Anotācija

Līdz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akta) pieņemšanai un pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos neuzsākt augsnes degradācijas konstatēšanu un novērtēšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 465 "Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju" (turpmāk – noteikumi Nr. 465) noteikto kārtību no 2025. gada 1. janvāra.

Vispārējā kārtība

2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā noteikumu Nr. 465 3., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punkts un 2. pielikums, kas noteic augsnes degradācijas kritērijus un to klasifikāciju, kārtību, kādā konstatē un novērtē augsnes degradāciju, un kārtību, kādā nosaka augsnes degradācijas novēršanas pasākumus un notiek pasākumu īstenošanas uzraudzība.
Noteikumu Nr. 465 6. punkts noteic, ka augsnes degradāciju konstatē un novērtē institūcija, kura veic augšņu kartēšanu un zemes kvalitatīvo vērtēšanu (turpmāk – institūcija) vienlaikus ar augšņu kartēšanu vai augšņu agroķīmiskajā izpētē. Noteikumu Nr. 465 10. punktā noteikts, ka augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas plānu izstrādā un īsteno zemes īpašnieks, valdītājs vai lietotājs (turpmāk – zemes izmantotājs).
Zemes pārvaldības likuma pārejas noteikumu 5. punkta 7. apakšpunkts noteic, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod noteikumus par augšņu informācijas sistēmas izveidošanu un par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību. Minētajos noteikumos nosakāma institūcija, kas nodarbosies ar augsnes kartēšanu un zemes kvalitātes novērtēšanu un iegūtās informācijas uzturēšanu un aktualizēšanu, ietverot arī informāciju par augsnes degradāciju kā vienu no augsni raksturojošajiem rādītājiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā noteikumu Nr. 465 izstrādātāja projekta anotācijā norādīja, ka "nav zināms, kas ir noteikumu projekta 6., 8., 9., 11., 12. un 13. punktā minētā institūcija, kas veiks attiecīgās darbības augsnes degradācijas novērtēšanā. Līdz ar to regulējums, kas paredzēts noteikumu projekta 3., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktā, kā arī 2. pielikumā, varēs stāties spēkā tikai 2025. gada 1. janvārī, jo nebūs institūcijas, kas veiks attiecīgās darbības. Turklāt, ievērojot to, ka nav izstrādāti saistītie normatīvo aktu projekti, ir iespējams, ka nākotnē būs nepieciešams pārstādāt noteikumu projekta regulējumu, kas attiecas uz minēto institūciju".

2023. gada 5. jūlijā tika publicēts Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts). Šī direktīva provizoriski varētu tikt pieņemta 2024. gada nogalē. Gan noteikumi Nr. 465, gan direktīvas projekta tiesību normu tvērums skar augsnes degradāciju un tās novēršanu un ievērojami pārklājas. Direktīvas projekts paredz augsnes degradācijas visaptverošu novērtēšanu visas valsts jebkurā augsnē (ne tikai lauksaimniecības), pamatojoties uz augsnes veselības monitoringu. Direktīvas projekts satur metodiku augsnes monitoringa izveidei visiem potenciālajiem augsnes degradācijas veidiem, kā arī kritērijus degradācijas novērtēšanai. Lai novērstu vai samazinātu augsnes degradāciju, direktīvas projekts paredz ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus, kas attiecināmi uz jebkuru augsni un ir vērsti uz noteiktu augsnes degradācijas veidu samazināšanu. Plaši tiek izklāstīti pienākumi attiecībā uz kontaminēto objektu apzināšanu, apsaimniekošanu un šādu objektu reģistra izveidošanu (augsnes kontaminācija ir kādas ķimikālijas vai vielas klātbūtne augsnē tādā koncentrācijā, kas var kaitēt cilvēka veselībai vai videi). Direktīvas projektā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar direktīvu, un sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

Noteikumu Nr. 465 6. punktā noteikts, ka augšņu agroķīmiskajā izpētē konstatējami un novērtējami augsnes degradācijas veidi – augsnes paskābināšanās un augsnes auglības samazināšanās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumu Nr. 184 "Kārtība, kādā iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus" 2. punktu Valsts augu aizsardzības dienests informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām iegūst, veicot augšņu agroķīmisko izpēti un saņemot augšņu agroķīmiskās izpētes datus no atzītiem pakalpojumu sniedzējiem. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni būtiski raksturojošie rādītāji ir agroķīmiskās īpašības: organisko vielu saturs, apmaiņas reakcija (pH), augiem izmantojamā fosfora (P₂O₅) un kālija (K₂O) saturs. Valsts augu aizsardzības dienests piecu gadu periodā augsnes agroķīmisko izpēti veic ~ 200 tūkst. ha, kas ir tikai 10 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nesniedz reprezentatīvu informāciju par visu Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes stāvokli. Informācijas analīze par pēdējiem pieciem gadiem liecina, ka agroķīmiskās īpašības neuzlabojas, taču arī agroķīmisko rādītāju pasliktināšanās ir minimāla. Pamatojoties uz Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā esošajiem datiem, secināms, ka galvenais degradācijas veids ir augsnes paskābināšanās. Lai nodrošinātu reprezentatīvu informāciju, kas ļautu izdarīt plašākus secinājumus, Valsts augu aizsardzības dienests kopš 2018. gada veic augsnes agroķīmisko izpēti reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, katrus piecus gadus apsekojot vienas un tās pašas platības. Šīs izpētes rezultāti rāda, ka 38 % apsekotās platības nepieciešama pamatkaļķošana un 17 % – uzturošā kaļķošana, bet 52 % apsekotās platības ir zems augsnes agroķīmiskās iekultivēšanas pakāpes indekss. Pašlaik ir uzsākts otrais cikls, tāpēc pagaidām vēl nevar izdarīt secinājumus par šo degradācijas veidu izmaiņām. Tā kā augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas, tostarp minētie augsnes degradācijas veidi – augsnes paskābināšanās un augsnes auglības samazināšanās (vai arī uzlabošanās), nenotiek uzreiz, bet ilgstošā laikposmā (vismaz 5–10 gadu laikā), uz augsnes degradācijas procesiem būtiskas izmaiņas neatstās noteikumu Nr. 465 minēto tiesību normu spēkā stāšanās atlikšana vēl par diviem gadiem līdz 2027. gada 1. janvārim.

Nē

No 2027. gada 1. janvāra būtu jāizstrādā augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas plāns un jāīsteno plānotie pasākumi.

No 2027. gada 1. janvāra būtu jāizstrādā augsnes degradācijas novēršanas vai ierobežošanas plāns un jāīsteno plānotie pasākumi.

Nē

Nē

Nē

-