Anotācija (ex-ante)

   Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 10. panta pirmo daļu, pieņemot dienestā un ieceļot amatā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst tai uzticēto pienākumu veikšanai, savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai, pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Pirms pārbaudes termiņa beigām amatpersonas tiešais vadītājs veic tās novērtēšanu, līdz ar to šāds novērtēšanas veids ir jāparedz arī MK noteikumos Nr. 845.
   Tāpat MK noteikumos Nr. 845 nav noteikts termiņš, kādā amatpersonu būtu jānovērtē pirms pārbaudes termiņa beigām (pēc pieņemšanas dienestā).

   Pieņemot amatpersonu dienestā un ieceļot amatā nepieciešams laiks, kura ietvaros amatpersona jaunajā amatā spētu pierādīt savas spējas veikt amata pienākumus, pildīt uzdevumus, bet tiešais vadītājs varētu novērtēt amatpersonas amata pienākumu un uzdevumu izpildi, kā arī disciplīnu.
   Amatpersonas novērtēšanu pārbaudes laika beigās būtu jāveic ne vēlāk nedēļu pirms tai noteiktā pārbaudes termiņa beigām, lai nezustu tiesības amatpersonu atvaļināt no dienesta sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu, ievērojot Dienesta gaitas likumā noteikto termiņu. Lēmums par šo novērtējumu nav apstrīdams.
   Vienlaikus projekts paredz, ka, ja amatpersonas novērtēšanā pirms pārbaudes termiņa beigām novērtējuma pakāpe ir B vai C,  tiek uzskatīts, ka amatpersonai nav pietiekamu profesionālo spēju amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai, un amatpersona atvaļināma no dienesta sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu.
   Papildus minētajam, projekts paredz arī noteikt kārtību, kā rīkoties gadījumā, ja īsi pirms amatpersonas novērtēšanas termiņa beigām, mainās amatpersonas tiešais vadītājs, un jaunais tiešais vadītājs nevar objektīvi novērtēt amatpersonas darbību un tās rezultātus.

   Pamatojoties uz Dienesta gaitas likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto, amatpersonas pārcelšana var notikt tikai ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības. Taču ir secināms, ka ne visos gadījumos ir lietderīgi uzreiz pēc amatpersonas pārcelšanas, tajā skaitā no citām iestādēm, veikt tās novērtēšanu.

   Lai nerastos pārpratumi situācijās, projekts paredz, ka amatpersonu, kura ir pārcelta citā amatā, novērtē kārtējās novērtēšanas ietvaros, ja ir pagājis novērtēšanas periods, un pēc pārcelšanas citā amatā amatpersona tajā ir nodienējusi ne mazāk kā trīs mēnešus. Novērtēšanu veic sešu mēnešu laikā pēc amatpersonas pārcelšanas citā amatā.

   Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 16. panta otrajā daļā noteikto iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota novērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē tās iestādes vadītāja izveidota novērtēšanas komisija, kuras padotībā atrodas koledža.
   Pašlaik vadītāja novērtējuma veidlapā (MK noteikumu Nr. 845 2. pielikums) nav iekļauta vieta amatpersonas tiešā vadītāja viedokļa sniegšanai.

  Projektā tiek precizēta vadītāja novērtējuma veidlapa, paredzot tajā amatpersonas tiešā vadītāja viedokļa iekļaušanu, respektīvi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītāja un Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas direktora vērtējuma sniegšanai par savu vietnieku darbību un tās rezultātiem un tām plānoto uzdevumu noteikšanai.

   MK noteikumu Nr. 845 33. punktā noteikts, ka amatpersonas darbību un tās rezultātus vērtē, nosakot vienu no šādām amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējuma pakāpēm:
1. A 1 – atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;
2. A 2 – atbilst noteiktajām prasībām;
3. B – daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;
4. C – neatbilst noteiktajām prasībām.
   Lai nodrošinātu skaidrāku un pārskatāmāku novērtēšanas rezultātu, ir paredzēts, ka amatpersonu novērtēšanu veic pa posmiem – atsevišķi analizējot un vērtējot noteiktos novērtēšanas kritērijus:
1. amata (dienesta) pienākumu izpilde;
2. kompetence;
3. dienesta disciplīna.
   MK noteikumu Nr. 845 37. un 38. punkts nosaka, ka kopējo vērtējumu iegūst, summējot amata pienākumu izpildes vērtējumu un kompetenču aprēķināto vērtējumu un atņemot dienesta disciplīnas vērtējumu (ar precizitāti divi cipari aiz komata) un, pamatojoties uz kopējā vērtējumā iegūto summu (punktu skaitu), nosaka amatpersonas novērtējuma pakāpi: A 1, ja iegūti 15,75–18 punkti, A 2, ja iegūti 11,5–15,5 punkti, B, ja iegūti 7,25–11,25 punkti, C, ja iegūtais punktu skaits ir mazāks par 7,25 punktiem.
   Veicot amatpersonas novērtējuma kopējā vērtējuma aprēķinu, praksē konstatēta problēma saistībā ar amatpersonas novērtējuma pakāpes noteikšanu, proti, veicot aprēķinu – summējot amata pienākumu izpildes vērtējumu un kompetenču aprēķināto vērtējumu un atņemot dienesta disciplīnas vērtējumu, dažkārt tiek iegūts kopējais vērtējums (punktu skaits), kas ir lielāks, lai noteiktu, piemēram, A2 novērtējuma pakāpi, bet mazāks, lai noteiktu A1 novērtējuma pakāpi, kā rezultātā tika konstatēts, ka atsevišķos gadījumos starp novērtējuma pakāpi A1 un A2, kā arī starp novērtējuma pakāpi A2 un B nav aptverta visa punktu amplitūda, līdz ar ko nevar viennozīmīgi noteikt atbilstošo novērtējuma pakāpi.

   Projekts paredz izlabot radušos matemātiskā aprēķina kļūdu.

   Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 845 44. punktā noteikto, ja amatpersonas novērtējuma pakāpe ir B, pēc sešiem mēnešiem veic amatpersonas atkārtotu novērtēšanu. Ja atkārtotajā novērtēšanā amatpersonas novērtējuma pakāpe ir B, tiek uzskatīts, ka amatpersonai nav pietiekamu profesionālo spēju amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai, un pieņem lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā, kas atbilst amatpersonas profesionālajām spējām.

   Ņemot vērā apstākli, ka tikai izvērtējot individuālo gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par to, vai amatpersona ir pārceļama citā amatā, minētā norma precizēta, nosakot, ka, ja atkārtotajā novērtēšanā amatpersonas novērtējuma pakāpe ir B (izņemot gadījumu, ja amatpersona novērtēta pirms pārbaudes termiņa beigām), pēc attiecīgās izvērtēšanas var pieņemt lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā, kas atbilst amatpersonas profesionālajām spējām.
   Lemjot par amatpersonas pārcelšanu citā amatā, iestādei ir jāveic amatpersonas kompetenču un prasmju izvērtējums, kā arī amatpersonas daļējas neatbilstības amatam – cēloņu izvērtējums. Vērtējot amatpersonas daļējas neatbilstības amatam cēloņus, ir jāizvērtē: vai, kā un cik būtiski šie cēloņi ietekmē amatpersonas profesionālās spējas amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai. Piemēram, gadījumā, ja amatpersonas daļējas neatbilstības amatam cēlonis ir amatpersonas dienesta disciplīna, ir jāizvērtē pārkāpuma, par kuru tika izteikts aizrādījums vai piemērots disciplinārsods, saistība ar amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi un vai konkrētais pārkāpums liecina par amatpersonas nepietiekamām profesionālām spējām veikt amata aprakstā noteiktos pienākumus.
   Pamatojoties uz Dienesta gaitas likuma 16. panta sestās daļas 3. punktu, amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par amatpersonas pārcelšanu citā amatā, tādējādi tikai pēc konkrētās amatpersonas kompetenču un prasmju, kā arī amatpersonas daļējas neatbilstības amatam cēloņu pilnīgas un vispusīgas izvērtēšanas, iestāde var formulēt amatpersonas pārcelšanas mērķi un atbilstoši Dienesta gaitas likuma 12. panta pirmās daļas 1. , 2.  un 4. punktā noteiktajam pārcelt amatpersonu citā amatā.
   Vienlaikus jānorāda, ka katra gadījuma individuāls izvērtējums ir nepieciešams un svarīgs ne tikai iestādei, bet arī pašai amatpersonai, lai tā izprastu savas pārcelšanas nepieciešamību un pamatojumu.

   MK noteikumu Nr. 845 1. pielikuma 1.2. apakšpunkts paredz, ka amatpersonas novērtējuma veidlapā ir jānorāda amatpersonas amata pienākumu izpildes kvantitatīvos rādītājus.

   Ņemot vērā, ka ne visām amatpersonām tām noteiktajiem amata pienākumiem var norādīt amata pienākumu izpildes kvantitatīvos rādītājus (piemēram, instruktoru sastāvam), tika attiecīgi precizēts MK noteikumu Nr. 845 1. pielikums.

   MK noteikumu Nr. 845 4. pielikumā noteikts amatpersonu vērtējamo kompetenču grozs, kā arī to rīcības radītāji, un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 845 32. punktu kompetences vērtē atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem.
   Saskaņā ar Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas ziņojumā par Latviju iekļauto rekomendāciju: “Izstrādāt objektīvus un pārskatāmus kritērijus, kas ļautu noteikt policijas un robežsardzes darbinieku integritāti un atbilstību piemērojamajam ētikas kodeksam un iekļaut tos periodiskajos darbības novērtējumos”, projekts paredz detalizētāk noteikt konkrētus rīcības rādītājus kompetencei “Ētiskums”, ņemot vērā ētikas normu prasības, kā arī paredz papildināt MK noteikumus Nr. 845 ar obligāti vērtējamo kompetenci “Godprātība”.

   Pamatojoties uz iepriekšminēto rekomendāciju, papildināts arī MK noteikumu Nr. 845 2. punkts, nosakot papildu amatpersonu novērtēšanas mērķi.
   Papildus minētajam, ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi tiek paplašināts amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nepieciešamo kompetenču uzskaitījums (papildu kompetence – “godprātība”) amata aprakstā, kas jānorāda saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 24. oktobra noteikumu Nr. 873 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata aprakstu izstrādāšanas kārtība” 3.12. apakšpunktā noteikto, tādējādi nosakot iestādei pienākumu pakāpeniski mainīt (precizēt, pārstrādāt) amatpersonu amatu aprakstus.