23-TA-369: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 42.panta pirmā daļa un 43.pants.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Ministru kabineta 24.09.2009. rīkojums Nr.646 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.646).
Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) 28.07.2022. lēmums Nr.372 "Par nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, nodošanu atpakaļ valstij" (Nr.12, 42. punkts).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Ministru kabineta 24.09.2009. rīkojums Nr.646 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.646).
Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) 28.07.2022. lēmums Nr.372 "Par nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, nodošanu atpakaļ valstij" (Nr.12, 42. punkts).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pārņemt valsts īpašumā nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, un nodot to Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs netiek izmantots MK rīkojumā Nr.646 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā” minēto pašvaldības funkciju īstenošanai. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai, atļaut VNĪ to pārdot izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz MK rīkojumu Nr.646 Jūrmalas pilsētas pašvaldība pārņēma savā īpašumā bez atlīdzības no Finanšu ministrijas nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009 7502) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0141) 23784/25141 domājamās daļas un 13 būves (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 7502 001, 1300 009 7502 002, 1300 009 7502 003, 1300 009 7502 004, 1300 009 7502 007, 1300 009 7502 008, 1300 009 7502 010, 1300 009 7502 011, 1300 009 7502 012, 1300 009 7502 015, 1300 009 7502 016, 1300 009 7502 017 un 1300 009 7502 018) - Konkordijas ielā 66, Jūrmalā (turpmāk – nekustamais īpašums), pašvaldības funkciju īstenošanai - gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru, sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību, sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
MK rīkojuma Nr.646 3.2. apakšpunktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma (līdz 31.12.2010. likuma nosaukums: Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 42.panta pirmajai daļai, noteikts pienākums Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots minētā rīkojuma 3.1. apakšpunktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības vārda Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000386927 07.06.2010. Atbilstoši zemesgrāmatas II. daļas 1. iedaļas 3.1. un 3.2.apakšpunktos esošajiem ierakstiem 17.05.2011. īpašuma tiesības Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nostiprinātas uz atlikušajām 1357/25141 domājamām daļām no zemes vienības Konkordijas ielā 66, Jūrmalā (pamats - Domes 07.04.2011. izziņa Nr. 1.1-24/1746 par būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 006) Jāņa Pliekšāna ielā 80, Jūrmalā, Domes 17.03.2011. izziņa Nr. 1.1-24/1311 par nekustamā īpašuma J. Pliekšāna iela 80 esamību Domes bilancē, Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 20.12.2002. lēmums Nr.772, Domes 08.04.2011. uzziņa Nr.1.1-24/1784 par zemes vienību Konkordijas ielā 66, Jūrmalā).
Dome savā 18.01.2018. vēstulē Nr.1.1-19/254 norāda, ka attiecībā par nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, Dome 24.01.2013. pieņēma lēmumu Nr.6 "Par Majoru muižas kompleksa attīstību" un ar šo lēmumu apstiprināja Majoru muižas kompleksa attīstības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā detalizēti ir aprakstīta katras kompleksā esošās būves plānotā izmantošana: 1) Dzimtsarakstu nodaļu un palīgtelpas nodaļas vajadzībām (kopā aptuveni 370 m2 platībā); 2) Kultūrvides centru, kam tiktu piešķirtas pašvaldības funkcijas kultūras un dabas mantojuma aizsardzībā un kas veiktu pētniecisko un popularizācijas darbu saistībā ar Jūrmalas sadraudzības pilsētām (kopā aptuveni 200 m2 platībā); 3) Kultūrvēsturiskā mantojuma muzeju ar atbilstošu ekspozīciju un lekciju zāli tematisku semināru un konferenču rīkošanai (kopā aptuveni 200 m2 platībā); 4) Bērnu izglītības un jauniešu interešu centru ar darbnīcām un māla cepli; 5) Telpas sabiedriskā labuma organizāciju darbības nodrošināšanai; 6) Kafejnīcu; 7) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas iecirkņa inspektora pieņemšanas darba telpas.
Domes 28.07.2022. lēmumā Nr.372 "Par nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, nodošanu atpakaļ valstij" (Nr.12, 42. punkts) minēts sekojošais:
1) Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.646 1.punktā noteikto Finanšu ministrija bez atlīdzības nodeva Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības 23784/25141 domājamām daļām un 13 būves ar kadastra apzīmējumiem 1300 009 7502 001, 1300 009 7502 002, 1300 009 7502 003, 1300 009 7502 004, 1300 009 7502 007, 1300 009 7502 008, 1300 009 010, 1300 009 7502 011, 1300 009 7502 012, 1300 009 7502 015, 1300 009 7502 016, 1300 009 7502 017, 1300 009 7502 018 (turpmāk – arī Majoru muižas komplekss). Rīkojuma Nr. 646 3.2. apakšpunkts noteic, ka nodotais nekustamais īpašums bez atlīdzības jānodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots Rīkojuma Nr. 646 3.1. apakšpunktā minēto pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
2) Majoru muižas kompleksa attīstībai un apstiprinātās Koncepcijas ieviešanai, kopš 2012. gada, Dome ik gadu, apstiprinot Jūrmalas pilsētas investīciju plānu paredzēja finanšu līdzekļus gan tās uzturēšanai, gan arī paredzēja, ka Majoru muižas kompleksa attīstībai tiks piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
3) Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā noteiktā mērķa īstenošanai līdz Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām nebija pieejams līdzfinansējums. Kompleksa atjaunošanai nepieciešami ievērojami līdzekļi, ko Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav iespējams piešķirt budžeta ietvaros, līdz ar to ēkas restaurācija bez investoru piesaistes nav realizējama.
4) Majoru muižas kompleksa uzturēšana ik gadu tiek veikta apstiprinātā pašvaldības budžeta ietvaros. Ir veikti Majoru muižas ēkas konservācijas pasākumi, ar mērķi saglabāt tās unikālās kultūrvēsturiskās un arhitektoniskās vērtības. Ēkas ir iekonservētas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas norādījumiem. Papildus Majoru muižas kompleksa teritorijā tiek pļauta zāle, veikti koku sakopšanas darbi, savākti sadzīves atkritumi, izvietoti soliņi, atkritumu urnas un apgaismes ķermeņi un uzstādīta tehniskās apsardzes un videonovērošanas sistēma.
5) Pamatojoties uz Domes 26.01.2012. lēmumu Nr. 21 „Par atļauju izsniegšanu būvju nojaukšanai Jūrmalā, Konkordijas ielā 66” ēkas - dārza mājiņa (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 007), dārza mājiņa (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 008), šķūnis (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 011) un dārza mājiņa (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 010) sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ir nojauktas un dzēstas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) un Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000386927. Pamatojoties uz Domes būvvaldes 15.03.2021. izziņu Nr. BIS-BV-23.1-2021-707 NĪVKIS ir dzēsta būve (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 012). Būve (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 017) apvidū nav konstatēta.
6) Dome 18.01.2018. vēstulē Nr. 1.1-19/254 informēja Finanšu ministriju par vispārējām investīciju vajadzībām, kas nepieciešamas, lai nekustamajā īpašumā nodrošinātu pašvaldības funkciju īstenošanu, un ņemot vērā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus, būtiskākie šķēršļi finanšu resursu piesaistei ir: 1) finansējuma apjoms, kas nepieciešams Majoru muižas kompleksa atjaunošanai – 10,91 miljoni euro, kas bija noteikts, ņemot vērā Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojumu Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”, ar kuru valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss noteikts Majoru muižas dzīvojamajai ēkai (Nr. 5554), paredzot būtiskus ierobežojumus ēkas restaurācijas un pārbūves darbu īstenošanai; 2) iecerēm, kas norādītas Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā, ir zema ekonomiskā ienesīguma norma, proti, ieguldījumi, kas nepieciešami Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā noteiktā mērķa – sabiedriska labuma objekta izveide, sasniegšanai ir lielāki par sagaidāmo sociālekonomisko vērtību (netiek sekmēta saimnieciskā darbība pašvaldībā, netiek veicināta bezdarba mazināšana un jaunu darba vietu radīšana); 3) nekustamā īpašuma uzturēšana ilgtermiņā rada papildus nesamērīgi lielu slogu pašvaldības budžetam.
7) Ar Domes 31.03.2022. lēmumu Nr. 116 “Par zemes ierīcības projekta un zemes vienības sadales apstiprināšanu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu” tika apstiprināts zemes ierīcības projekts, saskaņā ar kuru tika sadalīta zemes vienība Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, atdalot zemes vienības daļu 1295 m2 platībā (saskaņā ar kadastrālo mērniecību 1296 m2) (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0143) (zemesgrāmatas lēmums 28.08.2022.), uz kuras atrodas pašvaldībai piederošā katlu māja (būves kadastra apzīmējums 13000097502006), ko apsaimnieko SIA “Jūrmalas siltums”. Zemes vienības Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, platība pēc zemes vienības daļas atdalīšanas ir 23846 m2 (saskaņā ar kadastrālo mērniecību 23845 m2).
8) Dome, ievērojot Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, 43.pantu un MK rīkojuma Nr.646 3.2. apakšpunktu ir pieņēmusi lēmumu:
1. atzīt, ka nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009 7502) Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0141) 23845 m2 platībā un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 7502 001, 1300 009 7502 002, 1300 009 7502 003, 1300 009 7502 004, 1300 009 7502 015, 1300 009 7502 016, 1300 009 7502 018) nav nepieciešams likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4.punktā un 5.punktā (no 01.01.2023. Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā) minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai.
2. nodot valstij Finanšu ministrijas personā bez atlīdzības nekustamo īpašumu.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 12.09.2022. vēstulē Nr.1.1-19/22N-4742 informē, ka ir izveidoti divi patstāvīgi nekustamie īpašumi: Konkordijas iela 66, Jūrmala, kadastra numurs 1300 009 7502, kurš sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 009 0141 un platību 23 845 m² un uz tā esošajām būvēm un atdalītais nekustamais īpašums Ormaņu iela 1, Jūrmala, kadastra numurs 1300 009 0143, kurš sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 009 0140 un platību 1296 m² un uz tā esošās katlu mājas. Abi patstāvīgie nekustamie īpašumi ir nostiprināti zemesgrāmatā atsevišķos nodalījumos. Administrācija lūdz gatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma Konkordijas iela 66, Jūrmala, kadastra numurs 1300 009 7502 (turpmāk – Nekustamais īpašums), nodošanu valstij Finanšu ministrijas personā.
Pēc divu patstāvīgu nekustamo īpašumu izveides Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienība platība ir 23 845 m2, kas ir par 61 m2 lielāka nekā Jūrmalas pilsētas pašvaldībai tika nodota ar MK rīkojumu Nr.646 (23 784 m2).
Saskaņā ar 10.12.2015. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmes protokola (Nr.3 1.§) 2.punktā noteikto grozījumi Ministru kabineta rīkojumos nav nepieciešami gadījumos, kad būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā mainās nekustamā īpašuma sastāvs.
Tādējādi ir pieļaujama Nekustamā īpašuma atpakaļ nodošana valstij citā sastāvā.
No visa iepriekš minētā secināms, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība piekrīt, ka tai nodotais Nekustamais īpašums, neskatoties uz tā sastāva izmaiņām, ir nododams atpakaļ valstij, tādējādi izpildot Atsavināšanas likuma 42.panta pirmajā daļā, 43.pantā un MK rīkojuma Nr.646 3.2. apakšpunktā noteikto.
Ņemot vērā minēto, pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā, tas tālāk tiks atsavināts tā esošajā sastāvā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0141) 23845 m2 platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0902 - Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve, 2.3845 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība: 0.3464 ha, zemes zem ceļiem platība 0.0896 ha, pārējās zemes platība 1.9485 ha.
Būves (Bērnu nams) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 001) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 1054.7 m2. Būvei noteikts apgrūtinājums: valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti – 0,0000 ha platībā. Saskaņā ar Jūrmalas pašvaldības pārstāves telefoniski sniegto informāciju Būvniecības valsts kontroles birojs ir atzinis būvi par bīstamu un aizliedzis tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.
Būves (Dzīvojamā ēka) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 002) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 33.1 m2.
Būves (Dzīvojamā ēka) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 003) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 95.4 m2.
Būves (Administratīvā ēka) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 004) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 533.9 m2.
Būves (Pagrabs) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 015) galvenais lietošanas veids: 1271 - Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas. Būves kopējā platība: 64.2 m2.
Būves (Šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 016) galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves kopējā platība: 25.9 m2.
Būves (Siltumnīca) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 018) galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves kopējā platība: 36.4 m2.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2023. : 440 715 euro (tai skaitā – zemes vienībai: 263 789 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 001): 82 537 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 002): 2826 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 003): 13 574 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 004): 75 966 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 005): 1480 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 006): 424 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 018): 119 euro).
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija - 23 845 m2,
- vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti - 23 845 m2,
- valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti - 589 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi - 1603 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 28 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 112 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 254 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem 57 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 61 m2.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 16.11.2022. vēstuli Nr.1.1-37/22N-6295 informē, ka:
1) zemes vienība Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu (apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”) atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P11) un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.
Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido pārvaldes objekti, darījumu objekti, konferenču centri.
Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido tirdzniecības objekti, sadzīves pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas objekti.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu izmitināšanas objekti.
Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido kultūras objekti.
Sporta ēku un būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas objekti.
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido valsts un pašvaldības policijas ēkas, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ēkas, glābšanas stacijas.
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido izglītības pakalpojumu objekti.
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido veselības aprūpes objekti.
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālo pakalpojumu objekti ar vai bez izmitināšanas.
Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001).
Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): Apbūve, ko veido tradicionālo konfesiju kulta ēkas, lūgšanu nami, klosteri u.c. kulta rituālu ēkas un zemes;
2) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
3) uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
4) zemes vienībai ir nodrošināta tieša piekļuve no pašvaldības ceļa “Silzemnieki-Sūknētava” puses (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9648 001 0070).
Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 001) noteikts apgrūtinājums – “valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti”, tā ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Majoru muižas dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības Nr.5554), kā arī ir vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Majoru – Dzintaru vasarnīcu kvartāli” (Nr.6087) daļa; objektā atrodas valsts nozīmes mākslas piemineklis “Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)” (valsts aizsardzības Nr.3480). Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" minētais objekts ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ņemot vērā minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu ir jāņem vērā likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.panta trešajā daļā noteiktais, ka valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk - NKMP) un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 19.09.2022. vēstuli Nr.2/9-3/8019 ir informējis Jūrmalas pilsētas pašvaldību par Nekustamā īpašuma īpašnieka nodomu atsavināt nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā.
Ņemot vērā, ka likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību” iekļautā tiesību norma par pašvaldības tiesībām atbilstoši kompetencei izdot, paziņot un publicēt administratīvo aktu- norādījumus - stājas spēkā no 01.01.2023., VNĪ minētajā vēstulē ir lūdzis NMKP izdot administratīvo aktu - vietējās nozīmes kultūras pieminekļa (valsts aizsardzības Nr. 5554) Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.
NKMP 02.11.2022. ir izdevusi vispārīgo administratīvo aktu Nr.14.1-07/5244 “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Majoru muižas dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības Nr.5554) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” (norādījumi Nr.2022/214.1, 03.11.2022. publicēti oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”), kā arī 02.11.2022. izdevusi vispārīgo administratīvo aktu Nr.14.1-07/5245 “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts nozīmes mākslas pieminekļa “Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)” (valsts aizsardzības Nr.3480) Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” (norādījumi Nr.2022/214.2, 03.11.2022. publicēti oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”), kas tiks pievienoti Nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
MK rīkojuma Nr.646 3.2. apakšpunktā, atbilstoši Atsavināšanas likuma (līdz 31.12.2010. likuma nosaukums: Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 42.panta pirmajai daļai, noteikts pienākums Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots minētā rīkojuma 3.1. apakšpunktā minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības vārda Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000386927 07.06.2010. Atbilstoši zemesgrāmatas II. daļas 1. iedaļas 3.1. un 3.2.apakšpunktos esošajiem ierakstiem 17.05.2011. īpašuma tiesības Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nostiprinātas uz atlikušajām 1357/25141 domājamām daļām no zemes vienības Konkordijas ielā 66, Jūrmalā (pamats - Domes 07.04.2011. izziņa Nr. 1.1-24/1746 par būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 006) Jāņa Pliekšāna ielā 80, Jūrmalā, Domes 17.03.2011. izziņa Nr. 1.1-24/1311 par nekustamā īpašuma J. Pliekšāna iela 80 esamību Domes bilancē, Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 20.12.2002. lēmums Nr.772, Domes 08.04.2011. uzziņa Nr.1.1-24/1784 par zemes vienību Konkordijas ielā 66, Jūrmalā).
Dome savā 18.01.2018. vēstulē Nr.1.1-19/254 norāda, ka attiecībā par nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, Dome 24.01.2013. pieņēma lēmumu Nr.6 "Par Majoru muižas kompleksa attīstību" un ar šo lēmumu apstiprināja Majoru muižas kompleksa attīstības koncepciju (turpmāk – Koncepcija), kurā detalizēti ir aprakstīta katras kompleksā esošās būves plānotā izmantošana: 1) Dzimtsarakstu nodaļu un palīgtelpas nodaļas vajadzībām (kopā aptuveni 370 m2 platībā); 2) Kultūrvides centru, kam tiktu piešķirtas pašvaldības funkcijas kultūras un dabas mantojuma aizsardzībā un kas veiktu pētniecisko un popularizācijas darbu saistībā ar Jūrmalas sadraudzības pilsētām (kopā aptuveni 200 m2 platībā); 3) Kultūrvēsturiskā mantojuma muzeju ar atbilstošu ekspozīciju un lekciju zāli tematisku semināru un konferenču rīkošanai (kopā aptuveni 200 m2 platībā); 4) Bērnu izglītības un jauniešu interešu centru ar darbnīcām un māla cepli; 5) Telpas sabiedriskā labuma organizāciju darbības nodrošināšanai; 6) Kafejnīcu; 7) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas iecirkņa inspektora pieņemšanas darba telpas.
Domes 28.07.2022. lēmumā Nr.372 "Par nekustamā īpašuma Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, nodošanu atpakaļ valstij" (Nr.12, 42. punkts) minēts sekojošais:
1) Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.646 1.punktā noteikto Finanšu ministrija bez atlīdzības nodeva Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības 23784/25141 domājamām daļām un 13 būves ar kadastra apzīmējumiem 1300 009 7502 001, 1300 009 7502 002, 1300 009 7502 003, 1300 009 7502 004, 1300 009 7502 007, 1300 009 7502 008, 1300 009 010, 1300 009 7502 011, 1300 009 7502 012, 1300 009 7502 015, 1300 009 7502 016, 1300 009 7502 017, 1300 009 7502 018 (turpmāk – arī Majoru muižas komplekss). Rīkojuma Nr. 646 3.2. apakšpunkts noteic, ka nodotais nekustamais īpašums bez atlīdzības jānodod valstij, ja tas vairs netiek izmantots Rīkojuma Nr. 646 3.1. apakšpunktā minēto pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
2) Majoru muižas kompleksa attīstībai un apstiprinātās Koncepcijas ieviešanai, kopš 2012. gada, Dome ik gadu, apstiprinot Jūrmalas pilsētas investīciju plānu paredzēja finanšu līdzekļus gan tās uzturēšanai, gan arī paredzēja, ka Majoru muižas kompleksa attīstībai tiks piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 2014.-2020. gada plānošanas periodā.
3) Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā noteiktā mērķa īstenošanai līdz Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām nebija pieejams līdzfinansējums. Kompleksa atjaunošanai nepieciešami ievērojami līdzekļi, ko Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav iespējams piešķirt budžeta ietvaros, līdz ar to ēkas restaurācija bez investoru piesaistes nav realizējama.
4) Majoru muižas kompleksa uzturēšana ik gadu tiek veikta apstiprinātā pašvaldības budžeta ietvaros. Ir veikti Majoru muižas ēkas konservācijas pasākumi, ar mērķi saglabāt tās unikālās kultūrvēsturiskās un arhitektoniskās vērtības. Ēkas ir iekonservētas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas norādījumiem. Papildus Majoru muižas kompleksa teritorijā tiek pļauta zāle, veikti koku sakopšanas darbi, savākti sadzīves atkritumi, izvietoti soliņi, atkritumu urnas un apgaismes ķermeņi un uzstādīta tehniskās apsardzes un videonovērošanas sistēma.
5) Pamatojoties uz Domes 26.01.2012. lēmumu Nr. 21 „Par atļauju izsniegšanu būvju nojaukšanai Jūrmalā, Konkordijas ielā 66” ēkas - dārza mājiņa (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 007), dārza mājiņa (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 008), šķūnis (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 011) un dārza mājiņa (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 010) sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ir nojauktas un dzēstas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) un Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000386927. Pamatojoties uz Domes būvvaldes 15.03.2021. izziņu Nr. BIS-BV-23.1-2021-707 NĪVKIS ir dzēsta būve (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 012). Būve (šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 017) apvidū nav konstatēta.
6) Dome 18.01.2018. vēstulē Nr. 1.1-19/254 informēja Finanšu ministriju par vispārējām investīciju vajadzībām, kas nepieciešamas, lai nekustamajā īpašumā nodrošinātu pašvaldības funkciju īstenošanu, un ņemot vērā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus, būtiskākie šķēršļi finanšu resursu piesaistei ir: 1) finansējuma apjoms, kas nepieciešams Majoru muižas kompleksa atjaunošanai – 10,91 miljoni euro, kas bija noteikts, ņemot vērā Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojumu Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”, ar kuru valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss noteikts Majoru muižas dzīvojamajai ēkai (Nr. 5554), paredzot būtiskus ierobežojumus ēkas restaurācijas un pārbūves darbu īstenošanai; 2) iecerēm, kas norādītas Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā, ir zema ekonomiskā ienesīguma norma, proti, ieguldījumi, kas nepieciešami Majoru muižas kompleksa attīstības koncepcijā noteiktā mērķa – sabiedriska labuma objekta izveide, sasniegšanai ir lielāki par sagaidāmo sociālekonomisko vērtību (netiek sekmēta saimnieciskā darbība pašvaldībā, netiek veicināta bezdarba mazināšana un jaunu darba vietu radīšana); 3) nekustamā īpašuma uzturēšana ilgtermiņā rada papildus nesamērīgi lielu slogu pašvaldības budžetam.
7) Ar Domes 31.03.2022. lēmumu Nr. 116 “Par zemes ierīcības projekta un zemes vienības sadales apstiprināšanu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, un adreses piešķiršanu” tika apstiprināts zemes ierīcības projekts, saskaņā ar kuru tika sadalīta zemes vienība Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, atdalot zemes vienības daļu 1295 m2 platībā (saskaņā ar kadastrālo mērniecību 1296 m2) (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0143) (zemesgrāmatas lēmums 28.08.2022.), uz kuras atrodas pašvaldībai piederošā katlu māja (būves kadastra apzīmējums 13000097502006), ko apsaimnieko SIA “Jūrmalas siltums”. Zemes vienības Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, platība pēc zemes vienības daļas atdalīšanas ir 23846 m2 (saskaņā ar kadastrālo mērniecību 23845 m2).
8) Dome, ievērojot Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, 43.pantu un MK rīkojuma Nr.646 3.2. apakšpunktu ir pieņēmusi lēmumu:
1. atzīt, ka nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009 7502) Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0141) 23845 m2 platībā un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 7502 001, 1300 009 7502 002, 1300 009 7502 003, 1300 009 7502 004, 1300 009 7502 015, 1300 009 7502 016, 1300 009 7502 018) nav nepieciešams likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4.punktā un 5.punktā (no 01.01.2023. Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā) minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai.
2. nodot valstij Finanšu ministrijas personā bez atlīdzības nekustamo īpašumu.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 12.09.2022. vēstulē Nr.1.1-19/22N-4742 informē, ka ir izveidoti divi patstāvīgi nekustamie īpašumi: Konkordijas iela 66, Jūrmala, kadastra numurs 1300 009 7502, kurš sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 009 0141 un platību 23 845 m² un uz tā esošajām būvēm un atdalītais nekustamais īpašums Ormaņu iela 1, Jūrmala, kadastra numurs 1300 009 0143, kurš sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 1300 009 0140 un platību 1296 m² un uz tā esošās katlu mājas. Abi patstāvīgie nekustamie īpašumi ir nostiprināti zemesgrāmatā atsevišķos nodalījumos. Administrācija lūdz gatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma Konkordijas iela 66, Jūrmala, kadastra numurs 1300 009 7502 (turpmāk – Nekustamais īpašums), nodošanu valstij Finanšu ministrijas personā.
Pēc divu patstāvīgu nekustamo īpašumu izveides Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienība platība ir 23 845 m2, kas ir par 61 m2 lielāka nekā Jūrmalas pilsētas pašvaldībai tika nodota ar MK rīkojumu Nr.646 (23 784 m2).
Saskaņā ar 10.12.2015. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmes protokola (Nr.3 1.§) 2.punktā noteikto grozījumi Ministru kabineta rīkojumos nav nepieciešami gadījumos, kad būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā mainās nekustamā īpašuma sastāvs.
Tādējādi ir pieļaujama Nekustamā īpašuma atpakaļ nodošana valstij citā sastāvā.
No visa iepriekš minētā secināms, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība piekrīt, ka tai nodotais Nekustamais īpašums, neskatoties uz tā sastāva izmaiņām, ir nododams atpakaļ valstij, tādējādi izpildot Atsavināšanas likuma 42.panta pirmajā daļā, 43.pantā un MK rīkojuma Nr.646 3.2. apakšpunktā noteikto.
Ņemot vērā minēto, pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā, tas tālāk tiks atsavināts tā esošajā sastāvā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 0141) 23845 m2 platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0902 - Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve, 2.3845 ha platībā. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība: 0.3464 ha, zemes zem ceļiem platība 0.0896 ha, pārējās zemes platība 1.9485 ha.
Būves (Bērnu nams) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 001) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 1054.7 m2. Būvei noteikts apgrūtinājums: valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti – 0,0000 ha platībā. Saskaņā ar Jūrmalas pašvaldības pārstāves telefoniski sniegto informāciju Būvniecības valsts kontroles birojs ir atzinis būvi par bīstamu un aizliedzis tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.
Būves (Dzīvojamā ēka) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 002) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 33.1 m2.
Būves (Dzīvojamā ēka) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 003) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 95.4 m2.
Būves (Administratīvā ēka) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 004) galvenais lietošanas veids: 1130 - Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Būves kopējā platība: 533.9 m2.
Būves (Pagrabs) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 015) galvenais lietošanas veids: 1271 - Lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas. Būves kopējā platība: 64.2 m2.
Būves (Šķūnis) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 016) galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves kopējā platība: 25.9 m2.
Būves (Siltumnīca) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 018) galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas. Būves kopējā platība: 36.4 m2.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2023. : 440 715 euro (tai skaitā – zemes vienībai: 263 789 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 001): 82 537 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 002): 2826 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 003): 13 574 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 004): 75 966 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 005): 1480 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 006): 424 euro, būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 018): 119 euro).
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija - 23 845 m2,
- vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti - 23 845 m2,
- valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti - 589 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi - 1603 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 28 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju - 112 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 254 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem 57 m2,
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 61 m2.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 16.11.2022. vēstuli Nr.1.1-37/22N-6295 informē, ka:
1) zemes vienība Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu (apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”) atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P11) un vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.
Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido pārvaldes objekti, darījumu objekti, konferenču centri.
Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido tirdzniecības objekti, sadzīves pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas objekti.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu izmitināšanas objekti.
Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido kultūras objekti.
Sporta ēku un būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas objekti.
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido valsts un pašvaldības policijas ēkas, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ēkas, glābšanas stacijas.
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido izglītības pakalpojumu objekti.
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido veselības aprūpes objekti.
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālo pakalpojumu objekti ar vai bez izmitināšanas.
Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001).
Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): Apbūve, ko veido tradicionālo konfesiju kulta ēkas, lūgšanu nami, klosteri u.c. kulta rituālu ēkas un zemes;
2) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
3) uz zemes vienības atsavināšanu attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
4) zemes vienībai ir nodrošināta tieša piekļuve no pašvaldības ceļa “Silzemnieki-Sūknētava” puses (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9648 001 0070).
Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai būvei (būves kadastra apzīmējums 1300 009 7502 001) noteikts apgrūtinājums – “valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti”, tā ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Majoru muižas dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības Nr.5554), kā arī ir vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Majoru – Dzintaru vasarnīcu kvartāli” (Nr.6087) daļa; objektā atrodas valsts nozīmes mākslas piemineklis “Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)” (valsts aizsardzības Nr.3480). Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" minētais objekts ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ņemot vērā minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu ir jāņem vērā likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.panta trešajā daļā noteiktais, ka valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk - NKMP) un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 19.09.2022. vēstuli Nr.2/9-3/8019 ir informējis Jūrmalas pilsētas pašvaldību par Nekustamā īpašuma īpašnieka nodomu atsavināt nekustamo īpašumu Konkordijas ielā 66, Jūrmalā.
Ņemot vērā, ka likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību” iekļautā tiesību norma par pašvaldības tiesībām atbilstoši kompetencei izdot, paziņot un publicēt administratīvo aktu- norādījumus - stājas spēkā no 01.01.2023., VNĪ minētajā vēstulē ir lūdzis NMKP izdot administratīvo aktu - vietējās nozīmes kultūras pieminekļa (valsts aizsardzības Nr. 5554) Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.
NKMP 02.11.2022. ir izdevusi vispārīgo administratīvo aktu Nr.14.1-07/5244 “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Majoru muižas dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības Nr.5554) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” (norādījumi Nr.2022/214.1, 03.11.2022. publicēti oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”), kā arī 02.11.2022. izdevusi vispārīgo administratīvo aktu Nr.14.1-07/5245 “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts nozīmes mākslas pieminekļa “Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)” (valsts aizsardzības Nr.3480) Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” (norādījumi Nr.2022/214.2, 03.11.2022. publicēti oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”), kas tiks pievienoti Nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu Finanšu ministrijai pārņemt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības Nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc īpašuma tiesību uz Nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc īpašuma tiesību uz Nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts Nekustamais īpašums nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jūrmalas pilsētas pašvaldība, VNĪ.
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ apņēmusies nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, tajā skaitā segt izdevumus, lai pēc pārņemšanas nodrošinātu nekustamo īpašumu īpašumtiesību nostiprināšanu/ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Jūrmalas pilsētas pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi