Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Likuma 2. pantu valsts aizsardzības vajadzībām – militārās bāzes drošības nodrošināšanai un karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu – ir nepieciešams atsavināt  fiziskai personai piederošu nekustamo īpašumu Jaunatnes ielā 4 - 20 Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (kadastra Nr. 7868 900 0132) (turpmāk – Dzīvokļa īpašums) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
 
Dzīvojamā māja Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā atrodas tiešā Lūznavas militārās bāzes tuvumā. Lai paaugstinātu militārās bāzes drošību, samazinot iespēju novērot militāro objektu un tajā notiekošās darbības, kas ir būtiski priekšnoteikumi drošības apsvērumu kontekstā, un nodrošinātu karavīrus ar dzīvojamo telpu, ir nepieciešams atsavināt Dzīvokļa īpašumu.

Dzīvokļa īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, īpašuma tiesības bija nostiprinātas uz fiziskas personas (turpmāk - īpašnieks) vārda, Rēzeknes tiesas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 245-20. Dzīvokļa īpašumam Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti. Dzīvojamā māja Jaunatnes ielā 4, Lūznavā, Lūznavas pagastā atrodas uz valsts īpašumā AM valdījumā esošas zemes vienības (kadastra apzīmējums 7868 002 0527), īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000573080.
 
Saskaņā ar Likuma 18. pantu un MK 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Noteikumi) 13. punktu 2020. gada 26. oktobrī īpašniekam tika nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību.
2020. gada 25. novembrī tika saņemta īpašnieka vēstule, kurā norādīts, ka īpašnieks Dzīvokļa īpašuma atsavināšanai neiebilst un informē par sev vēlamo atsavināšanas vērtību, zaudējumiem, kā arī pievieno dokumentus saistībā ar Dzīvokļa īpašumu.
Īpašnieks atsavināšanas procesā tika pieteicis zaudējumus par Dzīvokļa īpašuma iegādi, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī iesniedza vairākus maksājuma uzdevumus, kas saistīti ar komunālajiem maksājumiem, remonta izdevumiem un dzīvokļa iegādes izdevumiem, iegādājoties dzīvokli izsolē :
 - dalības maksa par piedalīšanos dzīvokļa izsolē 20,00 euro;
      - bankas pārskaitījums 0,36 euro;
 - drošības nauda zvērinātam tiesu izpildītājam 94,00 euro;
      - bankas pārskaitījums 0,36 euro
 - izsolē nosolītā summa ar nodevām 3058,39 euro;
      - bankas pārskaitījums 0,36 euro;
 - ievešana nekustamā īpašuma valdījumā 157,30 euro;
      - bankas pārskaitījums 0,36 euro;
 - nekustamā īpašuma nodoklis 8,11 euro;
      - bankas pārskaitījums 0,36 euro;
 - SIA “Logi un durvis” 84,00 euro;
 - remontdarbi dzīvoklī Jaunatnes 4-20  420,00 euro;
 - dzīvokļa remontdarbi oktobrī 200,00 euro;
 - komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 13,58 euro;
 - komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 27,16 euro;
 - komunālie maksājumi “Maltas DzKSU” PSIA 21,94 euro;
 - vēstulē minēti izdevumi par iegādātiem materiāliem 560,34 euro.
Kopsummā 4666,63 euro.
 
Taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija), izvērtējot minētos zaudējumus, konstatēja, ka pieteiktie zaudējumi 4666,63 euro apmērā attiecas uz nekustamā īpašuma iegādi, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Likuma 20. un 22. panta pirmo daļu atlīdzībā iekļauj atlīdzību par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, Komisija nekonstatēja cēloņsakarību starp nekustamā īpašuma atsavināšanu un pieteikto zaudējumu rašanos. Tādējādi Komisija secināja, ka tie nav uzskatāmi par zaudējumiem, kas īpašniekam radušies īpašuma atsavināšanas rezultātā un nav iekļaujami atlīdzības apmērā.

Papildus minētajiem zaudējumiem, īpašnieks tika iesniedzis īres līgumu, ko Komisija nodeva vērtēšanai un zaudējumu noteikšanai sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam SIA “Eiroeksperts”.
 
Komisija 2021. gada 6. oktobra sēdē izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Eiroeksperts” novērtējumu par Dzīvokļa īpašumu un konstatēja, ka īpašuma tirgus vērtība uz apsekošanas dienu (2021. gada 24. augusts) ir noteikta 1 900 euro un kompensējamie zaudējumi nav identificēti. SIA “Eiroeksperts” novērtējumā norādīja, ka īres līgums netiek izmantots vērtējamā objekta aprēķinā un kompensējamo zaudējumu noteikšanā, jo vērtētājs ir secinājis, ka dzīvoklis netiek apdzīvots, kā arī vērtētājam netika iesniegti pamatojoši dokumenti par objekta īres līguma maksājumiem.
 
Komisija secināja, ka nekustamais īpašums ir novērtēts un vērtējums sagatavots atbilstoši Komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam. Komisija piekrita SIA “Eiroeksperts” vērtējumam, ka īpašnieka pieteiktie zaudējumi no īres līguma netiek konstatēti un 2021. gada 6. oktobra sēdē aprēķināja atlīdzību par Dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “Eiroeksperts” veikto novērtējumu, nosakot to 1 900 euro apmērā, kas sastāv no Dzīvokļa īpašuma tirgus vērtības.  
Par atlīdzības apmēru Komisija informēja īpašnieku un aicināja izteikt savu viedokli par aprēķināto atlīdzību. 2021. gada 10. novembrī īpašnieks iesniedza iesniegumu, kurā skaidroja, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai.  
Komisijas 2021. gada 25. novembrī atlīdzības izvērtēšanas sēdē piedalījās Dzīvokļa īpašuma īpašnieks un sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA "Eiroeksperts" pārstāvis Vilis Žuromskis, kas sniedza skaidrojumu īpašniekam uz viņa rakstiski un mutiski uzdotajiem jautājumiem un sniedza informāciju, kas pamatoja aprēķināto atlīdzību. Sēdē īpašnieks informēja Komisiju, ka līdz 2021. gada 3. decembrim sniegs atbildi, vai izmantos Noteikumos paredzēto iespēju un piesaistīs sevis izvēlētu sertificētu vērtētāju vērtējuma sagatavošanai.
 
2021. gada 3. decembra atbildes vēstulē īpašnieks atkārtoti paziņoja, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un pauda viedokli, ka gadījumā, ja viņš iesniegs savu vērtējumu, tad veidosies interešu konflikts, jo abi nekustamā īpašuma vērtējumi tiks iesniegti “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijā”, kuras valdes loceklis arī ir Vilis Žuromskis. Vēstulē īpašnieks lūdza veikt Centram atkārtotu vērtējumu un zaudējumu aprēķinu pie cita vērtētāja. Īpašnieks neizmantoja Noteikumu 30.punktā noteiktās tiesības iesniegt sava izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu vērtējumu.
 
Komisija 2021. gada 10. decembra slēgtā sēdē izvērtēja īpašnieka viedokli par nepieciešamību Centram veikt atkārtotu vērtējumu un zaudējumu aprēķinu pie cita vērtētāja un konstatēja, ka biedrības “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija” kompetence atsavināmo nekustamo īpašumu vērtējumu izskatīšanā un atzinuma sniegšanā ir nostiprināta Noteikumos. Komisijas 2021. gada 25. novembrī atlīdzības izvērtēšanas sēdē īpašniekam tika izskaidrota procesuālā kārtība alternatīva vērtējuma iesniegšanas gadījumā, ja īpašnieka iesniegtais nekustamā īpašuma vērtējums atšķirsies no SIA “Eiroeksperts” veiktā vērtējuma, tad abus vērtējumus iesniegs “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas” sertifikācijas birojā, kur tos vērtēs atsevišķa ekspertu komisija. Līdz ar to Komisija secināja, ka nav pamata apšaubīt biedrības “Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija” kompetenci un neatkarīgumu atzinumu sniegšanā. Ņemot vērā, ka Komisija nesaskatīja SIA “Eiroeksperts” sagatavotā vērtējuma neatbilstību Likuma nosacījumiem un Komisijas noteiktajam darba uzdevumam, tai nebija pamata lūgt pasūtīt jaunu novērtējumu. Šādas tiesības ir paredzētas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam un īpašnieks ir ticis aicināts izmantot iespēju iesniegt savu vērtējumu vairākkārtīgi. Īpašnieks nav izmantojis savas tiesības iesniegt savu nekustamā īpašuma vērtējumu.
Komisija izskatīja arī īpašnieka 2021. gada 10. novembra iesniegumam pievienotos dokumentus par īres līgumu (vienošanos par grozījumiem, pārjaunojuma līgumu, bankas kontu izrakstus) un konstatēja, ka līgumslēdzējas puses vienojušās par īres līguma darbības apturēšanu no tā noslēgšanas brīža līdz 2021. gada 31. maijam, kas apliecina vērtētāja SIA “Eiroeksperts” secinājumu, ka dzīvoklis uz apskates datumu netika izmantots.  Savukārt pēc minētā termiņa puses noslēgušas pārjaunojuma līgumu, ar kuru īpašnieka vietā iestājas cita persona, līdz ar to atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks konkrētajās nomas tiesiskajās attiecības vairs nav iznomātājs.
Par iesniegto konta izrakstu Komisija konstatēja, ka privātpersona ir veikusi pārskaitījumus uz īpašnieka kontu, maksājumi ir veikti, sākot ar 2021. gada jūlija mēnesi. Komisijas rīcībā nav informācijas par maksājumu veikšanas iemeslu un Komisija nevar konstatēt maksājumu nozīmi nekustamā īpašuma vērtēšanā. Tādējādi īpašnieka iesniegtie dokumenti nemaina darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam un nepierāda zaudējumu esamību un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Komisija pieņēma lēmumu apstiprināt atlīdzības apmēru par Dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, nosakot to 1 900 euro, atbilstoši SIA “Eiroeksperts” vērtējumam. Zaudējumus, kas būtu iekļaujami atlīdzībā, Komisija nekonstatēja.
 
Īpašnieks 2021. gada 10. novembra iesniegumā izteica priekšlikumu, ka taisnīgas atlīdzības panākšanai varētu piedāvāt īpašniekam citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. AM sniedza atbildi, ka nekustamā īpašuma īpašnieks un institūcija var vienoties par taisnīgas atlīdzības izmaksu citā formā tikai gadījumā, ja institūcija var nodrošināt taisnīgas atlīdzības saņemšanu citā formā. AM rīcībā nav līdzvērtīgu dzīvokļa īpašumu, kurus varētu piedāvāt īpašniekam atsavināmā dzīvokļa īpašuma kompensēšanai atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.
 
 Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu 36.1. apakšpunktu, AM ar 2022. gada 1.februāra lēmumu Nr. 1/1-24.2/36 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra apstiprināšanu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Jaunatnes ielā 4-20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā (kadastra Nr. 7868 900 0132)" ir apstiprinājusi Komisijas aprēķināto taisnīgas atlīdzības apmēru. AM lēmums 2022.gada 1.februārī tika nosūtīts īpašniekam. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa gaitā tika konstatēts, ka pēc AM lēmuma nosūtīšanas īpašniekam zemesgrāmatā ir veiktas izmaiņas.
2022.gada 8.februārī īpašuma tiesības uz Dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz citas fiziskas personas vārda, pamatojoties uz 2022.gada 10.janvāra pirkuma līgumu. Atsavināšanas procesa gaitā, mainoties atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam, institūcija turpina atsavināšanas procesu atbilstoši vispārīgajai Likumā  noteiktajai kārtībai, iesaistot nekustamā īpašuma jauno īpašnieku, un institūcijai nav pienākuma atsavināšanas procesu sākt no sākuma, nosūtot jaunu Likuma 18.pantā minēto paziņojumu. Centrs ir nosūtījis jaunajam īpašniekam vēstuli ar informāciju, ka Dzīvokļa īpašums atrodas atsavināšanas procesā atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai. Jaunais īpašnieks nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā var īstenot Likuma 25. pantā un 27. pantā noteiktās tiesības.

Atbilstoši Noteikumu 2. punktam ar nekustamā īpašuma atsavināšanu bijušajiem īpašniekiem nodarītie kompensējamie zaudējumi (notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas, citi izdevumi), kas var rasties pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, tiks kompensēti to faktiskajā apmērā, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru. 
Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ir tiesības apstrīdēt tiesā AM noteikto atlīdzības apmēru. Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par atsavināmā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, saskaņā ar Likuma 13. pantu tiks sagatavots likumprojekts par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. AM īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda AM personā. Ņemot vērā iepriekšminēto, AM ir izstrādājusi MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Jaunatnes ielā 4 - 20, Lūznavā, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā pirkšanu valsts aizsardzības vajadzībām”.