Anotācija (ex-ante)

23-TA-2853: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar likumu "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās", kas stājās spēkā 2006. gada 27. oktobrī, Latvija pieņēma un apstiprināja:
1) Konvenciju par kibernoziegumiem (turpmāk - Budapeštas konvencija);
2) Budapeštas konvencijas Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās.
2022. gada 12. maijā Strasbūrā parakstīšanai tika atvērts Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk - Otrais papildu protokols). Līdz šim Otro papildu protokolu ir parakstījušas 40 valstis un ratificējušas divas valstis (Japāna un Serbija).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Otrā papildu protokola parakstīšanu un ratifikāciju.
Likumprojekts noteic, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Otrais papildu protokols ir vērsts uz starptautiskās tiesiskās sadarbības pastiprināšanu un paātrināšanu, kā arī tas satur tikai starptautiskās sadarbības regulējumu un nesatur materiālās krimināltiesību normas, ņemot vērā, ka tās ir ietvertas Budapeštas konvencijā. Otrais papildu protokols regulē tādu sadarbību kā:
1) Pieprasījumus sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju;
2) Abonenta informācijas izpaušanu;
2) Paātrinātu apmaiņu ar abonenta informācijas un datu plūsmas datiem;
3) Saglabātu datorizētu datu paātrinātu izpaušanu ārkārtas situācijās;
4) Ārkārtas savstarpējo palīdzību;
5) Videokonferenču izmantošanu;
6) Kopējo izmeklēšanas grupu izveidošanu un kopīgu izmeklēšanu veikšanu.
Otrais papildu protokols satur arī datu aizsardzības regulējumu ar pamatprasībām datu aizsardzības standartu nodrošināšanai, ņemot vērā, ka Budapeštas konvencijas dalībvalstis, kas var pievienoties Otrajam papildu protokolam ir ne tikai no Eiropas, bet no visiem pasaules reģioniem, kuros ir atšķirīgi datu aizsardzības standarti.
Tā kā Otrā papildu protokola noteikumi ietilpst jomā, uz kuru lielā mērā attiecas kopīgi noteikumi Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 3. panta 2. punkta nozīmē, tostarp instrumenti, kas veicina tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, nodrošina minimālos procesuālo tiesību standartus, kā arī datu aizsardzību un privātuma aizsardzību, ir uzskatāms, ka Otrais papildu protokols ir Eiropas Savienības kompetencē. Papildus norādāms, ka Eiropas Savienības līmenī ir pieņemta Regula (ES) 2023/1543 par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās, kas regulēs elektronisko pierādījumu iegūšanu Eiropas Savienībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisija pārstāvēja Eiropas Savienības intereses sarunās par Otrā papildu protokola izstrādi un pēc Otrā papildu protokola pieņemšanas Eiropas Komisija izstrādāja un Eiropas Savienības Padome 2022. gada 5. aprīlī pieņēma Padomes lēmumu (ES) 2022/722, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk - Padomes lēmums 2022/722).
Latvijā elektronisko pierādījumu iegūšana notiek, izmantojot Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 191. pantā un 192. pantā noteiktās procedūras. KPL 191. pants nosaka, ka  procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam, valdītājam vai turētājam (tas ir, fiziskajai vai juridiskajai personai, kura ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus, tai skaitā elektronisko sakaru komersantam) nekavējoties nodrošināt tā rīcībā esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu (kuru saglabāšana nav noteikta ar likumu) veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem informācijas sistēmas lietotājiem. Pants arī nosaka, ka datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz 30 dienām, bet šo termiņu, ja nepieciešams, vēl uz laiku līdz 30 dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.
Savukārt KPL 192. pants regulē 191. panta kārtībā saglabāto datu vai ar likumu noteikto saglabājamo datu atklāšanu un izsniegšanu. KPL 192. panta pirmā daļa paredz, ka izmeklētājs pirmstiesas kriminālprocesā ar prokurora vai ar datu subjekta piekrišanu un prokurors ar amatā augstāka prokurora vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabātos datus. Attiecībā uz KPL 191. panta kārtībā saglabātajiem datiem KPL 192. panta otrā daļa nosaka, ka procesa virzītājs pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu var rakstveidā pieprasīt, lai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks, valdītājs vai turētājs atklāj un izsniedz KPL 191. pantā paredzētajā kārtībā saglabātos datus. Savukārt 192. panta trešā daļa paredz, ka, iztiesājot krimināllietu, tiesnesis vai tiesas sastāvs var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā saglabātos datus vai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks, valdītājs vai turētājs atklāj un izsniedz KPL 191. pantā paredzētajā kārtībā saglabātos datus.
Starptautiskā tiesiskā palīdzība elektronisko pierādījumu iegūšanā notiek saskaņā ar KPL 82. nodaļu “Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību veikšanā”, 82.1 nodaļu “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde”, 83. nodaļu “Lūgums ārvalstij par procesuālās darbības veikšanu” un 83.1 nodaļu “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei”, nosūtot un saņemot tiesiskās palīdzības lūgumus.
Lai izvērtētu Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību Otrajam papildu protokolam, tas tika izskatīts Tieslietu ministrijas darba grupā KPL C daļas "Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā" grozījumu izstrādei (turpmāk – C daļas darba grupa). C daļas darba grupā piedalās pārstāvji no Augstākās tiesas, pilsētas (rajona) tiesām, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Valsts probācijas dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes. Ņemot vērā, ka Otrais papildu protokols satur specifiskus noteikumus, kas attiecas uz elektronisko sakaru komersantiem dalībai C daļas darba grupā tika pieaicināti arī pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta, Latvijas Interneta asociācijas. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai arī daļa no Otrā papildu protokola normām atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību būs nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, Elektronisko sakaru likumā, grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”, kā arī veikt grozījumu likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5. pantā.
Risinājuma apraksts
Grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar Otrā papildu protokola 6. pantu
Otrā papildu protokola 6. panta 1. punkts nosaka, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes konkrētas kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības vajadzībām izdot pieprasījumu struktūrai, kura sniedz domēna nosaukuma reģistrācijas pakalpojumus otras Puses teritorijā, sniegt informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā kontrolē, domēna vārda reģistrētāja identificēšanas vai saziņas nolūkā". Šobrīd Latvijas kompetentās iestādes var pieprasīt sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju tikai izmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 83. nodaļu “Lūgums ārvalstij par procesuālās darbības veikšanu” vai 83.1 nodaļu “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei”. Kā arī tiesībaizsardzības iestādes var iegūt informāciju par domēnu vārdu turētājiem policijas savstarpējās sadarbības ietvaros.  Tas nozīmē, ka Latvijas kompetentajām iestādēm būs nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju tieši, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus. Lai nodrošinātu šo iespēju, būs nepieciešams papildināt KPL ar jaunu 192.1 pantu, nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos procesa virzītājs var pieprasīt citas valsts teritorijā esošai institūcijai, kas  sniedz domēna nosaukuma reģistrācijas pakalpojumus, sniegt domēna vārda reģistrētāja identificējošo informāciju un kontaktinformāciju, kas ir tās rīcībā vai ko tā kontrolē.
Savukārt Otrā papildu protokola 6. panta 2. punkts nosaka, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai atļautu tās teritorijā esošai struktūrai, atbildot uz 1. punktā minēto pieprasījumu, izpaust šādu informāciju, ievērojot saprātīgus nosacījumus, kuri paredzēti iekšzemes tiesību aktos".  Šobrīd domēna vārdu reģistrācijas informācija tiek pieprasīta, izmantojot tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 82. nodaļā “Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību veikšanā” vai 82.1 nodaļā “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde” noteikto, proti ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgums tiek nosūtīts kompetentajai iestādei (Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai vai Tieslietu ministrijai), kas nodrošina tiesiskās palīdzības lūguma izpildi un šīs informācijas pieprasīšanu no pakalpojuma sniedzēja, izmantojot KPL 190. pantā noteikto regulējumu. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam šobrīd nav tiesību izpaust šādu informāciju tieši ārvalsts tiesībaizsardzības iestādei. Tāpēc būs nepieciešams pilnveidot Latvijas tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtam, kā iestādei, kas veic “.lv” domēna vārdu reģistrāciju, ir iespējams sniegt pieprasīto informāciju. C daļas darba grupa secināja, ka, lai nodrošinātu šo prasību, būs nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam ir tiesības izpildīt ārvalsts valsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu kriminālprocesa mērķim. Savukārt, lai nodrošinātu regulējumu procedūrai, kādā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts sniegtu domēna reģistrācijas datus, būs nepieciešamas izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”. Grozījumi paredzēs, ka, ja reģistra uzturētājs saņēmis ārvalsts tiesību aizsardzības iestādes pieprasījumu sniegt ar domēna reģistrāciju saistīto informāciju kriminālprocesa veikšanai, reģistra uzturētājs to sniedz, ja:
- pieprasījums ir izdarīts Latvijai saistoša starptautiskā tiesību akta ietvaros;
- pieprasījumu iesniegusi ārvalsts kompetentā iestāde;
- pieprasījums ir izdarīts saistībā ar kriminālprocesu;
- ir identificēta nepieciešamā informācija;
- pieprasītā informācija nav publiski pieejama.
Grozījumi arī paredzēs, ka, ja augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam ir pamats uzskatīt, ka ar domēna reģistrāciju saistīto informāciju pieprasa ārvalsts tiesību aizsardzības iestāde, kas nav tiesīga pieprasīt šo informāciju, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs sazinās ar Valsts policiju, Ģenerālprokuratūru vai Tieslietu ministriju.”

Grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar Otrā papildu protokola 7. pantu
Otrā papildu protokola 7. panta 1. punkts paredz, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes izdot rīkojumu, ko tieši iesniedz pakalpojumu sniedzējam otras Puses teritorijā, lai panāktu, ka tiek izpausta konkrēta uzglabātā informācija, kura ir minētā pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai kontrolē, ja abonenta informācija ir vajadzīga konkrētā izdevējas Puses kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā". Šobrīd Latvijas kompetentās iestādes var pieprasīt sniegt elektroniskos pierādījumus tikai izmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 83. nodaļu “Lūgums ārvalstij par procesuālās darbības veikšanu” vai 83.1 nodaļu “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma pieņemšana un nodošana izpildei”. Tas nozīmē, ka Latvijas kompetentajām iestādēm būs nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt sniegt informāciju tieši, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus. Lai nodrošinātu šādu iespēju būs nepieciešams izdarīt grozījumus KPL, papildinot to ar jaunu 192.1 pantu un nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos procesa virzītājs var pieprasīt citas valsts teritorijā esošam pakalpojumu sniedzējam sniegt tā rīcībā esošos galalietotāja identifikācijas datus. Kā arī nosakot, ka izmeklētājs pirmstiesas kriminālprocesā pieprasījumu sniegt galalietotāja identifikācijas datus sagatavo ar prokurora piekrišanu.
Otrā papildu protokola 7. panta 2. punkts nosaka, ka "katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas pakalpojumu sniedzējam tās teritorijā var būt vajadzīgi, lai izpaustu abonenta informāciju, atbildot uz 1. punktā minēto rīkojumu". Šobrīd šāda informācija tiek pieprasīta, izmantojot tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar KPL 82. nodaļā “Palīdzība ārvalstij procesuālo darbību veikšanā” vai 82.1 nodaļā “Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšana un izpilde” noteikto, proti ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgums tiek nosūtīts kompetentajai iestādei (Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai vai Tieslietu ministrijai), kas nodrošina tiesiskās palīdzības lūguma izpildi un šīs informācijas pieprasīšanu no pakalpojuma sniedzēja, izmantojot KPL 190. pantā noteikto regulējumu. Pakalpojumu sniedzējiem šobrīd nav iespējas tieši sniegt šādus datus ārvalsts kompetentajām iestādēm.
Savukārt Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunkts nosaka, ka "puse šā protokola parakstīšanas brīdī vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu un jebkurā citā laikā var paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ka gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu pakalpojumu sniedzējam tās teritorijā ir izdots rīkojums, Puse visos gadījumos vai konkrētos apstākļos pieprasa vienlaikus paziņot par rīkojumu, sniegt papildu informāciju un faktu kopsavilkumu saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību". Norādāms, ka Padomes Lēmums (ES) 2022/722 nosaka, ka saskaņā ar Protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunktu dalībvalstis sniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram šādu paziņojumu:
"Ja saskaņā ar 7. panta 1. punktu pakalpojumu sniedzējam dalībvalsts teritorijā ir izdots rīkojums, dalībvalsts prasa, lai visos gadījumos vienlaikus tiek paziņots par rīkojumu, sniegta papildu informācija un faktu kopsavilkums saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību." Tādējādi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jānozīmē iestādes, kas saņems informāciju par saskaņā ar Otrā papildu protokola 7. pantu pakalpojumu sniedzējiem iesniegtajiem pieprasījumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, būs nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, lai paredzētu iespēju elektronisko sakaru komersantiem sniegt informāciju ārvalstu kompetentajām iestādēm, nosakot, ka starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu un izsniegt galalietotāju identifikācijas datus kriminālprocesa mērķim. Papildus Elektronisko sakaru likumā būs jānosaka ne tikai elektronisko sakaru komersanta rīcība, saņemot pieprasījumu no ārvalsts kompetentās iestādes, bet arī tās iestādes rīcība, kura paralēli saņems elektronisko sakaru komersantam nosūtīto pieprasījumu, kā tas minēts Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunktā. Diskusiju laikā C daļas darba grupa nonāca pie secinājuma, ka vispiemērotākā iestāde pieprasījuma paralēlai saņemšanai būtu Valsts policija, ņemot vērā, ka Valsts policija pilda 24/7 kontaktpunkta funkcijas kā noteikts Budapeštas konvencijā un jau šobrīd saņem šādus pieprasījumus. Tieslietu ministrija 2023. gada 8. jūnijā ar vēstuli Nr. 1-13.5/1808 lūdza Valsts policiju atbalstīt Valsts policijas noteikšanu par kompetento iestādi Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. apakšpunkta izpratnē. Valsts policija savā 2023. gada 8. septembra Tieslietu ministrijai adresētajā vēstulē Nr. CAnos/53941 norādīja, ka atbalsta šo priekšlikumu.
Attiecībā par regulējumu, kas ietverams Elektronisko sakaru likumā, tad papildinājumi paredzēs, ka, ja elektronisko sakaru komersants saņēmis ārvalsts tiesību aizsardzības iestādes pieprasījumu sniegt galalietotāja identifikācijas datus kriminālprocesa veikšanai, un Valsts policija ir sniegusi piekrišanu pieprasījuma izpildei, elektronisko sakaru komersants tos sniedz, ja:
1) pieprasījums ir saistīts ar Latvijai saistoša starptautiskā tiesību akta izpildi;
2) pieprasījumu iesniegusi ārvalsts kompetentā iestāde;
3) pieprasījums ir saistīts ar kriminālprocesu;
4) pieprasījumā ir identificēta izsniedzamā informācija;
5) pieprasītā informācija nav publiski pieejama.
Savukārt Valsts policija pēc sniegs piekrišanu vai aizliegumu izsniegt datus. Valsts policija varēs aizliegt izpaust datus, ja:
1) datu izpaušana var traucēt kriminālprocesu Latvijā;
2) pieprasījuma izpilde pārkāptu dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 25. pantā;
3) pieprasījums atteicas uz politisku noziedzīgu nodarījumu vai arī par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu;
4) pieprasījuma izpilde var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

Likumprojekts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Otrā papildu protokola ratifikāciju, tāpēc likumprojekta 1. pants nosaka, ka ar likumprojektu Protokols tiek pieņemts un apstiprināts.
Ņemot vērā, ka Otrais papildu protokols paredz daudzas iespējas izteikt atrunas un deklarācijas, Likumprojekta nosaka atrunas un deklarācijas, ko Latvijai nepieciešams izteikt.
Likumprojekta 2. pants paredz Valsts policiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju noteikt kā atbildīgās institūcijas Otrā papildu protokola 6. panta 6. punkta izpratnē. Saskaņā ar Otrā papildu protokola 6. panta 6. punktu paziņotās iestādes būs kompetentās iestādes, ar ko varēs apspriesties, gadījumos, ja domēna vārda reģistrs neizsniegs tam pieprasīto informāciju. Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija noteiktas kā Latvijas iestādes, ar ko apspriesties, ņemot vērā, ka tās jau šobrīd veic tiesisko sadarbību un atkarībā no kriminālprocesa stadijas, kurā dati tiek pieprasīti, varēs sniegt visatbilstošāko atbalstu.
Likumprojekta 3. pants paredz izteikt deklarāciju, ka saskaņā ar Otrā papildu protokola 7. panta 2. punkta b. apakšpunktu Latvija pieņem 7. panta 1. punktā minētos rīkojumus, kurus ir izdevusi vai apstiprinājusi ārvalsts tiesu iestāde. 7. panta 1. punkts paredz tiesības izdot rīkojumu abonentu informācijas saņemšanai tieši no pakalpojumu sniedzēja, savukārt Otrā papildu protokola 2. punkta b. apakšpunkts paredz iespēju deklarēt, ka šādu rīkojumu izdod prokurora vai tiesas uzraudzībā. Latvija izsaka šādu deklarāciju, ņemot vērā, ka arī, izdarot grozījumus KPL un ietverot tajā 192.1 pantu, tajā tiks paredzēts, ka izmeklētājs šādu procesuālo darbību var veikt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu, ņemot vērā, ka līdzīga procedūra ir paredzēta citām līdzīgām izmeklēšanas darbībām.
Likumprojekta 4. pants nosaka, ka atbilstoši Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkta a. un e. apakšpunktam Latvija deklarē, ka, ja saskaņā ar 7. panta 1. punktu pakalpojumu sniedzējam Latvijas teritorijā ir izdots rīkojums, visos gadījumos nepieciešams par to paziņot Valsts policijai. Kā iepriekš minēts nepieciešamība deklarēt šādu iestādi noteikta ar Padomes Lēmums (ES) 2022/722, savukārt diskusijās C daļas darba grupā un sarunās ar Valsts policiju nolemts, ka visatbilstošākā iestāde ir Valsts policija.
Likumprojekta 5. pants nosaka, ka saskaņā ar Otrā papildu protokola 8. panta 4. punktu Latvija deklarē, ka ir nepieciešams iesniegt papildu informāciju, lai izpildītu Otrā papildu protokola 8. panta 1. punktā norādītos rīkojumus un  iesniedzamā informācija ir atkarīga no konkrētās lietas apstākļiem. Otrā papildu protokola 8. panta 1. punkts nosaka, ka katra Puse pieņem tādus tiesību aktus un citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai pilnvarotu savas kompetentās iestādes izdot rīkojumu, kurš kā daļa no pieprasījuma iesniedzams citai Pusei, lai liktu pakalpojumu sniedzējam pieprasījuma saņēmējas Puses teritorijā paziņot konkrētu un saglabātu abonenta informāciju un datu plūsmas datus, kas atrodas minētā pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai ko tas kontrolē, kuri vajadzīgi Puses konkrētā kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā. Savukārt Otrā papildu protokola 8. panta 4. punkts nosaka iespēju iesniegt deklarāciju, ka iesniedzot 8. panta 1. punktā minēto rīkojumu nepieciešams norādīt papildu informāciju atkarībā no lietas apstākļiem, ņemot vērā, ka praksē bieži nepieciešama papildus informācija, lai izpildītu šādus rīkojumus. Nepieciešamību izteikt šādu deklarāciju nosaka arī Padomes Lēmums (ES) 2022/722.
Likumprojekta 6. pants paredz noteikt, ka Otrā papildu protokola 8. panta 10. punkta izpratnē atbildīgā institūcija ir Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. Otrā papildu protokola 8. panta 10. punkts paredz deklarēt Eiropas Padomes Ģenerālsekretariātam kompetentās iestādes, kas ir tiesīgas izdot un izpildīt 8. pantā minētos rīkojumus. Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija ir noteiktas kā kompetentās iestādes, ņemot vērā, ka tās saskaņā ar KPL regulējumu izdod un izpilda tiesiskās palīdzības lūgumus. 
Likumprojekta 7. pants paredz noteikt, ka saskaņā ar Otrā papildu protokola 9. panta 5. punktu Latvija deklarē, ka pēc ārkārtas palīdzības lūguma izpildes ārvalstij nepieciešams iesniegt Latvijas kompetentajai iestādei pilnu palīdzības lūgumu rakstiskā formā. Otrā papildu protokola 9. pants regulē saglabātu datorizētu datu paātrinātu izpaušanu ārkārtas situācijās. Šādās situācijās bieži saziņa notiek tieši starp iestādēm elektroniskā formātā, tomēr Latvijas kompetentajai iestādei jebkurā gadījumā nepieciešams saņemt arī lūgumu rakstiskā formā.
Likumprojekta 8. pants nosaka, ka Otrā papildu protokola 14. panta 7 . punkta c. apakšpunkta izpratnē atbildīgā institūcija ir Datu valsts inspekcija. Otrā papildu protokola 14. pants regulē personas datu aizsardzības noteikumus, savukārt 14. panta 7 . punkta c. apakšpunkts nosaka pienākumu deklarēt iestādi, kurai paziņot par datu aizsardzības drošības pārkāpuma incidentu. Latvijā šī iestāde saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 23. pantu ir Datu valsts inspekcija.
Likumprojekta 9. pants nosaka, ka Otrā papildu protokola 14. panta 10. punkta b. apakšpunkta izpratnē atbildīgā institūcija ir Valsts Policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. 14. panta 10. punkts paredz, ka Otrā papildu protokola ietvaros iegūto datu nodošana citai valstij iespējama tikai ar tās valsts piekrišanu, kas šos datus sniegusi, savukārt Otrā papildu protokola 14. panta 10. punkta b. apakšpunkts nosaka nepieciešamību deklarēt iestādi, kura sniedz šo piekrišanu. Valsts Policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija kā atbildīgās institūcijas noteiktas, jo tās jau šobrīd izskata šāda veida atļaujas pieprasījumus citu tiesiskās sadarbības instrumentu ietvaros.
Visbeidzot Likumprojekta 10. pants nosaka, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Otrā papildu protokola 16. pants nosaka, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā pēc tam, kad beidzies trīs mēnešu termiņš no dienas, kad piecas Konvencijas Puses ir izteikušas piekrišanu uzņemties Otrā papildu protokola saistības. Proti, Otrais papildu protokols stāsies spēkā, kad piecas valstis būs to ratificējušas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Likumprojektu būs nepieciešams virzīt Saeimā kopā ar grozījumiem KPL un Elektronisko sakaru likumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Valsts policija nodrošinās likumprojektā tai uzlikto uzdevumu un funkciju izpildi piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1.1. Kriminālprocesa likums

Pamatojums un apraksts
Būs nepieciešami grozījumi, lai iekļautu jaunu 192.1 pantu, lai noteiktu, ka tiesībaizsardzības iestādes var pieprasīt domēna reģistrācijas datus un galalietotāju identifikācijas datus.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.2. Elektronisko sakaru likums

Pamatojums un apraksts
Būs nepieciešami grozījumi, lai noteiktu iespēju pakalpojuma sniedzējiem sniegt domēna reģistrācijas un galalietotāju identifikācijas datus ārvalsts tiesību aizsardzības iestādēm.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.3. Likums “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”

Pamatojums un apraksts
Būs nepieciešami grozījumi, lai precizētu konpetentās iestādes atbilstoši Kriminālprocesa regulējumam un šobrīd pastāvošajai tiesiskās sadarbības praksei.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.4. Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”

Pamatojums un apraksts
Būs nepieciešami grozījumi, lai paredzētu kārtību kādā Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts atbildēs ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar Otrā papildu protokola 6. pantu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32022D0722
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes lēmums (ES) 2022/722 (2022. gada 5. aprīlis), ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu saistīts ar 2001.gada 23.novembra Konvenciju par kibernoziegumiem un tās Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes lēmums (ES) 2022/722 (2022. gada 5. aprīlis), ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs parakstīt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
Likumprojekta 1. pants
Pārņemtas pilnībā
2. pants
Likumprojekta 2.-9. pants
Pārņemtas pilnībā
3. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
4. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
5. pants
Nav nepieciesama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecīnāms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Otrā papildu protokola 1. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 2. pants 1. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 2. panta 2. punkts 
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 3. panta 1. punkts 
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 3. panta 2. punkts
Būs nepieciešami grozījumi likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5. pantā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 4. panta 1. punkts
KPL 679. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 4. panta 2. punkts
KPL 11. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 1. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 2. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 3. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 4. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 5. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 6. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 5. panta 7. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 1. punkts
Būs nepieciešams papildināt KPL ar 192.1 pantu
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 2. punkts
Būs nepieciešami grozījumi Elektronisko sakaru likumā un grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 3. punkts
Būs nepieciešams papildināt KPL ar 192.1 pantu
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 4. punkts
Būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība”
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 5. punkts
Būs nepieciešams papildināt KPL ar 192.1 pantu
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 6. punkts
Likumprojekta 2. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 6. panta 7. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 1. punkts
Būs nepieciešams papildināt KPL ar 192.1 pantu
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 2. punkts
Likumprojekta 3. pants, būs nepieciešami grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 3. punkts
Būs nepieciešams papildināt KPL ar 192.1 pantu
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 4. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 5. punkts
Likumprojekta 4. pants, būs nepieciešami grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 6. punkts
Būs nepieciešami grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 7. punkts
Būs nepieciešami grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 8. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 7. panta 9. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 1. punkts
KPL 83. nodaļa, 83.1 nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 2. punkts
KPL 191. pants, 192. pants, 82. nodaļa, 82.1 nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 3. punkts
KPL 847. pants, būs nepieciešami grozījumi KPL 687. panta trešajā daļā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 4. punkts
Likumprojekta 5. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 5. punkts
KPL 678. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 6. punkts
KPL 849. pants, būs nepieciešami grozījumi KPL 848. pantā un Elektronisko sakaru likumā.
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 7. punkts
KPL 847. pants, 848. pants, 849. panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 8. punkts
KPL 850. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 9. punkts
Būs nepieciešami grozījumi KPL 847. pantā
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 10. punkts
Likumprojekta 6. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 11. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 8. panta 12. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 1. punkts
KPL 192. pants, KPL 82. nodaļa, likuma "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" 6. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 2. punkts
KPL 190. pants, 191. pants, 192. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 3. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 4. punkts
KPL 678. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 5. punkts
Likumprojekta 7. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 6. punkts
KPL 847. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 9. panta 7. punkts
KPL 847. pants, KPL 848. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 1. punkts
KPL 10. nodaļa, 11. nodaļa, 82. nodaļa, likuma "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" 6. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 2. punkts
KPL 678. panta pirmā daļa 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 3. punkts
848. panta pirmā daļa 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 4. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 5. punkts
Likuma "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" 6. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 6. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 7. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 8. punkts
Nav nepieciešama rīcība 
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 10. panta 9. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 1. punkts
KPL 851. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 2. punkts
KPL 679. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 3. punkts
KPL 851. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 4. punkts
KPL 851. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 5. punkts
KPL 851. panta 3. daļa, 4. daļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 6. punkts
KPL 680. pants, 82. nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 7. punkts
KPL 851. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 11. panta 8. punkts
KPL 851. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 1. punkts
KPL 84. nodaļa, 889. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 2. punkts
KPL 888. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 3. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 4. punkts
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 5. punkts
KPL 894. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 6. punkts
KPL 84. nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 12. panta 7. punkts
KPL 84. nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 13. pants
KPL A daļa, B daļa, C daļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 1. punkts
Likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (turpmāk – Policijas direktīvas likums) 27.-29. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - VDAR) 45.-49.pants.
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 2. punkts
Policijas direktīvas likuma 4. pants, VDAR 5. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 3. punkts
Policijas direktīvas likuma 4. pants, VDAR 5. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 4. punkts
Policijas direktīvas likuma 8. pants, VDAR 9. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 5. punkts
Policijas direktīvas likuma 4. pants, VDAR 5. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 6. punkts
Policijas direktīvas likuma 9. pants, VDAR 21. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 7. punkts
Likumprojekta 8. pants, Policijas direktīvas likuma 4. pants, 6. pants, 15. pants, 23. pants, VDAR 33. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 8. punkts
Policijas direktīvas likuma 18. pants, 19. pants, VDAR 30. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 9. punkts
Policijas direktīvas likuma 4. pants, 15. pants, 18. pants, 19. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 10. punkts
Likumprojekta 9. pants, Policijas direktīvas likuma 27. pants, 28. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 11. punkts
Policijas direktīvas likuma 11. pants, VDAR 13. pants, 14. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 12. punkts
Policijas direktīvas likuma 12. pants, 13. pants, 14. pants, VDAR 15. pants, 16. pants, 17. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 13. punkts
Policijas direktīvas likuma 30. pants, VII nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 14. punkts
Policijas direktīvas likuma 30. pants, VDAR 51. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 14. panta 15. punkts
Policijas direktīvas likuma 15. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 15. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 16. pants
Likumprojekta 10. pants
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 17. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 18. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 19. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 20. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 21. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 22. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 23. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 24. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Otrā papildu protokola 25. pants 
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Tieslietu ministrija
  • Ārlietu ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Valsts policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi