākta bankrota procedūra;
4)      piemērota sanācija vai mierizlīgums;
5)      apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība;
6)      konstatētas Maksātnespējas likumā noteiktās juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes.

Papildus tam, sabiedrība Altum ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās prasības, Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas un lēmumu pieņemšanā par atbalsta sniegšanu izmanto gan informāciju, kas pieejama datubāzēs un citos oficiālos informācijas avotos, tajā skaitā Sodu reģistrā, gan publiskos resursos pieejamo informāciju par galasaņēmēju un ar to saistītajām personām. Minētās pārbaudes ietvaros attiecīgi tiek kontrolēti un izvērtēti arī tādi riski, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, tai skaitā kompetento institūciju konstatējumiem attiecībā uz nelegālo nodarbinātību (ja attiecināms).

Sīkāks kritēriju uzskaitījums un risku vadības procesa apraksts, lai nodrošinātu atbilstību Regulas 2018/1046 209.pantā norādītajiem principiem un nodrošinātu harmonizētu pieeju atbilstības kritēriju piemērošanā nacionālā līmenī gan pret saņēmēju, gan galasaņēmēju, tiks iekļauts finansēšanas nolīgumā.

Finanšu starpnieku un potenciālo un esošo Atbalsta saņēmēju savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz finanšu starpnieku pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārējā civiltiesiskā kārtībā, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus un finanšu starpnieku izstrādāto kārtību strīdu risināšanai ar komersantiem.

Atlasītie finanšu starpnieki pārvalda šo noteikumu ietvaros izveidotos Iespējkapitāla fondus atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. panta 13., 14.,15.,16. un 17. punktos noteiktajām prasībām. Iespējkapitāla fondos finanšu starpnieki sniegs atbalstu saskaņā ar riska finansējuma atbalsta regulējumu kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. pantā.

Apzinoties iespējkapitāla fondu darbības specifiku un investīciju darījumu augstos riskus, iespējkapitāla fondiem tiek paredzēta nozares praksei un darījumu riskiem samērīgi peļņas un zaudējumu sadales principi. Investoru pelņas sadales jautājumi tiks detalizēti atrunāti komandītsabiedrības līgumos, kuros plānots noteikt, ka fondiem paredzēta proporcionāla zaudējumu sadale un asimetriska peļņas sadale. Šāds modelis izvēlēts, lai stimulētu privāto investīciju piesaisti.

Noteikumu projektā minēto iespējkapitāla fondu salīdzinājums atspoguļots 1.tabulā:

1.tabula

	Jaunuzņēmumu iespēju kapitāla fondi (kopā 3 fondi)		Sākuma stadijas iespēju kapitāla fonds (1 fonds)	Izaugsmes stadijas iespēju kapitāla fonds (1 fonds)
	Pirmssēklas ieguldījumi	Sēklas ieguldījumi
Pieejamais	55 800 000 EUR (1 fonds 18 600 000 EUR)		12 400 000 EUR	24 800 000 EUR
Privātais līdzfinansējums	Vismaz 10%		Vismaz 40% (vismaz 8,27 milj. EUR)	Vismaz 40% (vismaz 16,5 milj. EUR)
Regulējums	Komisijas regulas 651/2106 21.pants
Maksimālais ieguldījumu apjoms	Līdz 250 000 euro	Līdz 1 500 000 euro	Līdz 2 000 000 euro	Līdz 4 000 000 euro
Atbalsta sniegšanas termiņš	10 gadi
Ieņēmumu zaudējumu sadale	Zaudējumu sadale – proporcionāli ieguldītajam Ieņēmumu (virspeļņas) sadale – asimetriska

Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondā pieejamais viena pirmssēklas naudas ieguldījuma apmērs nepārsniedz 250 000 euro, savukārt sēklas naudas ieguldījuma apmērs, tajā skaitā turpmāko sēklasnaudas ieguldījuma veidā, ir ne vairāk kā 1 500 000 euro apmērā.

Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka fondu pārvaldniekiem jāveicina turpmāku investīciju sniegšana gala saņēmējiem, kas ir saņēmuši pirmssēklas naudas ieguldījumu viena finanšu starpnieka pārvaldīto fondu ietvaros vai, kas ir saņēmuši pirmssēklas naudas ieguldījumu no citiem sabiedrības Altum kapitalizētajiem fondiem.

FINANSĒJUMS

Jaunuzņēmumu iespējkapitāla ieguldījumu fondu, sākuma stadijas iespējkapitāla fondu un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondu īstenošana ir paredzēta provizoriski līdz 2036. gadam, taču Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums ir pieejams līdz 2029. gada 31. decembrim, tādēļ finansējums programmas īstenošanai nepieciešams gan ERAF attiecināšanas periodā, gan pēc tā. Programmas īstenošanai kopumā maksimālais pieejams publiskais finansējums 93 000 000 euro, tai skaitā:
    1) Programmas īstenošanai līdz 2029.gada 31.decembrim pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais ERAF finansējums ir noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi”, ievērojot, ka programmas ietvaros tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.politikas mērķa “Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.2. pasākums “Iespējkapitāla ieguldījumi”;
    2) Programmas īstenošanai no 2030.gada 1.janvāra plānots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" 3.1.2.1. pasākuma "Riska kapitāls" atmaksas līdz 11 500 000 euro apmērā (turpmāk – RK atmaksas). Ņemot vērā, ka programmu paredzēts īstenot pēc ERAF finansējuma attiecināšanas perioda, tad RK atmaksas nodrošina programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu

Ņemot vērā, ka nav zināms, vai RK atmaksas pēc 2029. gada būs pieejamas pietiekamā apmērā, tad Noteikumu projekts nosaka pienākumu Ekonomikas ministrijai līdz 2027.gada 31.decembrim informēt Finanšu ministriju, ja RK atmaksu finansējuma vietā pilnībā vai daļēji tiek ierosināts izmantot nākamā Eiropas Savienības fondu 2028.-2034.gada plānošanas perioda finansējumu. Jānorāda, ka šobrīd noteiktais nepieciešamais RK atmaksu apjoms ir provizorisks, un var tikt aktualizēts atbilstoši programmas ieviešanas progresam, kad būs skaidrāk zināms, cik lielā apmērā līdz 2029. gadam tiks izmantots ERAF finansējums. 

Atbilstoši ierastai praksei par atmaksu finansējuma izmantošanu pēc šo noteikumu spēkā stāšanās Ekonomikas ministrijai un Altum ir pienākums noslēgt vienošanos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" 3.1.2.1. pasākuma "Riska kapitāls" atmaksu izmantošanu līdz 11 500 000 euro apmērā iespējkapitāla programmas īstenošanai, sākot no 2030.gada 1.janvāra.  Altum neslēdz vienošanos ar fondu pārvaldniekiem, kamēr nav noslēgta attiecīgā vienošanās starp Altum un Ekonomikas ministriju.

Programmai paredzētais finansējums tiks ieguldīts finanšu starpnieku dibināto komandītsabiedrību kapitālā un izmantots atbilstoši finanšu starpnieku ieguldījumu stratēģijai un šiem noteikumiem. 

Ja Finanšu starpnieks nepiesaista finansējumu pārvaldītajam Iespējkapitāla fondam atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, Finanšu starpniekam paredzēto finansējumu novirza cita Finanšu starpnieka pārvaldītajam Iespējkapitāla fondam vai, saskaņojot ar Ekonomikas ministriju kā atbildīgo iestādi, - citam  Ministru kabineta noteikumos "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” minētajam pasākumam, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. 

Izvērtējot atlases procesā saņemtās investīciju stratēģijas, kā arī fondu darbības uzsākšanas laiku un plānoto fondu darbības laika grafiku, tiks aktualizēts programmas rādītāju novērtējums, t.sk., tiks izvērtēta nepieciešamība programmai paredzēt alternatīvus finansējuma avotus, ņemot vērā, ka ERAF finansējuma attiecināmības perioda noslēgums ir 2029.gada beigās.

Noteikumu projektā noteikto asimetrisko ienākumu kaskādi Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos nosaka no katra atsevišķā ieguldījuma realizācijas, paredzot ienākumu sadali arī finanšu starpniekam.

Noteikumu projektā noteikts, ka riska finansēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, finanšu starpniekam sniegtais publiskais ieguldījums piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai finanšu starpnieku līmenī, tiesīgiem uzņēmumiem, lai sasniegtu kopējo privātās līdzdalības līmeni.

Tā kā programmas ietvaros ir paredzēti divi finansējuma avoti – ERAF finansējums un RK atmaksas – tad, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 21.panta 12. punktam, privātās līdzdalības minimālie sliekšņi ir nosakāmi sekojoši:

Atbalstam, kas sniegts no ERAF finansējuma līdz 2029. gada 31. decembrim:
a) 10 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem;
b) 20 % no riska finansējuma ieguldījumiem, kas sniegti Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem;
c) 30 % no riska finansējuma ieguldījumiem, kas nodrošināti Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem, un turpmākiem riska finansējuma ieguldījumiem atbilstīgos uzņēmumos pēc Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbilstības perioda beigām.

Atbalstam, kas sniegts no RK atmaksu finansējuma (vai cita alternatīva finansējuma avota, uz kuru nav piemērojams Komisijas regulas Nr. 651/2014 21.apnta 12. punktā minētais privātās līdzdalības minimālo sliekšņu samazinājums) pēc 2030. gada 1. janvāra:
a) 10 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem;
b) 40 % no riska finansējuma ieguldījumiem, kas sniegti Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem;
c) 60 % no riska finansējuma ieguldījumiem, kas nodrošināti Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem atbilstīgajiem uzņēmumiem, un turpmākiem riska finansējuma ieguldījumiem atbilstīgos uzņēmumos pēc Komisijas regulas 651/2014 21.panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbilstības perioda beigām.

RĀDĪTĀJI

Trīs Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos, sākuma stadijas iespējkapitāla fondā un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā ir paredzēts atbalstīt kopumā 80 uzņēmumus, t.sk. jaunos uzņēmumus un piesaistīt privātās investīcijas 31,6  milj. euro apmērā, lai sekmētu ieguldījumu veikšanu atbilstoši 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” mērķim un nodrošinātu produktivitātes kāpināšanu. Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrība Altum, vērtējot finanšu starpnieku izstrādātās ieguldījumu stratēģijas, piešķir lielāku prioritāti tām ieguldījumu stratēģijām, kas paredz koncentrēšanos uz eksportspējīgiem uzņēmumiem un Latvijas eksporta apjomu palielināšanu, kā arī paredz atbalstīt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Vienlaikus, lai nodrošinātu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību, kas ir priekšnosacījums konkurētspējas attīstībai Noteikumu projekts paredz, ka vismaz 70% no jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu ieguldījumos atbalstīto gala saņēmēju veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

Pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim ir sasniedzami rādītāji:
1) Iznākuma rādītājs – ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi (RCO 03):
a) Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos 55 atbalstītie uzņēmumi, t.sk. atbalstītie jaunie uzņēmumi;
b) Sākuma un Izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondu ieguldījumos  25 atbalstītie uzņēmumi, t.sk. atbalstītie jaunie uzņēmumi;
2) Iznākuma rādītājs – atbalstītie jaunie uzņēmumi (RCO 05) – 45 jaunizveidoti uzņēmumi, kas reģistrēti ne agrāk kā trīs gadus pirms atbalsta saņemšanas brīža. Jānorāda, ka atbilstoši EK norādītajai metodoloģijai RCO 05 rādītājs ir daļa no RCO 03 rādītāja.
3) Rezultatīvais rādītājs - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (RCR 02) - 31 620 000 euro, tajā skaitā, iespējkapitāla fondos piesaistītais privātais finansējums;

ATBALSTA SNIEGŠANA

Iespējkapitāla fondos atbalsts tiks sniegts dzīvotspējīgu investīciju projektu realizēšanai, proti, pieņemot lēmumu par attiecīgā ieguldījuma veikšanu, tiks vērtēts gala saņēmēja produkta / pakalpojuma raksturojums, noieta un rentabilitātes, un finansiālās atdeves potenciāls.

Lai nodrošinātu sākuma un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondu darbību saskaņā ar nozares praksi (būtiski fondu ilgtspējai) un neietekmētu finanšu starpnieku investīciju stratēģijas un lēmumu pieņemšanu,  Noteikumu projekts neparedz noteikt detalizētus kritērijus, saskaņā ar kādiem finanšu starpnieki veic gala saņēmēja projekta dzīvotspējas izvērtējumu, jo tie tiek veikti, balstoties uz finanšu starpnieku investīciju stratēģijām.  

Atbalstu gala saņēmējiem sniedz pašu kapitāla, kvazikapitāla veidā ekonomiski dzīvotspējīgiem gala saņēmējiem atbilstoši to ieguldījumu stratēģijām un lēmumus par ieguldījumu veikšanu pieņem saskaņā ar nozares labo praksi un šo noteikumu nosacījumiem. Iespējkapitāla fondos finanšu starpnieki ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. panta noteiktās prasības.

Finanšu starpnieki šo noteikumu ietvaros veic ieguldījumus Gala saņēmējos un tikai par tādām investīcijām gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmo kapitālu, kuras, kā sagaidāms, būs finansiāli dzīvotspējīgas, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2021/1060 58. panta 2. punktu. Ņemot vērā, ka nepietiekamo finansējumu iespējkapitāla jomā jau pierāda ex ante novērtējums, minētā prasība ir tikusi pierādīta un nav pārbaudāma gala labuma līmenī (resp., ar piemēram bankas izziņu).

Ja aizstāšanas kapitālieguldījumi tiks pārņemti no ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda sniegtā Riska kapitāla atbalsta, tad šādus ieguldījumus nedeklarē EK. 

ATBALSTS LATVIJĀ UN ĀRPUS LATVIJAS

Noteikumu projekts paredz, ka, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu Gala saņēmēju izveidi ieguldījumi atkarībā no iespējkapitāla fonda noteiktā proporcijā tiek veikti ekonomiski dzīvotspējīgos gala saņēmējos Latvijas Republikas teritorijā un noteiktā proporcijā – gala saņēmējos Eiropas Savienībā. Par saimnieciskās pamata darbības vietu Latvijas Republikā šo noteikumu kontekstā jāuzskata gala saņēmēji, kuriem izpildās vismaz divi no zemāk norādītajiem nosacījumiem: tas reģistrēts Latvijas Republikā un, kāda no uzņēmējdarbības aktivitātēm (pētniecība un attīstība, mārketings, pakalpojumu sniegšana, ražošana, prototipēšana vai testēšana, pārdošana u.c.) tiek īstenota Latvijā.

Pamatojums ļaut fondu pārvaldniekiem veikt ieguldījumus ne tikai Latvijā, bet (ierobežotā apmērā) arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā ir saistīts ar sekojošiem argumentiem:
1) Ilgtspējīga publisko resursu investēšana.
Iespējkapitāla fondiem tiem piešķirtais publiskais finansējums ir jāinvestē efektīvi un lietderīgi. Tas ir svarīgi ne tikai fonda kopējai efektivitātei, veiksmīgai pārvaldībai un investoru interešu pārstāvībai, bet arī, lai nodrošinātu, ka ieguldītie publiskie līdzekļi kā atmaksas atgriežas publiskā apritē un tos var atkārtoti izmantot jaunu ieguldījumu veikšanai.
Paplašinot iespējas fondiem veikt  daļu investīciju arī ārpus Latvijas, palielinās arī iespēja, ka no publiskā finansējuma veiktie ieguldījumi atgriežas atpakaļ tādā pašā vai lielākā apmērā. Tas nozīmē, ka, pat, ja sākotnējā posmā tiek veikts ieguldījums uzņēmumā ar augstu izaugsmes potenciālu ārpus Latvijas, tad veiksmīgas ieguldījumu realizācijas gadījumā, līdzekļi, kas tika gūti no šī ieguldījuma, atgriežas Latvijas rīcībā, tādējādi palielinot iespēju nākotnē atbalstīt vēl plašāku uzņēmēju loku, t.sk. tieši Latvijā.

2) Privātā līdzfinansējuma piesaistes priekšnosacījums.
Lai iespējkapitāla fonds uzsāktu savu darbību, tam ir nepieciešams privātais finansējums, t.i. investori, kas ir gatavi iesaistīties fondā ar saviem privātiem naudas līdzekļiem. Ja privātais finansējums netiek piesaistīts, tad iespējkapitāla fonds nesāk darboties un nevar veikt ieguldījumus uzņēmumos.

Šobrīd ir plānoti 5 iespējkapitāla fondi un katrā fondā ir jāpiesaista noteikts privātā līdzfinansējuma apmērs. Jaunuzņēmuma iespējkapitāla fondiem tas noteikts vismaz 10% apmērā no katra fonda, savukārt Sākuma un Izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondiem – vismaz 40%. Visiem finanšu starpniekiem kopā ierobežotā laika periodā (apmēram 1 gada ietvaros) būs jāpiesaista Latvijas iespējkapitāla fondiem vismaz 31 miljons euro.

Ņemot vērā, ka iespējkapitāla fondiem jau ir citi ierobežojumi, piemēram, valsts atbalsta prasības un ierobežojumi, kas izriet no finansējuma avota- ERAF resursu- izmantošanas, nosacījums investēt tikai Latvijā reģistrētos uzņēmumos ir papildu ierobežojums un padarītu iespējkapitāla fondus vēl mazāk pievilcīgus un konkurētspējīgus iepretim citiem brīvā tirgū esošajiem fondiem, kuriem šādu ierobežojumu nav un kuri līdz ar to var privātajiem investoriem piedāvāt augstāku ieguldījumu atdevi.

Ikviena investora mērķis ir gūt peļņu no saviem ieguldījumiem, tādēļ investorus vieglāk ir piesaistīt tādiem fondiem, kuri nav pakļauti ierobežojumiem, kas potenciāli mazinātu ieguldījumu atdevi. Plašāka ieguldījumu ģeogrāfija ļauj piesaistīt plašāku investoru loku, tādā veidā veicinot, ka iespējkapitāla fondi, pirmkārt, vispār tiek izveidoti, otrkārt, tiek izveidoti samērīgā termiņā, lai neveidotu vai pēc iespējas minimizētu pārrāvumu starp 4.paaudzes un 5.paaudzes fondu aktīvo investīciju periodu, un , treškārt, sniedz lielāku pārliecību par investīciju atdevi.

Iespējkapitāla fonda stratēģijas un noteikumi paredz veikt ieguldījumus ar mērķi realizācijas rezultātā gūt peļņu un atbalstīt konkrētu uzņēmumu skaitu.

Plašāka ieguldījumu ģeogrāfija ļauj optimāli sabalansēt iespējkapitāla fondu ieguldījumu portfeli, proti, atrast labākas investīciju atdeves iespējas, diversificēt riskus un ļauj fondam gūt peļņu, kas savukārt nodrošina naudas atdevi investoriem. Ierobežojums investēt tikai Latvijā ievērojami samazina iespēju veikt investīcijas ar augstu izaugsmes potenciālu.  Ierobežojums ieguldīt tikai Latvijas uzņēmumos var rezultēties arī ar papildu aizkavēšanos veikt ieguldījumus savlaicīgi (noteiktajā fondu aktīvās ieguldījumu veikšanas termiņā),līdz ar to tiks mazināts iespējkapitāla nozares attīstības potenciāls un no tā ieguvēji nebūs uzņēmumi Latvijā kopumā. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka pasākums tiks īstenots arī pēc 2029. gada, tad mazāka ERAF finansējuma apguve nozīmē, ka nepieciešamais finansējums, kas pēc 2029. gada būs jānodrošina no citiem resursiem, būs lielāks.

3) Iespējas, ko sniedz fonds, kas var investēt ārpus Latvijas.  Iespējkapitāla fondiem veicot ieguldījumus Baltijā un Eiropas Savienībā, nenozīmē, ka nauda, zināšanas un resursi aizplūst prom no Latvijas.

Izaugsmes fondiem plašāka ģeogrāfija ļauj meklēt uzņēmumus ārvalstīs, ko nākotnē varētu apvienot ar vietējiem spēlētājiem vai pārcelt daļu funkciju uz Latviju, tādā veidā veicinot Latvijas un uzņēmumu attīstību. Jaunuzņēmumu fondiem, investējot ārvalstu kompānijās, fonds var veicināt globālu talantu piesaisti arī savām portfeļkompānijām.
Uzņēmumi, kam saimnieciskā darbība ir vairākās valstīs, sekmē attīstību ne tikai mītnes zemē, bet arī saistītajās valstīs, kurās izlieto naudas līdzekļus un dalās ar zināšanām, kontaktiem un citiem resursiem. Piemēram, veicot ieguldījumu Igaunijas uzņēmumā (kur viens no īpašniekiem ir Latvijas pilsonis), ir augsta varbūtība, ka finansējums tiks izlietots, algojot darbiniekus no Latvijas, vai pērkot ārpakalpojumu no Latvijas uzņēmumiem. Labs piemērs ir arī Printful veiksmes stāsts – ASV meitas uzņēmums, kas veiksmīgi savu centrālo biroju un darbaspēku ir izvietojis Latvijā.

4) Līdzšinējā pieredze. ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā izveidotajiem riska kapitāla fondiem nebija šķēršļu ierobežotā apmērā veikt investīcijas ārpus Latvijas un ir redzams, ka tas palīdz nodrošināt investīciju veikšanu arī Latvijas uzņēmumos, tādēļ šīs iespējas saglabāšanu aizstāv arī riska kapitāla nozares pārstāvji. 
 
Piemēram, publiskā finansējuma iemaksātais kapitāls iepriekšējā perioda izaugsmes stadijas fondā ir 17 miljoni euro (no 46m EUR parakstītā kapitāla), taču fondi, līdz šim veicot kopējo ieguldījumu šādos uzņēmumos 19 miljonu euro apmērā (no tiem 12m EUR Altum daļa), radījuši 1,1 reizi lielāku naudas apjomu, kas tiek ieguldīts, proti, atgriežas, Latvijā nomināli (bez vērtības pieauguma efekta). Uzliekot papildu ierobežojumu, atdeves proporcija, visticamāk, samazinātos.

ATBALSTA NOSACĪJUMI

Ja iespējkapitāla fondos tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Regulas Nr.651/2014, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sabiedrībai Altum visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā minētajiem nosacījumiem.

Ar mērķi nodrošināt iespējkapitāla nozares praksei atbilstošus fondu darbības nosacījumus (tostarp neierobežot termiņu atbalsta sniegšanai portfelī esošajos gala saņēmējos), un izvērtējot publiskā finansējuma piešķīrumu fondos, Noteikumu projekts nosaka iespējkapitāla fondu atbalsta sniegšanas termiņu – līdz 10 gadiem. 
Ar mērķi ievērot Attīstības finanšu institūcijas likuma 5.panta otrās daļas 1.punktā un 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto sabiedrība Altum izvērtēs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fonda, sākuma stadijas Iespējkapitāla fonda un izaugsmes stadijas  iespējkapitāla fonda riskus un sagaidāmos zaudējumus, kuri tiks iesniegti MK vienlaicīgi ar MKN projektu.

Šo noteikumu ietvaros Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos sniegtā valsts atbalsta jautājumi tiek noteikti atbilstoši Komisijas regulai 651/2014, ievērojot noteikto maksimālo atbalsta apmēru. Šo noteikumu ietvaros piešķirtā iespējkapitāla finansējuma atbalsta apmērs atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. pantam ir vienāds ar pirmssēklas vai sēklasnaudas ieguldījuma apmēru.
Atbalstu  sēklasnaudas ieguldījuma veidā, kas šo noteikumu ietvaros piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. pantu, drīkst apvienot ar citu iespējkapitāla finansējuma atbalstu, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. panta 8. punktā noteikto maksimālo iespējkapitāla finansējuma atbalsta apmēru un ievērojot šo noteikumu 40. punktā minēto nosacījumu.

INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANA

Finanšu starpniekiem jāievēro atbilstība Regulas Nr. 2021/1060 59. panta 7. punktā minētajiem nosacījumiem un jānodrošina interešu konflikta novēršana, t.sk., ietverot apliecinājumus par interešu konflikta novēršanu, tostarp, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 1046 61. pantu.

PUBLICITĀTES PRASĪBAS

Finanšu starpniekiem saskaņā ar MK Noteikumu projektā “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” iekļautajām prasībām, ir jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas  Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Šāds pienākums tiks noteikts arī iespējkapitāla fondu komandītsabiedrību līgumos.