Anotācija (ex-ante)

Muzeja rīcībā ir vērtīgi publiskie resursi, kā ēkas – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – un bagātīgs nacionālas nozīmes mākslas darbu krājums. Lai arī saskaņā ar Muzeju likuma 7.panta pirmo daļu muzeja darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu, tomēr viens no muzeja uzdevumiem ir efektīvi saimniekot ar tā rīcībā esošajiem resursiem un gūt pašu ieņēmumus. Saskaņā ar Muzeju likuma 14.panta otro daļu līdzekļus, kas tiek iegūti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, izmanto muzeja darbības attīstībai un ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.

Pašu ieņēmumi ir būtiska muzeja budžeta daļa. Muzeja finanšu plānā ik gadu tiek plānoti ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 720 000 euro apmērā. 2023.gadā muzejam izdevās nedaudz pārpildīt pašu ieņēmumu plānu, saņemot pašu  ieņēmumus kopā 774 716 euro apmērā. 90 % no pašu ieņēmumu apjoma muzejs gūst no pamatdarbības aktivitātēm – ieejas biļešu tirdzniecības muzeja ekspozīciju, izstāžu, pasākumu, nodarbību un lekciju apmeklētājiem (2023.gadā – 700 883 euro). 4,6 % no muzeja pašu ieņēmumu apjoma tiek iekasēta par muzeja konferenču zāļu un citu telpu nomu dažādu publiskā un privātā sektora organizētu pasākumu norisei, kā arī izmantošanai filmēšanai (2023.gadā – ap 30 telpu nomas un izmantošanas līgumiem kopā visās muzeja struktūrvienībās, kopējie ieņēmumi 35 729 euro), kuru piedāvāšanas iespējas ir ierobežotas un pakārtotas muzeja pamatdarbībai. Muzeja vēsturiskie interjeri – piemēram, galvenās ēkas marmora kāpnes – regulāri tiek izmantoti privātu fotosesiju organizēšanai. Piemēram, 2023.gadā galvenajā ēkā reģistrētas 182 fotosesijas par kopējo pašu ieņēmumu summu 6 660 euro. Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu reproducēšana vai deponēšana ar muzeja pamatdarbību nesaistītiem mērķiem, kā arī muzeja izdoto publikāciju tirdzniecība 2023.gadā sastādīja 3,2 % jeb 25 240 euro no kopējā pašu ieņēmumu apjoma.

Lielākā pašu ieņēmumu daļa (ap 70 %) tiek iegūta muzeja galvenajā ēkā, kas šobrīd ir arī viens no vislabāk apmeklētajiem muzejiem Latvijā (296 089 apmeklējumi 2023.gadā, bet visās muzeja struktūrvienības kopā – 440 298 apmeklējumi).

Muzeju pastāvīgās ekspozīcijas tiek sagatavotas uz vairākiem gadiem un pārsvarā piesaista Rīgas viesu, tūristu un skolēnu grupu mērķauditoriju. Regulārie muzeja apmeklētāji vairāk ir ieinteresēti muzeja mainīgo izstāžu piedāvājumā. Muzeju lielajās izstāžu zālēs (400-700 m² platībā) katru gadu tiek piedāvātas 3-4 jaunas, vērienīgas izstādes. To sagatavošanā parasti tiek ieguldīts liels pētnieciskais, organizatoriskais un mākslinieciskais darbs. Visbiežāk to iekārtošanai tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji, tām tiek veidotas arī plašas pavadošās programmas. 2023.gadā visās muzeja struktūrvienībās bija skatāma 31 izstāde, tajā skaitā atklātas 25 jaunas izstādes.

Muzeja struktūrvienībās tiek piedāvāts un regulāri aktualizēts plašs izglītojošo programmu klāsts visām vecumu grupām (nodarbības, lekcijas, tematiskie pasākumi), kas tiek sagatavotas un piedāvātas saskaņā ar muzeja darba plānu. Piemēram, 2023.gadā muzeja struktūrvienību auditorijai tika piedāvātas 48 nosaukumu nodarbības klātienē un 10 nosaukumu nodarbības tiešsaistē, kā arī 31 nosaukuma ekskursijas. Tās ir izstrādātas gan uz pastāvīgo ekspozīciju, gan muzeja krājuma, gan mainīgo izstāžu bāzes. Lekcijas un pasākumi tiek plānoti un piedāvāti pārsvarā saistībā ar aktuālo izstāžu piedāvājumu. Atbilstoši izglītojošās programmas mērķiem un specifikai, to norise var būt noteikta gan ar iepriekšēju pieteikšanos, gan bez pieteikšanās, tās var notikt gan attālināti, gan hibrīdformātā, gan klātienē kādā no muzeja struktūrvienībām.

Visas muzeja struktūrvienības sekmīgi piedalās arī valsts kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” – 2023.gadā muzeju apmeklēja 34 738 izglītojamie grupās. 2023.gadā visās muzeja struktūrvienībās tika novadītas kopā 888 ekskursijas, notikuši 173 tematiskie pasākumi, 34 lekcijas, kā arī 654 muzeja izglītojošo nodarbību norises ar 12 061 dalībniekiem.

2017.gadā, iedvesmojoties no starptautiskās muzeju prakses labākajiem paraugiem, muzejā tika izveidota jauna eksperimentāla, uz auditorijas līdzdalību vērsta programma jauniešiem no 15 gadu vecuma “Mākslas muzeju Jauniešu klubs”. Septiņu gadu laikā programmas dalībnieki ir kļuvuši par neatņemamu muzeja iekšējo procesu sastāvdaļu. No vienas puses, jauniešiem tiek sniegtas iespējas paplašināt savu redzesloku mākslas un kultūras jomā, no otras puses – muzejs gūst nepastarpinātu vērtējumu un ierosmes uz jauniešu auditoriju vērstajām izstāžu, pasākumu, programmu vai komunikācijas projektu iecerēm.

Mākslas muzeju Brīvprātīgā darba programma darbojas kopš 2009.gada, un katru gadu programmā darbojas aptuveni 20-30 dažādu paaudžu un profesiju brīvprātīgie, kas muzeja vajadzībām nostrādā pat vairāk nekā 1000 stundas gadā. Brīvprātīgie palīgi pēc nepieciešamības veic nelielus darbus, asistējot dažādu pasākumu un radošo nodarbību norisē, palīdzot muzeja krājuma darbā vai izstāžu organizēšanā, iesaistoties materiālu tulkošanā, fotografējot muzeja norises un veicot citus līdzvērtīgus pienākumus.

Īpaša politika muzejā tiek īstenota attiecībā uz ģimeņu apmeklējumiem ar bērniem. Muzeju vide ir piekļūstama apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem. Lielu sabiedrības atzinību pēdējos gados guvušas gan speciāli bērnu auditorijai veidotās izstādes (piemēram, “Zaļš un vēl zaļāks”), mainīgo izstāžu izglītojošais piedāvājums jaunākajiem apmeklētājiem (piemēram, “Atklāj mākslinieku Džo”), kā arī ģimenēm ar bērniem nodrošinātais pastāvīgais piedāvājums muzeju ekspozīcijās (piemēram, Ģimenes soma, “Dizaina studija bērniem”). Īpašs piedāvājums sistemātiski tiek veidots arī senioriem (piemēram, “Sudraba senioru pēcpusdienas”), cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem (ekskursiju cikls ar zīmju valodas tulku) u.t.t. Muzeja pakalpojumi kopumā tiek vērsti uz sabiedrības vajadzībām, pēc iespējas pielāgoti dažādu sabiedrības grupu un individuālajām vēlmēm.

Veidojot īpašu saikni ar muzeja auditorijas daļu, kura muzejus apmeklē bieži, muzejā tiek piedāvāta gada biļete visu muzeja struktūrvienību apmeklējumam viena kalendārā gada laikā no biļetes iegādes brīža. Muzeju kasēs 2023.gadā tika pārdotas 505 gada biļetes par kopējo summu 21 950 euro. Muzejs nākotnē vēlas vēl mērķtiecīgāk popularizēt gada biļetes priekšrocības un palielināt lojālo apmeklētāju loku. Tādēļ arī turpmāk gada biļetei būtu jāpiedāvā ekonomiski izdevīgākas cenas ilgtermiņā, salīdzinot ar atsevišķām biļetēm katram apmeklējumam.

Ir konstatēts arī citu muzeju un citu brīvā laika pavadīšanas pakalpojumu ieejas biļešu cenu kāpums. Ņemot vērā to, ka muzejs un tā struktūrvienības ir viens no Baltijas mēroga kultūras tūrisma galamērķiem, konkurētspējas uzturēšanas nolūkos cenas ir vēlams samērot ar līdzīgām organizācijām tuvākajā ģeogrāfiskajā reģionā. Piemēram, Igaunijas Mākslas muzeja struktūrvienībā Mākslas muzejā KUMU, Tallinā, ieejas biļete vienam pieaugušajam ir 14 euro, Kadrigoras mākslas muzejā 12 euro, Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā 8 euro, bet Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā, Viļņā, 8 euro, Radivilu pils mākslas muzejā 6 euro un Lietišķās mākslas un dizaina muzejā 6 euro.

Ir konstatēts, ka atsevišķu muzeja pakalpojumu cenas ir pārāk zemas (arī salīdzinājumā ar citu līdzīgu tirgū esošu piedāvātāju cenām), bet pieprasījums ir stabils un augošs – šādiem pakalpojumiem lietderīgi ir cenas paaugstināt. Tas attiecas, piemēram, uz privāto fotosesiju un filmēšanas pakalpojumiem muzeja interjeros un ekspozīcijās, kā arī uz muzeja krājuma priekšmetu reproducēšanu un deponēšanu ar muzeja pamatdarbību nesaistītiem mērķiem. Turklāt izvērtējot pieprasījumu pēc atsevišķiem muzeja pakalpojumiem 2016.-2023.gada periodā, konstatēts, ka nepieciešams elastīgi reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu pēc pasūtītāja individuāla pieprasījuma, piedāvājot pakalpojumus, kuru izmaksas ir mainīgas un atkarīgas no pakalpojuma sniegšanas faktiskajām tiešajām un netiešajām izmaksām.

2016.-2023.gada periodā ir notikušas izmaiņas apmeklētājiem pieejamās muzeja infrastruktūras apjomā – no 2020.gada rudens apmeklētājiem ir pieejama muzeja veidotā Antīko un renesanses tēlniecības nolējumu atklātā krājuma ekspozīcija jaunajā Muzeju krātuvē, Rīgā, Pulka ielā 8, savukārt 2020.gada 24.februārī uz rekonstrukcijas laiku tika slēgta muzeja izstāžu zāle Rīgā, “Arsenāls”. Saistībā ar muzeja krājuma pārvākšanu uz Muzeju krātuvi, Rīgā, Pulka ielā 8, kā arī restorāna darbības pārtraukšanu Mākslas muzejā “Rīgas Birža” īrei ir pieejamas jaunas telpas – greznās Šāra un Kavicela zāles Mākslas muzeja “Rīgas Birža” ēkas pagrabstāvā un 19.gs. stilā iekārtotais Portretu salons 3.stāvā.

Ir pieaugušas publiskā un privātā sektora sniegto pakalpojumu un preču cenas, kas būtiski ietekmē muzeja fiksētās un mainīgās izmaksas, lai nodrošinātu pakalpojumus muzeja apmeklētajiem un citiem lietotājiem. Tāpat ir pieaugušas muzeja darbinieku algas, kā arī ārštata darbinieku atlīdzības, kas atstāj tiešu ietekmi uz muzeja pakalpojumu gala cenu. Attiecīgi ir pieauguši visi izdevumi, kas saistīti ar muzeja uzturēšanu, muzeja pakalpojumu sagatavošanu, izplatīšanu un nodošanu auditorijai. Lai turpinātu efektīvu saimniekošanu ar muzeja rīcībā esošajiem resursiem, uzturētu esošos pakalpojumus līdzšinējā pieprasījuma apmērā, kā arī veidotu jaunus pakalpojumus atbilstoši muzeja auditorijas vajadzībām, ir nepieciešams paaugstināt muzeja sniegto pakalpojumu cenas. Tomēr vienlaikus ir jāņem vērā arī muzeja daudzveidīgās auditorijas pirktspēja un vajadzības. Nav pieļaujams, ka muzeja sniegto pakalpojumu cenu izmaiņas būtiski ierobežo mazāk aizsargāto sabiedrības grupu piekļuvi un iespējas muzejā izglītoties, saturīgi pavadīt brīvo laiku un socializēties. Cenas ir jāceļ samērīgi, lai pēc iespējas nesamazinātos ne muzeja apmeklējums ne pašu ieņēmumi.

No 2024.gada 15.janvāra līdz 24.janvārim muzejs veica tiešsaistes aptauju (izplatīšanas kanāli – muzeja tiešsaistes vietne, muzeja jaunumu e-pasts, visu muzeja struktūrvienību – muzeju sociālo mediju profili Facebook.com un Instagram.com) ar mērķi iegūt datus par apmeklētāju viedokli par muzeja struktūrā esošo muzeju piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un gatavību maksāt par šiem pakalpojumiem. Atbildes sniedza 779 respondenti. Puse no respondentiem muzeja struktūrvienības apmeklē reizi ceturksnī, un savu pieredzi muzejos kā labu vai ļoti labu vērtē 92 % respondentu. Biļešu veidi un cenas ir nozīmīgs faktors muzeja apmeklējuma plānošanā vairāk kā pusei respondentu. 58 % respondentu uzskata, ka muzeja ieejas biļetes cena vienam pieaugušajam var būt robežās no 5 līdz 10 euro, 35 % uzskata, ka biļetes cena nedrīkst pārsniegt 5 euro. Tikai 7 % no atbildētājiem pieļauj, ka biļetes cena var pārsniegt 10 euro no personas. Attiecībā uz ģimenes biļetes cenu diviem pieaugušajiem un 1-4 bērniem 41 % aptaujāto pauž viedokli, ka tai nebūtu jāmaksā vairāk par 10 euro, bet 49 % pieļauj, ka tā varētu maksāt 10 līdz 20 euro robežās. Tikai 9 % aptaujāto būtu ar mieru iegādāties ģimenes biļeti par 20 un vairāk euro. Gandrīz puse no aptaujātajiem apliecināja interesi iegādāties gada abonementu. Kopumā jāsecina, ka muzeja auditorija nav gatava pieņemt strauju cenu pieaugumu muzeja sniegtajiem pamata pakalpojumiem.

Muzeja veiktās nesenās aptaujas rezultāti lielā mērā sasaucas arī ar kultūras patēriņa pētījumu rezultātiem, kas pēdējos gados tapuši pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma. Piemēram, biļešu cenu politika tiek minēta kā viens no būtiskiem kultūras pieejamības aspektiem pētījumā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums” (2020), bet pētījumā “Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība” (2018) 29 % muzeju apmeklētāju uzskata, ka biļešu cenas ir pārāk augstas, savukārt pētījumā “Kultūras pieejamība Latvijā: faktori un iespējamie risinājumi” (2020) konstatēts, ka būtisks izaicinājums ir pielāgot muzeju piedāvājumu tās dažādajām mērķgrupām (piemēram, valodas aspektā, satura sarežģītības un uztveramības aspektā dažāda vecuma auditorijai u.tml.).

Projektā ir aktualizētas muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu cenas, lai tiktu segtas šo pakalpojumu faktiskās izmaksas. Muzejs cenas par publiskajiem maksas pakalpojumiem nosaka saskaņā ar MK noteikumos Nr.333 noteikto maksas pakalpojumu izmaksu aprēķinu metodiku, ņemot vērā faktiskās ar muzeja publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas. Izstrādājot cenrādi, pakalpojumu cenas plānotas atbilstoši pašlaik muzejā noteiktajam atlīdzības apmēram. Detalizēts pakalpojumu cenu aprēķins sniegts Projekta sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.pielikumā “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenu kalkulācija”. Kalkulācijā iekļautas uz katru attiecīgu pakalpojumu attiecināmas izmaksas – atalgojums un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ārpakalpojumu un materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, administratīvās, jeb netiešas ar pakalpojumu sniegšanu saistītas izmaksas. Atalgojums muzeja darbiniekiem, kas tieši iesaistīti pakalpojumu sniegšanā un darbiniekiem, kuru atlīdzība iekļauta administrācijas izmaksās, šobrīd ir noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai 2024.gadam noteiktajai skalai, nodrošinot, ka darbinieku atlīdzība 2024.gadā nav zemāka kā 71,23% no skalas viduspunkta. Vienlaikus aprēķinos izmantotais atalgojums darbiniekiem sasniedz arī 70,19% no 2025.gadam noteiktā skalas viduspunkta un 69,57% no 2026.gadam paredzamā skalas viduspunkta).

Projektā muzeja sniegto pakalpojumu cenas vairumā gadījumu ir paaugstinātas par vidēji par 20 %-50 %, izvērtēta un atjaunota atlaižu politika un apmeklētāju stimulēšanas mehānismi, precizēti un papildināti pakalpojumu nosaukumi un apraksti. Lai atvieglotu muzeja ieejas biļešu tirdzniecības administrēšanu un komunikāciju apmeklētājiem, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža cenu struktūra ir pēc iespējas vienkāršota: Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.punkts paredz muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu apskati individuālajiem apmeklētājiem un ģimenēm, 2.punkts – gada biļeti visu muzeja struktūrvienību neierobežotam apmeklējumam gada garumā, 3.punkts – gida un audiogida izmantošanas pakalpojumus latviešu valodā un svešvalodās, 4.punkts – muzeja sagatavoto izglītojošo programmu (nodarbību, lekciju, tematisko pasākumu) apmeklējumu, 5.punkts – muzeja krājuma izmantošanu, 6.punkts – muzeja telpu un inventāra izmantošanu un nomu.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.punktā “Muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu apskate individuālajiem apmeklētājiem un ģimenēm” ir noteiktas atšķirīgas ieejas biļešu cenas dažādās muzeja struktūrvienībās. Izvērtējot faktisko situāciju, vienādas ieejas biļešu cenas ir noteiktas muzeja galvenajā ēkā, Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1 un Mākslas muzejā “Rīgas Birža”, Rīgā, Doma laukumā 6 (sk. 1.1.1.1. un 1.4.1.1.apakšpunkts apvienotā biļete vienam pieaugušajam 12 euro), kuras atrodas pēdējo 10-15 gadu laikā īpaši rekonstruētās ēkās ar apmeklētāju ērtībām un muzeja pakalpojumu sniegšanai īpaši pielāgotu infrastruktūru. Zemākas cenas noteiktas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgā, Skārņu ielā 10 (sk. 1.3.1.1.apakšpunkts, apvienotā biļete vienam pieaugušajam 10 euro), ņemot vērā vēsturiskās ēkas salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli un ar to saistītos ierobežojumus muzeja pakalpojumu sniegšanai, kā arī nelielajā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, Rīgā, Elizabetes ielā 57a dz.26) (sk. 1.2.1.apakšpunkts, ieejas biļete vienam pieaugušajam 5 euro).

Muzeja lielākajās struktūrvienībās (muzeja galvenajā ēkā, Mākslas muzejā “Rīgas Birža”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā) apmeklētājiem tiek paredzēta iespēja izvēlēties, vai iegādāties biļeti visa muzeja apmeklējumam (apvienotā biļete) vai tikai pastāvīgās ekspozīcijas vai izstādes apmeklējumam lielajā zālē. Lai stimulētu apmeklētājus iegādāties apvienotās biļetes un iepazīties ar muzeja izstādēm un ekspozīcijām pilnā apmērā, arī Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī apvienotās biļetes cena tiek saglabāta īpaši izdevīga (iegādājoties apvienoto biļeti, apmeklētājam iespējams ietaupīt vidēji 4 euro) salīdzinājumā ar izvēli iegādāties biļeti tikai uz izstādi vai pastāvīgo ekspozīciju (6-8 euro vienam pieaugušajam, sk. 1.1.1.2., 1.1.1.3., 1.3.1.2., 1.3.1.3., 1.4.1.2., 1.4.1.3. un 1.4.1.4.apakšpunkts).

Vienlaikus ar cenu paaugstināšanu pieaugušo ieejas biļetēm, Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī paredzētas nozīmīgas atlaides muzeja pieejamības nodrošināšanai un sociālās atstumtības risku mazināšanai vairākām apmeklētāju grupām. Cenrādis ir pārstrukturēts, piemērojot vienotu atlaidi 50 % apmērā visām galvenajām atlaižu grupām un neietverot atsevišķas cenu pozīcijas Projekta pielikumā. Šāda pieeja ļaus vienlaikus arī skaidrāk komunicēt un vieglāk administrēt dažādās muzeja pakalpojumu cenas. Projekta 6.punktā noteikts, ka 50 % atlaide no pamatcenas pienākas izglītojamajiem, studentiem, pensionāriem, personām ar III invaliditātes grupu, personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, Latvijas Goda ģimenes apliecības individuālajiem īpašniekiem. Tātad ņemts vērā pieprasījums pēc īpašām atlaidēm arī individuālajiem apmeklētājiem, kuri ir valsts atbalstītās Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas dalībnieki – Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašnieki. Līdz šim atlaides šiem apmeklētājiem ir bijušas pieejamas tikai apmeklējamam kopā ar ģimeni.

Lai mazinātu pieejamības barjeras muzeja sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem un lai īpaši stimulētu ģimeņu socializēšanās un bērnu izglītošanās iespējas muzejā, kā arī pozitīvi piesaistītu bērnu auditoriju muzejam ilgtermiņā, Projekta pielikumā ietvertais muzeja cenrādis katrā muzeja struktūrvienībā piedāvā izvēlēties trīs, apmeklētājiem ļoti izdevīgus, ģimenes biļešu veidus – Ģimenes biļete I paredzēta vienam pieaugušajam ar vienu līdz četriem bērniem (sk. 1.1.2.1., 1.2.2.1., 1.3.2.1. un 1.4.2.1.apakšpunkts, 4-8 euro atkarībā no muzeja struktūrvienības), Ģimenes biļete II paredzēta diviem pieaugušajiem ar vienu līdz četriem bērniem (sk. 1.1.2.2., 1.2.2.2., 1.3.2.2. un 1.4.2.2.apakšpunkts 8-12 euro atkarībā no muzeja struktūrvienības), Goda ģimenes biļete paredzēta daudzbērnu ģimenei vai ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.

Lai mazinātu izglītības iestāžu izglītojamo grupu finansiālās barjeras un motivētu muzeja apmeklējumam ienākošā tūrisma operatorus, kā arī padarītu lielu grupu apmeklējumus ekonomiski pievilcīgākus visiem grupu apmeklējuma organizatoriem, Projekta 7.punktā noteikta 20 % atlaide no ieejas maksas pamatcenas, ja biļetes tiek iegādātas apmeklējumam grupā, sākot no 10 personām.

Projekta 3.punktā papildinātas un precizētas to apmeklētāju grupas, no kurām maksu par cenrāža 1.punktā minētajiem pakalpojumiem neiekasē: Projekta 3.3.apakšpunktā ietverti personu ar I, II vai III invaliditātes grupu pavadošie surdotulki, kuri šai apmeklētāju grupai nodrošina muzeja pasākuma, ekskursijas, nodarbības vai lekcijas uztveramību; Projekta 3.10.apakšpunktā paredzēti arī muzeja “Brīvprātīgo programmas” un “Jauniešu kluba” dalībnieki; Projekta 3.5.apakšpunktā ietverti arī Latvijas Mākslas akadēmijas nepilna laika studenti, kuriem muzeja ekspozīcijas un izstādes kalpo kā mācību bāze tādā pašā mērā, kā pilna laika studentiem; Projekta 3.6.apakšpunktā iekļautas kultūras mantojuma studijas, ņemot vērā to, ka Latvijas Kultūras akadēmijā ir izveidota jauna maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, kas ietver studiju moduļus, kas cieši saistīti ar visplašākajiem kultūras mantojuma, tajā skaitā profesionālā muzeju darba jautājumiem, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā ir izveidotas vairākas uz muzeju darbiniekiem vērstas tālākizglītības programmas, kuru ietvaros muzejs kalpo kā muzeju darba metodiskā bāze kursu dalībniekiem – Latvijas muzeju un citu kultūras un atmiņas institūciju speciālistiem; 3.9.apakšpunktā, atsaucoties uz Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) Latvijas nodaļas ierosinājumu, ietverti Starptautiskās ievērojamu vietu un pieminekļu padomes (ICOMOS) biedri, ņemot vērā to, ka muzeja ēkas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un daudzi Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) biedri ir arī muzeju darbinieki; 3.13.apakšpunktā iekļauts arī Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, jo pēdējos gados vairākas muzeja struktūrvienības sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ir aktīvi un pieprasīti šī foruma dalībnieki, bet viens no foruma dalības noteikumiem ir bezmaksas ieeja visos foruma pasākumos, sekmējot sabiedrības līdzdalību un auditorijas piekļuvi demokrātiskām mūsdienu kultūras izpausmēm pilsētvidē.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 4.punktā ietverti muzeja izglītojošie pasākumi strukturētā veidā, aptverot visu plašo muzeja izglītojošā darba piedāvājumu (sk. 4.1.-4.3.apakšpunkts), arī Speciālā nodarbība, lekcija un tematiskais pasākums, kas ir muzeja speciālistu organizēts komplekss piedāvājums ar paaugstinātu finansiālo un materiālo ietilpību, tai skaitā ar paaugstinātu aprīkojuma un materiālu izmantošanas intensitāti, pieaicinātiem muzeja izglītības programmu vai nodarbību vadītājiem, lektoriem vai pasākumu izpildītājmāksliniekiem. Lai nākotnē labāk pielāgotos auditorijas mainīgajām prasībām izglītojošā darba jomā, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 4.3.apakšpunktā pakalpojumu cenas noteikšanai paredzēts piemērot izcenojuma aprēķinu (tāmi). Piemēram, ja izglītojošās programmas notiek norises vietā ārpus muzeja vai pēc pasūtītāja norādījumiem, pakalpojuma cenai jāpierēķina ceļa, transporta un citi specifiski izdevumi, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

Lai paplašinātu lojālo apmeklētāju loku un veidotu ilgtermiņa attiecības ar regulārajiem apmeklētājiem, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 2.punktā iekļauta gada biļete visu muzeja struktūrvienību neierobežotam apmeklējumam gada garumā. Gada biļetes cena pieaugušajiem noteikta 60 euro apmērā, ko veido pieņēmums, ka vairums gada biļetes īpašnieku muzeju apmeklē vairāk nekā pusi no gada laikā muzeja struktūrvienībās jaunatklātajām lielo zāļu izstādēm un to pavadošajiem pasākumiem, un līdz ar to ierodas muzejā biežāk nekā reizi ceturksnī. Tādējādi iegādāties gada biļeti ir izdevīgāk nekā biļeti katram apmeklējumam.

Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī nav paredzētas ieejas biļešu un citu pakalpojumu cenas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls’, jo pēc izstāžu zāles rekonstrukcijas tai tiks noteiktas jaunas ieejas biļešu cenas atbilstoši aktuālajai situācijai. Savukārt Projekta 3.15.apakšpunktā noteikts, ka no Antīko un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijas apmeklētājiem (Muzeju krātuvē, Rīgā, Pulka ielā 8) neiekasē ieejas maksu.

Projekta pielikumā ietvertais muzeja cenrādis papildināts ar jauniem pakalpojumiem muzeja krājuma izmantošanas jomā. Piemēram, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 5.4.3., 5.4.4. un 5.4.5.apakšpunktā paredzēta samaksa par muzeja sniegtajiem pakalpojumiem ārējiem deponētājiem gadījumos, kad muzeja krājuma priekšmeti jānoformē eksponēšanai – muzeja speciālistiem pirms deponēšanas ir jānovērtē to stāvoklis, jāveic rāmēšanas, paspartū noformēšanas, konservācijas u.tml. darbi.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 5.5.1.-5.5.6.apakšpunktā noteiktajiem muzeja pakalpojumiem tiek saglabāta MK noteikumos Nr.761 šiem muzeja pakalpojumu veidiem izmantotā pieeja, tas ir, netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis, jo muzejs ir akreditēts valsts muzejs, kurš, pildot muzeja nolikumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, nodrošina muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pieejamību sabiedrībai. Muzeja pakalpojumiem, kuri tiek sniegti muzeja pamatdarbības ietvaros, pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktu.

Projektā pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī būtiski paaugstinātas cenas ar muzeja pamatdarbību nesaistītu pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, fotografēšanās un filmēšanās vajadzībām muzeja interjerā (sk. 6.1.1., 6.1.2., 6.1.3. un 6.1.4.apakšpunkts) cenas noteiktas 80-200 euro diapazonā (MK noteikumu Nr.761 pielikumā noteiktajā muzeja cenrādī – 30-25 euro diapazonā). Telpu nomas iespējas Mākslas muzejā “Rīgas Birža” papildinātas ar pakalpojumiem telpās, kas iepriekš nebija pieejamas nomai (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 6.2.4.5. un 6.2.4.6.apakšpunkts).

Projekta pielikumā ietvertais muzeja cenrādis papildināts ar pakalpojumiem, kas saistīti ar muzeja inventāra izmantošanu un muzeja darbinieku tehnisko atbalstu muzeja nomnieku rīkoto pasākumu vajadzībām (sk. 6.4.1., 6.4.2., 6.4.3. un 6.4.4.apakšpunkts).

Lai visās pakalpojumu grupās rastu elastīgākas iespējas sniegt individualizētus muzeja pakalpojumus pēc fizisku vai juridisku personu īpaša pieprasījuma, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 3.4., 4.4.1., 5.6. un 6.3.apakšpunktā pakalpojumu cenas noteikšanai paredzēts piemērot izcenojuma aprēķinu (tāmi). Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.1.1.4., 1.3.1.4. un 1.4.1.5.apakšpunktā paredzēts piemērot tāmi ieejas biļešu maksas noteikšanai Speciālajā izstādē, kas ir muzeja speciālistu veidota kompleksa izstāde ar paaugstinātu finansiālo un materiālo ietilpību, kurā vairāk nekā 30 % eksponātu ir deponēti no citu institūciju vai privātpersonu kolekcijām Latvijā vai ārvalstīs.

Projekta 8.-11.punktā precizēti tie pakalpojumi, kuriem piemēro 100 % atlaidi, ja tie tiek sniegti ar muzeja pamatdarbību saistītu pētījumu vai publikāciju veidošanai, populārzinātnisku un izglītojošu televīzijas raidījumu, kino vai video sižetu filmēšanai un fotografēšanai, vai tiešā muzeja popularizēšanas nolūkā, vai izmantošanai zinātnes, kultūras, estētiskās audzināšanas un izglītības jomā, tostarp valsts reprezentācijai.

Muzejs ir izvērtējis Projekta iespējamo ietekmi uz tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem muzejam ir noslēgti sadarbības līgumi. Lai atbalstītu tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuri ir iekļāvuši muzeja pakalpojumus kompleksos tūrisma pakalpojumos, Projekta 15.punkts paredz, ka maksa par Projekta pielikumā paredzētā muzeja cenrāža 1.punktā minētajiem muzeja pakalpojumiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem muzejam ir noslēgts sadarbības līgums, tiek piemērota atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.761 “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis” līdz 2024.gada 31.decembrim.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža pakalpojumiem, kas saistīti ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju, izstāžu un muzeja izglītojošā piedāvājuma (pasākumu, nodarbību, lekciju) apmeklējumu, kā arī ar pakalpojumiem, kas saistīti ar krājuma priekšmetu izmantošanu ar muzeja pamatdarbību saistītiem mērķiem, netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 17.punkta “d” apakšpunktu (sk. Projekta pielikuma ietvertā muzeja cenrāža 1.piezīmi). Pārējiem Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža pakalpojumiem piemēro pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktam.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju visu maksas pakalpojumu cenu aprēķinā, arī gadījumos, kad tiks piemērota tāme, sastādot izmaksu tāmi, muzejs izmantos MK noteikumos Nr.333 noteiktos principus, aizpildot un apstiprinot katram pakalpojumam maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu atbilstoši MK noteikumu Nr.333 1.pielikumam, kurā tiks iekļautas konkrētā maksas pakalpojuma tiešās un netiešās izmaksas un cena noteikta, paredzot plānoto pakalpojumu vienību skaitu. Šajā gadījumā cena tiek publicēta muzeja tīmekļvietnē.

Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” 4.punkts nosaka, ka tiesību aktos, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, ir jānosaka norēķinos ar valsts budžetu izmantojamie maksas pakalpojumu veidi. Lai nodrošinātu muzeja publisko maksas pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, Projektā nav paredzēts mainīt muzeja maksas pakalpojumu iekasēšanas veidus.