Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta aktualitāti iezīmē Noteikumu Nr. 668 piemērošanas gaitā konstatētie praktiskie apsvērumi, nepieciešamība optimizēt ziņošanu un informācijas apstrādi energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros, kā arī ar Direktīvas 2012/27/ES pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos saistīti jautājumi.

Tā kā starpinstitūciju saskaņošanas procesā konstatēts, ka grozījumu apjoms Noteikumos Nr. 668 pārsniedz 50%, tad tiek virzīta "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumu" pārizdošana jaunos Ministru kabineta noteikumos. Izstrādātajā Noteikumu projektā uz Noteikumu Nr. 668 bāzes tiek aktualizēts līdzšinējais regulējums energoefektivitātes monitoringa jomā.

Noteikumu projekta deleģējums:
Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu, Noteikumu projektā ir ietverts aktualizētais deleģējums attiecībā uz:
a) kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona paziņo par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, paziņošanas termiņus, paziņojuma un tam pievienojamo dokumentu saturu;
b) kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona ziņo par energopārvaldības sistēmas darbības rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu;
c) kārtību, kādā tiek pārbaudīta un apstiprināta valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas energopārvaldības sistēmas ieviešana;
d) kārtību, kādā lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo par energoaudita veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas  ieviešanu, pārsertificēšanu un ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem;
e) kārtību, kādā lielais uzņēmums un lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un tajos sasniegto enerģijas ietaupījumu;
f)  kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs iesniedz uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci;
g) kārtību, kādā energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse ziņo par enerģijas ietaupījumu.

I. Vispārīgie jautājumi

Monitoringa mērķis
Energoefektivitātes likuma 15. panta otrajā daļā ir noteikts energoefektivitātes monitoringa mērķis – apkopot un sistematizēt informāciju par visiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātiem, kas veikti, izmantojot Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajā daļā minētos atbalsta veidus, kā arī jebkuru citu ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītu informāciju, un aprēķināt iegūtos enerģijas ietaupījumus, lai sekotu valsts enerģijas ietaupījuma indikatīvā mērķa vai citu energoefektivitātes mērķu sasniegšanas un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izpildes gaitai. Tādējādi Noteikumu projektā energoefektivitātes monitoringa mērķis nav atsevišķi izdalīts. Vienlaikus atzīmējams, ka energoefektivitātes monitorings un tā ietvaros veicamā ziņošana ietver aktuālo informāciju par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iepriekšējā kalendāra gadā un to rezultātā panākto enerģijas ietaupījumu, tai skaitā informāciju par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ietvaros valsts iestāžu īpašumā un izmantošanā esošo ēku atjaunoto platību iepriekšējā kalendāra gadā.

Ziņošanā iekļaujamie enerģijas ietaupījumi un to novērtēšanas metodes
Lai nodrošinātu vienotu un saskaņotu pieeju enerģijas ietaupījumu ziņošanai, kas savukārt ir nozīmīgi energoefektivitātes monitoringa mērķu sasniegšanai, ir būtiski noteikt to, kāda veida enerģijas ietaupījumi būtu ieskaitāmi, kā arī to novērtēšanas metodes.
Līdz ar to Noteikumu projekts paredz uzskaitījumu tam, kādos gadījumos radušies ietaupījumi ir ieskaitāmi enerģijas ietaupījumos, kas atspoguļo saskaņotu pieeju Eiropas Savienības līmenī (izrietošu no Direktīvas 2012/27/ES), t.sk. ietaupījumus, kas gūti pārsniedzot ekodizaina prasības ar enerģiju saistītām precēm, ieviešot energoefektivitāti veicinošus politikas pasākumus, pārsniedzot prasības, kas izriet no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem u.c. 

Lai nodrošinātu metodiski korektu pieeju enerģijas ietaupījumu ziņošanai energoefektivitātes monitoringa ietvaros, Noteikumu projekts paredz, ka enerģijas ietaupījumu paziņošanai izmanto vienu vai vairākas šādas ES līmenī saskaņotas ietaupījumu aprēķina metodes:
a) paredzamā ietaupījuma (ex-ante) metode, kur enerģijas ietaupījumu aprēķina, izmantojot salīdzināšanu ar neatkarīgi konstatētiem iepriekšējo enerģijas ietaupījumu rezultātiem līdzīgās iekārtās. Šīs metodes izmantošanai var izmantot atbildīgās iestādes izveidota un uzturēta enerģijas ietaupījumu kataloga datus, kas ir balstīti ES un nacionāla līmeņa izpētē identificētos pasākumos un to parametros, un atspoguļo energoefektivitātes pasākumus un to vidējos enerģijas ietaupījumus noteiktās kategorijās (apgaismojums, apkure, karstais ūdens, ēkas, iekārtas, informatīvie pasākumi, transports un ventilācija) nolūkā vienkāršot enerģijas ietaupījumu aprēķināšanu energoefektivitātes pasākumu veicējiem (uzņēmumiem, valsts iestādēm, pašvaldībām u.tml.). Tādējādi Enerģijas ietaupījumu katalogā ietvertie dati ir balstīti uz neatkarīgi konstatētiem iepriekšējo enerģijas uzlabojumu rezultātiem līdzīgās iekārtās. Enerģijas ietaupījumu katalogs ir neatņemama energoefektivitātes monitoringa sastāvdaļa;
b) uzskaitītā ietaupījuma (ex-post) metode, kam raksturīga faktiskā enerģijas patēriņa noteikšana un enerģijas patēriņu ietekmējošo faktoru ņemšana vērā;
c) mērogotā metode, kur enerģijas ietaupījuma aprēķinu, izmantojot ietaupījuma tehniskās aplēses, veic kvalificēti speciālisti – uzņēmuma energoauditori vai neatkarīgie eksperti ēku energoefektivitātes jomā saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā. Šo pieeju izmantot tikai tad, ja attiecībā uz kādu konkrētu iekārtu ir grūti iegūt pilnīgi precīzi izmērītus datus vai šādu datu ieguve būtu nesamērīgi dārga;
d) apsekotā ietaupījuma metode, ko veic ar anketēšanas vai intervēšanas palīdzību, novērtējot enerģijas galalietotāju paradumu maiņu informēšanas, iekārtu marķējuma, sertificēšanas shēmu un viedo komercuzskaites mēraparātu ieviešanas un citu pasākumu ieviešanas rezultātā. Šo pieeju izmanto attiecībā uz ietaupījumu, ko rada galalietotāju paradumu izmaiņas, bet neizmanto ietaupījuma noteikšanai, ko panāk, veicot fiziskus pasākumus.

Salīdzinājumā ar Noteikumos Nr. 668 noteikto šajos jautājumos izmaiņas veiktas, lai uzlabotu to saprotamību un atbilstību Direktīvas 2012/27/ES normām.

Lai sekmētu vienotu un saskaņotu pieeju enerģijas ietaupījumu ziņošanā, ar Noteikumu projektu paredzēts noteikt, ka enerģijas ietaupījums jāpaziņo kā enerģijas galapatēriņš vai primārās enerģijas patēriņš, izmantojot Noteikumu projekta 1. pielikumā minētās vērtības, kas izriet no Direktīvas 2012/27/ES, vai Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, VI pielikuma 1. tabulā noteiktās vērtības, tādējādi nodrošinot pamatotu un ES līmenī atzītu enerģijas pārveidošanas koeficientu izmantošanu.

Saskaņā ar Energoefektivitātes likumā noteikto energoefektivitātes monitorings un tā ietvaros paredzētā ziņošanas kārtība energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un enerģijas ietaupījumu jautājumos ir nepieciešami sistemātiskai valsts virzības novērtēšanai uz Nacionālā enerģētikas un klimata plānā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam”, noteikto valsts ilgtermiņa energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.

Turklāt, ņemot vērā gan Energoefektivitātes likuma normas, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata jomā pārvaldību, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, noteikto, valstij ir pienākums sistemātiski atskaitīties Eiropas Komisijai par progresu energoefektivitātes uzlabošanas jautājumos.

Tādējādi, lai sekmētu energoefektivitātes monitoringa ietvaros paredzētās ziņošanas kārtības darbības efektivitāti, tai skaitā attiecībā uz korektas, faktos balstītas un dokumentāri pierādāmas informācijas ziņošanu tās ietvaros, Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes monitoringa dalībniekiem (valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, energoefektivitātes pienākumu shēmas atbildīgajām pusēm, lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem), kam saskaņā ar Energoefektivitātes likumu ir uzlikts pienākums piedalīties energoefektivitātes monitoringā, veicot paziņošanu par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to ietvaros gūto ietaupījumu, ir jāizmanto dokumentāri pamatota informācija, kā arī piecus gadus no dokumentu sagatavošanas vai saņemšanas brīža ir jāglabā visa ar enerģijas ietaupījumu aprēķināšanu saistītā dokumentācija, t.sk. par izmantotajām ietaupījumu aprēķināšanas metodēm. Šeit būtiskākā izmaiņa salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošajos Noteikumos Nr. 668 noteikto ir tas, ka tiek noteikts nepārprotams atskaites punkts dokumentu piecu gadu uzglabāšanas termiņam.

Atbildīgās iestādes darbības energoefektivitātes monitoringa jautājumos
Nolūkā nodrošināt energoefektivitātes monitoringa un tajā ietvertās ziņošanas kārtības energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un enerģijas ietaupījumu jautājumos funkcionalitāti un efektivitāti, Noteikumu projektā ir paredzētas noteiktas atbildīgās iestādes tiesības un pienākumi šajā jomā.

Atbildīgās iestādes pienākumi ietver:
a) vienu reizi gadā savā tīmekļvietnē publicēt energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses panākto enerģijas ietaupījumu;
b) pārbaudīt un apstiprināt energopārvaldības sistēmu valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām;
c) apkopot informāciju par paziņoto enerģijas ietaupījumu;
d) Energoefektivitātes likuma 4.1 panta pirmajā daļā norādīto informāciju Ekonomikas ministrijā iesniegt par aizpagājušo kalendāra gadu, to publicējot savā tīmekļvietnē.

Līdztekus tam Noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā iestāde, uzskaitot enerģijas ietaupījumu valsts obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai: a) ņem vērā katra energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma dzīves cikla ilgumu un koeficientu, ar kādu ietaupījumi laika gaitā samazinās; b) atsevišķi uzskaita ietaupījumu, kas gūts pasākumos, ko finansē no valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fonda. Salīdzinājumā ar Noteikumiem Nr. 668 šeit nav iekļauta atsauce uz energoefektivitātes pasākumu plānu, ņemot vērā, ka tas bija saistīts ar valstij juridiski saistošā 2020.gada energoefektivitātes mērķa izpildi un šobrīd 2030.gada energoefektivitātes mērķa kontekstā kā atsevišķs dokuments tiešā veidā nav aktuāls.

Atbildīgās iestādes tiesības Noteikumu projektā aplūkotajos jautājumos ietver tiesības pieprasīt vai klātienē pārbaudīt informāciju par monitoringa dalībnieku ziņotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tai skaitā ar enerģijas ietaupījumu aprēķiniem saistīto dokumentāciju, kā arī no energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajām pusēm – informāciju par to galalietotājiem un viņu enerģijas patēriņu sadalījumā pa nozarēm un mājsaimniecību sektorā, savukārt no lielajiem elektroenerģijas patērētājiem – informāciju par elektroenerģijas izlietojumu un nodoto elektroenerģijas patēriņu apakšlietotājiem.

Šeit būtiskākās izmaiņas salīdzinājumā ar Noteikumos Nr. 668 noteikto ir saistītas ar:
a) to, ka atbildīgā iestāde efektīvai enerģijas ietaupījumu ziņošanas nodrošināšanai, kas ir būtiski no Latvijai saistošo mērķu izpildes viedokļa, ir tiesīga attiecīgo informāciju no energoefektivitātes monitoringa sistēmas dalībniekiem iegūt biežāk kā reizi gadā, ja tas nepieciešams. Tādējādi tiek noņemts mākslīgs atbildīgās iestādes rīcības ierobežojums un uzlabota energoefektivitātes monitoringa operacionalitāte nolūkā uzlabot tā ietvaros paziņotās informācijas korektumu;
b) tiesību noteikšanu atbildīgajai iestādei iegūt informāciju no lielajiem elektroenerģijas patērētājiem par to elektroenerģijas izlietojumu un apakšlietotāju patērēto elektroenerģijas apjomu. Tas ir saistīts ar to, lai nepieciešamības gadījumā varētu novērtēt lielā elektroenerģijas patērētāja reālo elektroenerģijas patēriņu, no kā izriet Energoefektivitātes likumā noteiktais pienākums. Tādējādi tiek veicināta energoefektivitātes monitoringa un tā ietvaros nosakāmās ziņošanas kārtības efektīva piemērošana.

II. Enerģijas ietaupījumu ziņošana un uzskaite

Ikgadējo enerģijas ietaupījumu ziņojumu iesniegšana
Saskaņā ar Noteikumu projektu (tāpat kā līdz šim Noteikumu Nr. 668 ietvaros) ikgadējos enerģijas ietaupījumu pārskatus iesniedz lielie elektroenerģijas patērētāji, lielie uzņēmumi, valstpilsētas, valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, energoefektivitātes pienākumu shēmas atbildīgās puses, kā arī valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondi, kuros ir veiktas atbildīgo pušu iemaksas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Līdztekus tam iepretim Noteikumos Nr. 668 noteiktajam Noteikumu projekts paredz, ka pārskatus iesniedz arī iestādes, kas ir veikušas informatīvos pasākumus par energoefektivitātes uzlabošanu kādā no enerģijas galapatēriņa sektoriem, ja to finansēšanai vismaz daļēji ir izmantots valsts, pašvaldības vai citu valsts institūciju un programmu finansējums. Šis papildinājums tiek veikts, lai nodrošinātu pēc iespējas visaptverošāku enerģijas ietaupījumu uzskaiti gadījumos, kad tie panākti, izmantojot publisko finansējumu. 

Turklāt salīdzinājumā ar līdz šim Noteikumos Nr. 668 noteikto, ka enerģijas ietaupījumu pārskati (par iepriekšējo gadu) katru gadu jāziņo līdz 1. novembrim, Noteikumu projekts paredz, ka šie pārskati katru gadu ir jāsniedz līdz 1. jūlijam, kas ir pietiekams laiks (6 mēneši), lai apkopotu informāciju par iepriekšējo gadu un iesniegtu to atbildīgajai iestādei. Sagaidāms, ka termiņa saīsināšana uzlabos energoefektivitātes pasākumu monitoringa un tajā ietvertās ziņošanas kārtības efektivitāti un atgriezenisko saiti politikas veidotājiem par aktuālo situāciju valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Nolūkā uzskaitīt pēc iespējas vairāk pamatotu enerģijas ietaupījumu, kas ir aktuāli valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai, Noteikumu projekts, tāpat kā līdz šim Noteikumi Nr. 668, paredz, ka arī subjektiem, kas nav uzskatāmi par energoefektivitātes monitoringā ietvertās ziņošanas kārtības dalībniekiem, ir iespēja atbildīgajai iestādei iesniegt enerģijas ietaupījumu pārskatus par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem.

Salīdzinājumā ar līdzšinējo praksi, kad enerģijas ietaupījumu pārskati tika nosūtīti atbildīgajai iestādei saskaņā ar Noteikumiem Nr. 668 un to pielikumiem, turpmāk ziņojumu sagatavošana un iesniegšana tiks veikta Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk – ERIS).

Energopārvaldības sistēmas ieviešana valsts iestādēs un atvasinātās publiskajās personās
Noteikumu projekts paredz, ka valsts iestāde vai pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona 30 dienu laikā pēc sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas vai atkārtotas sertifikācijas par to ziņo atbildīgajai iestādei, informāciju iesniedzot ERIS. Gadījumos, ja valsts iestāde vai pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, kura ir ieviesusi, bet nav sertificējusi energopārvaldības sistēmu, 30 dienu laikā pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas ziņo atbildīgajai iestādei, informāciju un noteiktus dokumentus (rīkojums par energopārvaldības ieviešanu, energoefektivitātes plāns, enerģijas patēriņa monitoringa plāns) iesniedzot ERIS.

Šeit salīdzinājumā ar līdz šim Noteikumos Nr. 668 noteikto izmaiņas attiecas uz ERIS izmantošanu, kā arī līdzšinējā Energoefektivitātes likuma tvēruma precizēšanu attiecībā uz valsts iestādēm un citām atvasinātām publiskām personām.

Lielā uzņēmuma un lielā elektroenerģijas patērētāja paziņojums par pienākuma izpildi
Noteikumu projekts, tāpat kā līdz šim Noteikumi Nr. 668, paredz, ka lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs 30 dienu laikā pēc uzņēmuma energoaudita vai atkārtota uzņēmuma energoaudita pārskata nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas par to ziņo atbildīgajai iestādei. Savukārt, ja lielajā uzņēmumā vai lielajam elektroenerģijas patērētājam ir ieviesta sertificēta energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma vai iepriekš minētās sistēmas tiek pārsertificētas, lielais uzņēmums vai lielais elektroenerģijas patērētājs 30 dienu laikā pēc attiecīgā sertifikāta izsniegšanas par to ziņo atbildīgajai iestādei.

Šeit pēc būtības galvenās atšķirības salīdzinājumā ar Noteikumiem Nr. 668 ir saistītas ar to, ka turpmāk informācijas iesniegšana jāveic ERIS, kā arī ar to, ka tiek iekļauti energopārvaldības sistēmas un vides pārvaldības sistēmas pārsertificēšanas gadījumi.

Elektroenerģijas sistēmas operatora pienākums informēt par lielajiem patērētājiem
Noteikumu projekts, tāpat kā līdz šim Noteikumi Nr. 668, paredz, ka sistēmas operators, kuram ir tiesības un pienākums veikt elektroenerģijas sadali vai pārvadi, katru gadu līdz 31. janvārim atbildīgajai iestādei sniedz datus par tiem savai sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 megavatstundas (MWh). Šeit vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar Noteikumiem Nr. 668 ir ERIS izmantošana.

Elektroenerģijas bilances iesniegšana atbildīgajai iestādei
Noteikumu projekts paredz, ka elektroenerģijas lietotājs, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā ir tiesības iesniegt uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci, sniedz informāciju atbildīgajai iestādei, izmantojot ERIS. Šīs izmaiņas salīdzinājumā ar Noteikumiem Nr. 668 izriet no Grozījumiem Energoefektivitātes likumā (TA-1562) un tiek veiktas tāpēc, ka gadījumos, kad elektroenerģijas lietotājam ir apakšlietotāji, to esamība var ietekmēt minētā lietotāja pienākumu raksturu un apjomu.

Enerģijas ietaupījumu pamatotība un ieskaitīšana nacionālā mērķa izpildē
Lai nodrošinātu korektu enerģijas ietaupījumu ziņošanu un uzskaiti, Noteikumu projekts paredz, ka ziņošanas kārtības ietvaros:
a) atbildīgā iestāde katra energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma ietaupījumu ieskaita vienu reizi;
b) ja energoefektivitātes uzlabošanas pasākums, kā arī pasākums, kura īstenošana tiešā veidā nav vērsta uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to un līdztekus citiem mērķiem tiek iegūti enerģijas ietaupījumi, tiek īstenots, saņemot finansējumu no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumus, kredītu procentu likmju subsidēšanu, kā arī citu finansējumu no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, vai finansējumu no ES budžeta līdzekļiem (ko īsteno ar ES budžeta programmām un fondiem) un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, tā ietaupījumu nevar ieskaitīt energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei, valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondam, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu;
c) ja energoefektivitātes pasākums, kā arī pasākums, kura īstenošana tiešā veidā nav vērsta uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr to sekmē, , izmantojot vairākus finansēšanas avotus, informācijas sniedzējs norāda, kādi finansēšanas avoti ir izmantoti un kā sasniegtie enerģijas ietaupījumi ir sadalīti;
d) ietaupījumu no lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju paziņotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem nevar ieskaitīt energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei, valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondam, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu.

Noteikumu projekts, tāpat kā līdz šim Noteikumi Nr. 668, paredz, ka atbildīgā iestāde ietaupījumus no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kuri ir finansēti no ES budžeta līdzekļiem (ko īsteno ar ES budžeta programmām un fondiem), valsts vai pašvaldības budžeta vai valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fonda, kurā atbildīgā puse ir veikusi iemaksu, ieskaita enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai. Savukārt, lai enerģijas ietaupījumu pārskatos iekļautā informācija būtu ticama un enerģijas ietaupījumi būtu pārbaudāmi un novērtējami, informācijas sniedzējs, aizpildot un iesniedzot pārskatus atbildīgajai iestādei, izmanto tikai dokumentāri pamatotu informāciju. Šeit vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību ir ERIS izmantošana.

Līdztekus minētajam jānorāda, ka lai arī Noteikumu projekts kopumā neparedz specifiskus ziņošanas nosacījumus attiecībā uz iestādēm, kas atbildīgas par finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, šāds pienākums izriet no Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtās daļas. Saskaņā ar to, ja projekts ir pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai ES budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un tajā ir noteikti šā panta trešajā daļā minētie vērtēšanas kritēriji, energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvie rādītāji vai projekta enerģijas patēriņa rādītāju ziņošanas pienākums, tad finansējuma saņēmējs pēc projekta realizācijas turpmākos trīs gadus ik gadu sniedz informāciju šā panta trešajā daļā minētajai iestādei, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, atbilstoši finansējuma saņēmēja un iestādes, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, noslēgtajam līgumam par attiecīgā objekta enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas, izņemot gadījumus, kad finansējuma saņēmēja un iestādes, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, līgumā noteikts cits ziņošanas periods. Iestāde, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, apkopo saņemto informāciju un informē atbildīgo iestādi.

Tāpat, līdztekus minētajam jānorāda, ka lai arī Noteikumu projektā tas nav norādīts, valsts iestāde var vienoties ar telpu apsaimniekotāju par energopārvaldības sistēmas ieviešanu (neatkarīgi no tā vai tās tiek vai netiek iznomātas). Šādā gadījumā tas nozīmē, ka valsts iestāde, vienojoties ar telpu apsaimniekotāju, varēs nodot apsaimniekotājam izpildei uzdevumu valsts iestādei piederošajās telpās, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības energoefektivitātes jomā, ieviest energopārvaldības sistēmu.

III. Energopārvaldības sistēmas ieviešanas pārbaude un apstiprināšana valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām
Noteikumu projekts, tāpat kā līdz šim Noteikumi Nr. 668, paredz atbildīgajai iestādei 10 darbdienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu vai sertificēšanu izvērtēt paziņojumā sniegtās informācijas atbilstību Noteikumu projekta 12. punkta prasībām un, ja nepieciešams, lūgt iesniedzējam precizējumus termiņā, kas nav mazāks par 10 darbdienām. Pēc izvērtēšanas konstatējot, ka ziņojumā sniegtā informācija atbilst šo noteikumu prasībām, atbildīgā iestāde apstiprina energopārvaldības sistēmas ieviešanu, iekļaujot atbildīgo pusi attiecīgo subjektu sarakstā, kas ir ieviesuši vai sertificējuši energopārvaldības sistēmu u.tml. Kontekstā ar minēto atbildīgajai iestādei ir pienākums katru gadu līdz 30. aprīlim savā tīmekļvietnē publicēt pārskatu par energopārvaldības sistēmas ieviešanu valsts iestādēs vai pašvaldībās vai citās atvasinātās publiskajās personās.

Šeit salīdzinājumā ar līdz šim Noteikumos Nr. 668 noteikto izmaiņas attiecas uz Energoefektivitātes likumā esošā tvēruma precizēšanu ar grozījumiem likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 2. augustā (TA-1562), attiecībā uz prasību attiecināšanu uz valsts iestādēm un citām atvasinātām publiskām personām.

IV. Noslēguma jautājumi
Šajā Noteikumu projekta sadaļā tiek noteikts, ka enerģijas ietaupījumos ieskaita tos, kas ir gūti no attiecīgā energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma līdz 2030. gada 31. decembrim, kas ir termiņš līdz kuram jāsasniedz aktuālie valsts mērķi energoefektivitātes jomā.

Tāpat šajā Noteikumu projekta sadaļā tiek noteikts, ka 2022. gadā monitoringa sistēmas ietvaros sniedzamie ietaupījumu pārskati par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem iepriekšējā kalendāra gadā ir iesniedzami līdz 31. decembrim. Tas ir saistīts ar to, ka ar Noteikumu projektu tiek aktualizēta energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un enerģijas ietaupījumu ziņošanas kārtība.