Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Komisijas 2018.gada 19.decembra īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 38.panta 5.punktu visiem Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem, no 2023.gada 1.janvāra ir jānodrošina izmantotā meža biomasas kurināmā atbilstība Noteikumos Nr. 686 noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem, tostarp jāspēj šī atbilstība pamatot, t.sk. pamatojot spēju nodrošināt piegādes ķēdes izsekojamību un pierādot masas bilances sistēmas izmantošanu, lai būtu iespējams deklarēt izmantoto biomasu kā “biomasu”, kurai ir piemērojams 0 CO2 emisijas faktors.
Lai gan Noteikumu Nr. 686 33.punktā ir iekļauta iespēja izmantot arī komersantu shēmas, tomēr Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikti komersantu shēmu darbības nosacījumi.

Noteikumu projekts veic šādus grozījumus Noteikumos Nr. 686:

1) tiek precizēta "meža biomasa" definīcija, lai mazinātu neskaidrību, kā un vai "meža biomasa" aptvērumā iekļaut tās meža biomasas kurināmā izejvielas (koksni, krūmus utt.), kas ir iegūti lauksaimniecības zemēs, t.i. ir iegūti attīrot lauksaimniecības zemi no ilggadīgā apauguma, kas iegūti citās ne-meža zemēs, piemēram, grāvjos un grāvmalās, ceļa joslās, upju krastos vai palienēs uc. Ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka arī šādās teritorijās (lauksaimniecības zemēs vai citās ne-meža zemēs) iegūtā biomasa ir uzskatāma par "meža biomasu", jo tā ietver mežsaimniecības produkciju, kas iegūta mežsaimnieciskajās darbībās.

2) tiek precizēts nosacījums, uz kādām stacionārām iekārtām cietās biomasas kurināmā gadījumā ir attiecināmi Noteikumos Nr. 686 noteiktie nosacījumi - ir noteikts, ka kopējā nominālā ievadītā siltuma jaudas 20 megavatu slieksnis ir jāattiecina uz visu stacionāro tehnoloģisko iekārtu jaudu summu.
Minētais precizējums ir nepieciešams, jo ne Direktīva Nr. 2018/2001, ne Noteikumi Nr. 686 nedefinē, kas ir iekārta. Vienlaikus likumā “Par piesārņojumu” (pēc tam Klimata likums (šobrīd likumprojekts 21-TA-62), kas šobrīd ir galvenais tiesību akts, kas regulē Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību Latvijā, 1.panta 17.punktā ‘iekārta’ ir definēta kā “stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar iekārtas pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas ietekmē emisiju vai piesārņojumu un tiek veiktas ar iekārtas darbību saistītā teritorijā.”.
Eiropas Komisijas skaidrojums par jēdzienu “installation” Direktīvas Nr. 2018/2001 29.-31.panta kontekstā ir “"RED II direktīvā nav ietverta termina "iekārtas" definīcija. Tomēr Komisijas 2010. gada paziņojumā par ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmas praktisko īstenošanu un par biodegvielu skaitīšanas noteikumiem ir norādīts, ka "termins "iekārta" ietver visas pārstrādes iekārtas, ko izmanto ražošanas procesā.”
Tātad ar terminu "iekārta" Noteikumu Nr. 686 kontekstā būtu jāsaprot vienas vai vairāku stacionāro tehnoloģisko iekārtu kopums, kas atrodas ar vienā teritorijā (vienā adresē), kurā tiek veikts viens process – siltumenerģijas vai elektroenerģijas (vai kopā) vai degvielas ražošana, un tiek veikta viena vai vairākas piesārņojošās darbības (tāpēc arī atsauce uz “kopējo jaudu”). Līdz ar to arī "iekārta" attiecināmajā kopējā nominālā ievadītajā siltumjaudā ir jāuzskaita visas stacionārās tehnoloģiskās iekārtas, kas ir "iekārta" aptvērumā, neskatoties uz to, kāds kurināmā veids tiek izmantots katrā atsevišķajā stacionārajā tehnoloģiskajā iekārtā.  Ja kādā no stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām tiek izmantota biomasas un kopējā "iekārta" nominālā ievadītā siltumjauda (visu iekārtu jauda) ir lielāka nekā 20 megavati (MW) vai ja iekārtā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu tiek veiktas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, tas nozīmē, ka uz šādu iekārtu attiecas Direktīvas Nr. 2018/2001 29.-31.pants un arī Noteikumu Nr. 686 nosacījumi. 

3) tiek precizēts nosacījums, kādu kurināmo var aptvert komersanta shēma - tiek noteikts, ka minētās shēmas ietvaros atbilstības apliecināšanu var veikt tikai attiecībā uz cietā biomasas kurināmā meža biomasas izejvielām, kas ir Latvijā audzētas, iegūtas un izmantotas (izejvielu izcelsmes valsts ir Latvijas Republika).

4) tiek precizēti nosacījumi komersantiem, kas nav Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatori, t.i. tiem nav izsniegtas siltumnīcefekta gāzu atļaujas, kuri attiecīgajās iekārtās izmanto cieto biomasas kurināmo vai biogāzi. Tiek piedāvāts, ka nevis Centrālā statistikas pārvalde ikgadējā statistiskā apsekojuma laikā pieprasīs no attiecīgajiem komersantiem informāciju, bet tiek piedāvāts noteikt, ka komersanti reizi gadā Būvniecības valsts kontroles birojā iesniegts noteikto informāciju, vienlaikus komersanti attiecīgo informāciju varēs Energoresursu informācijas sistēmā ievietot tiešsaistē jebkurā laikā, attiecīgi augšupielādējot arī noteiktos dokumentus.
Līdz ar to ir saprotams, ka Būvniecības valsts kontroles birojam būs nepieciešams Energoresursu informācijas sistēmā iekļaut šo ziņošanas iespēju ne tikai attiecībā uz degvielas piegādātājiem, bet arī attiecībā uz cietā biomasas kurināmā iekārtām, kas nav Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatori, un biogāzes iekārtām.

5) tiek noteikti komersantu shēmas darbības nosacījumi - nacionālā procedūra atbilstības apliecināšanai un informācijas ticamības un uzticamības pamatošanai.
Par pamatu minēto darbību noteikšanai Noteikumu projektā ir ņemts Koncepts, kas ir pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

1. kā pamatot atbilstību ilgtspējas kritērijiem?
Ilgtspējas kritēriji ir noteikti Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 6. (tiesiskuma kritērijs) un 7.punktā (ZIZIMM kritērijs), kas ir transponēts Noteikumu Nr. 686 III. nodaļā.
oteikumu projekts noteic, ka Zemkopības ministrija katru gadu ex-post izvērtē Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību Noteikumu Nr. 686 15.punktā noteiktajam tiesiskuma kritērija nosacījumiem un Latvijas atbilstību Noteikumu Nr. 686 17. punktā noteiktajiem ZIZIMM kritērija nosacījumiem.
Par pamatu minētajam izvērtējumam ir jāizmanto pārbaudes saraksts (check list) un pārbaudes veidlapa, kas ir iekļauta Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā “Tehniskā palīdzība, lai sagatavotu vadlīnijas jauno bioenerģijas ilgtspējības kritēriju ieviešanai, kas noteikti pārskatītajā Atjaunojamās enerģijas direktīvā” (REDIIBIO projekts).
Tad Zemkopības ministrija pēc minētā izvērtējuma katru gadu līdz 20.decembrim sagatavo un Ministru kabinetā iesniedz Ministru kabineta rīkojuma projektu par konkrētajā kalendārā gada Latvijas normatīvā regulējuma un Latvijā izveidotās uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas atbilstību (vai neatbilstību) Noteikumu Nr. 686 15. un 17.punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka minētais Ministru kabineta rīkojums attieksies uz konkrēto kalendāro gadu, kas nozīmē, ka Ministru kabineta rīkojums, kas tiktu apstiprināts kāda gada 20.decembrī apliecinātu atbilstību ilgtspējas kritērijiem par to kalendāro gadu, kurā rīkojums pieņemts, t.i., piemēram 2023.gada 20.decembrī pieņemtais rīkojums attieksies uz atbilstības apliecināšanu par 2023.gadu. Pēc būtības, ja Zemkopības ministrijas izvērtējums un Ministru kabineta rīkojums ir pozitīvs, tad komersanta deklarētais cietais biomasas kurināmais, kas ir ražots no Latvijā audzētām un iegūtām meža biomasas izejvielām automātiski ir atzīstams par atbilstošu ilgtspējas kritērijiem.
Minētais Ministru kabineta rīkojums attieksies uz Latvijā audzētām, iegūtām un izmantotām meža biomasas izejvielām un Ministru kabineta rīkojums ir vispārējs un saistošs tiesību akts, līdz ar to attieksies uz izejvielu audzētājam, kurināmā piegādātājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam vai pašpārstrādātājam, t.i. attieksies uz meža biomasas izejvielas audzētāju, piegādātāju un izmantotāju.
Riski negatīva Zemkopības ministrijas un Ministru kabineta rīkojuma gadījumā
Noteikumu projektā iekļautā redakcijā pastāv risks, ka gada beigās tiek pieņemts negatīvs lēmums, ka Latvija neatbilst Noteikumu Nr. 686 III nodaļā iekļautajiem nosacījumiem un tātad Latvijā audzēta un iegūta meža biomasa nav atzīstama par atbilstošu ilgtspējas kritērijiem.
Tomēr jāņem vērā, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij tiesību aktu izstrādē ir jāņem vērā Eiropas Savienības tiesību akti, kas samazinātu negatīva Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas risku. Vienlaikus šobrīd nav paredzams, ka izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu vai aktualizējot / grozot esošo, tas tiktu izstrādāts pretrunā Direktīvas 2018/2001 nosacījumiem.
Gadījumā, ja kāda gada beigās tiktu pieņemts negatīvs Ministru kabineta rīkojums, kas atzītu Latvijā audzētu un iegūtu meža biomasu par neatbilstošu Noteikumu Nr. 686 III nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, tad Latvija nevarēs piemērot Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 1.punkta 1.rindkopā noteiktos nosacījumus, kā arī Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautie Latvijas operatori Latvijā iegūtu meža biomasu nevarēs deklarēt kā atjaunojamo energoresursu un līdz ar to arī nulles CO₂ emisiju kurināmo (un tādējādi par izmantotā biomasas kurināmā radīto emisiju apjomu būs jāiegādājas un jānodod emisijas kvotas). Minēto risku mazināšanai minētie operatori atbilstības apliecināšanu varētu īstenot Noteikumu Nr. 686 33.1.apakšpunktā minētās brīvprātīgās shēmas ietvaros, kas, sertificējot operatoru, apliecina atbilstību Direktīvā Nr. 2018/2001 un Regulā 2022/996 noteiktajiem kritērijiem kalendārajam gadam pēc sertifikāta saņemšanas.

2. kā pamatot atbilstību emisiju kritērijiem (attiecas uz iekārtām, kurā siltumenerģijas vai elektroenerģijas (vai kopā) vai degvielas ražošana ir uzsākta pēc 2021.gada 1.janvāra?
Atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem ir jānosaka šādi:
1) saskaņā ar Noteikumu Nr. 686 2.pielikumu ir jāaprēķina emisiju apjoms;
aprēķinā var izmantot gan minētajā pielikumā noteiktās standartvērtības, gan faktiskās vērtības.
2) aprēķinātais emisiju apjoms ir jāattiecina pret fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Noteikumu Nr. 686 2.pielikumā.
Noteikumu projekts noteic šādu procedūru atbilstības emisiju kritērijiem pamatošanai:
1) Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un valsts mežzinātnes institūtu "Silava" (turpmāk - "Silava") līdz 2023.gada 1.jūlijuam izstrādā vienkāršotu aprēķina rīku:
- kas būtu pieejams tiešsaistē,
- kurā būtu iestrādāta emisiju aprēķina formula un izvēles iespējas attiecībā uz standartvērtībām,
- no kura būtu iespējams veikt aprēķina izdruku;
2) komersants var izmantot minēto aprēķina rīku, tajā ievietojot atbilstošās vērtības,
3) ja komersants izmanto minēto rīku, tad atbilstības emisiju kritērijiem apliecināšanai, komersants izdrukā emisiju aprēķinu no rīka un to pašapliecina, apliecinot informācijas pareizību.
Vienlaikus Noteikumu projekts noteic, ka komersants pats var veikt emisiju aprēķinu, bet šādā gadījumā neatkarīgam auditoram būtu jāpārbauda aprēķins. Noteikumu projekts neierobežo auditora izvēles iespējas, bet tam ir jābūt no komersanta neatkarīgam.
Lai mazinātu emisiju aprēķinu slogu komersantiem, kā arī lai nodrošinātu, ka emisiju aprēķinā tiek izmantoti Latvijai specifiskās vērtības nevis noteiktās standartvērtības, Noteikumu Nr. 686 projekts noteic Zemkopības ministrijai sadarbībā ar "Silava" katru gadu līdz 20.decembrim saskaņā ar Noteikumu 2. pielikumā un regulā Nr. 2022/996 noteiktajiem nosacījumiem aprēķināt izejvielu ieguves un audzēšanas emisijas visai Latvijas teritorijai un gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam. Noteikumu Nr. 686 2.pielikums (un arī Direktīvas Nr. 2018/2001 VI pielikums noteic iespēju šīs vērtības aprēķināt valsts vai ģeogrāfiskā apgabala līmenī).
Jāņem vērā, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas arī uz biomasu, kura ir iegādāta biomasas biržā vai uz kuru tiek attiecināti "izmantošana pēc ieguves" nosacījumi.

Lai nodrošinātu iespēju emisijas aprēķināt arī pirms 20.decembra Noslēguma jautājumos ir noteikts, ka Zemkopības ministrija sadarbībā ar "Silava" par 2022. un 2023.gadu minētos emisiju rādītājus aprēķina līdz 1.jūlijam.
Vienlaikus, tiklīdz rīks ir izstrādāts komersanti to var sākt izmantot atbilstības emisiju ietaupījumu kritērijiem noteikšanai un pamatošanai. Komersanti visus apliecinājumus iesniegs reizi gadā, bet rīku izmantot pašapliecinājumam vai iesniegšanai auditoram varēs jau no rīka izstrādes brīža.

Nav paredzams, ka minētie nosacījumi tiek piemēroti retroaktīvi un nav izpildāmi, jo emisijas ir iespējams aprēķināt arī par vēsturiskajiem datiem, ja ir zināmi, piemēram, tādi lielumi kā transportēšanā izmantotais degvielas apjoms, izmantotās koksnes apjoms, pārstrādē izmantotais kurināmais un tā apjoms. Vienlaikus Noteikumi Nr. 686 noteic, ka emisiju aprēķinā var izmantot arī Noteikumu Nr. 686 2.pielikumā minētās standartvērtības.

3. kā pamatot sniegtās informācijas ticamību un uzticamību?
Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 3.punkta 1.teikums noteic dalībvalstīm veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka iesniegtā informācija ir ticama un iesniegtie dati ir pareizi. Tāpat Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 3.punkta 2.teikums noteic, ka dalībvalstīm ir pienākums pieprasīt uzņēmējiem nodrošināt sniegtās informācijas verificēšanu saskaņā ar atbilstošu standartu.
Vienlaikus Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 1.punkts noteic dalībvalstīm pieprasīt uzņēmējiem izmantot masas bilances metodi, kuras izmantošana arī būtu pārbaudāma un kontrolējama.
Tāpēc Noteikumu projektā ir noteikts, ka arī komersantu shēmas ietvaros kurināmā izmantotājam ir jābūt izstrādātām piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras, jāievieš un jāizmanto masas bilances sistēma un jāizstrādā biomasas identificēšanas procedūras.

Komersanta shēmas ietvaros kurināmā izmantotājam ir jāspēj identificēt biomasas kurināmo, kas ir ražots tieši no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas izejvielām, jo tikai šādu biomasas kurināmā atbilstību Noteikumos Nr. 686 noteiktajiem nosacījumiem var apliecināt un pamatot komersantu shēmas ietvaros. Lai identificētu biomasas kurināmā meža biomasas izcelsmes valsti, kurināmā izmantotājam būtu jāpieprasa kurināmā piegādātājam sniegt informāciju par piegādātā biomasas kurināmā izcelsmes valsti (vai jāiekļauj līgumā nosacījumi, ka konkrētais kurināmā piegādātājs piegādā tikai tādu biomasas kurināmo, kas ražots no Latvijā augušām un iegūtām meža biomasas izejvielām).
Šādas biomasas izcelsmes un identificēšanas dokumenti varētu būt:
- piegādātā kurināmā pavadzīme,
- kurināmā piegādātāja apliecinājums par izcelsmi (iegādes līgums, kurā ir iekļauta informācija par biomasas izcelsmes / atrašanās vietu). Minētais apliecinājums būtu izmantojams arī gadījumos, ja tiek piegādāta biomasa, kuras ciršanai nav bijis nepieciešams apliecinājums, piemēram, ja lauksaimniecības zeme tiek attīrīta no apauguma vai meža biomasa tiek iegūta infrastruktūras objektos, piemēram, tīrot grāvmalas, upju krastus, ceļa vai dzelzceļa malas (joslas).

Lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, tajā pašā laikā lai gūtu pārliecību par datu un informācijas ticamību, kā arī par komersanta spēju nodrošināt piegādes ķēdes izsekojamību un to, ka komersants izmanto masas bilances metodi:
1) kurināmā piegādātājs informācijas un datu ticamības un uzticamības pamatošanai var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersantam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību sākot ar sertifikāta pirmreizējās izdošanas datumu.
2) attiecībā uz biomasu, ko kurināmā izmantotājs ir saņēmis, no komersanta, kuram nav spēkā esošs koksnes piegādes ķēdes sertifikāts (tātad to neaptver meža sertifikācijas shēmas ietvaros izdotais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts), vai to neaptver brīvprātīgā shēma, komersantam (siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražotājam ir:
- jānodrošina procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgs audits;
- veiksmīga audita rezultātā jāsaņem pārbaudes ziņojums, kas katru gadu jāiesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā.
Ja kurināmā izmantotājs izmanto tikai cietās biomasas kurināmo, ko ir saņēmis no kurināmā piegādātāja, kurš ir sertificēts meža sertifikācijas sistēmas ietvaros un tam ir spēkā esošs piegādes ķēdes sertifikāts, tad attiecīgi minētajam kurināmā izmantotājam noteikumu projektā noteiktais neatkarīgais audits nav jāveic, vienlaikus noteiktām procedūrām ir jābūt izstrādātām un pielietotām.

Noteikumu projektā ir piedāvāts, ka iepriekšminētos auditus veiktu sertificēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Minētajām sertificēšanas institūcijām ir jāatbilst Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 673 “Atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanas, akreditācijas un uzraudzības noteikumi” (https://likumi.lv/ta/id/311560-atbilstibas-novertesanas-instituciju-novertesanas-akreditacijas-un-uzraudzibas-noteikumi). Minēto noteikumu  3.punktā noteikta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, un normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu. Savukārt, Eiropas Komisija ir publicējusi piemērojamo standartu sarakstu uz šo Regulu Nr. 765/2008 https://single-market-economy.ec.europa.eu/single-market/european-standards/harmonised-standards/new-legislative-framework-and-eco-management-audit-scheme_en.
Tādā veidā minētā sertificēšanas institūcija varētu būt akreditēta, piemēram, saskaņā ar šādiem standartiem:
- standartiem pārvaldības sistēmas sertificēšanā - LVS EN ISO/IEC 17021-1:2019 "Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju. 1.daļa: Prasības" (https://ai.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=I&Itemid=111&lang=lv), 
- standartiem, kas noteic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros sagatavoto ziņojumu verificēšanu - LVS EN ISO 14065:2022 L "Vispārīgi principi un prasības vides informācijas validēšanas un verificēšanas institūcijām" (https://ai.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=GH&Itemid=116&lang=lv) 
- standartiem par produktu, procesu un pakalpojumu sertificēšanu - LVS EN ISO/IEC 17065:2015 "Atbilstības novērtēšana. Prasības institūcijām, kas sertificē produktus, procesus un pakalpojumus" (https://ai.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=S1&Itemid=112&lang=lv).
Noteikumu projektā minētā pārraudzības organizācija ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra regulas (ES) 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, 8.pantā noteiktā pārraudzības organizāciju, kuru ir atzinusi Eiropas Komisija. Minēto organizāciju saraksts ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Tātad ir saprotams, ka neatkarīgas auditēšanas iestādes ir pietiekamā apjomā, lai konkrētiem komersantiem varētu nodrošināt auditēšanu saskaņā ar Noteikumu projektu.
Minētā institūcija vai pārraudzības organizācija pēc pašu izstrādātiem pārbaudes protokoliem pārbaudītu komersantu izstrādātās un pielietotās procedūras un masas bilances sistēmu, tai skaitā arī ievērojot regulas Nr. 2022/996 19.pantu un I pielikumu:
- regulas Nr. 2022/996 19.pants - tiek pārbaudīts, vai komersantam ir izstrādātas attiecīgās masas bilances (piegādes ķēdes izsekojamības) procedūras, vai meža biomasas izejvielu un cietā kurināmā partijas tiek attiecīgi reģistrētas, vai tiek attiecīgi uzskaitītas un atzīmētas partijas, kurās tiek sajauktas dažādu meža izejvielu partijas (ja tiek sajauktas, piemēram, priedes kurināmais, kas piegādāts no dažādām cirsmām, tad tas tiek uzskatīts par vienu maisījumu un nav atsevišķi jāreģistrē; atsevišķi jānorāda, ja vienā partijā tiek sajauktas, piemēram, priedes, apses, bērza izejvielas;
- regulas Nr. 2022/996 I pielikumu - tiek pārbaudīts, vai I pielikumā noteiktajai datu plūsmai ir izstrādāti attiecīgās procedūras vai reģistri, vai dati tiek attiecīgi reģistrēti, uzglabāti utt.
Līdz ar to Noteikumu projekts dod pamata informāciju, kas auditēšanā ir jāpārbauda un kādā veidā.

Lai nodrošinātu, ka šādā veidā apliecināšana arī aptvertu arī jau šobrīd iegūtu un ražotu cietā biomasas kurināmā meža biomasas izejvielu apjomu, Noslēgumu jautājumos ir noteikts, ka pirmā pārbaude aptver arī to biomasas apjomu, kas tiek izmantots sākot ar 2023.gada 1.janvāri arī, to cietās biomasas meža biomasas izejvielu apjomu, kas ir iegūts līdz 2023.gada 1.janvārim, un to cietā biomasas kurināmā apjomu, kas ir saražots vai iegādāts līdz 2023.gada 1.janvārim.

Biomasas birža kā atbilstības apliecināšanas instruments
Noteikumu projekts paredz, ka atbilstības apliecināšanai ir iespēja izmantot arī biomasas biržu, ja tā ir reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras normatīvais regulējums atļauj biomasas biržai nodrošināt atbilstības apliecināšanu. Noteikumu Nr.686 pamattekstā netiek nosauktas konkrētas biržas, bet tās ir noteiktas 5.pielikumā.
Ir paredzams, ka Noteikumu Nr. 686 5.pielikums tiktu papildināts (grozīts), izstrādājot un virzot attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu, ja Klimata un enerģētikas ministrijā tiktu saņemta pārbaudāma un ticama informācija, ka arī cita Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta biomasas birža ar attiecīgās valsts normatīvo regulējumu ir noteikta kā atbilstības apliecināšanai atbilstoša.
Tomēr jāņem vērā, ka šāda biomasas kurināmā izmantotājam biomasas biržā iegādātais cietā kurināmā apjoms ir attiecīgi jāuzskaita un jāidentificē, lai minēto kurināmo būtu iespējams nodalīt no citām kurināmā partijām.

Biomasas birža UAB "Baltpool"
Attiecībā uz UAB "Baltpool", kas ir Lietuvā reģistrēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību Lietuvas normatīvais regulējums, piemēram, LIETUVOS RESPUBLIKOS
ENERGIJOS IŠTEKLIŲ RINKOS ĮSTATYMAS un Lietuvas Enerģētikas ministrijas noteikumi Nr. 1-182 "DĖL CENTRALIZUOTOS PREKYBOS BIOKURU TAISYKLIŲ PATVIRTINIMO", kā arī citi saistītie tiesību akti regulē biomasas biržas "Batpool" darbību, un minētajai biomasas biržai ir izsniegta licence un to uzrauga Lietuvas  "National Commission for Energy Control and Prices".
 Lietuvas normatīvajā regulējumā sākot ar 2023.gada 1.janvāri stājās spēkā novērtēšanas principi, lai noteiktu, kuri biomasas veidi ir uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Šie principi cita starpā paredz, ka:
1) Visa līdz 2023. gada 1. maijam klientiem faktiski piegādātā biomasa tiks uzskatīta par ilgtspējīgu (neatkarīgi no tā, vai tā ir piegādāta “Ilgtspējīgas biomasas” darījuma ietvaros vai nē). Apstiprinot biomasas daudzuma un kvalitātes pārskatus biržā, biomasas pārdevēji apliecinās, ka, piegādājot biomasu, ir ievērojuši biomasas ilgtspējas prasības. Tāpat grozījumi nosaka pienākumu pārdevējiem glabāt izejvielu iegādes dokumentus, kas pamato izejvielu izcelsmi un veidu, un pēc kontrolējošo institūciju vai biržas operatora pieprasījuma tos uzrādīt.
2) No 1.maija, pēc tam, kad pilnībā darbosies nacionālā biomasas ilgtspējas shēma, par ilgtspējīgu tiks uzskatīta tikai tā biomasa, kas piegādāta saskaņā ar biržā noslēgtajiem darījumiem ar marķējumu “Ilgtspējīga biomasa”.
Pēc kalendārā gada beigām Baltpool kā Nacionālās biomasas ilgtspējas shēmas administrators sniegs pircējiem atskaites par iegūtās biomasas apjomu atbilstoši šim punktam.
Dalībniekiem ir papildus iespēja pamatot atbilstību ilgtspējas prasībām saskaņā ar brīvprātīgām starptautiskajām shēmām attiecīgo shēmu administratoru noteiktajā kārtībā un nosacījumos.
vairāk informācijas https://www.baltpool.eu/en/regarding-the-compliance-with-sustainability-requirements-in-lithuania-from-1-january-2023-amendments-adopted/.
Lietuvā pieņemtie grozījumi un nacionālās procedūras nosacījumi ir pieejami https://www.baltpool.eu/wp-content/uploads/2022/12/centralizuotos-prekybos-biokuru-taisykles-isakymas-182-projekto-lyginamasis-1.docx.
Ņemot vērā iepriekšminēto, ka pēc būtības Baltpool īsteno Lietuvas nacionālo procedūru, Noteikumu projektā izteiktajā Noteikumu Nr. 686 5.pielikumā ir noteikts, ka viena no biomasas biržām, ko var izmantot atbilstības apliecināšanai, ir Baltpool. Tādējādi ir noteikts, ka Baltpool biržā iegādātais cietā biomasas kurināmā daudzums varēs tikt uzskatīts par atbilstošu noteiktajām prasībām, ja Baltpool ietvaros minētais biomasas kurināmā apjoms ir atzīmēts kā "ilgtspējīga biomasa" un attiecīgi tiks atzīmēts. Šādā gadījumā ilgtspēja tiks apliecināta dažādas izcelsmes valsts meža biomasas kurināmajam, ja vien cietā biomasas kurināmā izmantotājam (kurināmā pircējam biržā) par attiecīgo kurināmā apjoma iegādi Baltpool biržā ir iegādes apliecinājums, kurā norādīts, ka iegādāts ir cietā biomasas kurināmā apjoms, kas marķēts kā "ilgtspējīga biomasa".


Atbilstība ilgtspējas kritērijiem Latvijā audzētai un pirms 31.12.2022. iegūtai meža biomasai
Noteikumu projektā ir noteikts, ka attiecībā uz Latvijā audzētu un līdz 2022.gada 31.decembrim (ieskaitot) iegūtu meža biomasu Noteikumu Nr. 686 III nodaļā iekļautie ilgtspējas kritēriji netiek attiecināti.
Šis nosacījums attiecas uz meža biomasu, kas tiek aptverta gan ar brīvprātīgām vai nacionālām shēmām, gan ar komersanta shēmu.
Minētais nosacījums ir iekļauts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veikto pētījumu “Tehniskā palīdzība, lai sagatavotu vadlīnijas jauno bioenerģijas ilgtspējības kritēriju ieviešanai, kas noteikti pārskatītajā Atjaunojamās enerģijas direktīvā” (REDIIBIO projekts), kura ietvaros ir secināts, ka Latvijā audzēta un iegūta meža biomasa atbilst Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 6. un 7.punktā noteiktajiem nosacījumiem. Līdz ar to nav pamata prasīt komersantiem nodrošināt atbilstības apliecināšanu par šo periodu, ja ir pieejams Eiropas Komisijas pasūtītais pētījums, kura ietvaros ir izvērtēts, ka Latvija atbilst Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 6. un 7.punkta nosacījumiem.
Minētā projekta pēdējais ziņojums ir publicēts 2021.gadā, vienlaikus, ņemot vērā to, ka Latvijā nav veiktas būtiskas izmaiņas nosacījumos, kas ir aptveri ar Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 6. un 7.punktu, tad tiek pieņemts, ka minētā ziņojuma secinājumi ir attiecināmi arī uz 2022.gadu

Atkāpes no informācijas ticamības un uzticamības - piegādes ķēdes un masas bilances izmantošanas, nodrošināšanas
Noteikumu projektā (Noteikumu Nr. 686 jaunais 47.¹⁰ punkts) ir noteikts, ka attiecībā uz biomasu, kas sadedzināšanas iekārtā ir izmantota uzeiz pēc tās ieguves, nav jānodrošina tās esamība meža sertifikācijas shēmā, brīvprātīgā vai nacionālajā shēmā vai tās auditēšana (Noteikumu Nr. 686 47.⁷ punkts). "Izmantošana pēc ieguves" nozīmē, ka:
- biomasas piegādes piegādes ķēde pēc būtības nav, jo sadedzināšanas iekārtā tā tiek piegādāta "pa tiešo" no cirsmas;
- biomasa nav tikusi sajaukta ar citu biomasu.
"Izmantošana pēc ieguves" aptvērumā tiek iekļauta arī tāda biomasas, kura ir tikusi pirkta - pārdota, piemēram, cirsmas vietā biomasa tiek uzglabāta, pēc tam tā tiek pārdota citam komersantam, kas to tajā pašā cirsmas vietā ir pārtstrādājis, piemēram, sašķeldojis, un tad vienā vai vairākās piegādēs nenoteiktā laika posmā ir piegādājis sadedzināšanas iekārtai.
Ja šāda biomasa ir tikusi piegādāta 1.savākšanas punktā, piemēram, šķeldotavā, un tikai pēc tam tikusi piegādāta sadedzināšanas iekārtai, tad uz šādu biomasu netiek attiecināts "izmantošana pēc ieguves" nosacījums, jo šāda biomasa visdrīzākais tiek sajaukta ar biomasu no citām cirsmām vai ar citām biomasas partijām.
Lai piemērotu 47.¹⁰ punkta nosacījumus komersantam, kuram ir attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, ir jābūt ieviestam procedūrām:
- kā šādu biomasu identificē un uzskaita,
- kā tiek identificēta tās izcelsme un kā tā tiek pārbaudīta;
- kā tiek pārbaudīts vai identificēts tas, ka minētā biomasa tiešām nav sajaukta ar citu biomasu (citu partiju),
Šādas biomasas izcelsmes un identificēšanas dokumenti varētu būt:
- ciršanas apliecinājums, kurā ir uzrādīta cirsmas atrašanās vieta,
- piegādātā kurināmā pavadzīme,
- kurināmā piegādātāja apliecinājums par izcelsmi (iegādes līgums, kurā ir iekļauta informācija par biomasas izcelsmes / atrašanās vietu). Minētais apliecinājums būtu izmantojams arī gadījumos, ja tiek piegādāta biomasa, kuras ciršanai nav bijis nepieciešams apliecinājums, piemēram, ja lauksaimniecības zeme tiek attīrīta no apauguma vai meža biomasa tiek iegūta infrastruktūras objektos, piemēram, tīrot grāvmalas, upju krastus, ceļa vai dzelzceļa malas (joslas).

Noteikumu Nr. 686 piemērošana
1) Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem
Noteikumu projektā ir iekļauts nosacījums, ka attiecībā uz Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoriem Noteikumu Nr. 686 nosacījumi tiek piemēroti sākot ar 2023.gada 1.janvāri un nevis sākot ar Noteikumu Nr. 686 spēkā stāšanās datumu.
Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem jau ar 2020.gada 17.decembra grozījumiem Komisijas īstenošanas regulā Nr. 2018/2066 (Komisijas īstenošanas regula 2020/2085) tika noteikts pienākums no 2022.gada 1.janvāra nodrošināt izmantotās biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā atbilstību Direktīvā Nr. 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijiem. Vienlaikus ar 2022.gada 8.marta grozījumiem Komisijas īstenošanas regulā Nr. 2018/2066 (Komisijas īstenošanas regula 2022/388) tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā ir noteikts, ka dalībvalsts var uzskatīt, ka ilgtspējas un emisiju ietaupījuma kritēriji attiecībā uz sadedzināšanai izmantotajām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim ir izpildīti.
Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek izvēlēta Komisijas 2018.gada 19.decembra īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 38.panta 6.punktā noteiktā iespēja dalībvalstīm uzskatīt, ka 38.panta 5.punktā norādītie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji ir izpildīti attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas sadedzināšanai izmantoti periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Bet tā kā Komisijas īstenošanas regula Nr. 2018/2006 nepieļauj kādus izņēmumus vai pārejas periodus noteikumu piemērošanai pēc 2023.gada 1.janvāra, tad pārejas periods attiecībā uz iekārtām, kuras ir iekļautas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tāpat ir secināms, ka Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautajiem operatoriem pienākums nodrošināt izmantotā kurināmā atbilstību noteiktajiem kritērijiem tika noteikts jau 2020.gada decembrī.

2) Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajām iekārtām
Noteikumu projektā ir iekļauts pārejas periods Noteikumu Nr. 686 nosacījumu piemērošanai komersantiem (iekārtām), kas nav Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautie operatori (iekārta), bet kuru iekārtu kopējā siltumjauda ir lielāka nekā 20 megavati (20MW) cietā kurināmā gadījumā vai 2 megavati (MW) biogāzes gadījumā, nosakot, ka Noteikumu Nr. 686 tiek attiecināti uz šādiem komersantiem sākot ar 2023.gada 1.jūliju. Tādējādi komersantiem tiek doti apmēram 6 mēneši, lai nodrošinātu, ka to izmantotais kurināmais atbilst Noteikumos Nr. 686 noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to līdz 2023.gada 30.jūnijam šādās iekārtās izmantotajam cietajam biomasas kurināmajam vai biogāzei nebūs attiecināmi Noteikumos Nr. 686 noteiktie kritēriji.

Atbilstības apliecināšanas un pamatošanas dokumentu iesniegšana un pārbaude
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 686 un Noteikumu projektu, komersanti, kuri ir Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatori, visu atbilstības apliecināšanas un pamatošanas informāciju, kas ir noteikta Noteikumos Nr. 686 un Noteikumu projektā, iesniedz ikgadējā emisiju ziņojuma verificētājiem, kuri, pārbaudot minēto ziņojumu un tajā iekļautos datus un informāciju, apstiprina, ka ziņojumā iekļautais biomasas kurināmais ir deklarējams kā ilgtspējīga biomasa.
Saskaņā ar Noteikumu projektu komersantiem, kuri nav Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatori, Būvniecības valsts kontroles biroja izveidotajā un uzturētajā Energoresursu informācijas sistēmā iesniegs Noteikumu projekta 7.punktā noteikto informāciju. Tāpat minētajā sistēmā Noteikumu Nr.686 36.punktā noteikto informāciju un datus iesniegs arī degvielas piegādātāji.
Noteikumi Nr. 686 vai Noteikumu projekts neparedz, ka Būvniecības valsts kontroles birojam pienākumu veikt uzraudzības vai kontroles procedūras minētās informācijas pārbaudei.
Degvielas piegādātāju un biomasas kurināmā izmantotāju sniegtā informācija šobrīd tiks izmantota valsts ziņojuma par atjaunojamās enerģijas mērķu izpildi sagatavošanai (2-gadu progresa ziņojumi, ko saskaņā ar Regulu 2018/1999 reizi 2 gados ir jāiesniedz Eiropas Komisijā). Tāpat minētā informācija būs izmantojama, lai nepieciešamības gadījumā pārskatītu Nacionālo Enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, tajā iekļaujot papildu pasākumus valstij noteikto atjaunojamās enerģijas mērķu izpildei.
Ir paredzams, ka Centrālā statistikas pārvalde Energoresursu informācijas sistēmā ziņoto informāciju varēs saņemt minētajā sistēmā un izmantot valsts atjaunojamās enerģijas datu sagatavošanā (RES Shares ziņojums) tā iesniegšanai Eiropas Savienības statistikas birojā (EUROSTAT).
Attiecīgi Energoresursu informācijas sistēmā datus un informāciju šobrīd ziņotu:
- apmēram 80 degvielas piegādātāji,
- 1 komersants, kuram ir iekārtas ar jaudu lielāku nekā 20 megavati (MW) cietā biomasas kurināmā gadījumā un kurš nav Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operators
- līdz 26 biogāzes komersanti, kuriem ir iekārtas ar jaudu lielāku nekā 2 megavati (MW).

Noteikumu projektā piedāvāto kontroles mehānismu nenoteikšanas sekas
Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 3.punkts uzliek dalībvalstīm noteiktus pienākumus. Vienlaikus Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros ES tieši piemērojamos tiesību aktos (regulās) ir noteikts, ka:
- Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru izmantotajam biomasas kurināmajam ir jāatbilst Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 2.-7.punktam (Noteikumu Nr. 686 II. un III.nodaļa) un 10.punktā (Noteikumu Nr. 686 IV.nodaļa) noteiktajām prasībām, lai šo kurināmo varētu deklarēt kā biomasu. Vienlaikus Eiropas Komisijas izstrādātājā vadlīniju dokumentā Nr.3 "Biomass issues in the EU ETS" 3.4.6.5.nodaļā ir noteikts:
"Direktīvas Nr. 2018/2001 30. panta 3. punkts nosaka, ka uzņēmējiem ir „jānodrošina atbilstošs iesniegtās informācijas neatkarīgas revīzijas standarts, un jāsniedz pierādījumi [kompetentajai iestādei], ka tas ir izdarīts.“ Šajā darbībā iesaistītie revidenti ne vienmēr ir Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas verificētāji.
Tomēr, ja Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas verificētājam ir attiecīgā kompetence un akreditācija, minētais verificētājs varētu veikt attiecīgo revīziju. Jebkurā gadījumā Direktīvas Nr. 2018/2001 revīziju rezultāti būtu jādara pieejami Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas verificētājam."
Komersanta shēmas ietvaros par minēto revīziju ir uzskatāmas:
- ikgadējās pārbaudes, kas meža sertificēšanas shēmas ietvaros tiek veiktas komersantiem, kuri ir sertificēti šo shēmu ietvaros,
- komersantu nodrošinātais audits, kura ietvaros izdotais pārbaudes apliecinājums apliecina komersanta ieviesto procedūru un masas bilances sistēmas atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem. Minētajam auditam ir jāaptver.
Ņemot vērā iepriekšminēto vadlīniju dokumentu ir saprotams, ja Noteikumos Nr. 686 netiek iekļautas prasības attiecībā uz Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 3.punkta 2.teikumā minētajām neatkarīgajām pārbaudēm, tad Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros ikgadējā emisiju ziņojuma verificēšanas laikā Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas verificētājiem nebūs pieejama informācija par attiecīgās revīzijas veikšanu un tādējādi Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros verificētāji nevarēs apstiprināt, ka revīzija ir veikta (un tādējādi ir izpildītas Direktīvas Nr. 2018/2001 un vadlīniju dokumenta prasības) un nevarēs apstiprināt, ka attiecīgais biomasas kurināmais atbilst Noteikumos Nr. 686 (un līdz ar to arī Direktīvā Nr. 2018/2001) noteiktajām prasībām un nevarēs apliecināt, ka attiecīgais kurināmais ir deklarējams kā biomasa.

Eiropas Komisijas negatīva novērtējuma saņemšanas iespēja
Atšķirībā no brīvprātīgajām shēmām vai nacionālajām shēmām (Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 4. un 6.punkts), komersantu shēmu (nacionālās procedūras) neapstiprina Eiropas Komisija, kas par minēto nacionālo procedūru noteikšanu un piemērošanu uzzinās tikai pēc tam, kad tiesību aktu transponēšanas paziņošanas sistēmā tiek iekļauta informācija par konkrētā Direktīvas Nr. 2018/2001 nosacījuma tranponēšanu un piemērošanu.
Eiropas Komisija izvērtē, vai Eiropas Savienības tiesību aktu nosacījumi tiek transponēti pēc būtības un vai nosacījumi tiek noteikti saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu ideju.
Līdz ar to ir jāņem vērā, ka Eiropas Komisija, izvērtējot noteikumu projektā iekļauto nacionālo procedūru un tā atbilstību Direktīvas Nr. 2018/2001 30.panta 3.punktā iekļautajiem nosacījumiem, var secināt, ka Latvijas izstrādātā nacionālā procedūra neatbilst minētā nosacījuma būtībai un jēgai.
Vienlaikus jānorāda, ka attiecīgie nosacījumi ir iekļauti nevis tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā, piemēram, regulā, bet Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā, dalībvalstīm ir pieejama izvēles brīvība minētā Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanā un īstenošanā.