Anotācija (ex-ante)

Saistības pret Eiropas Savienību nosaka nacionālajā tiesību sistēmā pieņemt ne tikai noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu, bet arī definēt Eiropas Savienības dalībvalsts norīkotās struktūras, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, pilnvaras.
No Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 26.septembra sprieduma prejudiciālā lietā C-509/11 OBB-Personenverkehr AG izriet, ka Regulas (EK) Nr.1371/2007 30.panta 1.punktā ir pieprasīts, lai tā realizēšanai Eiropas Savienības dalībvalstis veiktu piemērošanas pasākumus, ar kuriem tiek definētas valsts kontroles struktūras pilnvaras. Regulas (EK) Nr.1371/2007 30.panta 1.punktam atbilst Regulas Nr.2021/782 31.panta 1.punkts, kas prasa, ka katra no Eiropas Savienības dalībvalsts norīkotajām struktūrām, kas atbild par šīs regulas izpildi, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu.
Iekšzemes pasažieru pakalpojumu tirgus ir atvērts konkurencei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra direktīvu (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (turpmāk – Direktīva 2016/2370). No Dzelzceļa likuma, kurā pārņemtas  Direktīvas 2016/2370 prasības, izriet, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri plāno sniegt iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, piekļuves tiesības Latvijā esošajai dzelzceļa infrastruktūrai Valsts dzelzceļa administrācija var ierobežot, ja šo tiesību izmantošana izjauktu noslēgtā attiecīgā sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru. Ja ekonomisko līdzsvaru neuzskata par izjauktu, tad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izpildot pārējās prasības par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, var veikt Latvijas teritorijā iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāla pamata. Arī uz šāda veida pārvadājumiem vajadzētu attiekties nacionālajiem noteikumiem par sankcijām, kas piemērojamas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri stājās spēkā 2023.gada 7.jūnijā, Regulas Nr.2021/782 31.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23.panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27.pantu) izpildi, iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Autotransporta direkcija. Tas nozīmē, ka Autotransporta direkcija ir šāda atbildīgā iestāde iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos – gan tādos, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata, gan tādos, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāla pamata. Vienlaikus Autotransporta direkcija ir kompetentā iestāde, kurai ir pilnvaras noslēgt ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu. Tomēr Autotransporta direkcija kā valsts kapitālsabiedrība nedrīkst veikt administratīvo sodu piemērošanas funkciju un nevar arī piemērot nekādas sankcijas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem dzelzceļa staciju apsaimniekotājiem iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos.
Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, lai novērtētu, vai Latvijas valsts iestādes ir efektīvi iesaistījušās, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu, 2020. un 2021. gadā tām lūdza sniegt informāciju par Regulu (EK) Nr.1371/2007, cita starpā par sodu minimālo un maksimālo apmēru un iespēju summēt sodus, ja ir pārkāpti vairāki Regulas (EK) Nr.1371/2007 noteikumi vai arī noteiktā laikposmā (piemēram, viena gada laikā) ir atkārtoti pārkāpts viens un tas pats šīs regulas noteikums. Tādējādi Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta izpratnē tieši naudas sodi būtu atbilstošas administratīvas sankcijas, kuras Regulas (EK) Nr.1371/2007 32.pants Eiropas Savienības dalībvalstīm uzlika par pienākumu noteikt par šīs regulas pārkāpumiem. Regulas (EK) Nr.1371/2007 32. pantam atbilst Regulas Nr.2021/782 35.panta 1.punkts, saskaņā ar kuru ir noteikts Eiropas Savienības dalībvalstu pienākums noteikt atbilstošas sankcijas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.
Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētajām iestādēm, kas atbild par šīs regulas izpildi, no Regulas Nr.2021/782 32. panta 3. punkta izriet pienākums ik pēc diviem gadiem, līdz nākamā kalendārā gada 30.jūnijam, publicēt ziņojumus ar statistiku par savu darbību, tostarp par piemērotajām sankcijām.
Līdz ar to katras Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums ir norīkot iestādi, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, tādu institūciju, kas savā darbībā ir pilnvarota piemērot arī sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem, tajā skaitā piemērot administratīvos sodus. Šādas iestādes funkciju veikšanai iepriekš norādīto apstākļu dēļ neatbilst Autotransporta direkcija, kura ar Dzelzceļa likumu šobrīd ir noteikta par iestādi, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27. pantu) izpildi iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos.
Tādējādi ir nepieciešams nekavējoties pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu un Dzelzceļa likumā noteikt citu attiecīgās jomas institūciju par iestādi, kas iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi,.           
Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 7. jūnijā, Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27. pantu) izpildi, starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Valsts dzelzceļa administrācija. Šī iestāde ir norādīta Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā publisko personu iestāžu uzskaitījumā, no kurām amatpersonas  ir tiesības veikt administratīvās pārkāpuma procesu. Līdz ar to Valsts dzelzceļa administrācija pilnībā atbilst iestādes, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, funkciju veikšanai.
Savukārt, saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 7. jūnijā, Regulas Nr.2021/782 31. pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas 23. panta 1.punkta "g" apakšpunkta un 27.panta izpildi, ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Par šādu iestādi noteikt Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju tomēr nav saskatāma nekāda nepieciešamība, ņemot vērā, ka tai piešķirto samērā nelielo kompetenci nekas neliedz paredzēt arī citai dzelzceļa jomas institūcijai, kura atbilst iestādes, kas atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi, funkciju veikšanai. Ne Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, ne arī citi apstākļi neprasa noteikt Latvijā vairākas iestādes, kas katra piešķirtās kompetences ietvaros atbild par Regulas Nr.2021/782 izpildi. 
Tādējādi ir nepieciešams nekavējoties pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas paredz trīs uzraugošās iestādes par Regulas Nr.2021/782 izpildi, un ne tikai no Autotransporta direkcijas kompetences izslēgt uzraudzību par šīs regulas izpildi iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, bet arī noteikt Dzelzceļa likumā par Regulas Nr.2021/782 31. pantā minēto iestādi, kas atbild par šīs regulas izpildi, vienu dzelzceļa jomas institūciju, kura atbilst šīs iestādes funkciju veikšanai, un noteikt tai vajadzīgās pilnvaras.

Ar likumprojektu paredzēts izslēgt Dzelzceļa likuma 33.³ pantu, kas cita starpā nosaka par Regulas Nr.2021/782 31.pantā minēto iestādi, kas atbild par šīs regulas izpildi, Autotransportu direkciju iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, Valsts dzelzceļa administrāciju starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos un Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju attiecībā uz Regulas Nr.2021/782 23. panta 1. punkta "g" apakšpunktu un 27.pantu.    
Vienlaikus paredzēts papildināt Dzelzceļa likumu ar jaunu 33.⁵ pantu par pasažieru tiesību aizsardzību.
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta pirmā daļa paredz, ka Regulas Nr.2021/782 31.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas izpildi, ir Valsts dzelzceļa administrācija.
No Regulas Nr.2021/782 31. panta 1. punkta izriet Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums noteikt šādas iestādes kompetenci.    
Valsts dzelzceļa administrācijas kompetenci, kas saistīta ar dzelzceļa pasažieru tiesību ievērošanas nodrošināšanu, nosaka likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta otrā un ceturtā daļa.   
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta otrā daļa paredz, ka Valsts dzelzceļa administrācija:
uzrauga pārvadātāja, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevēja, tūrisma operatora, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģenta, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītāja un stacijas apsaimniekotāja darbības atbilstību regulas (ES) Nr.2021/782 prasībām;
izskata pasažieru sūdzības par regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem;
pieņem lēmumu, ar kuru uzdod pārvadātājam, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītājam vai stacijas apsaimniekotājam izbeigt regulas Nr.2021/782 neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņus;
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro administratīvos sodus par regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta ceturtā daļa paredz, ka Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no pārvadātāja, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevēja, tūrisma operatora, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģenta, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītāja  un stacijas apsaimniekotāja tā darbības pārbaudei vai par tā darbību saņemtās sūdzības izskatīšanai.             
No likumprojektā ietvertās Dzelzceļa likuma 1. panta otrās daļas izriet, ka likumā lietotie termini "biļešu pārdevējs" un "stacijas apsaimniekotājs" atbilst Regulas Nr.2021/782 3. pantā lietotajiem terminiem.   
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 1. panta trešā daļa paredz, ka likumā lietotie termini "tūrisma operators" un "tūrisma aģents" atbilst Tūrisma likumā lietotajiem terminiem. 
Ar likumprojektu tiek sašaurināta Autotransporta direkcijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kompetence, izslēdzot no tās uzraudzību par Regulas Nr.2021/782 izpildi.
No Regulas Nr.2021/782 33. panta 1. punkta izriet, ka pasažierim netiek skartas patērētāju tiesības uz alternatīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 2013/11/ES, kuras cita starpā paredz arī tiesības iesniegt sūdzību par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām. Direktīvas 2013/11/ES izpratnē šādas struktūras Latvijā ir patērētāju strīdu risināšanas komisija, kuras darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan arī cits ārpustiesas strīda risinātājs, ja attiecīgajā jomā tāds izveidots un iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidotajā ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstā.
Likumprojektā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta astotā daļa paredz, ka pasažierim ir arī tiesības iesniegt sūdzību par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem ārpustiesas strīdu risināšanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētājā patērētāju strīdu risināšanas komisijā vai ārpustiesas strīdu risinātājam, ja attiecīgajā jomā tāds izveidots.

Ar Regulas Nr.2021/782 35. panta 1. punktu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir uzdots pieņemt noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Regulas Nr.2021/782 attiecīgā norma arī nosaka, ka par šiem noteikumiem un pasākumiem un jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai.
Uz minēto paziņošanas pienākumu Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma jau norādīja savā vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, cita starpā paskaidrojot, ka attiecīgajos nacionālajos noteikumos par sankcijām ir iekļaujama atsauce uz šo jauno regulu, un aicinot informēt par šādiem noteikumiem saskaņā ar Regulas Nr.2021/782 prasībām Eiropas Komisiju, cik ātri vien iespējams.
Šobrīd ne tikai attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, bet arī attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, kuros pakalpojumi tiek sniegti uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata vai uz komerciāla pamata, Latvijas nacionālajos tiesību aktos nav noteiktas sankcijas, kas ir iedarbīgas, samērīgas, atturošas un piemērojamas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.
Svarīgi vērst uzmanību, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pienākums noteikt nacionālajos tiesību aktos šādas sankcijas, kas piemērojams ne tikai attiecībā uz dažiem no Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, bet par jebkuru šīs regulas pārkāpumu.    
Sankciju veida izvēlē būtu nepieciešams prioritāri vadīties no tādiem kritērijiem kā pārkāpums ir vai nav novēršams un vai tas skar plašu dzelzceļa pasažieru loku, kuri atbilstoši Regulas Nr.2021/782 preambulas 4. apsvērumam ir pārvadājuma līguma vājākā puse.   
Par Regulā Nr.2021/782 noteikto prasību nepildīšanu, kas rada tādu šīs regulas pārkāpumu, kuru var novērst, administratīvais sods nav paredzams. Šajā gadījumā Regulas Nr.2021/782 noteikumu izpildi var panākt, izdodot administratīvo aktu, ar kuru attiecīgajai personai nosaka pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības.          
Turpretim par Regulā Nr.2021/782 noteikto prasību nepildīšanu, kas rada tādu šīs regulas pārkāpumu, kas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām patērētāju tiesību aizsardzības jomā dzelzceļa transportā, kurš vairs nav novēršams un skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, administratīvā atbildība ir paredzama.
Regula Nr.2021/782 nosaka pārvadātājam, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs, infrastruktūras pārvaldītājam un stacijas apsaimniekotājam konkrētus pienākumus, kas ir izpildāmi, lai sasniegtu vienādi augstu dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzības līmeni visā Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma sniegto skaidrojumu attiecīgajos nacionālajos noteikumos par sankcijām ir iekļaujama atsauce uz Regulu Nr.2021/782.
Likumprojekta 3. pantā ietvertajā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta piektajā daļā, izmantojot atsauces uz konkrētām Regulas Nr.2021/782 vienībām, norādīti tādi pārkāpumi, kas saistīti ar šajā regulā noteikto prasību nepildīšanu, kurus var novērst. Vienlaikus Valsts dzelzceļa administrācijai ir piešķirtas tiesības uzdot izbeigt jebkuru no šāda veida pārkāpumiem vai veikt konkrētas darbības to novēršanai, kā arī noteikt attiecīgo darbību izpildes termiņu, lai panāktu, ka persona izpilda noteiktas Regulas Nr.2021/782 prasības.
Likumprojekta 3. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta sestā daļa paredz, ka šādus Valsts dzelzceļa administrācijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šo lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.  
Likumprojekta 3. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta septītā daļa paredz, ka Valsts dzelzceļa administrācija var uzlikt piespiedu naudu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tās lēmumi, kas pieņemti Regulas Nr.2021/782 šāda veida pārkāpumu gadījumos, uzliek pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un šis pienākums netiek pildīts.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma izteikto lūgumu, paziņojumā par attiecīgajiem nacionālajiem noteikumiem par sankcijām, kas piemērojamas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, ir sniedzama pilnīga atsauce uz šiem noteikumiem (nosaukums, numurs un saite uz valsts oficiālo izdevumu).
Minēto normu par piespiedu naudu, kuru Valsts dzelzceļa administrācija var uzlikt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, lai panāktu savā lēmumā norādītā personai pienākuma izpildīt noteiktas Regulas Nr.2021/782 prasības īstenošanu, līdz ar to nepieciešams arī iekļaut Dzelzceļa likumā, kurā tiek paredzētas visas iespējamās sankcijas, kas piemērojamas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem.
Ar likumprojekta 4. pantu paredzēts papildināt Dzelzceļa likumu ar atsevišķu nodaļu par administratīvajiem pārkāpumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un kompetenci šo administratīvo pārkāpumu procesā.
Administratīvā atbildība ir paredzēta par Regulā Nr.2021/782 noteikto prasību nepildīšanu, kas rada tādu šīs regulas pārkāpumu, kas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām patērētāju tiesību aizsardzības jomā dzelzceļa transportā, kurš vairs nav novēršams un skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku.
Likumprojekts paredz par pārkāpumiem piemērot tikai viena veida administratīvo sodu – naudas sodu, kas noteikts Administratīvās atbildības likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā.
Likumprojektā ir norādīta arī iestāde, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu un kurai līdz ar to piekritīga administratīvā soda piemērošana. Šī iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija, kas minēta Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā to publisko personu iestāžu uzskaitījumā, no kurām amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Likumprojekts paredz par administratīvajiem pārkāpumiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā administratīvā soda sankcijas līdz sešsimt naudas soda vienībām vai līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām atkarībā no pārkāpuma smaguma. Soda apmērs noteikts kā samērīgs, ņemot vērā tirgus dalībnieku lielumu un soda mērķi – ka tam jābūt atturošam.
Likumprojekta  4. pantā  ietvertajā Dzelzceļa likuma IX nodaļā “Administratīvie pārkāpumi dzelzceļa pasažieru pārvadājumu jomā un kompetence šo administratīvo pārkāpumu procesā” lietotie termini “biļešu pārdevējs”, “biļete”, “brauciens”, “kavējums”, “nokavēta pārsēšanās”, “persona ar invaliditāti”, “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām”, “rezervācija”, “stacijas apsaimniekotājs” atbilst Regulas Nr.2021/782 3. pantā lietotajiem terminiem un termini “tūrisma operators” un “tūrisma aģents” atbilst Tūrisma likumā lietotajiem terminiem.
Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts vēstulē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pirms Regulas Nr.2021/782 piemērošanas sākuma sniedza skaidrojumu, ka attiecīgajos nacionālajos noteikumos par sankcijām, kas piemērojamas par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem, ir iekļaujama atsauce uz Regulu Nr.2021/782. Līdz ar to likumprojektā paredzēto administratīvo pārkāpumu formulējumā ietverta atsauce uz attiecīgo Regulas Nr.2021/782 vienību, kas ir saistīta ar pārkāpumu. Šāda atsauce ir obligāta un nav informatīva. Atsauces mērķis ir izvairīties no Regulas Nr.2021/782 normas teksta pārrakstīšanas (dublēšanas) nacionālajā tiesību aktā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Tādējādi regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos, tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu, un Eiropas Savienības dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot.
Likumprojekta 4.pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 48. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 6. panta 1. punktā noteikto pasažiera tiesību uz šīs regulas 18. panta 2. punktā paredzēto maršruta maiņu vai uz šīs regulas 20. panta 2. punktā paredzēto palīdzību nenodrošināšanu, ja pēc rezervācijas velosipēda pārvadāšanai veikšanas ir nepamatoti atteikta tā pārvadāšana.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši brauciena laikā un nav vairs novēršams, un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām pēc rezervācijas velosipēda pārvadāšanai veikšanas ir tiesības uz velosipēda, ar kuru pirms un pēc dzelzceļa brauciena var uzreiz braukt, pārvadāšanu un kurām minētā velosipēda pārvadāšana tiek atteikta bez pienācīgi pamatota iemesla. Tādos gadījumos pienākums nodrošināt pasažierim līdzvērtīgu mainītu maršrutu vai Regulā Nr.2021/782 noteikto palīdzību ir pārvadātājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam.
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 49. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 8. pantā noteiktā pienākuma publiskot lēmumu galīgi izbeigt vai uz laiku pārtraukt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus pirms tā īstenošanas.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums nav vairs novēršams un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku – visus, kam tiek sniegti attiecīgie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi. Savu lēmumu galīgi izbeigt vai uz laiku pārtraukt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus pienākums publiskot pirms tā īstenošanas ir kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu, vai pārvadātājam, ja nav noslēgts šāds līgums un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi tiek sniegti uz komerciāliem pamatiem. Līdz ar to vienā gadījumā administratīvā atbildība būs piemērojama attiecīgās iestādes amatpersonām un otrā gadījumā pārvadātājam.
Likumprojekta 4. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 50. panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 II pielikuma I daļā minētās informācijas par braucienu, par kuru piedāvā pārvadājuma līgumu, nesniegšanu pēc tās pieprasījuma pasažierim.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt minimālo ceļojuma informāciju, kas sniedz tām brauciena iespēju plašu izvēli. Pienākumu sniegt šo informāciju pasažierim pēc tās pieprasīšanas Regulas Nr.2021/782 9. panta 1. punkts nosaka pārvadātājam, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, un tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 50.panta otrā daļa paredz, ka Dzelzceļa likuma 50. panta izpratnē termins “pārvadājuma līgums” atbilst Regulas Nr.2021/782 3. panta 6. punktā lietotajam terminam “pārvadājuma līgums”.
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 51. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 15.pantā paredzētā avansa maksājuma pasažiera bojāejas vai miesas bojājumu gadījumā neveikšanu šīs regulas 15. panta 1. punktā noteiktā termiņā.
Šāds izdarītais pasažieru tiesību pārkāpums nav vairs novēršams pēc noteiktā termiņa, kurā bija veicams avansa maksājums, un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām ir tiesības saņemt šādu maksājumu, lai nekavējoties varētu segt neatliekamus un iepriekš neparedzamus nepieciešamos izdevumus, ja noticis nelaimes gadījums, kuru izraisījusi dzelzceļa transporta pakalpojumu izmantošana un kura rezultātā pasažieris gājis bojā vai pasažierim nodarīti miesas bojājumi. Pienākumu nekavējoties vai ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad ir noteikta tās fiziskās personas identitāte, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju, izmaksāt proporcionāli ciestajiem zaudējumiem avansus, kas ir vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiskās vajadzības pasažiera bojāejas vai miesas bojājumu gadījumā, Regulas Nr.2021/782 15.pants nosaka pārvadātājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam.  
Likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 52.panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 18.panta 1.punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzēto pasažiera izvēles iespēju tūlītēju nepiedāvāšanu, nepieciešamo pasākumu neveikšanu, lai nodrošinātu atbilstoši pasažiera izvēlei Regulas Nr.2021/782 18. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā paredzētās tiesības, vai Regulas Nr.2021/782 18. panta 2. un 4. punkta prasību maršruta maiņas gadījumā neizpildi, ja vilciena atiešanas brīdī vai nokavētas pārsēšanās vai reisa atcelšanas dēļ ir pamatoti paredzams, ka vilciena pienākšana pārvadājuma līgumā paredzētajā galamērķī aizkavēsies par 60 minūtēm vai ilgāk.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena vai brauciena laikā un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām paredzama vilciena pienākšanas galamērķī vismaz 60 minūšu kavējuma gadījumā ir nekavējoties piedāvājamas Regulas Nr.2021/782 18.panta 1.punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētās pasažiera izvēles iespējas un nodrošināmas atbilstoši pasažiera izvēlei Regulas Nr.2021/782 18.panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā paredzētās tiesības, veicot nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā maršruta maiņas gadījumā izpildot arī Regulas Nr.2021/782 18.panta 2. un 4. punkta prasības. Pienākumu nekavējoties piedāvāt pasažierim šādas izvēles iespējas, nodrošināt pasažierim tiesības atbilstoši viņa izvēlei un veikt nepieciešamos pasākumus Regulas Nr.2021/782 18. panta 1. punkts nosaka pārvadātājam, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam.
Likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 52.panta otrā daļa paredz, ka Dzelzceļa likuma 52.panta izpratnē termins “pārvadājuma līgums” atbilst Regulas Nr.2021/782 3.panta 6.punktā lietotajam terminam “pārvadājuma līgums”.
Likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 53.panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 20.panta 2.punkta a), b) vai c) apakšpunktā paredzētās bezmaksas palīdzības pasažierim nepiedāvāšanu vai tās nepiedāvāšanu tādā veidā, lai ņemtu vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pavadošajām personām un servisa suņiem, ja vilciena pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies 60 minūtes vai vairāk, vai ja vilciena reiss ir atcelts.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena vai brauciena laikā un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām vilciena kavējuma vai reisa atcelšanas gadījumā ir tiesības saņemt pēc izvēles Regulas Nr.2021/782 20. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā paredzēto bezmaksas palīdzību, tajā skaitā tādā veidā, lai ņemtu vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pavadošajām personām un servisa suņiem. Pienākumu sniegt pasažieriem šo bezmaksas palīdzību Regulas Nr.2021/782 20.panta 2. un 5.punkts nosaka pārvadātājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam.  
Likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 53. panta otrā daļa paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 20. panta 3. punktā noteiktā pienākuma pēc iespējas drīzāk pasažierim nodrošināt alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus un veikt nepieciešamos pasākumus neizpildīšanu vai neizpildīšanu tādā veidā, lai ņemtu vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pavadošajām personām un servisa suņiem, ja dzelzceļa pasažieru pārvadājums ir pārtraukts un to vairs nevar turpināt vai nevar turpināt saprātīgā laikposmā.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši brauciena laikā un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām dzelzceļa pārvadājuma pārtraukšanas gadījumā pēc iespējas drīzāk ir nodrošināmi alternatīvi pārvadājumu pakalpojumi, veicot nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā tādā veidā, lai ņemtu vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pavadošajām personām un servisa suņiem. Pienākumu nodrošināt pasažieriem  alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus un veikt nepieciešamos pasākumus Regulas Nr.2021/782 20. panta 3. un 5. punkts nosaka pārvadātājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajam subjektam.
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 54.pants paredz administratīvo atbildību par tiesību uz pārvadāšanu nenodrošināšana personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, atsakot pieņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju, izdot tai biļeti vai pieprasot, lai šādu personu pavadītu cita persona, ja tas nav nepieciešams Regulas Nr.2021/782 21.panta 1.punktā minēto piekļuves noteikumu prasību izpildei, vai piedāvājot personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai biļeti par papildu maksu.  
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām loku, kurām ir tiesības uz pārvadāšanu, īstenojot šīs tiesības saskaņā ar Regulas Nr.2021/782 21. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem par nediskriminējošu piekļuvi transportam. Pienākumu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvāt bez papildu maksas, un, ja vien tas nav obligāti nepieciešams, lai ievērotu Regulas Nr.2021/782 21. panta 1. punktā minētos piekļuves noteikumus, neatteikt rezervāciju vai izdot biļeti vai nepieprasīt, lai šādu personu pavadītu cita persona, Regulas Nr.2021/782 21.panta 2. punkts nosaka pārvadātājam, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, un tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 55.panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 22.panta 1.punktā noteiktās informācijas nesniegšanu pēc tās pieprasījuma personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām loku, kurām ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt attiecībā uz brauciena iespējām vajadzīgo informāciju par stacijas un tās aprīkojuma un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu piekļūstamību un par iespējām piekļūt ritošajam sastāvam saskaņā ar Regulas Nr.2021/782 21. panta 1. punktā minētajiem piekļuves noteikumiem, kā arī par vilcienā pieejamām ērtībām. Pienākumu sniegt šo informāciju personai ar invaliditāti un personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām pēc tās pieprasīšanas Regulas Nr.2021/782 22. panta 1. punkts nosaka pārvadātājam, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs, un stacijas apsaimniekotājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 55. panta otrā daļa paredz administratīvo atbildību par informācijas saistībā ar atteikuma pieņemt rezervāciju vai izdot biļeti iemesliem vai prasības būt ar pavadoni piemērošanas iemesliem nesniegšanu pēc tās pieprasījuma personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām Regulas Nr.2021/782 22. panta 2. punktā noteiktajā termiņā vai Regulas Nr.2021/782 22. panta 2. punktā noteikta pienākuma nepildīšanu, nepiedāvājot pēc atteikuma pieņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai izdot tai biļeti vai pēc prasības būt ar pavadoni pieņemamu attiecīgajai personai alternatīvu pārvadājumu atbilstoši viņas vajadzībām, kas saistītas ar piekļūstamību.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām loku, kurām ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt Regulas Nr.2021/782 22. panta 2. punktā noteiktajā piecu darbdienu termiņā informāciju par atteikuma pieņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai izdot tai biļeti iemesliem vai prasības būt ar pavadoni piemērošanas iemesliem un kurām šādos gadījumos ir piedāvājams pieņemams  alternatīvs pārvadājums atbilstoši viņu vajadzībām, kas saistītas ar piekļūstamību. Pienākumu piecās darbdienās sniegt attiecīgo informāciju personai ar invaliditāti un personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām pēc tās pieprasīšanas un piedāvāt alternatīvu pārvadājumu Regulas Nr.2021/782 22. panta 2. punkts nosaka pārvadātājam, biļešu pārdevējam, tūrisma operatoram, kas nav pārvadātājs, un tūrisma aģentam, kas nav pārvadātājs. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 55.panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām Regulas Nr.2021/782 23. pantā noteikto tiesību pārkāpšanu, nesniedzot attiecīgajām personām palīdzību stacijā vai vilcienā.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums tiek izdarīts tieši pirms ieplānotā brauciena vai brauciena laikā un nav vairs novēršams attiecībā uz konkrēto braucienu un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām loku, kurām ir tiesības uz pārvadāšanu, īstenojot šīs tiesības saskaņā ar Regulas Nr.2021/782 21. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem par nediskriminējošu piekļuvi transportam. Regulas Nr.2021/782 23. pants nosaka nepieciešamās palīdzības veidus, ko sniedz personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām stacijās un vilcienā, nodrošinot to, ka personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir iespējas braukt pa dzelzceļu, kas ir līdzvērtīgas citiem iedzīvotājiem pieejamajām iespējām. Pienākumu sniegt konkrēta veida palīdzību personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām stacijās un vilcienā Regulas Nr.2021/782 23. pants nosaka pārvadātājam un stacijas apsaimniekotājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4.  pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 55. panta ceturtā daļa paredz, ka Dzelzceļa likuma 55. panta izpratnē termins “stacija” atbilst Regulas Nr.2021/782 3. panta 22. punktā lietotajam terminam “stacija”.
Likumprojekta 4.pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 56. pants paredz administratīvo atbildību par Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punktā paredzētās pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču pagaidu aizvietošanas nenodrošināšanu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām līdz kompensācijas par pārvietošanās palīglīdzekļiem, palīgierīcēm un servisa suņiem izmaksai.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums nav vairs novēršams un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām loku, kurām ir nekavējoties nodrošināmi vajadzīgie pagaidu aizstājēji pārvietošanās palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm, ja vien no minētajiem aizstājējiem personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām labprātīgi neatsakās gadījumā, kad pārvadātājs vai staciju apsaimniekotājs izraisa pārvietošanās palīglīdzekļu, cita starpā ratiņkrēslu un palīgierīču, zaudējumu vai bojājumu vai personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām izmantoto servisa suņu zaudējumu vai ievainojumu. Pienākumu nodrošināt nekavējoties vajadzīgus pagaidu aizstājējus pārvietošanās palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm un atļaut minētos aizstājējus personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paturēt līdz kompensācijas par pārvietošanās palīglīdzekļiem, palīgierīcēm un servisa suņiem izmaksai  Regulas Nr.2021/782 25. panta 2. punkts nosaka pārvadātājam un stacijas apsaimniekotājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4. pantā ietvertais Dzelzceļa likuma 57. pants paredz administratīvo atbildību par pasažiera sūdzības izskatīšanai nepieciešamo datu nesaglabāšanu Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.
Šāds pasažieru tiesību pārkāpums nav vairs novēršams un aizskar sabiedriskās intereses, jo skar no dzelzceļa pasažieriem plašu personu loku, kurām ir tiesības iesniegt sākotnēji sūdzību pārvadātājam vai stacijas apsaimniekotājam attiecībā uz Regulā Nr.2021/782 paredzētajām tiesībām un pienākumiem to attiecīgajās atbildības jomās un pēc tam sūdzību par Regulas Nr.2021/782 pārkāpumiem arī Regulas 2021/782 31.pantā minētajā iestādē, kas atbild par šīs regulas izpildi, vai strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrā Direktīvas 2013/11/ES izpratnē. Šo sūdzību izskatīšanai vajadzīgos datus nepieciešams saglabāt un nodrošināt pieejamus. Pienākumu saglabāt attiecīgos datus visu šo dažādo sūdzības izskatīšanas procedūru laiku un pēc pieprasījuma tos darīt pieejamus kompetentām izskatīt sūdzības institūcijām Regulas Nr.2021/782 28. panta 2. punkts nosaka pārvadātājam un stacijas apsaimniekotājam. Līdz ar to administratīvā atbildība būs piemērojama minētajiem subjektiem.
Likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 58. pants paredz piešķirt pilnvaras Valsts dzelzceļa administrācijai veikt administratīvā pārkāpuma procesu par Dzelzceļa likuma 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56. un 57. pantā minētajiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 37. punktu amatpersonas no Valsts dzelzceļa administrācijas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Likumprojekta 5. pants paredz papildināt Dzelzceļa likuma pārejas noteikumus ar 66. un 67. punktu, kas nosaka dažām likumprojektā ietvertajām tiesību normām citu spēkā stāšanās termiņu.
Ieviešot Regulas Nr.2021/782 2. panta 3. punktu, Dzelzceļa pārvadājumu likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir iekļauta tiesību norma, ka atbrīvojumi no Regulas (EK) Nr.1371/2007, kuri saskaņā ar šā likuma 4.¹ panta otro daļu 2019. gada 21. novembra likuma redakcijā bija attiecināti uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumiem līdz 2024. gada 3. decembrim, ir piemērojami līdz minētā termiņa beigām. Uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumiem līdz 2024. gada 3.decembrim bija attiecināmi atbrīvojumi no Regulas (EK) Nr.1371/2007, izņemot tās 5. pantu, 8. panta 1. un 2.punktu, 9., 11., 12. pantu, 18. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 19., 20., 23., 26. pantu, 27. panta 1. un 3. punktu, 28. un 29. pantu.
Ja Regulas Nr.2021/782 vienības, uz kurām likumprojektā lietotas atsauces, atbilst atbrīvojumiem no Regulas (EK) Nr.1371/2007, likumprojekta attiecīgajām tiesību normām to spēkā stāšanās termiņu nepieciešams noteikt 2024. gada 4. decembri, kad atbrīvojumi no Regulas (EK) Nr.1371/2007 nebūs vairs piemērojami.      
Ņemot to vērā, pārejas noteikumu 66. punkts nosaka likumprojekta 3. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta piektās daļas 1.punkta "e", "f" un "g" apakšpunkta, 3. punkta "a" un "d" apakšpunkta un 4. punkta “c” apakšpunkta un likumprojekta 4.pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 52. un 56. panta stāšanos spēkā 2024. gada 4. decembrī.      
Tieši šajās likumprojektā ietvertajās tiesību normās lietotas atsauces uz Regulas Nr.2021/782 vienībām, kurām atbilst atbrīvojumi no Regulas (EK) Nr.1371/2007 6., 16., 17., 24. un 25. panta, kas ir piemērojami līdz 2024. gada 3. decembrim.    
Izmantojot Regulas Nr.2021/782 2. panta 5. punktā paredzēto dalībvalsts rīcības brīvību, Dzelzceļa pārvadājumu likuma 3. panta trešajā daļā ir iekļauta tiesību norma, ka Regulas Nr.2021/782 10. pantu attiecībā uz dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumu pakalpojumiem nepiemēro līdz 2030. gada 7. jūnijam.
Ņemot to vērā, pārejas noteikumu 67. punkts nosaka likumprojekta 3. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta piektās daļas 6.punkta, kurā lietota atsauce uz Regulas Nr.2021/782 10. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz piekļuvi satiksmes un ceļošanas informācijai, spēkā stāšanās termiņu 2030. gada 8. jūniju.

Direktīvas 2016/2370 1.panta 8. punktā ietvertais Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3. punkts tika pārņemts Dzelzceļa likuma 33.³ panta trešajā daļā, kuru paredzēts izslēgt ar šo likumprojektu. Saistības pret Eiropas Savienību nosaka attiecīgo Eiropas Savienības tiesību normu pārņemt nacionālajā tiesību sistēmā.  

Direktīvas 2016/2370 1. panta 8. punktā ietvertais Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3. punkts tiek pārņemts ar likumprojekta 3. pantā ietvertā Dzelzceļa likuma 33.⁵ panta trešajā daļu, kura nosaka, ka, lai gadījumos, kad rodas būtiski pakalpojumu traucējumi, sniegtu palīdzību pasažieriem regulas Nr.2021/782 20. panta izpratnē, pārvadātājs, kas sniedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, sagatavo ārkārtas rīcības plānu un saskaņo to ar attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju un stacijas apsaimniekotāju.