21-TA-1338: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par drošības palīdzību un vienībām, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar Līhija likumu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu 2021.gada 16.novembrī iesniegto diplomātisko notu par nepieciešamību noslēgt starptautisko vienošanos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts, lai nodrošinātu turpmāku atvieglotu palīdzības saņemšanu, kas sniegta Latvijai dotāciju veidā saskaņā ar 1961. gada Ārvalstu palīdzības aktu un Ieroču eksporta kontroles aktu vai tiem sekojošiem tiesību aktiem.
Lai Latvijas Republika turpmāk pastāvīgi saņemtu minēto atbalstu, ir noslēdzama vienošanās attiecībā uz Latvijas Republikas drošības spēku vienībām, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu, ja pastāv pamatota informācija par to iesaisti smagu cilvēktiesību pārkāpumu nodarīšanā.
Lai Latvijas Republika turpmāk pastāvīgi saņemtu minēto atbalstu, ir noslēdzama vienošanās attiecībā uz Latvijas Republikas drošības spēku vienībām, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu, ja pastāv pamatota informācija par to iesaisti smagu cilvēktiesību pārkāpumu nodarīšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijai ar Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk – ASV) ir izveidojusies izcila sadarbība aizsardzības jomā. Jau kopš 1996.gada ASV īstenotās militārā atbalsta programmas ir būtiski palīdzējušas attīstīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, ekipējumu, profesionalitāti un infrastruktūru. ASV atbalsta programmu ietvaros periodā no 2018. gada līdz 2021. gadam Latvija ir saņēmusi finansiālu atbalstu 278,5 miljonu ASV dolāru apmērā dažāda militārā ekipējuma iegādēm. 2020. gada nogalē ASV Kongress apstiprināja Nacionālās aizsardzības autorizācijas aktu, kas noteica kopējo ASV aizsardzības budžeta apmēru, tajā arī iekļaujot Baltijas valstu nozīmi un lomu Krievijas atturēšanā. Savukārt ASV Aizsardzības departamenta apropriācijas aktā 2021. gadam, kas detalizētāk paredz finansējuma pārdali, Baltijas valstīm tika apstiprināti kopumā 168 miljoni ASV dolāru, no kuriem 68,4 miljoni tika novirzīti Latvijas militāro spēju attīstībai.
Saskaņā ar Ministru kabinetā 2020.gada 24.septembrī apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas 3.4.1.apakšpunktu, ASV ir galvenais Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, ar kuru ilggadēju atbalstu jau kopš neatkarības atjaunošanas ir ievērojami stiprināta Latvijas aizsardzība, kā arī Latvijai ir jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, cita starpā, strādājot pie militāro spēju stiprināšanas. Latvijas aizsardzības tālākai stiprināšanai ir būtisks ASV atbalsts un arī turpmāka tā saņemšana ilgtermiņā un bez apgrūtinājumiem.
Saskaņā ar Ministru kabinetā 2020.gada 24.septembrī apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas 3.4.1.apakšpunktu, ASV ir galvenais Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, ar kuru ilggadēju atbalstu jau kopš neatkarības atjaunošanas ir ievērojami stiprināta Latvijas aizsardzība, kā arī Latvijai ir jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, cita starpā, strādājot pie militāro spēju stiprināšanas. Latvijas aizsardzības tālākai stiprināšanai ir būtisks ASV atbalsts un arī turpmāka tā saņemšana ilgtermiņā un bez apgrūtinājumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ASV 1961. gada Ārvalstu palīdzības akta 620M sadaļas (turpmāk – Līhija likums) prasības, ASV valdībai ir aizliegts sniegt atbalstu ārvalstu drošības spēku vienībām gadījumos, kad ir pieejama pamatota informācija par to iesaisti smagu cilvēktiesību pārkāpumu nodarīšanā.
Atbilstoši ASV spēkā esošajām tiesību normām, lai turpmāk nodrošinātu no 1961. gada Ārvalstu palīdzības akta vai Ieroču eksporta kontroles akta, vai tiem sekojošiem tiesību aktiem izrietošu atbalstu Latvijas Republikai, ir noslēdzama rakstiska vienošanās starp Latvijas Republiku un ASV par Līhija likuma ievērošanu.
Atbilstoši ASV spēkā esošajām tiesību normām, lai turpmāk nodrošinātu no 1961. gada Ārvalstu palīdzības akta vai Ieroču eksporta kontroles akta, vai tiem sekojošiem tiesību aktiem izrietošu atbalstu Latvijas Republikai, ir noslēdzama rakstiska vienošanās starp Latvijas Republiku un ASV par Līhija likuma ievērošanu.
Risinājuma apraksts
Augstākminētā mērķa sasniegšanai ir izstrādāts starptautiska līguma ”Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par drošības palīdzību un vienībām, kas nav tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar Līhija likumu” (turpmāk – Līgums) projekts. Līgums parakstāms steidzami, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Pretējā gadījumā visa veida ASV atbalsta saņemšanai, kas izriet no iepriekš minētajiem ASV tiesību aktiem, ieskaitot apmācības un aprīkojumu, būs nepieciešams panākt individuālu īstermiņa vienošanos par katru atbalsta saņemšanas pasākumu, tādējādi apgrūtinot Latvijas Republikas militāro spēju stiprināšanu.
Līguma projekts paredz Latvijas Republikas apņemšanos nenovirzīt no ASV 1961. gada Ārvalstu palīdzības akta vai Ieroču eksporta kontroles akta izrietošo atbalstu Latvijas Republikas drošības spēku vienībām, kuras ASV valdība ir identificējusi kā vienības, kurām aizliegts saņemt šāda veida atbalstu saskaņā ar Līhija likumu (Līguma I pants), par to informējot Latvijas Republikas valdību, izmantojot diplomātiskos kanālus (Līguma II pants).
Līgumā ietvertā atsauce uz ASV tiesību normām, Ārvalstu palīdzības aktu un Ieroču eksporta kontroles aktu, norāda uz ASV valdības tiesisko pamatu no minētajiem normatīvajiem aktiem izrietošā atbalsta sniegšanas ierobežošanai. Tādējādi Latvijas tiesību sistēmā ārvalstu tiesību norma – Līhija likums - netiek padarīta saistoša. No Līguma izrietošās Latvijas saistības nav Līhija likuma piemērošana, bet gan no ASV valdības caur diplomātiskajiem kanāliem saņemtā paziņojuma par atbalsta ierobežošanu konkrētām Latvijas drošības spēku vienībām ievērošana. Atsauce uz Līhija likumu ir informatīva un sniedz kontekstu minētā ASV atbalsta tālākas nodošanas ierobežojumam, pamatojoties uz ASV valdības sniegto informāciju par konkrēto vienību neatbilstību attiecīgā atbalsta saņemšanai. Vispārpieņemtā starptautisko līgumu izstrādes prakse neparedz veikt atsauces uz līgumslēdzēju nacionālajiem tiesību aktiem, taču konkrētajā gadījumā uzskatāms, ka šāda norāde sniedz Latvijai plašāku informāciju par gadījumiem, kad ASV varētu liegt atbalstu konkrētām vienībām. Tāpat jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu saņemtā atbalsta nepārtrauktību, Līgumu nepieciešams noslēgt līdz š.g. 31.decembrim. Līdz ar to, minētā atkāpe no pastāvošās prakses ir uzskatāma par izņēmumu, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Līgums stājas spēkā abām pusēm to parakstot (Līguma III pants) un paliek spēkā, ja vien nav izbeigts, kādai no pušu valdībām deviņdesmit dienas iepriekš iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai pusei par Līguma izbeigšanu (Līguma IV pants).
Gadījumā, ja ASV valdība ir identificējusi kādu no Latvijas drošības spēku vienībām kā neatbilstošu minētā atbalsta saņemšanai, ASV valdība caur diplomātiskajiem kanāliem par to informē Latvijas valdību. Atbilstoši Līgumā noteiktajam, pamatojoties uz saņemto informāciju, Latvijas valdība apņemas nenovirzīt saņemto atbalstu attiecīgajām drošības spēku vienībām, par kurām ASV valdībai ir pamatota informācija par to iesaisti smagu cilvēktiesību pārkāpumu nodarīšanā. Atbilstoši ASV valdības sniegtajai informācijai, Līguma kontekstā smagi cilvēktiesību pārkāpumi var ietvert, cita starpā, ārpustiesas slepkavības, piespiedu pazušanas, spīdzināšanu. Gadījumos, ja ASV valdība ir identificējusi Latvijas drošības spēku vienību kā atbalsta saņemšanai nepiemērotu, pamatojoties uz iepriekš minētajiem iemesliem, attiecīgais atbalsts var tikt atjaunots, ja Latvija veic normatīvajos aktos paredzētās darbības norādīto drošības spēku vienību sodīšanai un taisnīguma nodrošināšanai.
Lai noslēgtu Līgumu starp Latvijas Republiku un ASV, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta apstiprinājums un pilnvarojums.
Līgums ir apstiprināms ar Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu.
Līguma projekts paredz Latvijas Republikas apņemšanos nenovirzīt no ASV 1961. gada Ārvalstu palīdzības akta vai Ieroču eksporta kontroles akta izrietošo atbalstu Latvijas Republikas drošības spēku vienībām, kuras ASV valdība ir identificējusi kā vienības, kurām aizliegts saņemt šāda veida atbalstu saskaņā ar Līhija likumu (Līguma I pants), par to informējot Latvijas Republikas valdību, izmantojot diplomātiskos kanālus (Līguma II pants).
Līgumā ietvertā atsauce uz ASV tiesību normām, Ārvalstu palīdzības aktu un Ieroču eksporta kontroles aktu, norāda uz ASV valdības tiesisko pamatu no minētajiem normatīvajiem aktiem izrietošā atbalsta sniegšanas ierobežošanai. Tādējādi Latvijas tiesību sistēmā ārvalstu tiesību norma – Līhija likums - netiek padarīta saistoša. No Līguma izrietošās Latvijas saistības nav Līhija likuma piemērošana, bet gan no ASV valdības caur diplomātiskajiem kanāliem saņemtā paziņojuma par atbalsta ierobežošanu konkrētām Latvijas drošības spēku vienībām ievērošana. Atsauce uz Līhija likumu ir informatīva un sniedz kontekstu minētā ASV atbalsta tālākas nodošanas ierobežojumam, pamatojoties uz ASV valdības sniegto informāciju par konkrēto vienību neatbilstību attiecīgā atbalsta saņemšanai. Vispārpieņemtā starptautisko līgumu izstrādes prakse neparedz veikt atsauces uz līgumslēdzēju nacionālajiem tiesību aktiem, taču konkrētajā gadījumā uzskatāms, ka šāda norāde sniedz Latvijai plašāku informāciju par gadījumiem, kad ASV varētu liegt atbalstu konkrētām vienībām. Tāpat jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu saņemtā atbalsta nepārtrauktību, Līgumu nepieciešams noslēgt līdz š.g. 31.decembrim. Līdz ar to, minētā atkāpe no pastāvošās prakses ir uzskatāma par izņēmumu, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Līgums stājas spēkā abām pusēm to parakstot (Līguma III pants) un paliek spēkā, ja vien nav izbeigts, kādai no pušu valdībām deviņdesmit dienas iepriekš iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai pusei par Līguma izbeigšanu (Līguma IV pants).
Gadījumā, ja ASV valdība ir identificējusi kādu no Latvijas drošības spēku vienībām kā neatbilstošu minētā atbalsta saņemšanai, ASV valdība caur diplomātiskajiem kanāliem par to informē Latvijas valdību. Atbilstoši Līgumā noteiktajam, pamatojoties uz saņemto informāciju, Latvijas valdība apņemas nenovirzīt saņemto atbalstu attiecīgajām drošības spēku vienībām, par kurām ASV valdībai ir pamatota informācija par to iesaisti smagu cilvēktiesību pārkāpumu nodarīšanā. Atbilstoši ASV valdības sniegtajai informācijai, Līguma kontekstā smagi cilvēktiesību pārkāpumi var ietvert, cita starpā, ārpustiesas slepkavības, piespiedu pazušanas, spīdzināšanu. Gadījumos, ja ASV valdība ir identificējusi Latvijas drošības spēku vienību kā atbalsta saņemšanai nepiemērotu, pamatojoties uz iepriekš minētajiem iemesliem, attiecīgais atbalsts var tikt atjaunots, ja Latvija veic normatīvajos aktos paredzētās darbības norādīto drošības spēku vienību sodīšanai un taisnīguma nodrošināšanai.
Lai noslēgtu Līgumu starp Latvijas Republiku un ASV, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta apstiprinājums un pilnvarojums.
Līgums ir apstiprināms ar Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja Līgums nav stājies spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim, no ASV Ārvalstu palīdzības akta un Ieroču eksporta kontroles akta izrietošu atbalstu varēs saņemt tikai uz īslaicīgu atsevišķi noslēgtu vienošanos pamata. Šāds alternatīvais risinājums ir apgrūtinošs, nenodrošina ilgtspējīgu sadarbību un nevar aizvietot starptautiska līguma starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdības noslēgšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Papildus izmaksas nav paredzētas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Starptautiskais līgums tiek noslēgts pamatojoties uz līgumslēdzēju valstu iniciatīvu un neizriet no esošām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi