Anotācija (ex-ante)

Lai arī daļa no Otrā papildu protokola normām atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību būs nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, Elektronisko sakaru likumā, grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, kā arī veikt grozījumu likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5. pantā.

Grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar Otrā papildu protokola 6. pantu
Otrā papildu protokola 6. panta 1. punkts nosaka, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes konkrētas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības vajadzībām izdot pieprasījumu struktūrai, kura sniedz domēna nosaukuma reģistrācijas pakalpojumus otras Puses teritorijā, sniegt informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā kontrolē, domēna vārda reģistrētāja identificēšanas vai saziņas nolūkā". Šobrīd Latvijas kompetentās iestādes var pieprasīt sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju tikai izmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 83. nodaļu “Lūgums ārvalstij par procesuālās darbības veikšanu” vai 83.¹ nodaļu “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei”. Kā arī tiesībaizsardzības iestādes var iegūt informāciju par domēnu vārdu turētājiem policijas savstarpējās sadarbības ietvaros.  Tas nozīmē, ka Latvijas kompetentajām iestādēm būs nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju tieši, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus. Lai nodrošinātu šo iespēju, būs nepieciešams papildināt KPL ar jaunu 192.¹ pantu, nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos procesa virzītājs var pieprasīt citas valsts teritorijā esošai institūcijai, kas  sniedz domēna nosaukuma reģistrācijas pakalpojumus, sniegt domēna vārda reģistrētāja identificējošo informāciju un kontaktinformāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā kontrolē.
Savukārt Otrā papildu protokola 6. panta 2. punkts nosaka, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai atļautu tās teritorijā esošai struktūrai, atbildot uz 1. punktā minēto pieprasījumu, izpaust šādu informāciju, ievērojot saprātīgus nosacījumus, kuri paredzēti iekšzemes tiesību aktos".  Šobrīd domēna vārdu reģistrācijas informācija tiek pieprasīta, izmantojot tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 82. nodaļā “Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību veikšanā” vai 82.¹ nodaļā “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde” noteikto, proti ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgums tiek nosūtīts kompetentajai iestādei (Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai vai Tieslietu ministrijai), kas nodrošina tiesiskās palīdzības lūguma izpildi un šīs informācijas pieprasīšanu no pakalpojuma sniedzēja, izmantojot KPL 190. pantā noteikto regulējumu. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam šobrīd nav tiesību izpaust šādu informāciju tieši ārvalsts tiesībaizsardzības iestādei. Tāpēc būs nepieciešams pilnveidot Latvijas tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam, kā iestādei, kas veic “.lv” domēna vārdu reģistrāciju, ir iespējams sniegt pieprasīto informāciju. C daļas darba grupa secināja, ka, lai nodrošinātu šo prasību, būs nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam ir tiesības izpildīt ārvalsts valsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu kriminālprocesa mērķim. Savukārt, lai nodrošinātu regulējumu procedūrai, kādā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts sniegtu domēna reģistrācijas datus, būs nepieciešamas izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”. Grozījumi paredzēs, ka, ja reģistra uzturētājs saņēmis ārvalsts tiesību aizsardzības iestādes pieprasījumu sniegt ar domēna reģistrāciju saistīto informāciju kriminālprocesa veikšanai, reģistra uzturētājs to sniedz, ja:
- pieprasījums ir izdarīts Latvijai saistoša starptautiskā tiesību akta ietvaros;
- pieprasījumu iesniegusi ārvalsts kompetentā iestāde;
- pieprasījums ir izdarīts saistībā ar kriminālprocesu;
- ir identificēta nepieciešamā informācija;
- pieprasītā informācija nav publiski pieejama.
Grozījumi arī paredzēs, ka, ja augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam ir pamats uzskatīt, ka ar domēna reģistrāciju saistīto informāciju pieprasa ārvalsts tiesību aizsardzības iestāde, kas nav tiesīga pieprasīt šo informāciju, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs sazinās ar Valsts policiju, Ģenerālprokuratūru vai Tieslietu ministriju.”

Grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar Otrā papildu protokola 7. pantu
Otrā papildu protokola 7. panta 1. punkts paredz, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes izdot rīkojumu, ko tieši iesniedz pakalpojumu sniedzējam otras Puses teritorijā, lai panāktu, ka tiek izpausta konkrēta uzglabātā informācija, kura ir minētā pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai kontrolē, ja abonenta informācija ir vajadzīga konkrētā izdevējas Puses kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā". Šobrīd Latvijas kompetentās iestādes var pieprasīt sniegt elektroniskos pierādījumus tikai izmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 83. nodaļu “Lūgums ārvalstij par procesuālās darbības veikšanu” vai 83.¹ nodaļu “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei”. Tas nozīmē, ka Latvijas kompetentajām iestādēm būs nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt sniegt informāciju tieši, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus. Lai nodrošinātu šādu iespēju būs nepieciešams izdarīt grozījumus KPL, papildinot to ar jaunu 192.¹ pantu un nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos procesa virzītājs var pieprasīt citas valsts teritorijā esošam pakalpojumu sniedzējam sniegt tā rīcībā esošos galalietotāja identifikācijas datus. Kā arī nosakot, ka izmeklētājs pirmstiesas kriminālprocesā pieprasījumu sniegt galalietotāja identifikācijas datus sagatavo ar prokurora piekrišanu.
Otrā papildu protokola 7. panta 2. punkts nosaka, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas pakalpojumu sniedzējam tās teritorijā var būt vajadzīgi, lai izpaustu abonenta informāciju, atbildot uz 1. punktā minēto rīkojumu". Šobrīd šāda informācija tiek pieprasīta, izmantojot tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 82. nodaļā “Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību veikšanā” vai 82.¹ nodaļā “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde” noteikto, proti ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgums tiek nosūtīts kompetentajai iestādei (Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai vai Tieslietu ministrijai), kas nodrošina tiesiskās palīdzības lūguma izpildi un šīs informācijas pieprasīšanu no pakalpojuma sniedzēja, izmantojot KPL 190. pantā noteikto regulējumu. Pakalpojumu sniedzējiem šobrīd nav iespējas tieši sniegt šādus datus ārvalsts kompetentajām iestādēm.
Savukārt Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunkts nosaka, ka "puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu un jebkurā citā laikā var paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ka gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu pakalpojumu sniedzējam tās teritorijā ir izdots rīkojums, Puse visos gadījumos vai konkrētos apstākļos pieprasa vienlaikus paziņot par rīkojumu, sniegt papildu informāciju un faktu kopsavilkumu saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību". Norādāms, ka Padomes Lēmums (ES) 2022/722 nosaka, ka saskaņā ar Protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunktu dalībvalstis sniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram šādu paziņojumu:
"Ja saskaņā ar 7. panta 1. punktu pakalpojumu sniedzējam dalībvalsts teritorijā ir izdots rīkojums, dalībvalsts prasa, lai visos gadījumos vienlaikus tiek paziņots par rīkojumu, sniegta papildu informācija un faktu kopsavilkums saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību." Tādējādi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jānozīmē iestādes, kas saņems informāciju par saskaņā ar Otrā papildu protokola 7. pantu pakalpojumu sniedzējiem iesniegtajiem pieprasījumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, būs nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, lai paredzētu iespēju elektronisko sakaru komersantiem sniegt informāciju ārvalstu kompetentajām iestādēm, nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu un izsniegt galalietotāju identifikācijas datus kriminālprocesa mērķim. Papildus Elektronisko sakaru likumā būs jānosaka ne tikai elektronisko sakaru komersanta rīcība, saņemot pieprasījumu no ārvalsts kompetentās iestādes, bet arī tās iestādes rīcība, kura paralēli saņems elektronisko sakaru komersantam nosūtīto pieprasījumu, kā tas minēts Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunktā. Diskusiju laikā C daļas darba grupa nonāca pie secinājuma, ka vispiemērotākā iestāde pieprasījuma paralēlai saņemšanai būtu Valsts policija, ņemot vērā, ka Valsts policija pilda 24/7 kontaktpunkta funkcijas kā noteikts Budapeštas konvencijā un jau šobrīd saņem šādus pieprasījumus. Tieslietu ministrija 2023. gada 8. jūnijā ar vēstuli Nr. 1-13.5/1808 lūdza Valsts policiju atbalstīt Valsts policijas noteikšanu par kompetento iestādi Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunkta izpratnē. Valsts policija savā 2023. gada 8. septembra Tieslietu ministrijai adresētajā vēstulē Nr. CAnos/53941 norādīja, ka atbalsta šo priekšlikumu.
Attiecībā par regulējumu, kas ietverams Elektronisko sakaru likumā, tad papildinājumi paredzēs, ka, ja elektronisko sakaru komersants saņēmis ārvalsts tiesību aizsardzības iestādes pieprasījumu sniegt galalietotāja identifikācijas datus kriminālprocesa veikšanai, un Valsts policija ir sniegusi piekrišanu pieprasījuma izpildei, elektronisko sakaru komersants tos sniedz, ja:
1) pieprasījums ir saistīts ar Latvijai saistoša starptautiskā tiesību akta izpildi;
2) pieprasījumu iesniegusi ārvalsts kompetentā iestāde;
3) pieprasījums ir saistīts ar kriminālprocesu;
4) pieprasījumā ir identificēta izsniedzamā informācija;
5) pieprasītā informācija nav publiski pieejama.
Savukārt Valsts policija pēc sniegs piekrišanu vai aizliegumu izsniegt datus. Valsts policija varēs aizliegt izpaust datus, ja:
1) datu izpaušana var traucēt kriminālprocesu Latvijā;
2) pieprasījuma izpilde pārkāptu dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 25. pantā;
3) pieprasījums atteicas uz politisku noziedzīgu nodarījumu vai arī par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu;
4) pieprasījuma izpilde var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

Likumprojekts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Otrā papildu protokola ratifikāciju, tāpēc likumprojekta 1. pants nosaka, ka ar likumprojektu Protokols tiek pieņemts un apstiprināts.
Ņemot vērā, ka Otrais papildu protokols paredz daudzas iespējas izteikt atrunas un deklarācijas, Likumprojekta nosaka atrunas un deklarācijas, ko Latvijai nepieciešams izteikt.
Likumprojekta 2. pants paredz Valsts policiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju noteikt kā atbildīgās institūcijas Otrā papildu protokola 6. panta 6. punkta izpratnē. Saskaņā ar Otrā papildu protokola 6. panta 6. punktu paziņotās iestādes būs kompetentās iestādes, ar ko varēs apspriesties, gadījumos, ja domēna vārda reģistrs neizsniegs tam pieprasīto informāciju. Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija noteiktas kā Latvijas iestādes, ar ko apspriesties, ņemot vērā, ka tās jau šobrīd veic tiesisko sadarbību un atkarībā no kriminālprocesa stadijas, kurā dati tiek pieprasīti, varēs sniegt visatbilstošāko atbalstu.
Likumprojekta 3. pants paredz izteikt deklarāciju, ka saskaņā ar Otrā papildu protokola 7. panta 2. punkta b. apakšpunktu Latvija pieņem 7. panta 1. punktā minētos rīkojumus, kurus ir izdevusi vai apstiprinājusi ārvalsts tiesu iestāde. 7. panta 1. punkts paredz tiesības izdot rīkojumu abonentu informācijas saņemšanai tieši no pakalpojumu sniedzēja, savukārt Otrā papildu protokola 2. punkta b. apakšpunkts paredz iespēju deklarēt, ka šādu rīkojumu izdod prokurora vai tiesas uzraudzībā. Latvija izsaka šādu deklarāciju, ņemot vērā, ka arī, izdarot grozījumus KPL un ietverot tajā 192.¹ pantu, tajā tiks paredzēts, ka izmeklētājs šādu procesuālo darbību var veikt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu, ņemot vērā, ka līdzīga procedūra ir paredzēta citām līdzīgām izmeklēšanas darbībām.
Likumprojekta 4. pants nosaka, ka atbilstoši Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. un e. apakšpunktam Latvija deklarē, ka, ja saskaņā ar 7. panta 1. punktu pakalpojumu sniedzējam Latvijas teritorijā ir izdots rīkojums, visos gadījumos nepieciešams par to paziņot Valsts policijai. Kā iepriekš minēts nepieciešamība deklarēt šādu iestādi noteikta ar Padomes Lēmums (ES) 2022/722, savukārt diskusijās C daļas darba grupā un sarunās ar Valsts policiju nolemts, ka visatbilstošākā iestāde ir Valsts policija.
Likumprojekta 5. pants nosaka, ka saskaņā ar Otrā papildu protokola 8. panta 4. punktu Latvija deklarē, ka ir nepieciešams iesniegt papildu informāciju, lai izpildītu Otrā papildu protokola 8. panta 1. punktā norādītos rīkojumus un  iesniedzamā informācija ir atkarīga no konkrētās lietas apstākļiem. Otrā papildu protokola 8. panta 1. punkts nosaka, ka katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes izdot rīkojumu, kurš kā daļa no pieprasījuma iesniedzams citai Pusei, lai liktu pakalpojumu sniedzējam pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā paziņot konkrētu un saglabātu abonenta informāciju un datu plūsmas datus, kas atrodas minētā pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai ko tas kontrolē, kuri vajadzīgi Puses konkrētā kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā. Savukārt Otrā papildu protokola 8. panta 4. punkts nosaka iespēju iesniegt deklarāciju, ka iesniedzot 8. panta 1. punktā minēto rīkojumu nepieciešams norādīt papildu informāciju atkarībā no lietas apstākļiem, ņemot vērā, ka praksē bieži nepieciešama papildus informācija, lai izpildītu šādus rīkojumus. Nepieciešamību izteikt šādu deklarāciju nosaka arī Padomes Lēmums (ES) 2022/722.
Likumprojekta 6. pants paredz noteikt, ka Otrā papildu protokola 8. panta 10. punkta izpratnē atbildīgā institūcija ir Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. Otrā papildu protokola 8. panta 10. punkts paredz deklarēt Eiropas Padomes Ģenerālsekretariātam kompetentās iestādes, kas ir tiesīgas izdot un izpildīt 8. pantā minētos rīkojumus. Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija ir noteiktas kā kompetentās iestādes, ņemot vērā, ka tās saskaņā ar KPL regulējumu izdod un izpilda tiesiskās palīdzības lūgumus. 
Likumprojekta 7. pants paredz noteikt, ka saskaņā ar Otrā papildu protokola 9. panta 5. punktu Latvija deklarē, ka pēc ārkārtas palīdzības lūguma izpildes ārvalstij nepieciešams iesniegt Latvijas kompetentajai iestādei pilnu palīdzības lūgumu rakstiskā formā. Otrā papildu protokola 9. pants regulē saglabātu datorizētu datu paātrinātu izpaušanu ārkārtas situācijās. Šādās situācijās bieži saziņa notiek tieši starp iestādēm elektroniskā formātā, tomēr Latvijas kompetentajai iestādei jebkurā gadījumā nepieciešams saņemt arī lūgumu rakstiskā formā.
Likumprojekta 8. pants nosaka, ka Otrā papildu protokola 14. panta 7 . punkta c. apakšpunkta izpratnē atbildīgā institūcija ir Datu valsts inspekcija. Otrā papildu protokola 14. pants regulē personas datu aizsardzības noteikumus, savukārt 14. panta 7 . punkta c. apakšpunkts nosaka pienākumu deklarēt iestādi, kurai paziņot par datu aizsardzības drošības pārkāpuma incidentu. Latvijā šī iestāde saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 23. pantu ir Datu valsts inspekcija.
Likumprojekta 9. pants nosaka, ka Otrā papildu protokola 14. panta 10. punkta b. apakšpunkta izpratnē atbildīgā institūcija ir Valsts Policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. 14. panta 10. punkts paredz, ka Otrā papildu protokola ietvaros iegūto datu nodošana citai valstij iespējama tikai ar tās valsts piekrišanu, kas šos datus sniegusi, savukārt Otrā papildu protokola 14. panta 10. punkta b. apakšpunkts nosaka nepieciešamību deklarēt iestādi, kura sniedz šo piekrišanu. Valsts Policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija kā atbildīgās institūcijas noteiktas, jo tās jau šobrīd izskata šāda veida atļaujas pieprasījumus citu tiesiskās sadarbības instrumentu ietvaros.
Visbeidzot Likumprojekta 10. pants nosaka, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Otrā papildu protokola 16. pants nosaka, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā pēc tam, kad beidzies trīs mēnešu termiņš no dienas, kad piecas Konvencijas Puses ir izteikušas piekrišanu uzņemties Otrā papildu protokola saistības. Proti, Otrais papildu protokols stāsies spēkā, kad piecas valstis būs to ratificējušas.