Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu ERAF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Ievērojot iepriekš minēto, Programmā tika izveidots Pasākums, lai veicinātu iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veikto investīciju secīgu turpināšanu un vienlaicīgi fokusēšanu uz jauniem, aizvien augstākiem mērķiem ūdenssaimniecības jomā, tādējādi sekmējot Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam identificēto prioritāro rīcību izpildi, kā arī nodrošinātu praktisku NAI atbilstību augstākām notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes prasībām. Sekojoši, būtiski ir veicināt ieguldījumus tur, kur tas ir visnepieciešamāk normatīvo aktu prasību izpildei tuvāko 10 – 15 gadu laikā. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma atlases kārtas ietvaros ieguldījumi tiek veikti aglomerācijās, kuru CE ir lielāks par 10 000, bet nepārsniedz 100 000 un, lai būtu iespējams atbalstīt pēc iespējas lielāku projektu iesniedzēju skaitu, tiek noteikts, ka vienas aglomerācijas robežās īstenotam projektam minimālais attiecināmo izmaksu apjoms nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), bet maksimālais ERAF finansējums ir 3 500 000 euro.

2023. g. veiktajā izvērtējumā “Atbalsts nacionālās pozīcijas sagatavošanai par priekšlikumu grozījumiem ES Komunālo notekūdeņu direktīvā un ES ūdeņu jomas direktīvās par vides kvalitātes normatīviem” [1] uzsvērta nepieciešamība aglomerācijām ar CE 1000 – 2000 primāri izvērtēt pieslēgšanās un notekūdeņu novadīšanu uz citām, lielākām NAI, ņemot vērā vides aspektus, t.i., stingrākas prasības notekūdeņu attīrīšanai lielākas jaudas NAI. Aglomerācijām ar CE mazāku kā 10 000 stingrākas prasības Komunālo notekūdeņu direktīvas atjaunotā redakcija attiecībā uz slāpekļa un fosfora piesārņojuma samazināšanu neparedz. Tādējādi, lai šī ES fondu plānošanas perioda ietvarā (laikā, kad pieejami attiecīgie ES fondu līdzekļi) sekmētu atjaunināto Komunālo notekūdeņu direktīvas prasību izpildi aglomerāciju grupā, kurā tuvāko 10 – 15 gadu laikā paredzētas stingrākas prasības un kurā veicamie ieguldījumi ir iepriekš identificēti SAM 2.2.1. investīciju priekšnosacījuma dokumentā – Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam, tika lemts par atlases kārtas finansējuma saņēmēju loku aglomerācijās no 10 000 līdz 100 000 CE.

Pasākuma atlases kārtā īstenojamās darbības tieši sekmēs Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (turpmāk – ESSBJR) stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu – uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un samazinot barības vielu satura koncentrāciju attīrītajos notekūdeņos (tai skaitā sekmējot atjaunināto Komunālo notekūdeņu direktīvas prasību izpildi), tiek samazināta barības elementu (slāpekļa un fosfora) nonākšana no punktveida piesārņojuma avotiem virszemes ūdeņos un attiecīgi arī Baltijas jūrā (“Nutri” politikas plānošanas virziena 2. darbība “Samazināt barības vielu emisijas no apdzīvotām vietām un citiem punktveida avotiem”).

Ņemot vērā sadaļā “Pašreizējā situācija” minēto par Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024. – 2027. gadam (tas nav apstiprināts atlases kārtas nosacījumu izstrādes laikā), Pasākuma atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas notekūdeņu dūņu apstrādes darbības (darbības ir saistītas ar NAI darbības procesiem, bet neietver dūņu pārstrādes darbības). Dūņu pārstrādes darbībām atbalsts paredzēts specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.3. pasākuma “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” ietvaros pēc Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024. – 2027. gadam apstiprināšanas.

Notekūdeņu dūņu apstrāde ir jebkāda veida manipulācijas ar notekūdeņu dūņām, kas principiāli neizmaina to struktūru un nerada lietderīgi izmantojamu produktu. Dūņu apstrāde ietver arī jebkāda veida dūņu atūdeņošanu vai mehānisku iebiezināšanu.

Notekūdeņu dūņu pārstrāde ir manipulācijas ar dūņām, kas izmaina to struktūru un ļauj iegūt produktu, kuru iespējams lietderīgi izmantot. Dūņu pārstrāde ietver raudzēšanu biogāzes iegūšanai, kompostēšanu, auksto fermentāciju un dedzināšanu. Pārstrāde ietver arī tehnoloģijas, kas Latvijā pagaidām netiek pielietotas (pirolīze, u.c.). Pasākumā šādām darbībām atbalsts netiek sniegts.

Minimālais attiecināmo izmaksu apjoms noteikts, orientējoši balstoties uz pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos Noteikumu projekta izstrādes laikā iekļautajiem projektiem, kuros paredzētās darbības atbilstu atlases kārtā atbalstāmajām darbībām, kā arī ņemot vērā to, ka īstenojamo darbību loks ir tehnisks, saistāms ar specializētu iekārtu iegādi un tās var būtiski atšķirties katrai NAI. Atbalstāmās darbības ir iespējams kombinēt savā starpā.

Noteikumu projektā tiek lietots termins “cilvēkekvivalents” (CE). Atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 31. punktam CE izteikto piesārņojuma daudzumu aprēķina, pamatojoties uz maksimālo nedēļas vidējo piesārņojuma daudzumu, kas komunālo NAI nonāk gada laikā. CE viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60g O₂ dienā.

Atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami Programmas uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstīti vismaz 15 uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi);
- rezultāta rādītājs – 713 510 iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte. Ņemot vērā rezultāta rādītāja bāzes vērtību 656 710 iedzīvotāji, īstenojot atlases kārtu, rādītājam no bāzes vērtības jāpalielinās par 56 800 iedzīvotājiem.
Projekta rezultāta rādītāja vērtību aprēķina, izmantojot finansējuma saņēmēja datus par centralizētajai notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu aglomerācijā, kurā īsteno projektu. Papildus aprēķinā izvirzīts nosacījums, ka rezultāta rādītāja vērtība aglomerācijā nepārsniedz konkrētajā aglomerācijā centralizētajai notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju skaitu, novēršot rādītāja dubultās uzskaites iespējamību. Rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, bet tā sasniegšanu pārbauda noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā (atkārtoti pārrēķinot), ņemot vērā demogrāfiskās ietekmes aspektus. Netiek samazināts atbalsta finansējuma apjoms, ja demogrāfisko izmaiņu dēļ, ko apstiprina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par aglomerācijā reģistrēto un deklarēto iedzīvotāju skaitu, aglomerācijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā un attiecīgi samazinās arī centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmēju skaits.  Finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz detalizētu izvērtējumu un pamato iedzīvotāju skaita samazinājuma saistību ar faktisko centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmēju skaita samazinājumu. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī. Rezultāta rādītāju nepiemēro tiem projektiem, kuros paredzētas tikai notekūdeņu dūņu apstrādes darbības.
 
Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim, kā arī nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga sadarbības iestāde – veicot projekta pēcuzraudzību piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

Kopumā Pasākuma ietvaros plānotais ERAF finansējums ir 74 160 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 22 600 084 euro, kuru plānots izmantot Pasākuma otrajā atlases kārtā). Savukārt Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 79 322 945 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 51 559 916 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 27 763 029 euro.

Visas Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” noteiktajiem intervences kodiem – 064 “Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, atkalizmantošana, noplūdes mazināšana)” un 069 “Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi”. Intervences koda koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 40%, koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%.

Atlases kārtas ietvaros ERAF finansējuma atbalsta likme ir līdz 65%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir  noteikts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju. Atbalsta intensitāte attiecināmo izmaksu kopsummai līdz 65% no kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta, ņemot vērā iepriekš minētos jau veiktos būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos gados un sākotnēji plānoto, ka atbalsts tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā.

Pasākuma ietvaros ir paredzēts elastības finansējums, kas var tikt piešķirts pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu no 2026. gada 1. janvāra. Pasākumam paredzētais elastības finansējuma ERAF apmērs ir 22 600 084 euro. To plānots izlietot pasākuma otrajai atlases kārtai - Rīgas aglomerācijā (CE > 100 000) īstenojamam projektam tai skaitā atjaunināto Komunālo notekūdeņu direktīvas prasību ieviešanas sekmēšanai, ievērojot, ka aglomerācijām ar CE > 100 000 atjauninātajā Komunālo notekūdeņu direktīvas redakcijā tiek paredzētas būtiski stingrākas notekūdeņu attīrīšanas prasības (iekļaujot stingrākas trešās pakāpes attīrīšanas prasības, integrēto plānu komunālo notekūdeņu pārvaldībai izstrādi, ceturtās pakāpes attīrīšanas nodrošināšanu u.c.). Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja programmas grozījumu rezultātā tiek samazināts pasākumam pieejamais elastības finansējuma ERAF apmērs, tiek palielināts atlases kārtai pieejamais ERAF finansējums un attiecīgi arī privātais līdzfinansējums (stājas spēkā Noteikumu projekta 9. punkts par palielinātu finansējuma apjomu atlases kārtā). Šajā gadījumā elastības finansējuma ERAF apmērs 22 309 636 euro tiek izmantots otrajai atlases kārtai. Gadījumā, ja pirmā atlases kārta tiek izsludināta par Noteikumu projekta 8. punktā minēto finansējuma apjomu, pieejamo finansējuma apjomu iespējams precizēt (ja stājas spēkā atbilstošie programmas grozījumi), veicot grozījumus atlases nolikumā. Tā kā programmas grozījumi ir paredzēti 2024. gada pirmajā pusē, tad nav riska, ka tas nelabvēlīgi varētu ietekmēt projekta iesniedzējus, jo projekta atlase ir paredzēta vismaz 3 mēnešu garumā vai vairāk. Gadījumā, ja starp projektu iesniegumu izvērtēšanu un apstiprināšanu (vai apstiprināšanu ar nosacījumu) notiks atlases kārtā pieejamā finansējuma maiņa (tā palielināšana), tiks veikti grozījumi atlases nolikumā un, ievērojot projektu iesniegumu rindošanu pēc kvalitātes punktos iegūtā skaita atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, būs iespējams apstiprināt (vai apstiprināt ar nosacījumu) vairāk projektus.

Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.

[1] Pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma


Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt kapitālsabiedrība – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Projekta iesniedzējam ir jābūt noslēgtam pakalpojuma līgumam ar pašvaldību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Vienas aglomerācijas ar CE 10 000 – 100 000 ietvaros atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.

Pasākuma atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas darbības:
- NAI jaudas palielināšanai, ja aglomerācijas, kurā tiek veikts projekts, iedzīvotāju skaits ir palielinājies vai centralizētās kanalizācijas sistēmas lietotāju skaits ir palielinājies (atbilstoši Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. - 2027. gadam sniegtajam izvērtējumam, kas veikts, balstoties uz iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veiktajiem ieguldījumiem ūdenssaimniecības jomā);
- attīrīto notekūdeņu izvada atjaunošana, izbūve vai pārbūve, ja tiek pamatota vides piesārņojuma vai tā riska mazināšana;
- NAI attīrīšanas efektivitātes uzlabošana, samazinot vidē novadāmā piesārņojuma apjomu;
- notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu izveide vai to darbības uzlabošana, pamatojot SEG emisiju samazinājumu.

Projektā atbalstāmās darbības atbilst Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānam 2021. – 2027. gadam vai Upju baseinu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānam 2021. – 2027. gadam. Projekta iesniegumā ir pamatots, kā projekta darbības atbilst prioritārajam investīciju virzienam Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam vai attīrīto notekūdeņu izvada izbūves, pārbūves vai atjaunošanas gadījumā sniegts pamatojums, kuram no projekta iesniegumā norādītajai aglomerācijai atbilstošajam Upju baseinu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānam 2021. – 2027. gadam un tajā izvirzītajiem īstenojamiem pasākumiem atbilst projektā plānotās darbības.

Ar darbībām NAI attīrīšanas efektivitātes uzlabošanai saprotamas tādas darbības, kas nepalielina NAI hidraulisko jaudu, bet nodrošina augstāku notekūdeņu attīrīšanas pakāpi (piemēram, slāpekļa un fosfora attīrīšana). Efektivitātes uzlabošanas darbības neiekļauj NAI ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

Pasākuma atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Projekta iesniegumā iekļaujama vismaz viena vispārīgā horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, t.i., attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai (kas pamatā paredzētas kā iekārtu, mehānismu un inženiertehnisko risinājumu iegāde, uzstādīšana), kā arī saistītās nepieciešamās darbības šo procesu nodrošināšanai, projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas (izmaksu un ieguvumu analīzes, SEG emisiju ietaupījuma aprēķina izmaksas), aizvietojamo iekārtu demontāžas izmaksas, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai, piemēram, zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu). Normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās izmaksas (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums vai grozījumu sagatavošana piesārņojošās darbības atļaujā) jāsedz finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem, ņemot vērā, ka ar atlases kārtā pieejamo finansējumu nepieciešams īstenot pēc iespējas vairāk praktisku darbību notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tamdēļ Noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, iekārtu pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzību. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto ERAF finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums).

Nav attiecināmas tādas izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata, kā arī:
- centralizētās kanalizācijas tīklu sistēmas pārbūve vai atjaunošana;
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvēm, kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir pieņemtas ekspluatācijā, vai izmaksas par precēm, par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par ES fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
- jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
- esošo tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;
- jebkādas būvdarbu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanas izmaksas NAI un ar to saistītajā infrastruktūrā, kas tiešā veidā nav saistītas ar atbalstāmo iekārtu ierīkošanu, izbūvi un uzstādīšanu;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

Ja atlases kārtas ietvaros nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.

Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra un, ja projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tai skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no ES vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un veidnes aizpildīšanas Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas.

Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar  pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ir noteikts procentuāls ierobežojums, lai nodrošinātu, ka Pasākuma ietvaros, kurā ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz Pasākuma pamatmērķa – notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošanas praktisku realizāciju.

Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā atlases kārtas ietvaros paredzēto izmaksu dažādību, nepieciešamie ieguldījumi un to apjomi konkrētā aglomerācijā un līdz ar to arī projektā var būtiski atšķirties atbilstoši katra sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja NAI tehniskajam stāvoklim, jaudai, nepieciešamajiem uzlabojumiem, tehnoloģiskajām iespējām un šķēršļiem. Jāņem vērā, ka vienkāršoto izmaksu piemērošana nebūtu efektīva no administratīvā viedokļa, jo nav pieejamu datu no iepriekšējā plānošanas perioda par līdzvērtīgas aktivitātes ietvaros veiktiem iekārtu iepirkumiem, jo 2014. – 2020. gada plānošanas periodā uzsvars ūdenssaimniecības jomas investīcijās tika likts uz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu paplašināšanu un iedzīvotāju pieslēgšanu tai. Tāpat laika gaitā, uzkrājot datus par notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamo iekārtu izmaksām, tiks atkārtoti izvērtēta iespēja piemērot vienkāršotās izmaksas Pasākuma ietvaros.

Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmi ir arī neparedzētie izdevumi līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienlaikus  tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs. Neparedzētos izdevumus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Ņemot vērā, ka Pasākuma atlases kārtas ietvaros tiks veiktas arī būvniecības darbības, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10% apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Projekta īstenošanas vieta ir NAI teritorija, kā arī darbības var veikt teritorijā, kas funkcionāli ir saistīta ar NAI – piemēram, NAI piegulošajā zemesgabalā, kurā tiek veiktas notekūdeņu dūņu apstrādes darbības. Tikai gadījumā, ja nepieciešama attīrīto notekūdeņu izvada izbūve, pārbūve vai atjaunošana, darbības ir iespējams veikt zemesgabalos, uz kuriem ir nodibināts apgrūtinājums par labu finansējuma saņēmējam. Darbības var veikt projekta iesniedzēja īpašumā esošos zemesgabalos, kas atrodas NAI piegulošajā zemesgabalā vai zemesgabalā, kurš robežojas ar piegulošo zemesgabalu.
Ja projektā tiek veikta tikai iekārtu uzstādīšana bez būvniecības (uz būvdarbu līguma pamata), tāpat attiecināmas iepriekš minētās īpašumtiesību prasības. Izņēmuma gadījumā, ja nekustamais īpašums, kurā plānots īstenot PI minētās darbības (bez būvniecības uz būvdarbu līguma pamata), atrodas brīvostas teritorijā, projekta iesniedzējam jābūt spēkā esošam nekustamā īpašuma apbūves tiesības vai nomas līgumam, kura darbība nav īsāka par projekta dzīves ciklu, nodrošinot to līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam. Ja PI pievienoto līgumu darbības termiņš ir īsāks par projekta dzīves ciklu, tiek iesniegts apliecinājums par minēto prasību izpildi līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
Nav atbalstāmas darbības zemesgabalos, kas neatrodas iepriekš minētajās teritorijās un kuros esošās infrastruktūras funkcijas ir nodrošināt notekūdeņu savākšanu (t.sk. novadīšanu līdz NAI) aglomerācijā.  

Demarkācija ar Programmas 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.6. pasākumu “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” (turpmāk – 2.1.1.6. pasākums) tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākuma atlases kārtā netiks atbalstītas NAI ēku energoefektivitātes paaugstināšanas darbības un atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu uzstādīšana, kas paredzēta 2.1.1.6. pasākumā.

Demarkācija ar Programmas 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.3. pasākumu “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” (turpmāk – 2.2.2.3. pasākums) tiks nodrošināta, ņemot vērā to, ka 2.2.2.3. pasākumā tiks atbalstītas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveides vai atjaunošanas darbības, bet Pasākuma atlases kārtā paredzēts atbalsts tikai notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtām.  

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no  projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.

Finansējuma saņēmējs, kas ir kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 37. punkta nosacījumiem.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Citi

Pasākuma atlases kārtā iekļauti horizontālā principa “Klimatdrošināšana” specifiskie atbilstības kritēriji, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi un veikt SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu, ja tiek veidota notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūra, ņemot vērā, ka atlases kārtai ir tieša ietekme uz šo horizontālo principu. Pasākuma atlases kārtai ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (attiecīgi ir noteikts specifiskais atbilstības kritērijs, ka projektā ir iekļautas darbības (ja attiecināms), kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu), taču nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Attiecībā uz projektu ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos un to piemērošanas metodikā sniegtajam skaidrojumam, piemēram, par projekta ietekmi uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” – uzkrāj datus par SEG emisiju ietaupījumu (ja attiecināms) un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms), bet attiecībā uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā" - uzkrāj datus par ar projekta īstenošanu sasniegto enerģijas ietaupījumu (ja attiecināms).

Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris) [1], Noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku SEG emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Plānotās darbības iekļauj SEG emisiju samazinājumu, attīrīto notekūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kas sekmētu ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti un piesārņojuma mazināšanos.

Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta Pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms). Projekta iesniegšanas brīdī var nebūt pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums. Tādā gadījumā līgumā par projekta īstenošanu iekļauj nosacījumu, ka novērtējums vai izvērtējums jāpabeidz līdz projektā paredzētās darbības uzsākšanai (ja attiecināms), informējot sadarbības iestādi tiklīdz novērtējums vai sākotnējais izvērtējums ir pabeigts, kas ļauj īstenot projektā plānotās darbības.

Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt  ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
 
[1] Pieejams: https://www.anpal.gov.it/documents/552016/1098881/06_EGESIF_21-0025-00_DNSH_expl_note.pdf/23bd2ac2-a422-a570-599e-e976c7eb33d5?t=1634727397571