22-TA-311: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Jaunatnes ielā 4 - 20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā pirkšanu valsts aizsardzības vajadzībām" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2020. gada 8. septembra sēdes protokollēmums, Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM) informatīvais ziņojums "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām" (prot. Nr.53, 27. §, TA-1591).
Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2020. gada 8. septembra sēdes protokollēmums, Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM) informatīvais ziņojums "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām" (prot. Nr.53, 27. §, TA-1591).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai atļautu AM atsavināt sabiedrības vajadzībām - militārās bāzes drošības nodrošināšanai un karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu - fiziskai personai piederošu nekustamo īpašumu (dzīvokļa īpašumu) Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2020. gada 8. septembra sēdē ir konceptuāli atbalstījis nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām un atļāvis AM uzsākt informatīvajā ziņojumā minēto fizisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanu atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai (prot. Nr.53, 27. §, TA-1591).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar 2019. gada 7. maija MK rīkojumu Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātajā valdības rīcības plānā tika noteikti pasākumi turpināt ilgtspējīgu Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību, veicot ilgtermiņa ieguldījumus valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai NBS kaujasspēju attīstībā - spēju attīstības, personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma jomā.
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2020.–2032. gadam (apstiprināts ar 2020. gada 14. decembra MK rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.–2032. gadam”) viens no noteiktajiem ilgtermiņā sasniedzamajiem mērķiem ir Zemessardzes bāzu un militārās infrastruktūras attīstība.
AM valdījumā ar 2018. gada 28. marta MK rīkojumu Nr. 129 “Par valsts nekustamajiem īpašumiem Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā” (turpmāk – Rīkojums Nr. 129) tika nodots nekustamais īpašums (kadastra nr. 7868 002 0467), kas sastāvēja no zemes vienības 5 ha platībā (kadastra apzīmējums 7868 002 0112) un četrām būvēm.
Izpildot Rīkojuma Nr. 129 3. punktā doto uzdevumu, Aizsardzības ministrija ir nodrošinājusi zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0112) sadali un 2018. gada 8. jūnijā Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000573080 ir reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības sadale: reģistrētas 3 atsevišķas zemes vienības, tostarp zemes vienība (kadastra apzīmējums 7868 002 0527), uz kuras atrodas dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 7868 002 0112 002). Papildus norādām, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jau ir izveidots atsevišķs nekustamais īpašums (kadastra Nr.7868 002 0530), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527) uz kuras atrodas minētā dzīvojamā māja un tajā atsavināmais dzīvokļa īpašums (kadastra Nr.7868 900 0132).
Aizsardzības ministrija ir veikusi darbības, lai pārņemtu valsts īpašumā AM valdījumā uz valsts īpašumā AM valdījumā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527) atrodošos dzīvojamo māju (kadastra apzīmējums 7868 002 0112 002), kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos. Rēzeknes novada dome 2018. gada 6. septembrī ir konceptuāli lēmusi par 36 dzīvokļu īpašumu nodošanu valstij AM personā (lēmums Nr.9, 2.§.). Saskaņā ar 2020. gada 10. septembra MK rīkojumu Nr. 503 "Par Rēzeknes novada pašvaldībai piederošo dzīvokļa īpašumu Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, pārņemšanu valsts īpašumā" valsts īpašumā AM valdījumā jau ir pārņemti 16 dzīvokļu īpašumi Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Pārējo 20 dzīvokļu īpašumu atsavināšana no pašvaldības ir procesā.
Par 3 privātpersonām piederošu dzīvokļu īpašumu atsavināšanu ir uzsākts sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas process atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 8. septembra lēmumam (protokols Nr. 53, 27 §.).
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2020.–2032. gadam (apstiprināts ar 2020. gada 14. decembra MK rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.–2032. gadam”) viens no noteiktajiem ilgtermiņā sasniedzamajiem mērķiem ir Zemessardzes bāzu un militārās infrastruktūras attīstība.
AM valdījumā ar 2018. gada 28. marta MK rīkojumu Nr. 129 “Par valsts nekustamajiem īpašumiem Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā” (turpmāk – Rīkojums Nr. 129) tika nodots nekustamais īpašums (kadastra nr. 7868 002 0467), kas sastāvēja no zemes vienības 5 ha platībā (kadastra apzīmējums 7868 002 0112) un četrām būvēm.
Izpildot Rīkojuma Nr. 129 3. punktā doto uzdevumu, Aizsardzības ministrija ir nodrošinājusi zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0112) sadali un 2018. gada 8. jūnijā Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000573080 ir reģistrēta nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības sadale: reģistrētas 3 atsevišķas zemes vienības, tostarp zemes vienība (kadastra apzīmējums 7868 002 0527), uz kuras atrodas dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 7868 002 0112 002). Papildus norādām, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jau ir izveidots atsevišķs nekustamais īpašums (kadastra Nr.7868 002 0530), kas sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527) uz kuras atrodas minētā dzīvojamā māja un tajā atsavināmais dzīvokļa īpašums (kadastra Nr.7868 900 0132).
Aizsardzības ministrija ir veikusi darbības, lai pārņemtu valsts īpašumā AM valdījumā uz valsts īpašumā AM valdījumā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527) atrodošos dzīvojamo māju (kadastra apzīmējums 7868 002 0112 002), kas pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos. Rēzeknes novada dome 2018. gada 6. septembrī ir konceptuāli lēmusi par 36 dzīvokļu īpašumu nodošanu valstij AM personā (lēmums Nr.9, 2.§.). Saskaņā ar 2020. gada 10. septembra MK rīkojumu Nr. 503 "Par Rēzeknes novada pašvaldībai piederošo dzīvokļa īpašumu Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, pārņemšanu valsts īpašumā" valsts īpašumā AM valdījumā jau ir pārņemti 16 dzīvokļu īpašumi Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Pārējo 20 dzīvokļu īpašumu atsavināšana no pašvaldības ir procesā.
Par 3 privātpersonām piederošu dzīvokļu īpašumu atsavināšanu ir uzsākts sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas process atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 8. septembra lēmumam (protokols Nr. 53, 27 §.).
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Likuma 2. pantu valsts aizsardzības vajadzībām – militārās bāzes drošības nodrošināšanai un karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu – ir nepieciešams atsavināt fiziskai personai piederošu nekustamo īpašumu Jaunatnes ielā 4 - 20 Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (kadastra Nr. 7868 900 0132) (turpmāk – Dzīvokļa īpašums) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzīvojamā māja Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā atrodas tiešā Lūznavas militārās bāzes tuvumā. Lai paaugstinātu militārās bāzes drošību, samazinot iespēju novērot militāro objektu un tajā notiekošās darbības, kas ir būtiski priekšnoteikumi drošības apsvērumu kontekstā, un nodrošinātu karavīrus ar dzīvojamo telpu, ir nepieciešams atsavināt Dzīvokļa īpašumu.
Dzīvokļa īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, īpašuma tiesības bija nostiprinātas uz fiziskas personas (turpmāk - īpašnieks) vārda, Rēzeknes tiesas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 245-20. Dzīvokļa īpašumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti. Dzīvojamā māja Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā atrodas uz valsts īpašumā AM valdījumā esošas zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527), īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000573080.
Saskaņā ar Likuma 18. pantu un MK 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Noteikumi) 13. punktu 2020. gada 26. oktobrī īpašniekam tika nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību.
2020. gada 25. novembrī tika saņemta īpašnieka vēstule, kurā norādīts, ka īpašnieks Dzīvokļa īpašuma atsavināšanai neiebilst un informē par sev vēlamo atsavināšanas vērtību, zaudējumiem, kā arī pievieno dokumentus saistībā ar Dzīvokļa īpašumu.
Īpašnieks atsavināšanas procesā tika pieteicis zaudējumus par Dzīvokļa īpašuma iegādi, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī iesniedza vairākus maksājuma uzdevumus, kas saistīti ar komunālajiem maksājumiem, remonta izdevumiem un dzīvokļa iegādes izdevumiem, iegādājoties dzīvokli izsolē :
- dalības maksa par piedalīšanos dzīvokļa izsolē 20,00 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- drošības nauda zvērinātam tiesu izpildītājam 94,00 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro
- izsolē nosolītā summa ar nodevām 3058,39 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- ievešana nekustamā īpašuma valdījumā 157,30 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- nekustamā īpašuma nodoklis 8,11 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- SIA “Logi un durvis” 84,00 euro;
- remontdarbi dzīvoklī Jaunatnes 4-20 420,00 euro;
- dzīvokļa remontdarbi oktobrī 200,00 euro;
- komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 13,58 euro;
- komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 27,16 euro;
- komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 21,94 euro;
- vēstulē minēti izdevumi par iegādātiem materiāliem 560,34 euro.
Kopsummā 4666,63 euro.
Taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija), izvērtējot minētos zaudējumus, konstatēja, ka pieteiktie zaudējumi 4666,63 euro apmērā attiecas uz nekustamā īpašuma iegādi, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Likuma 20. un 22. panta pirmo daļu atlīdzībā iekļauj atlīdzību par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, Komisija nekonstatēja cēloņsakarību starp nekustamā īpašuma atsavināšanu un pieteikto zaudējumu rašanos. Tādējādi Komisija secināja, ka tie nav uzskatāmi par zaudējumiem, kas īpašniekam radušies īpašuma atsavināšanas rezultātā un nav iekļaujami atlīdzības apmērā.
Papildus minētajiem zaudējumiem, īpašnieks tika iesniedzis īres līgumu, ko Komisija nodeva vērtēšanai un zaudējumu noteikšanai sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam SIA “Eiroeksperts”.
Komisija 2021. gada 6. oktobra sēdē izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Eiroeksperts” novērtējumu par Dzīvokļa īpašumu un konstatēja, ka īpašuma tirgus vērtība uz apsekošanas dienu (2021. gada 24. augusts) ir noteikta 1 900 euro un kompensējamie zaudējumi nav identificēti. SIA “Eiroeksperts” novērtējumā norādīja, ka īres līgums netiek izmantots vērtējamā objekta aprēķinā un kompensējamo zaudējumu noteikšanā, jo vērtētājs ir secinājis, ka dzīvoklis netiek apdzīvots, kā arī vērtētājam netika iesniegti pamatojoši dokumenti par objekta īres līguma maksājumiem.
Komisija secināja, ka nekustamais īpašums ir novērtēts un vērtējums sagatavots atbilstoši Komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam. Komisija piekrita SIA “Eiroeksperts” vērtējumam, ka īpašnieka pieteiktie zaudējumi no īres līguma netiek konstatēti un 2021. gada 6. oktobra sēdē aprēķināja atlīdzību par Dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Eiroeksperts” veikto novērtējumu, nosakot to 1 900 euro apmērā, kas sastāv no Dzīvokļa īpašuma tirgus vērtības.
Par atlīdzības apmēru Komisija informēja īpašnieku un aicināja izteikt savu viedokli par aprēķināto atlīdzību. 2021. gada 10. novembrī īpašnieks iesniedza iesniegumu, kurā skaidroja, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai.
Komisijas 2021. gada 25. novembrī atlīdzības izvērtēšanas sēdē piedalījās Dzīvokļa īpašuma īpašnieks un sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA "Eiroeksperts" pārstāvis Vilis Žuromskis, kas sniedza skaidrojumu īpašniekam uz viņa rakstiski un mutiski uzdotajiem jautājumiem un sniedza informāciju, kas pamatoja aprēķināto atlīdzību. Sēdē īpašnieks informēja Komisiju, ka līdz 2021. gada 3. decembrim sniegs atbildi, vai izmantos Noteikumos paredzēto iespēju un piesaistīs sevis izvēlētu sertificētu vērtētāju vērtējuma sagatavošanai.
2021. gada 3. decembra atbildes vēstulē īpašnieks atkārtoti paziņoja, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un pauda viedokli, ka gadījumā, ja viņš iesniegs savu vērtējumu, tad veidosies interešu konflikts, jo abi nekustamā īpašuma vērtējumi tiks iesniegti “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijā”, kuras valdes loceklis arī ir Vilis Žuromskis. Vēstulē īpašnieks lūdza veikt Centram atkārtotu vērtējumu un zaudējumu aprēķinu pie cita vērtētāja. Īpašnieks neizmantoja Noteikumu 30.punktā noteiktās tiesības iesniegt sava izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu vērtējumu.
Komisija 2021. gada 10. decembra slēgtā sēdē izvērtēja īpašnieka viedokli par nepieciešamību Centram veikt atkārtotu vērtējumu un zaudējumu aprēķinu pie cita vērtētāja un konstatēja, ka biedrības “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija” kompetence atsavināmo nekustamo īpašumu vērtējumu izskatīšanā un atzinuma sniegšanā ir nostiprināta Noteikumos. Komisijas 2021. gada 25. novembrī atlīdzības izvērtēšanas sēdē īpašniekam tika izskaidrota procesuālā kārtība alternatīva vērtējuma iesniegšanas gadījumā, ja īpašnieka iesniegtais nekustamā īpašuma vērtējums atšķirsies no SIA “Eiroeksperts” veiktā vērtējuma, tad abus vērtējumus iesniegs “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas” sertifikācijas birojā, kur tos vērtēs atsevišķa ekspertu komisija. Līdz ar to Komisija secināja, ka nav pamata apšaubīt biedrības “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija” kompetenci un neatkarīgumu atzinumu sniegšanā. Ņemot vērā, ka Komisija nesaskatīja SIA “Eiroeksperts” sagatavotā vērtējuma neatbilstību Likuma nosacījumiem un Komisijas noteiktajam darba uzdevumam, tai nebija pamata lūgt pasūtīt jaunu novērtējumu. Šādas tiesības ir paredzētas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam un īpašnieks ir ticis aicināts izmantot iespēju iesniegt savu vērtējumu vairākkārtīgi. Īpašnieks nav izmantojis savas tiesības iesniegt savu nekustamā īpašuma vērtējumu.
Komisija izskatīja arī īpašnieka 2021. gada 10. novembra iesniegumam pievienotos dokumentus par īres līgumu (vienošanos par grozījumiem, pārjaunojuma līgumu, bankas kontu izrakstus) un konstatēja, ka līgumslēdzējas puses vienojušās par īres līguma darbības apturēšanu no tā noslēgšanas brīža līdz 2021. gada 31. maijam, kas apliecina vērtētāja SIA “Eiroeksperts” secinājumu, ka dzīvoklis uz apskates datumu netika izmantots. Savukārt pēc minētā termiņa puses noslēgušas pārjaunojuma līgumu, ar kuru īpašnieka vietā iestājas cita persona, līdz ar to atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks konkrētajās nomas tiesiskajās attiecības vairs nav iznomātājs.
Par iesniegto konta izrakstu Komisija konstatēja, ka privātpersona ir veikusi pārskaitījumus uz īpašnieka kontu, maksājumi ir veikti, sākot ar 2021. gada jūlija mēnesi. Komisijas rīcībā nav informācijas par maksājumu veikšanas iemeslu un Komisija nevar konstatēt maksājumu nozīmi nekustamā īpašuma vērtēšanā. Tādējādi īpašnieka iesniegtie dokumenti nemaina darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam un nepierāda zaudējumu esamību un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Komisija pieņēma lēmumu apstiprināt atlīdzības apmēru par Dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, nosakot to 1 900 euro, atbilstoši SIA “Eiroeksperts” vērtējumam. Zaudējumus, kas būtu iekļaujami atlīdzībā, Komisija nekonstatēja.
Īpašnieks 2021. gada 10. novembra iesniegumā izteica priekšlikumu, ka taisnīgas atlīdzības panākšanai varētu piedāvāt īpašniekam citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. AM sniedza atbildi, ka nekustamā īpašuma īpašnieks un institūcija var vienoties par taisnīgas atlīdzības izmaksu citā formā tikai gadījumā, ja institūcija var nodrošināt taisnīgas atlīdzības saņemšanu citā formā. AM rīcībā nav līdzvērtīgu dzīvokļa īpašumu, kurus varētu piedāvāt īpašniekam atsavināmā dzīvokļa īpašuma kompensēšanai atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu 36.1. apakšpunktu, AM ar 2022. gada 1.februāra lēmumu Nr. 1/1-24.2/36 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra apstiprināšanu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Jaunatnes ielā 4-20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (kadastra Nr. 7868 900 0132)" ir apstiprinājusi Komisijas aprēķināto taisnīgas atlīdzības apmēru. AM lēmums 2022.gada 1.februārī tika nosūtīts īpašniekam. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa gaitā tika konstatēts, ka pēc AM lēmuma nosūtīšanas īpašniekam zemesgrāmatā ir veiktas izmaiņas.
2022.gada 8.februārī īpašuma tiesības uz Dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz citas fiziskas personas vārda, pamatojoties uz 2022.gada 10.janvāra pirkuma līgumu. Atsavināšanas procesa gaitā, mainoties atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam, institūcija turpina atsavināšanas procesu atbilstoši vispārīgajai Likumā noteiktajai kārtībai, iesaistot nekustamā īpašuma jauno īpašnieku, un institūcijai nav pienākuma atsavināšanas procesu sākt no sākuma, nosūtot jaunu Likuma 18.pantā minēto paziņojumu. Centrs ir nosūtījis jaunajam īpašniekam vēstuli ar informāciju, ka Dzīvokļa īpašums atrodas atsavināšanas procesā atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai. Jaunais īpašnieks nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā var īstenot Likuma 25. pantā un 27. pantā noteiktās tiesības.
Atbilstoši Noteikumu 2. punktam ar nekustamā īpašuma atsavināšanu bijušajiem īpašniekiem nodarītie kompensējamie zaudējumi (notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas, citi izdevumi), kas var rasties pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, tiks kompensēti to faktiskajā apmērā, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru.
Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ir tiesības apstrīdēt tiesā AM noteikto atlīdzības apmēru. Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par atsavināmā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, saskaņā ar Likuma 13. pantu tiks sagatavots likumprojekts par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. AM īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda AM personā. Ņemot vērā iepriekšminēto, AM ir izstrādājusi MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Jaunatnes ielā 4 - 20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā pirkšanu valsts aizsardzības vajadzībām”.
Dzīvojamā māja Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā atrodas tiešā Lūznavas militārās bāzes tuvumā. Lai paaugstinātu militārās bāzes drošību, samazinot iespēju novērot militāro objektu un tajā notiekošās darbības, kas ir būtiski priekšnoteikumi drošības apsvērumu kontekstā, un nodrošinātu karavīrus ar dzīvojamo telpu, ir nepieciešams atsavināt Dzīvokļa īpašumu.
Dzīvokļa īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, īpašuma tiesības bija nostiprinātas uz fiziskas personas (turpmāk - īpašnieks) vārda, Rēzeknes tiesas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 245-20. Dzīvokļa īpašumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti. Dzīvojamā māja Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā atrodas uz valsts īpašumā AM valdījumā esošas zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527), īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000573080.
Saskaņā ar Likuma 18. pantu un MK 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Noteikumi) 13. punktu 2020. gada 26. oktobrī īpašniekam tika nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību.
2020. gada 25. novembrī tika saņemta īpašnieka vēstule, kurā norādīts, ka īpašnieks Dzīvokļa īpašuma atsavināšanai neiebilst un informē par sev vēlamo atsavināšanas vērtību, zaudējumiem, kā arī pievieno dokumentus saistībā ar Dzīvokļa īpašumu.
Īpašnieks atsavināšanas procesā tika pieteicis zaudējumus par Dzīvokļa īpašuma iegādi, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī iesniedza vairākus maksājuma uzdevumus, kas saistīti ar komunālajiem maksājumiem, remonta izdevumiem un dzīvokļa iegādes izdevumiem, iegādājoties dzīvokli izsolē :
- dalības maksa par piedalīšanos dzīvokļa izsolē 20,00 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- drošības nauda zvērinātam tiesu izpildītājam 94,00 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro
- izsolē nosolītā summa ar nodevām 3058,39 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- ievešana nekustamā īpašuma valdījumā 157,30 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- nekustamā īpašuma nodoklis 8,11 euro;
- bankas pārskaitījums 0,36 euro;
- SIA “Logi un durvis” 84,00 euro;
- remontdarbi dzīvoklī Jaunatnes 4-20 420,00 euro;
- dzīvokļa remontdarbi oktobrī 200,00 euro;
- komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 13,58 euro;
- komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 27,16 euro;
- komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 21,94 euro;
- vēstulē minēti izdevumi par iegādātiem materiāliem 560,34 euro.
Kopsummā 4666,63 euro.
Taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija), izvērtējot minētos zaudējumus, konstatēja, ka pieteiktie zaudējumi 4666,63 euro apmērā attiecas uz nekustamā īpašuma iegādi, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Likuma 20. un 22. panta pirmo daļu atlīdzībā iekļauj atlīdzību par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, Komisija nekonstatēja cēloņsakarību starp nekustamā īpašuma atsavināšanu un pieteikto zaudējumu rašanos. Tādējādi Komisija secināja, ka tie nav uzskatāmi par zaudējumiem, kas īpašniekam radušies īpašuma atsavināšanas rezultātā un nav iekļaujami atlīdzības apmērā.
Papildus minētajiem zaudējumiem, īpašnieks tika iesniedzis īres līgumu, ko Komisija nodeva vērtēšanai un zaudējumu noteikšanai sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam SIA “Eiroeksperts”.
Komisija 2021. gada 6. oktobra sēdē izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Eiroeksperts” novērtējumu par Dzīvokļa īpašumu un konstatēja, ka īpašuma tirgus vērtība uz apsekošanas dienu (2021. gada 24. augusts) ir noteikta 1 900 euro un kompensējamie zaudējumi nav identificēti. SIA “Eiroeksperts” novērtējumā norādīja, ka īres līgums netiek izmantots vērtējamā objekta aprēķinā un kompensējamo zaudējumu noteikšanā, jo vērtētājs ir secinājis, ka dzīvoklis netiek apdzīvots, kā arī vērtētājam netika iesniegti pamatojoši dokumenti par objekta īres līguma maksājumiem.
Komisija secināja, ka nekustamais īpašums ir novērtēts un vērtējums sagatavots atbilstoši Komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam. Komisija piekrita SIA “Eiroeksperts” vērtējumam, ka īpašnieka pieteiktie zaudējumi no īres līguma netiek konstatēti un 2021. gada 6. oktobra sēdē aprēķināja atlīdzību par Dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Eiroeksperts” veikto novērtējumu, nosakot to 1 900 euro apmērā, kas sastāv no Dzīvokļa īpašuma tirgus vērtības.
Par atlīdzības apmēru Komisija informēja īpašnieku un aicināja izteikt savu viedokli par aprēķināto atlīdzību. 2021. gada 10. novembrī īpašnieks iesniedza iesniegumu, kurā skaidroja, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai.
Komisijas 2021. gada 25. novembrī atlīdzības izvērtēšanas sēdē piedalījās Dzīvokļa īpašuma īpašnieks un sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA "Eiroeksperts" pārstāvis Vilis Žuromskis, kas sniedza skaidrojumu īpašniekam uz viņa rakstiski un mutiski uzdotajiem jautājumiem un sniedza informāciju, kas pamatoja aprēķināto atlīdzību. Sēdē īpašnieks informēja Komisiju, ka līdz 2021. gada 3. decembrim sniegs atbildi, vai izmantos Noteikumos paredzēto iespēju un piesaistīs sevis izvēlētu sertificētu vērtētāju vērtējuma sagatavošanai.
2021. gada 3. decembra atbildes vēstulē īpašnieks atkārtoti paziņoja, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un pauda viedokli, ka gadījumā, ja viņš iesniegs savu vērtējumu, tad veidosies interešu konflikts, jo abi nekustamā īpašuma vērtējumi tiks iesniegti “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijā”, kuras valdes loceklis arī ir Vilis Žuromskis. Vēstulē īpašnieks lūdza veikt Centram atkārtotu vērtējumu un zaudējumu aprēķinu pie cita vērtētāja. Īpašnieks neizmantoja Noteikumu 30.punktā noteiktās tiesības iesniegt sava izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu vērtējumu.
Komisija 2021. gada 10. decembra slēgtā sēdē izvērtēja īpašnieka viedokli par nepieciešamību Centram veikt atkārtotu vērtējumu un zaudējumu aprēķinu pie cita vērtētāja un konstatēja, ka biedrības “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija” kompetence atsavināmo nekustamo īpašumu vērtējumu izskatīšanā un atzinuma sniegšanā ir nostiprināta Noteikumos. Komisijas 2021. gada 25. novembrī atlīdzības izvērtēšanas sēdē īpašniekam tika izskaidrota procesuālā kārtība alternatīva vērtējuma iesniegšanas gadījumā, ja īpašnieka iesniegtais nekustamā īpašuma vērtējums atšķirsies no SIA “Eiroeksperts” veiktā vērtējuma, tad abus vērtējumus iesniegs “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas” sertifikācijas birojā, kur tos vērtēs atsevišķa ekspertu komisija. Līdz ar to Komisija secināja, ka nav pamata apšaubīt biedrības “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija” kompetenci un neatkarīgumu atzinumu sniegšanā. Ņemot vērā, ka Komisija nesaskatīja SIA “Eiroeksperts” sagatavotā vērtējuma neatbilstību Likuma nosacījumiem un Komisijas noteiktajam darba uzdevumam, tai nebija pamata lūgt pasūtīt jaunu novērtējumu. Šādas tiesības ir paredzētas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam un īpašnieks ir ticis aicināts izmantot iespēju iesniegt savu vērtējumu vairākkārtīgi. Īpašnieks nav izmantojis savas tiesības iesniegt savu nekustamā īpašuma vērtējumu.
Komisija izskatīja arī īpašnieka 2021. gada 10. novembra iesniegumam pievienotos dokumentus par īres līgumu (vienošanos par grozījumiem, pārjaunojuma līgumu, bankas kontu izrakstus) un konstatēja, ka līgumslēdzējas puses vienojušās par īres līguma darbības apturēšanu no tā noslēgšanas brīža līdz 2021. gada 31. maijam, kas apliecina vērtētāja SIA “Eiroeksperts” secinājumu, ka dzīvoklis uz apskates datumu netika izmantots. Savukārt pēc minētā termiņa puses noslēgušas pārjaunojuma līgumu, ar kuru īpašnieka vietā iestājas cita persona, līdz ar to atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks konkrētajās nomas tiesiskajās attiecības vairs nav iznomātājs.
Par iesniegto konta izrakstu Komisija konstatēja, ka privātpersona ir veikusi pārskaitījumus uz īpašnieka kontu, maksājumi ir veikti, sākot ar 2021. gada jūlija mēnesi. Komisijas rīcībā nav informācijas par maksājumu veikšanas iemeslu un Komisija nevar konstatēt maksājumu nozīmi nekustamā īpašuma vērtēšanā. Tādējādi īpašnieka iesniegtie dokumenti nemaina darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam un nepierāda zaudējumu esamību un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Komisija pieņēma lēmumu apstiprināt atlīdzības apmēru par Dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, nosakot to 1 900 euro, atbilstoši SIA “Eiroeksperts” vērtējumam. Zaudējumus, kas būtu iekļaujami atlīdzībā, Komisija nekonstatēja.
Īpašnieks 2021. gada 10. novembra iesniegumā izteica priekšlikumu, ka taisnīgas atlīdzības panākšanai varētu piedāvāt īpašniekam citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. AM sniedza atbildi, ka nekustamā īpašuma īpašnieks un institūcija var vienoties par taisnīgas atlīdzības izmaksu citā formā tikai gadījumā, ja institūcija var nodrošināt taisnīgas atlīdzības saņemšanu citā formā. AM rīcībā nav līdzvērtīgu dzīvokļa īpašumu, kurus varētu piedāvāt īpašniekam atsavināmā dzīvokļa īpašuma kompensēšanai atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu 36.1. apakšpunktu, AM ar 2022. gada 1.februāra lēmumu Nr. 1/1-24.2/36 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra apstiprināšanu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Jaunatnes ielā 4-20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (kadastra Nr. 7868 900 0132)" ir apstiprinājusi Komisijas aprēķināto taisnīgas atlīdzības apmēru. AM lēmums 2022.gada 1.februārī tika nosūtīts īpašniekam. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa gaitā tika konstatēts, ka pēc AM lēmuma nosūtīšanas īpašniekam zemesgrāmatā ir veiktas izmaiņas.
2022.gada 8.februārī īpašuma tiesības uz Dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz citas fiziskas personas vārda, pamatojoties uz 2022.gada 10.janvāra pirkuma līgumu. Atsavināšanas procesa gaitā, mainoties atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam, institūcija turpina atsavināšanas procesu atbilstoši vispārīgajai Likumā noteiktajai kārtībai, iesaistot nekustamā īpašuma jauno īpašnieku, un institūcijai nav pienākuma atsavināšanas procesu sākt no sākuma, nosūtot jaunu Likuma 18.pantā minēto paziņojumu. Centrs ir nosūtījis jaunajam īpašniekam vēstuli ar informāciju, ka Dzīvokļa īpašums atrodas atsavināšanas procesā atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai. Jaunais īpašnieks nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā var īstenot Likuma 25. pantā un 27. pantā noteiktās tiesības.
Atbilstoši Noteikumu 2. punktam ar nekustamā īpašuma atsavināšanu bijušajiem īpašniekiem nodarītie kompensējamie zaudējumi (notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas, citi izdevumi), kas var rasties pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, tiks kompensēti to faktiskajā apmērā, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru.
Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ir tiesības apstrīdēt tiesā AM noteikto atlīdzības apmēru. Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par atsavināmā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, saskaņā ar Likuma 13. pantu tiks sagatavots likumprojekts par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. AM īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda AM personā. Ņemot vērā iepriekšminēto, AM ir izstrādājusi MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Jaunatnes ielā 4 - 20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā pirkšanu valsts aizsardzības vajadzībām”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamais īpašums ir izvēlēts atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 4. pantā noteiktajai kārtībai un 6. un 6.1 pantā noteikto uzdevumu un uzdevumu īstenošanas pasākumu nodrošināšanai.
Minētais nekustamais īpašums tiek atsavināts valsts aizsardzības vajadzībām –militārās bāzes drošības nodrošināšanai un karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Minētais nekustamais īpašums tiek atsavināts valsts aizsardzības vajadzībām –militārās bāzes drošības nodrošināšanai un karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rīkojuma projekta izstrādes procesā ir izmantoti dokumenti, kas satur fizisko personu datus. Datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko AM veic sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu MK rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai pilnvērtīgu sagatavošanu, izvērtētu nekustamā īpašuma atsavināšanas tiesisko pamatu, tā atbilstību normatīvajiem aktiem un dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības.
Fizisko personu datus saturošie dokumenti paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas pilnvērtīgu izvērtējumu.
Fizisko personu datus saturošie dokumenti paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas pilnvērtīgu izvērtējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi skar tiesību subjektu - fizisku personu, kura zaudē īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu pret taisnīgu atlīdzību.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekts tiks īstenots (nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām, īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz valsts vārda AM personā, nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam nodarīto kompensējamo zaudējumu segšana) no AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem budžeta programmai 33.00.00 “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi