Anotācija

Kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja, personāla izmaksu attiecības pret kopējiem ieņēmumiem pieaugumu 2026. gadā galvenokārt nosaka objektīvi ārējie apstākļi un veselības aprūpes nozares specifika. Lielākajā daļā kapitālsabiedrību personāla izmaksu pieaugums ir mērens un izriet no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt personāla izmaksu attiecības pieaugumu būtiski ietekmē ieņēmumu izmaiņas, kas nav pietiekamas, lai kompensētu personāla izmaksu pieaugumu.
Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana ir cilvēkresursos balstīts process, kurā ārstniecības personu darbs ir galvenais priekšnosacījums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, nepārtrauktības un kvalitātes nodrošināšanai. Vienlaikus ārstniecības iestādēm ir pienākums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ārstniecības personu nodrošinājumu un nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu neatkarīgi no ieņēmumu svārstībām. Atšķirībā no daudzām citām nozarēm ārstniecības personu darbu nav iespējams būtiski aizstāt ar produktivitātes paaugstināšanas vai digitalizācijas pasākumiem, neietekmējot pacientu drošību, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ārstniecības kvalitāti.
Personāla izmaksu attiecības pieaugumu 2026. gadā papildus ietekmē normatīvajos aktos noteiktais minimālās mēneša darba algas pieaugums, nepieciešamība nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības personu piesaistei un noturēšanai, jaunu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, reorganizācijas procesu īstenošana, Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana, veselības nozares digitalizācijas un kiberdrošības prasību nodrošināšana, kā arī citi katrai kapitālsabiedrībai raksturīgi objektīvi apstākļi.
Neraugoties uz minēto, Veselības ministrijas kapitālsabiedrības ir īstenojušas personāla produktivitātes paaugstināšanas, efektivizācijas un digitalizācijas pasākumus, pilnveidojušas darba organizāciju un administratīvos procesus, izvērtējušas atlīdzības politiku un īstenojušas citus resursu efektīvākas izmantošanas pasākumus, vienlaikus nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, nepārtrauktību un kvalitāti.

Veselības ministrija norāda, ka Budžeta likuma 83. pantā noteiktā personāla izmaksu attiecības ierobežojuma ievērošana ir vērtējama katras kapitālsabiedrības konkrētās darbības, ieņēmumu struktūras un attiecīgajā gadā īstenojamo pasākumu kontekstā.

Veselības ministrijas kapitālsabiedrības atšķiras pēc to darbības profila, lieluma, ārstniecības pakalpojumu struktūras, nodarbināto skaita, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma dinamikas, īstenotajiem Eiropas Savienības fondu projektiem, reorganizācijas procesiem, jaunu pakalpojumu ieviešanas un citiem darbību ietekmējošiem apstākļiem. Tādēļ arī viena un tā paša ārējā faktora, piemēram, minimālās mēneša darba algas palielinājuma, ietekme uz personāla izmaksu attiecību dažādās kapitālsabiedrībās nav identiska.

Veselības ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja ir informējusi kapitālsabiedrības par Budžeta likuma 83. pantā noteiktā ierobežojuma ievērošanas nepieciešamību un kapitāla daļu turētāja kompetences ietvaros uzdevusi nodrošināt tā izpildi, tostarp attiecīgus nosacījumus ietverot dalībnieku sapulču lēmumos un pieprasot kapitālsabiedrībām informāciju par personāla izmaksu dinamiku, plānotajiem rādītājiem un iespējamiem riskiem.

Vienlaikus kapitāla daļu turētāja uzraudzība pati par sevi nevar novērst objektīvu ārējo vai no kapitālsabiedrības pamatdarbības izrietošu apstākļu ietekmi uz personāla izmaksu un ieņēmumu attiecību. Veselības aprūpes kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt nepārtrauktu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ievērot ārstniecības personu nodrošinājuma un darba samaksas normatīvās prasības, kā arī nodrošināt pacientu drošību un pakalpojumu kvalitāti. Atsevišķos gadījumos šo pienākumu izpilde objektīvi nav savienojama ar personāla izmaksu proporcionālu samazināšanu.
Tieši šādiem gadījumiem likumdevējs Budžeta likuma 83. pantā ir paredzējis iespēju Ministru kabinetam pieņemt atsevišķu lēmumu par personāla izmaksu attiecības palielināšanu. Līdz ar to fakts, ka daļa kapitālsabiedrību 83. pantā noteikto attiecību spēj saglabāt, savukārt citām objektīvu apstākļu dēļ nepieciešama Ministru kabineta atļauja tās palielināšanai, pats par sevi neliecina ne par nevienlīdzīgu attieksmi pret kapitālsabiedrībām, ne par nepienācīgu kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi.

Gluži pretēji, vienādas pieejas mehāniska piemērošana kapitālsabiedrībām ar būtiski atšķirīgiem darbības apstākļiem varētu novest pie nesamērīgiem lēmumiem, tostarp nepieciešamības samazināt ārstniecības personālu vai veselības aprūpes pakalpojumu apjomu tikai formālas finanšu attiecības saglabāšanas nolūkā. Veselības ministrijas vērtējumā šāda pieeja neatbilstu ne Budžeta likuma 83. panta regulējuma būtībai, ne veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības, pieejamības un kvalitātes nodrošināšanas mērķim.

Anotācijā ir iekļauts skaidrojums par kapitālsabiedrību atšķirīgajiem apstākļiem, personāla izmaksu attiecības pieauguma iemesliem, kā arī Veselības ministrijas īstenoto kapitālsabiedrību personāla izmaksu uzraudzību.

Tabula - Kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja, ieņēmumu un personāla izmaksu izmaiņas 2026. gadā salīdzinājumā ar 2025. gadu
 

Kapitālsabiedrība	Ieņēmumu izmaiņas 2026./2025. (%)	Personāla izmaksu izmaiņas 2026./2025. (%)	Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem 2025., %	Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem 2026., %	Izmaiņas, procentpunkti
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS)	+1,8	+3,2	53,7	54,5	+0,8
VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS)	+0,7	+1,9	53,4	54,0	+0,6
VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (BKUS)	+0,6	+1,0	66,5	66,8	+0,3
VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" (TOS)	−0,6	+2,9	58,6	60,7	+2,1
Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (NPVC)	−6,1	+4,0	76,4	84,6	+8,2
VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" (Ģintermuiža)	+1,0	+3,9	83,2	85,6	+2,4
VSIA "Piejūras slimnīca" (Piejūras slimnīca)	−2,3	+3,1	79,9	84,3	+4,4
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" (DRS)	−1,6	+0,6	66,0	67,5	+1,5
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC)	+25,5	+116,8	27,3	47,1	+19,8
Kopējā attiecība	+0,8	+3,0	57,9	59,2	+1,3

Vispārīgie normatīvie dokumenti un grozījumi, kas ietekmē atlīdzības noteikšanu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem:
- Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" -  izmaiņas ārstniecības personu amatu kvalifikācijas kategorijā no reģistrētu ārstniecības personu amata uz sertificētu ārstniecības personas amatu, pieaug zemākā mēnešalgas likme, kā arī speciālā piemaksa ārstniecības personai par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Kapitālsabiedrībās ik gadu daļa sanitāru iegūst profesiju Māsas palīgs, kļūstot par 6.kategorijas ārstniecības personu;
- Darba likums – atbilstoši kapitālsabiedrībās noteiktajam ārstniecības personāla diennakts posteņu skaitam, nodrošinot darba nepārtrauktību, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā, ir izmaiņas, nosakot piemaksu par nakts darbu, virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, piemaksu par papildus darbu, aizvietojot prombūtnē esošu darbinieku, kā arī jebkuras darba samaksas izmaiņas, kas ietekmē vidējās izpeļņas aprēķinu, Kapitālsabiedrībām uzteicot darba līgumu darbiniekam 101.panta pirmās daļas 6.,7.,8.,9.,10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos un izmaksājot darbiniekam atlaišanas pabalstu 112.pantā noteiktajā apmērā.
- Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" –  izmaiņas, kas saistītas ar 36.pantu par darba devēja pienākumiem darbinieka darbnespējas gadījumos, izmaksājot slimības naudu.
- Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"– izmaiņas no 2026. gada janvāra minimālās mēneša darba algas apmērā, palielinot darbiniekiem mēnešalgu no 740 euro uz 780 euro.
- Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" –  izmaiņas atbilstoši 19.4. un 19.4.1.punktam, ja mainās rezidentūras gads no  otrā uz trešo un pieaug rezidentam noteiktā atlīdzība.

1.SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – RAKUS) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 156,6 milj. euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 151,6 milj. euro apmērā ir pieaugums par 4,9 milj.euro jeb 3,2 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 53,7 % 2025. gadā līdz 54,5 % 2026. gadā jeb par 0,8 procentpunktiem.
Personāla izmaksu pieaugumu galvenokārt nosaka normatīvajos aktos noteiktais minimālās mēneša darba algas pieaugums, jaunu amata vietu izveide saistībā ar stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" pārcelšanos uz stacionāru "Gaiļezers", nepieciešamība nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu augsti kvalificētu speciālistu noturēšanai, virsstundu apjoma pieaugums lielā vakanču skaita un darbinieku prombūtņu dēļ, kā arī piemaksu pieaugums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistībā ar Nacionālā veselības dienesta apmaksāto pakalpojumu kvotu pārstrādi.
Papildus skaidrojam, ka ar rekonstrukcijas darbu uzsākšanu Slimnīcas stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs" un nodaļu izvietošanu Slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" 1. un 9. korpusos, kā arī Slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" intensīvās terapijas nodaļas pārcelšanos uz Slimnīcas stacionāru "Gaiļezers" un gultu samazinājumu, izvērtējot nepieciešamo gultu skaitu intensīvās terapijas nodaļās, kurās tās līdz šim nav bijušas, tika atvērtas papildus I līmeņa intensīvās terapijas palātas un gultas vietas.
Lai III līmeņa intensīvās terapijas nodaļas netiktu pārslogotas un varētu nodrošināt pacientu ārstēšanu atbilstoši profilam, tika izvērtētas nodaļu vajadzības pēc I līmeņa intensīvās terapijas gultām un apzināti nepieciešamie personāla resursi, kas nodrošinātu aprūpi šajās palātās. Līdz ar to, 2026. gada 26. janvārī  Slimnīcas valde nolēma:
- atvērt no 2026. gada 26. janvāra Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas 14. Asinsvadu ķirurģijas nodaļā  papildus sekojošas amata vietas: "Vispārējās aprūpes māsa" – 3.00  amata vietas; "Sanitārs/slimnieku kopējs" – 3.25 amata vietas.
- atvērt no 2026. gada 1. februāra Onkoķirurģijas klīnikas 5A Onkoginekoloģijas nodaļā papildus sekojošas amata vietas: "Vispārējās aprūpes māsa" – 1.75 amata vietas; "Sanitārs/slimnieku kopējs" - 4.00 amata vietas.
Vienlaikus RAKUS ir īstenojusi izmaksu optimizācijas, procesu efektivizācijas un digitalizācijas pasākumus, tai skaitā ieviesusi e-izrakstus, kas samazina papīra dokumentu apriti un paātrina informācijas apmaiņu starp ārstniecības iestādēm, kā arī attīstījusi digitālo risinājumu "Slimnīca mājās", kas nodrošina pacientu attālinātu uzraudzību un efektīvāku ārstniecības personu un stacionāra resursu izmantošanu. Tomēr minētie pasākumi nav pietiekami, lai 2026. gadā nodrošinātu Budžeta likuma 83. pantā noteiktās personāla izmaksu attiecības saglabāšanu 2025. gada līmenī.

2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – PSKUS) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 113,5 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 111,5 milj.euro apmērā ir pieaugums par 2 milj.euro jeb 1,9 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 53,4 % 2025. gadā līdz 54,0 % 2026. gadā jeb par 0,6 procentpunktiem.
Plānoto personāla izmaksu pieaugumu galvenokārt nosaka minimālās mēneša darba algas palielināšana no 740 euro līdz 780 euro un ar to saistītā nepieciešamība pārskatīt aprūpes un aprūpes atbalsta personāla atalgojumu, lai saglabātu atalgojuma konkurētspēju un samērīgas atalgojuma attiecības starp amatu grupām. Personāla izmaksas 2026. gadā ietekmē arī 2025. gada laikā veiktās atalgojuma izmaiņas, kuru finansiālā ietekme 2025. gadā bija tikai par daļu no gada, bet 2026. gada budžetā atspoguļojas pilnā gada apmērā.
Personāla izmaksu pieaugumu ietekmē arī lielāks īstenojamo projektu skaits – 2026. gadā projektos paredzētais atalgojuma apmērs ir gandrīz divas reizes lielāks nekā 2025. gadā. Attiecīgajai personāla izmaksu daļai ir paredzēts atbilstošs projektu finansējums, līdz ar to tā nerada papildu slogu Slimnīcas pamatdarbības finansējumam. Tāpat personāla izmaksu izmaiņas ietekmē maksas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais personāls, kuram atbilstošās izmaksas tiek segtas no maksas pakalpojumu ieņēmumiem. Papildus 2026. gada budžetā atlīdzības izdevumi plānoti pilnam padomes sastāvam – padomes priekšsēdētājam un diviem padomes locekļiem –, savukārt 2025. gadā padome noteiktu periodu darbojās nepilnā sastāvā.
Personāla izmaksu attiecības pret kopējiem ieņēmumiem pieaugumu būtiski ietekmē arī ieņēmumu struktūras izmaiņas. Slimnīcas pamatdarbības ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2026. gadā plānoti 208 092 770 euro apmērā, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2025. gada faktiskā izpilde – 204 186 291 euro, tādējādi pamatdarbības ieņēmumu pieauguma temps pārsniedz personāla izmaksu pieauguma tempu.
Savukārt pārējie ieņēmumi 2026. gadā plānoti 2 037 410 euro apmērā salīdzinājumā ar 4 397 660 euro 2025. gadā, proti, par 2 360 251 euro mazāk. Samazinājumu galvenokārt nosaka 2025. gadā atzītie vienreizēja rakstura uzkrājumi 2 536 986 euro apmērā, kas izveidoti iespējamo saistību un zaudējumu segšanai saistībā ar tiesvedību par līguma izbeigšanu ar būvuzņēmēju. Minētā pozīcija nav saistīta ar Slimnīcas ikdienas ārstniecisko un saimniecisko darbību un neatspoguļo Slimnīcas spēju gūt ieņēmumus no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas. Tādējādi personāla izmaksu attiecības pret kopējiem ieņēmumiem pieaugumu 2026. gadā būtiski ietekmē vienreizēja rakstura ieņēmumu pozīcijas ietekme uz 2025. gada salīdzināmo bāzi, nevis nesamērīgs personāla izmaksu pieaugums.
Vienlaikus PSKUS īsteno personāla izmaksu un citu darbības izmaksu optimizācijas un efektivizācijas pasākumus, tostarp personāla izmaksu plānošanā sasaista papildu personāla izmaksas ar konkrētiem finansējuma avotiem – projektu finansējumu un maksas pakalpojumu ieņēmumiem –, tādējādi ierobežojot to ietekmi uz Slimnīcas pamatdarbības finansējumu. Slimnīca pārskata personāla izmaksu struktūru un atalgojuma izmaiņas plāno mērķēti, prioritāri nodrošinot aprūpes un aprūpes atbalsta personāla atalgojuma konkurētspēju. Minētie pasākumi ļauj ierobežot kopējo personāla izmaksu pieaugumu līdz 1,5 %, kas ir zemāks par pamatdarbības ieņēmumu pieaugumu 1,9 % apmērā.

3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 56,3 milj. euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 55,8 milj. euro apmērā ir pieaugums par 573 439 euro jeb 1,0 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 66,5 % 2025. gadā līdz 66,8 % 2026. gadā jeb par 0,3 procentpunktiem.
Vienlaikus, lai nodrošinātu esošo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kvalitāti un nepārtrauktību, minimāli nepieciešamā personāla izmaksu attiecība būtu 0,70 jeb 70%, kam atbilstoši BKUS vidēja termiņa darbības stratēģijai 2026.–2030. gadam ierobežotas uzturēšanas scenārijā būtu nepieciešams papildu finansējums atlīdzībām 3,5 milj. euro apmērā.
Personāla izmaksu attiecības pieaugumu nosaka nepieciešamība nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un saglabāt konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības personām. Salīdzinājumā ar darba tirgu BKUS atalgojuma konkurētspējas līmenis ir samazinājies no 90 % 2024. gadā līdz 85 % 2025. gadā, un ierobežotu finanšu resursu dēļ pēdējo trīs gadu laikā nav bijusi iespējama pilnvērtīga ārstu un aprūpes personāla darba samaksas pārskatīšana, radot risku zaudēt kvalificētus speciālistus.
Vienlaikus BKUS ir īstenojusi produktivitātes paaugstināšanas, efektivizācijas un digitalizācijas pasākumus, pārskatot amata vietas un darba procesus, optimizējot administratīvos procesus, attīstot digitalizācijas risinājumus un piesaistot projektu finansējumu administratīvo funkciju nodrošināšanai. Veiktie pasākumi ir ļāvuši uzlabot atalgojumu atsevišķām amatu grupām, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu.

4. VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" (turpmāk – TOS) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 20,2 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 19,6 milj.euro apmērā ir pieaugums par 578,7 tūkst.euro jeb 2,9 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 58,6 % 2025. gadā līdz 60,7 % 2026. gadā jeb par 2,1 procentpunktu. Personāla izmaksu attiecības pieaugumu galvenokārt nosaka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma samazinājums par 1 454 989 euro jeb 5,2 %, kā rezultātā samazinās ieņēmumi, savukārt normatīvajos aktos noteiktās un ar veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saistītās fiksētās personāla izmaksas nav proporcionāli samazināmas.
Slimnīca ir pārskatījusi atlīdzības izdevumus, un 2026. gadā mainīgā atlīdzības daļa (piemaksas un prēmijas) plānota par 5,2 % mazāka nekā 2025. gadā, tādējādi nodrošinot racionālu atlīdzības fonda izmantošanu. Lai saglabātu 2025. gada personāla izmaksu attiecību, slimnīcai būtu jāsamazina personāla izmaksas par aptuveni 702,7 tūkst. euro vai jāpalielina ieņēmumi par 1,2 milj. euro, kas praktiski nav iespējams, nesamazinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Personāla izmaksu pieaugumu ietekmē 2024.–2025. gadā uzsāktās mugurkaula ķirurģijas programmas pilna cikla darbība 2026. gadā, 2025. gadā veikto strukturālo izmaiņu pilna gada ietekme, tai skaitā Mugurkaula ķirurģijas centra izveide, finanšu, iepirkumu un kiberdrošības funkciju stiprināšana, kā arī nepieciešamība nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu zemāk atalgotajām amatu grupām un izpildīt koplīgumā noteiktās saistības.
TOS ir īstenojusi personāla produktivitātes paaugstināšanas, efektivizācijas un digitalizācijas pasākumus, tostarp ieviesusi robotizētās tehnoloģijas mugurkaula ķirurģijā, centralizējusi finanšu un iepirkumu pārvaldību, pilnveidojusi digitālos risinājumus un ārstniecības procesu organizāciju, kā arī palielinājusi ķirurģisko operāciju skaitu bez proporcionāla personāla skaita pieauguma

5. Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (turpmāk – NPVC)  2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 28,1 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 27 milj.euro apmērā ir pieaugums par 1,1 milj.euro jeb 4,0 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 76,4 % 2025. gadā līdz 84,6 % 2026. gadā jeb par 8,2 procentpunktiem.
NPVC nav tiesisku iespēju atteikt neatliekamo pacientu uzņemšanu, tādēļ veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti arī virs finansētā apjoma. Jau 2026. gada pirmajos piecos mēnešos par faktiski sniegtajiem stacionāra pakalpojumiem nav saņemta samaksa 706 372,58 euro apmērā. Papildus personāla izmaksu pieaugumu ietekmē Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojumā Nr. 216 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" reorganizāciju" noteiktās reorganizācijas īstenošana, kā nodrošināšanai nepieciešama papildu juridisko, finanšu, personāla, informācijas tehnoloģiju un citu atbalsta funkciju kapacitāte.
Vienlaikus NPVC ir īstenojis personāla produktivitātes paaugstināšanas, efektivizācijas un digitalizācijas pasākumus, pilnveidojot darba organizāciju, optimizējot administratīvās funkcijas un nodrošinot reorganizācijas procesa īstenošanu, vienlaikus saglabājot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Ja netiktu piešķirta Budžeta likuma 83. pantā paredzētā atkāpe, pastāvētu risks nodrošināt diennakts un neatliekamās psihiskās veselības aprūpes nepārtrauktību, palielinātos ārstniecības personu noslodze un darbinieku aizplūšanas risks, tiktu apdraudēta reorganizācijas īstenošana, kā arī palielinātos finanšu riski, turpinot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus virs finansētā apjoma.

6. VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" (turpmāk – Ģintermuiža) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 12 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 11,5 milj.euro apmērā ir pieaugums par 454,5 tūkst.euro jeb 3,9 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 83,2 % 2025. gadā līdz 85,6 % 2026. gadā jeb par 2,4 procentpunktiem.
Personāla izmaksu pieaugumu galvenokārt nosaka normatīvajos aktos paredzētās obligātās izmaiņas ārstniecības personu un rezidentu atalgojumā, minimālās mēneša darba algas palielināšana, darba samaksas izmaiņas atbilstoši Darba likumam, darba devēja pienākumi darbnespējas gadījumos, Labklājības ministrijas finansēto programmu darbinieku atlīdzības palielināšana, kā arī Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana. Minēto faktoru kopējā ietekme uz 2026. gada personāla izmaksām ir 380 581 euro, un, izslēdzot šo faktoru ietekmi, personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem saglabātos 2025. gada līmenī.
2026. gadā personāla izmaksas plānotas arī Eiropas Savienības fondu projektu "Psihiskās veselības iestāžu infrastruktūras attīstība" (Nr. 4.1.1.1/3/24/I/001), "Telpu pielāgošana un aprīkošana III kategorijas patvertnes ierīkošanai" (Nr. 5.1.1.9/1/25/I/003) un pilotprojekta "Triažēšanas sistēmas (PsyLo) ieviešana ambulatoro pakalpojumu prioritizēšanas nodrošināšanā cilvēkiem ar psihiskām sūdzībām" īstenošanai. Personāla izmaksu aprēķins veikts, pamatojoties uz slimnīcā apstiprinātajām vadlīnijām par nepieciešamo ārstniecības personu skaitu diennaktī atbilstoši nodaļu profilam un 2026. gada apstiprināto amatu sarakstu, paredzot daļēju vakanču aizpildīšanu, tostarp no 2026. gada 1. oktobra darbu turpinot trim rezidentiem.
Ģintermuiža līdzīgi kā citas slimnīcas norādījusi, ka ārstniecības personu skaitu nav iespējams samazināt, neietekmējot pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Vienlaikus ilgstoši saglabājas ārstu vakances, un ārstniecības personu piesaisti un noturēšanu apgrūtina konkurence ar privāto sektoru. 2025. gadā slimnīca samazināja administrācijā nodarbināto skaitu, savukārt no 2026. gada paredzēts no ārstniecības procesa atbalsta struktūrvienību amatu saraksta izslēgt piecas slodzes, vienlaikus pārskatot atlīdzības politiku un piemaksu piešķiršanas kārtību.

7. VSIA "Piejūras slimnīca" (turpmāk – Piejūras slimnīca) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 5,3 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 5,1 milj.euro apmērā ir pieaugums par 160 tūkst.euro jeb 3,1 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 79,9 % 2025. gadā līdz 84,3 % 2026. gadā jeb par 4,4 procentpunktiem. Personāla izmaksu attiecības pieaugumu galvenokārt nosaka tas, ka 2026. gada ieņēmumi plānoti atbilstoši Nacionālā veselības dienesta finansējuma paziņojumam, kas ir mazāks nekā 2025. gadā faktiski saņemtais finansējums par virs plānotā apjoma sniegtajiem neatliekamajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Vienlaikus 2026. gada pirmajā ceturksnī faktiski sniegto neatliekamo stacionāro pakalpojumu apjoms pārsniedz Nacionālā veselības dienesta plānoto apjomu.
Personāla izmaksas 2026. gadā ietekmē 2025. gada septembrī veiktā Uzņemšanas nodaļas reorganizācija narkoloģijas profila pakalpojumu nodrošināšanai, ambulatoro pakalpojumu attīstība, agrīnās intervences pakalpojuma bērniem ieviešana, Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana un ārstniecības personu vakanču aizpildīšana.
Slimnīca regulāri izvērtē personāla resursus un pārskata darba organizāciju, vienlaikus nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

8. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" (turpmāk – DRS) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 40,6 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 40,4 milj.euro apmērā ir pieaugums par 257 tūkst.euro jeb 0,6 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 66,0 % 2025. gadā līdz 67,5 % 2026. gadā jeb par 1,5 procentpunktiem.
Personāla izmaksu attiecības pieaugumu galvenokārt nosaka ieņēmumu samazinājums, nevis būtisks atlīdzības pieaugums. Salīdzinājumā ar 2025. gada faktisko izpildi 2026. gada budžetā kopējie ieņēmumi plānoti par 1,6 % mazāki, tai skaitā ieņēmumi no valsts budžeta līdzekļiem – par 2,6 % mazāki. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt nosaka tas, ka 2025. gadā slimnīca saņēma samaksu par virs līguma apjoma sniegtajiem un apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt 2026. gada budžetā šādi papildu ieņēmumi nav plānoti.
Atlīdzības fonds 2026. gadā plānots tikai par 0,6 % lielāks nekā 2025. gada faktiskajā izpildē. Pieaugumu galvenokārt nosaka minimālās mēneša darba algas palielināšana – 278 slodzēm darba samaksa ir zemāka par 2026. gadā noteikto minimālo mēneša darba algu. Ārstniecības personām atlīdzības pieaugums plānots 0,3 % apmērā.
Slimnīca turpina īstenot personāla produktivitātes paaugstināšanas un efektivizācijas pasākumus, pilnveidojot finanšu pārvaldību, pašizmaksas kontroli un resursu izmantošanu. 2025. gadā ieviesta vienotā resursu vadības un uzskaites sistēma Horizon, kas nodrošina procesu digitalizāciju, uzlabo finanšu, personāla un materiālo resursu uzskaiti, kā arī pilnveido budžeta plānošanas un izpildes kontroli.

9. SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk – LDVC) 2026. gadā plānotās personāla izmaksas ir 4,6 milj.euro, kas salīdzinājumā ar 2025. gada izpildi 2,1 milj.euro apmērā ir pieaugums par 2,5 milj.euro jeb 116,8 %. Personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem palielinās no 27,3 % 2025. gadā līdz 47,1 % 2026. gadā jeb par 19,8 procentpunktiem. Kopējie ieņēmumi 2026. gadā plānoti 9 812 286 euro apmērā, kas ir par 25,5 % vairāk nekā 2025. gadā.
Personāla izmaksu attiecības pret kopējiem ieņēmumiem pieaugums 2026. gadā vērtējams, ņemot vērā, ka LDVC darbību uzsāka tikai 2025. gada 1. janvārī un 2025. gads bija kapitālsabiedrības izveides un kapacitātes veidošanas periods. Personāla piesaiste notika pakāpeniski visa gada garumā, kā rezultātā 2025. gada personāla izmaksas neatspoguļo pilna gada darbībai nepieciešamo nodarbināto skaitu.
2025.gada janvāra beigās bija aizpildītas 25,5 amata vietas, savukārt līdz gada beigām aizpildīto amata vietu skaits pieauga līdz 58,75 amata vietām, kas ir pieaugums par 130,4 %. Gada laikā vidējais aizpildīto amata vietu skaits bija aptuveni 42 amata vietas, bet 2025. gada decembrī faktiski sasniegtā kapacitāte jau bija gandrīz 59 amata vietas. Tādējādi ievērojama daļa darbinieku darba pienākumus uzsāka pildīt tikai gada otrajā pusē, un atlīdzība šīm amata vietām tika aprēķināta tikai par daļu no pārskata gada.
Arī aprēķinātās atlīdzības dinamika apliecina pakāpenisku kapacitātes pieaugumu. 2025. gada janvārī aprēķinātā atlīdzība bija 98,1 tūkst. euro, savukārt decembrī tā sasniedza 281,7 tūkst. euro, pieaugot gandrīz trīs reizes. Līdz ar to 2025. gada kopējās personāla izmaksas neveido reprezentatīvu bāzi salīdzinājumam ar 2026. gadu, kad lielākā daļa amata vietu būs aizpildītas visa gada garumā.
LDVC nodrošina Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanas funkcijas izpildi, kas tika pārņemta no Nacionālā veselības dienesta, veic Eiropas Savienības fondu programmas 2021.–2027. gadam digitalizācijas projektu īstenošanu, kā arī turpina stiprināt kompetences programmēšanas, analītikas, testēšanas un informācijas sistēmu uzturēšanas jomās.

LDVC īsteno stratēģisku pāreju uz informācijas sistēmu iekšējo izstrādi, lai mazinātu atkarību no ārpakalpojumu sniedzējiem, nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu un stiprinātu digitālās veselības pārvaldības kapacitāti.

Vienlaikus LDVC īsteno personāla produktivitātes paaugstināšanas un efektivizācijas pasākumus, attīstot vienotu veselības nozares digitālo arhitektūru, pilnveidojot pārvaldības procesus un stiprinot iekšējo kompetenci veselības informācijas sistēmu izstrādē un uzturēšanā. Kopējās personāla izmaksas 2025. un 2026.gadā nepārsniedz sākotnējās ietekmes novērtējumā plānotās, kas norādītas 2024. gada 23. aprīļa Ministru kabineta rīkojumā Nr. 321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi"" (2025.gadā - 4 223 962 euro, 2026.gadā – 5 380 531 euro).

Kopumā personāla izmaksu pieaugumu 2026. gadā ietekmē vairāki ārēji un iekšēji faktori – minimālās mēneša darba algas palielinājums no 740 euro līdz 780 euro, normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde, nepieciešamība nodrošināt ārstniecības personāla atlīdzības konkurētspēju un noturēšanu, jaunu pakalpojumu ieviešana, reorganizācijas procesi, Eiropas Savienības projektu īstenošana, kā arī digitalizācijas un kiberdrošības pasākumi.
Darba devēja izdevumu veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai pieaugumu 2026. gadā ietekmē apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu sadārdzinājums, apdrošināto darbinieku skaita un apdrošināšanas perioda izmaiņas, kā arī atsevišķās kapitālsabiedrībās darbinieku apdrošināšanas ieviešana 2026. gadā.

Veselības ministrija turpinās regulāri uzraudzīt kapitālsabiedrību personāla izmaksu un kopējo ieņēmumu dinamiku, pieprasot aktuālo informāciju par pārskata perioda izpildi, prognozētajiem rādītājiem līdz gada beigām un identificētajiem riskiem. Konstatējot risku pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos personāla izmaksu ierobežojumus, kapitālsabiedrībām tiks pieprasīts sniegt pārsnieguma iemeslu pamatojumu un informāciju par veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem riska mazināšanai. Konstatētie riski un to mazināšanai veicamie pasākumi tiks vērtēti individuāli, ņemot vērā katras kapitālsabiedrības darbības specifiku, personāla izmaksu izmaiņu iemeslus un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo personāla kapacitāti.

-